Legalize / Latvija / Rīkojums

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

Veids Rīkojums

Publicēts 2022-05-26

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 359 Rīgā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 28 43. §)

1. Apstiprināt Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētajām institūcijām atbilstoši kompetencei nodrošināt pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.

3. Atbildīgajai institūcijai un līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā, ka pamatnostādņu īstenošanai plānotais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem būtiski pārsniedz Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam veselības nozarei paredzēto finansējumu. Pasākumus, kuriem nepieciešams papildu finansējums, īstenot, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts Veselības ministrijas iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Pamatnostādņu īstenošanas procesā samērot finansējuma nepieciešamību ar potenciāli pieejamo finansējumu, kā arī vērtēt iespēju piesaistīt privāto finansējumu.

4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2024. gada 1. martam un 2028. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Veselības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes gaitu un rezultātiem.

5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

6. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

6.1. līdz 2024. gada 1. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

6.2. līdz 2028. gada 1. novembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.

Ministru prezidents A. K. KariņšVeselības ministrs D. Pavļuts

(Ministru kabineta2022. gada 26. maijarīkojums Nr. 359)

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

AMR	Antimikrobiālā rezistence
ANM	Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms (Recovery and Resilience Facility)
BIOR	Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
BKUS	Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DVI	Datu valsts inspekcija
ECDC	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERT	Eiropas References tīkls (angl. European Reference Network)
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ES	Eiropas Savienība
EK	Eiropas Komisija
HBSC	Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (angl. Health Behaviour in School-aged Children)
HIV	Cilvēka imūndeficīta vīruss (angl. Human Immunodeficiency Virus)
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IeVP	Ieslodzījumu vietu pārvalde
IeM	Iekšlietu ministrija
IAUI	Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
IUB	Iepirkumu uzraudzības birojs
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
KM	Kultūras ministrija
KUS	Klīniskās universitāšu slimnīcas
LAD	Lauku atbalsta dienests
LĀB	Latvijas Ārstu biedrība
LAB	Latvijas Antidopinga birojs
LDĀA	Latvijas Diētas ārstu asociācija
LDUSA	Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija
LFA	Latvijas Fizioterapeitu asociācija
LFB	Latvijas Farmaceitu biedrība
LĢĀA	Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
LLĢĀA	Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
LLU	Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LPGA	Latvijas Pludmales glābēju asociācija
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LPUF	Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
LSPA	Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
LTRK	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LTSA	Latvijas Tautas sporta asociācija
LZA	Latvijas Zobārstu asociācija
LM	Labklājības ministrija
MK	Ministru kabinets
MSS	Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības
NAP2027	Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
NMPD	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVD	Nacionālais veselības dienests
NVO	Nevalstiskās organizācijas
NVPT	Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
OMT	Operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi
PSKUS	Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, VSIA
PTAC	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
PVD	Pārtikas un veterinārais dienests
PVO	Pasaules Veselības organizācija
PZMG	Potenciāli zaudētie mūža gadi (angl. Years of potential life lost jeb Potential years of life lost)
PSMVM	Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
RAKUS	Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
RPNC	Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, VSIA
RSKC	Reto slimību koordinācijas centrs
RSU	Rīgas Stradiņa universitāte
RSU DDVVI	Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts
TM	Tieslietu ministrija
TOS	Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, VSIA
SIF	Sabiedrības integrācijas fonds
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
UNICEF	Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF (angl. United Nations International Children's Fund)
VADC	Valsts asinsdonoru centrs
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VBTAI	Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
VDI	Valsts darba inspekcija
VI	Veselības inspekcija
VISC	Valsts izglītības satura centrs
VIS	Valsts informācijas sistēma
VPD	Valsts probācijas dienests
VTMEC	Valsts tiesu medicīnas un ekspertīzes centrs
VVST	Veselību veicinošo skolu tīkls
VVD RDC	Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs
VM	Veselības ministrija
ZM	Zemkopības ministrija
ZVA	Zāļu valsts aģentūra
Uzdevums	Indikatīvais nepieciešamais papildu finansējums
---	---
Uzdevums	2022*
Finansējums kopā, tai skaitā,	30 113 673
Veselības ministrija	30 113 673
Zemkopības ministrija	0
Izglītības un zinātnes ministrija	0
Labklājības ministrija	0
Iekšlietu ministrija	0
Pašvaldību budžets	0

