Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Saldus novadā

Saldus novada domes saistošie noteikumi Nr. 12Saldū 2022. gada 24. februārī

Pieņemti ar Saldus novada domes2022. gada 24. februāra sēdes lēmumu(prot. Nr. 3, 21. §)Precizēti ar Saldus novada domes2022. gada 28. aprīļa sēdes lēmumu(prot. Nr. 8, 19. §)Izdoti saskaņā arŪdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos – visi dzīvokļu īpašumu īpašnieki) vai tiesiskais valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei - ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2.pielikumam;

3.5. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) – persona (komersants vai iestāde), kas sniedz noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus pakalpojumu sniegšanas teritorijā, ar ko noslēgts līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu;

3.6. Objekts – nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums vai būve, kas ir pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Saldus novada pašvaldībā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Saldus novada administratīvajā teritorijā.

6. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām ir obligāta, uzsākot jaunu būvniecību, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, un pilsētu, ciemu mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās, publiskās, jauktas centra un savrupmāju apbūves teritorijās, kuras pašvaldības teritorijas plānojumā norādītas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN1), t.i. teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk esošo ēkas stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpilduzmērījumu plānu digitālā veidā (dgn vai dwg formātā), uzrādot horizontālās piesaistes un vertikālās atzīmes, izpildmērījumu plānam jābūt reģistrētam pašvaldības topogrāfiskās informācijas datu bāzē;

14.2. citus, normatīvajos aktos paredzētos dokumentus.

15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi, kā piemēram, notekūdeņu krājtvertnes, nosēdakas u.c.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu (vai ūdensvada vai kanalizācijas pievadu) centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā, piemēram, ēkas pagrabā tiešā ūdensvada ievada tuvumā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

III. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. Pakalpojuma sniedzēja komercuzskaites mēraparāti;

20.7. kvartāla tīkls – ūdensvada vai kanalizācijas tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem, atrodas ārpus sarkanajām līnijām un kam pievienoti divu vai vairāku objektu ūdensapgādes vai kanalizācijas novadīšanas tīkli, ja tie nodoti pakalpojumu sniedzēja bilancē;

20.8. ielas ūdensvada un kanalizācijas tīkli un pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

22. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanas nolūkos, ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

24.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un neietekmē to funkcijas un ekspluatācijas mūžu;

24.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

24.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

24.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

24.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

24.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

25. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

25.1. Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā un ir Pakalpojuma līguma neatņemama sastāvdaļa;

25.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Pakalpojuma līgumā, un, ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un / vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

26. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos ražošanas notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmās.

27. Gadījumos, ja noteikumu 25. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

28. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

29. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

29.1. prioritārās (ūdens videi īpaši bīstamās) vai bīstamās vielas atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, izņemot pielikumā minētās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz 1. pielikumā minētos rādītājus;

29.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

29.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

29.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

29.5. radioaktīvas vielas;

29.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, naftas produktus, un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

29.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņu un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

29.8. ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus, kuru diametrs ir mazāks par 4 mm.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

30. Jebkurai personai ir aizliegts:

30.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

30.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

30.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās;

30.4. veikt ūdensapgādes aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

30.5. patvaļīgi atjaunot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojuma sniedzējs ir pārtraucis sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

30.6. atvērt un nocelt centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu skataku vākus (izņemot pakalpojumu sniedzēja un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus); 30.7. patvaļīgi, neievērojot šo noteikumu prasības, pieslēgties centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;

30.8. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;

30.9. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

30.10. pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus.

31. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju saskaņotā vietā.

32. pakalpojuma lietotājiem, kuru īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.

33. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

34. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

35. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizbīdņiem jāatrodas stāvoklī "Ciet".

36. Noņemt noteikumu 35. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

37. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

38. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

39. Jaunu ūdens brīvkrānu izbūve ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, ja tas rakstiski saskaņots ar Pakalpojuma sniedzēju un brīvkrānam ir ierīkots komercuzskaites mēraparāta mezgls. Ir aizliegts pievienot cauruļvadus aiz brīvkrāniem.

40. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš saskaņojot ar pašvaldību, ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

41. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.