Vidēja termiņa budžeta ietvara likums kopā,	30 113 673

tai skaitā, valsts pamatfunkciju īstenošana:	0
Veselības ministrija	0
Zemkopības ministrija	0
Izglītības un zinātnes ministrija	0
Labklājības ministrija	0

tai skaitā, ES politiku instrumentu (ES fondi un ANM) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana	30 113 673
Veselības ministrija	30 113 673
Izglītības un zinātnes ministrija	0
Iekšlietu ministrija	0
*Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums ir norādīts sākot ar 2022.gadu.	*Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums ir norādīts sākot ar 2022.gadu.
MĒRĶA INDIKATORI	MĒRĶA INDIKATORI
---	---
	2019. gads
1. Veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm (avots: Eurostat)*	51,0/53,7(2018)**
2. Iedzīvotāju (15-74 gadus veci; vīrieši/sievietes) īpatsvars, kuri uzskata savu veselības stāvokli par labu vai diezgan labu (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	49,5(56,1/43,5)(2018)
3. Pusaudžu (15 gadus veci; zēni/meitenes) īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli novērtē kā teicamu (%) (avots: HBSC, SPKC)	16,8(27,0/8,1)(2018)
4. Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 69 gadu vecumam; vīriešiem/sievietēm5(avots: SPKC)	6762(9623 / 4031)(2019)
5. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem un sievietēm (gados) (avots: CSP)	70,8/79,9(2019)
6. Latvijas jaundzimušo paredzamā mūža ilguma īpatsvars no ES vidējā rādītāja; vīriešiem/sievietēm (%) (avots: Eurostat)	92,7(89,5/95,3)(2018)
* Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam** Koriģēta rezultatīvā rādītāja vērtība	* Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam** Koriģēta rezultatīvā rādītāja vērtība
1. Rīcības virziens: Veselīgs un aktīvs dzīvesveids	1. Rīcības virziens: Veselīgs un aktīvs dzīvesveids
---	---
Nr.p.k.	Uzdevums
1.1.	Veicināt veselīga un sabalansēta uztura lietošanu, īstenojot vienotu uztura politiku.
1.2.	Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku.
1.3.	Mazināt dažāda veida atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu atkarības, īstenojot vienotu atkarību mazināšanas politiku.
1.4.	Uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā.
1.5.	Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā.
1.6.	Uzlabot iedzīvotāju zobu un mutes dobuma veselību, īstenojot vienotu mutes dobuma un zobu veselības veicināšanas politiku.
1.7.	Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.
1.8.	Stiprināt pašvaldību, izglītības iestāžu un darba devēju lomu slimību profilaksē un veselības veicināšanā.
2. Rīcības virziens: Infekciju izplatības mazināšana	2. Rīcības virziens: Infekciju izplatības mazināšana
---	---
Nr.p.k.	Uzdevums
2.1.	Palielināt vakcinācijas aptveri un novērst vakcīnu apgādes traucējumu ietekmi uz vakcināciju.
2.2.	Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus.
2.3.	Stiprināt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību.
2.4.	Mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus.
3. Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe	3. Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe
---	---
3.1. Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība	3.1. Rīcības apakšvirziens: Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība
Nr.p.k.	Uzdevums
3.1.1.	Uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu pieejamību (sasaistē ar 5.7.uzdevumu).
3.1.2.	Uzlabot valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību.
3.1.3.	Uzlabot valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu pieejamību (sasaistē ar 5.6. un 5.7.uzdevumu).
3.1.4.	Uzlabot kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamību.
3.1.5.	Uzlabot veselības aprūpi ģimenei.
3.1.6.	Uzlabot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.).
3.1.7.	Attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, t.sk. hematoonkologijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu to ārstēšanu, balstoties uz personalizētas medicīnas principiem (sasaistē ar 3.1.4.).
3.1.8.	Attīstīt veselības aprūpi psihiatrijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.).
3.1.9.	Attīstīt atkarību ārstēšanu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem (sasaistē ar 3.1.4.).
3.1.10.	Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un zāļu terapijas iespējas citu hronisku slimību gadījumos agrīnai diagnostikai, un labākiem ārstēšanas rezultātiem.
3.1.11.	Veicināt integrētu veselības aprūpi personām, kas slimo ar hroniskām infekcijas slimībam (sasaistē ar 2. rīcības virzienu).
3.1.12.	Attīstīt reto slimību pacientu veselības aprūpi, uzlabojot diagnostiku, zāļu terapijas iespējas un pakalpojumu pieejamību agrīnai diagnostikai un labākiem ārstēšanas rezultātiem.
3.2. Rīcības apakšvirziens: Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība	3.2. Rīcības apakšvirziens: Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība
3.2.1.	Stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot tās kvalitāti un pieejamību.
3.2.2.	Uzlabot aptiekas pakalpojumu pieejamību un attīstīt farmaceitisko aprūpi.
3.2.3.	Uzlabot pacientu ar hroniskām slimībām veselības aprūpes koordināciju, integrāciju un pēctecību.
3.2.4.	Attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus un uzlabot to pieejamību un savlaicīgumu pēctecīgā ārstniecības procesā (sasaistē ar 5.7.uzdevumu).
3.2.5.	Attīstīt paliatīvās aprūpes pakalpojumus un uzlabot to pieejamību.
3.2.6.	Veicināt transplantējamo orgānu un audu pieejamību.
3.3. Rīcības apakšvirziens: Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē	3.3. Rīcības apakšvirziens: Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē
3.3.1.	Uzlabot ārstniecības personu un farmaceitu komunikācijas prasmes un uz cilvēku centrēta darba organizācijas prasmes (sasaistē ar 4.rīcības virzienu).
3.3.2.	Veicināt veselības komunikācijas un iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošanu, tā paaugstinot iedzīvotāju rūpes par savu veselību (sasaistē ar 1.rīcības virzienu).
4. Rīcības virziens: Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	4. Rīcības virziens: Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide
---	---
Nr.p. k.	Uzdevums
4.1.	Uzlabot cilvēkresursu pieejamību (piesaiste, saglabāšana, ģeogrāfiskais izvietojums) valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā, tajā skaitā, veicinot ilgtspējīgas veselības izglītības sistēmas attīstību:
4.2.	Uzlabot cilvēkresursu kvalitāti atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai un pieprasījumam darba tirgū.
4.3.	Uzlabot cilvēkresursu pārvaldības sistēmu.
5. Rīcības virziens: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana	5. Rīcības virziens: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana
---	---
Nr.p. k.	Uzdevums
5.1.	Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pacientu drošību.
5.2.	Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļus, lai veicinātu kvalitatīvu veselības pakalpojuma rezultātu.
5.3.	Attīstīt ar zālēm nesaistītu medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu, tai skaitā stiprināt medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanas kapacitāti.
5.4.	Veicināt ģenērisko zāļu izmantošanu veselības aprūpē.
5.5.	Paplašināt centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas preču veidus, veicināt slimnīcu kopīgos iepirkumus.
5.6.	Pilnveidot stacionāro pakalpojumu sniedzēju aprūpes līmeņu struktūru, sadarbības teritorijas (pakalpojumu pārprofilējamība, kvalitāte, efektivitāte).
5.7.	Uzlabot ārstniecības iestāžu infrastruktūru, tai skaitā nodrošināt specializēto slimnīcu attīstību.
5.8.	Izveidot un uzturēt nepieciešamo materiālo rezervju sistēmu katastrofu un ārkārtas situācijām.
5.9.	Stiprināt VM resora kapacitāti sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas jomā.
5.10.	Radīt jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstīt produktus, procesus un pakalpojumus veselības nozaru problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī nodrošināt nepieciešamos datus veselības politikas plānošanai un novērtēšanai, veicinot pētniecību un pētniecības rezultātu pārnesi tautsaimniecībā.
5.11.	Attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot to efektivitāti, ieviešot inovācijas fondu veselības aprūpē.
5.12.	Veicināt veselības nozares digitālo transformāciju.
1. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un viņu uztura paradumi kļuvuši veselīgāki	1. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un viņu uztura paradumi kļuvuši veselīgāki
---	---
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
1.1. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars, kuriem ir pasīvi brīvā laika pavadīšanas paradumi – lasīšana, televizora skatīšanās un cita veida sēdoša brīvā laika pavadīšana (%) (Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	36,3 (2018)
1.2. Iedzīvotāju (15–74 g.v.) īpatsvars, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 min dienā 2 reizes nedēļā (%) (Avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	25,4 (2018)
1.3. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	18,8 (2018)
1.4. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri uzturā lieto augļus vismaz reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	26,8 (2018)
1.5. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā katru dienu uzturā lietojuši augļus un ogas (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	24,5 (2018)
1.6. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri uzturā lieto dārzeņus vismaz reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	27,2 (2018)
1.7. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējās nedēļas laikā katru dienu uzturā lietojuši svaigus dārzeņus (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	36,9 (2018)
1.8. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25) (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	58,7 (2018)
1.9. Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	16,0 (2018)
1.10. Skolēnu (7 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (%) (avots: Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums, SPKC)	22,8 (2018)
1.11. Respondenti, kas savas zināšanas par dopingu (vai dopinga vielām) novērtē kā labas un teicamas (%) (avots: pētījums "Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā, 2019. gads")	10
1.12. Programmā "Piens un augļi skolai" iesaistīto izglītojamo īpatsvars (%) no visas mērķauditorijas (pirmsskolas izglītības iestādes un 1.-9.klase) izglītojamo skaita valstī	91% (2019./ 2020.m.g.)

2. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju zobu veselība	2. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju zobu veselība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
2.1. Pusaudžu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri zobus tīra biežāk kā vienu reizi dienā (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	55,1 (2018)
2.2. Kariesa (ar bojājumiem kavitātes līmenī) izplatība bērniem 12 g.v. (%) (avots: Mutes veselības pētījums skolēniem, SPKC)	79,8 (2016)
2.3. Pastāvīgo zobu KPE indekss (kariozo, plombēto, izrauto zobu skaits) 12 g.v. (avots: SPKC)	2,84 (2019)
2.4. Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri zobus tīra biežāk kā vienu reizi dienā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	57,7 (2018)

3. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju psihoemocionālā veselība	3. Politikas rezultāts: Uzlabojusies iedzīvotāju psihoemocionālā veselība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
3.1. Skolēni (11, 13 un 15 g.v.), kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās (avots: (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)*	22,3 (2018)
3.2. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību pēdējā mēneša laikā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	59,6 (2018)
3.3. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kas izjutuši depresiju pēdējā gada laikā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	22,4 (2018)
3.4. Mirušo skaits no pašnāvībām bērnu un jauniešu vidū (līdz 17 g.v.) (avots: SPKC) (sasaistē ar 14. politikas rezultātu)	3 (2019)
3.5. Mirstība no pašnāvībām (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 14. politikas rezultātu)*	15,1 (2019)
3.6. Kopējās internalizējošās (emocionālās grūtības un grūtības saskarsmē ar vienaudžiem)/eksternalizējošās grūtības (uzvedības grūtības un hiperaktivitāte) skolēniem (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)37	16,7 (2017./2018.)

4. Politikas rezultāts: Samazinājusies atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarības iedzīvotāju vidū	4. Politikas rezultāts: Samazinājusies atkarību izraisošo vielu lietošana un procesu atkarības iedzīvotāju vidū
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
4.1. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu (avots: SPKC)	11 litri (2018)
4.2. Pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)*	40,0 (2018)
4.3. Jauniešu (15 gadu vecumā) īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā (%) (avots: ESPAD, SPKC)	36 (2019)
4.4. Ikdienas smēķēšanas paraduma izplatība cilvēkiem darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)*	26,2 (2018)
4.5. Iedzīvotāju (15-74 g.v.) īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā lietojuši elektroniskās cigaretes (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)	16,0 (2018)
4.6. Skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) īpatsvars, kuri elektronisko cigareti lietojuši vismaz vienu dienu pēdējo 30 dienu laikā (%) (avots: Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, SPKC)	18,0 (2019)
4.7. Regulāri (vismaz reizi nedēļā) smēķējošu 15-gadīgu skolēnu īpatsvars (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)	12,3 (2018)
4.8. Narkotiku lietošanas izplatība darbspējas vecuma (15-64 gadus vecu) iedzīvotāju vidū pēdējā gada laikā (%) (avots: Pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū, SPKC)	4,6 (2015)
4.9. Narkotiku (marihuāna un hašišs, ekstazī, amfetamīns) lietošanas izplatība skolēnu (15-16 gadus vecu) vidū pēdējā gada laikā (%) (avots: ESPAD, SPKC)	Marihuāna un hašišs – 21 ekstazī – 3,6 amfetamīns – 1,1 (2019)
4.10. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu vecumā, kas spēlējuši kādu no azartspēļu vai loteriju veidiem pēdējā gada laikā (avots: Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība))	26,2 (2019)
4.11. Problemātiskie sociālo tīklu lietotāji/skolēni (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)38	5,1 (2017./2018.)
4.12. Intensīvie tiešsaistes komunikāciju lietotāji/skolēni (%) (avots: Skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC)73	24,9 (2017./2018.)

5. Politikas rezultāts: Samazinājies bērnu un pieaugušo traumatisms, tai skaitā uzlabota bērnu un pieaugušo drošība uz ūdens un ūdens tuvumā, un palielinājusies drošības līdzekļu lietošana satiksmē	5. Politikas rezultāts: Samazinājies bērnu un pieaugušo traumatisms, tai skaitā uzlabota bērnu un pieaugušo drošība uz ūdens un ūdens tuvumā, un palielinājusies drošības līdzekļu lietošana satiksmē
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
5.1. Bērnu līdz 4 gada vecumam mirstība no ārējiem nāves cēloņiem (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)	6,7 (2019)
5.2. Stacionārā ārstēto bērnu (0-17 g.v.) ar diagnozi "Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas" relatīvais skaits (uz 1000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	10,5 (2019)
5.3. Noslīkušo (bērnu/kopā) relatīvais skaits, uz 100 000 iedz. (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)	1,1/5,4 (2019)
5.4. Mirušo skaits no ārējiem nāves cēloņiem uz 100 000 iedzīvotāju (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)*	72,9 (2019)
5.5. Stacionārā ārstēto pieaugušo (virs 18 g.v.) iedzīvotāju ar diagnozi "Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas" relatīvais skaits (uz 1000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	15,8 (2019)

6. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību	6. Politikas rezultāts: Iedzīvotāji ir labāk izglītoti par seksuālo un reproduktīvo veselību
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
6.1. Mākslīgie aborti uz 1000 dzīvi dzimušo (avots: SPKC)	181 (2019)
6.2. Nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars (no uzskaitē esošajām grūtniecēm) (%) (avots: SPKC)	0,9 (2019)
6.3. Pusaudžu (15 g.v.) īpatsvars, kuriem ir bijis dzimumakts (%) (avots: Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC) (%)	14,1 (2018)
6.4. Saslimstība ar HIV (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 9. politikas rezultātu)	15,4 (2019)
6.5. Hlamīdiju izraisītās slimības jauniešu vidū (15-18 g.v.) uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	44

7. Politikas rezultāts: Iesaistītas pašvaldības, izglītības iestādes un darba devēji un stiprināta to loma slimību profilaksē un veselības veicināšanā.	7. Politikas rezultāts: Iesaistītas pašvaldības, izglītības iestādes un darba devēji un stiprināta to loma slimību profilaksē un veselības veicināšanā.
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
7.1. Pašvaldību īpatsvars, kurās ir izveidota atsevišķa amata vieta vai struktūrvienība, kuras pienākumos ir veselības veicināšanas jautājumu risināšana (%) (avots: SPKC)	2839
7.2. Pašvaldību īpatsvars, kas darbojas Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā (%) (avots: SPKC)	94
7.3. Skolu īpatsvars, kuras ir iesaistītas Nacionālajā Veselību veicinošo skolu tīklā (%) (avots: SPKC)	11,5
7.4. Oficiālo peldvietu īpatsvars ar vismaz pietiekamu ilglaicīgo ūdens kvalitāti (%) (avots: VI)	100

8. Politikas rezultāts: Palielināta vakcinācijas aptvere	8. Politikas rezultāts: Palielināta vakcinācijas aptvere
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
8.1. Bērnu līdz 24 mēnešu vecumam vakcinācijas līmenis pret gripu (%) (avots: SPKC)	68,6 (2019. /2020. gripas sezona)
8.2. Vakcinēto grūtnieču pret gripu skaits (avots: SPKC)	5156 (2019./2020. sezonā)
8.3. Vakcinēto senioru (virs 65 gadu vecumam) pret gripu īpatsvars (%) (avots: SPKC)	11,1 (2019./2020. sezonā)
8.4. Meiteņu vakcinācijas līmenis pret CPV (%) (avots: SPKC)	62,9
8.5. Pieaugušo vakcinācijas līmenis pret difteriju un stinguma krampjiem (%) (avots: SPKC)	53,8
8.6. Vakcinācijas aptvere pret difteriju, garo klepu un poliomielītu (4.pote) 24 mēnešu vecumā (%) (avots: SPKC)	96,2
8.7. Atteikumu no vakcinācijas skaits (avots: SPKC)40	58381
8.8. Vakcinācijas aptvere pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (2. pote) 8 gadu vecumā (%) (avots: SPKC)	96,4

9. Politikas rezultāts: Samazinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām	9. Politikas rezultāts: Samazinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
9.1. Saslimstība ar akūtu B hepatītu (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	1,6 (2019)
9.2. Saslimstība ar akūtu C hepatītu (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	2,5 (2019)
9.3. Saslimstība ar HIV (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC)	15,4 (2019)
9.4. Saslimstība ar tuberkulozi uz 100 000 iedzīvotāju41 (avots: SPKC)	24,9 (2017)
9.5. Reģistrēto HIV gadījumu īpatsvars ar nezināmu inficēšanās ceļu (%) (avots SPKC)	42
9.6. Atbalsta personu skaits, kas sniedz pakalpojumus (avots: SPKC)42	3
9.7. Kopējais veikto HIV eksprestestu skaits (avots: SPKC)	5519

10. Politikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība	10. Politikas rezultāts: Ierobežota antimikrobiālās rezistences attīstība un izplatība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
10.1. Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas antibiotikas iegādājušies bez receptes (avots: Eirobarometra pētījums)	9 (2017)
10.2. Antimikrobiālo līdzekļu patēriņš sistēmiskai lietošanai stacionārajā sektorā DID (avots: ESAC-NET)	(2017)
10.3. Latvijas iedzīvotāju izpratne par antibiotiku izmantošanu (%) (avots: Eirobarometra pētījums)	26 (2016)

11. Politikas rezultāts: Uzlabota mātes un bērna veselība	11. Politikas rezultāts: Uzlabota mātes un bērna veselība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
11.1. Zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu līdz 6 mēn. vecumam (%) (avots: SPKC)	57,4
11.2. Zīdaiņu mirstība (uz 1000 dzīvi dzimušo) (avots: SPKC)	3,4
11.3. Perinatālā mirstība (uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušo) (avots: SPKC)	6,2
11.4. Grūtnieces, kas stājušās uzskaitē (līdz 12. grūtniecības nedēļai) (%) (avots: SPKC)	93 (2019)
11.5. Mātes mirstība (absolūtais skaits) (avots: SPKC)	7 gadījumi (2019)
12. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe sirds un asinsvadu slimību jomā	12. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe sirds un asinsvadu slimību jomā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
12.1. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra pēc akūta miokarda infarkta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu)	17,7
12.2. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta išēmiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu)	25,9
12.3. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta hemorāģiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 19. politikas rezultātu)	40,7
12.4. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v. (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)	134,9 (2019)
13. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe onkoloģijas jomā	13. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe onkoloģijas jomā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
13.1. Ģimenes ārstu prakšu īpatsvars, kas iesaistītas vēža profilakses uzraudzībā (%) (avots: NVD)	38
13.2. Dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD)	39,71
13.3. Krūts vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD)	39,15
13.4. Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga atsaucība (izmeklējumu veikušās personas) (%) (avots: NVD)	15
13.5. Savlaicīgi (1. un 2. stadijā) diagnosticēto audzēju īpatsvars (avots: SPKC)	48,0 (2017)
13.6. Novērotā piecu gadu izdzīvotība onkoloģijas pacientiem (%) (avots: SPKC)	48,9 (2013-2018)
13.7. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem līdz 64 g.v. (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, SPKC)	105,9 (2019)
14. Politikas rezultāts: Uzlabota psihiskās veselības aprūpe	14. Politikas rezultāts: Uzlabota psihiskās veselības aprūpe
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
14.1. Mirušo skaits no pašnāvībām bērnu un jauniešu vidū (līdz 17 g.v.) (avots: SPKC) (sasaistē ar 3. politikas rezultātu)	3 (2019)
14.2. Mirstība no pašnāvībām (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: SPKC) (sasaistē ar 3. politikas rezultātu)	15,1 (2019)
14.3. Iedzīvotāju īpatsvars (15-64 g.v.), kuriem ārsts konstatējis depresiju (%) (avots: NVD)	Sievietēm 1,5 Vīriešiem 0,5

15. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe paliatīvās aprūpes jomā	15. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe paliatīvās aprūpes jomā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
15.1. Gaidīšanas laiks uz paliatīvās veselības aprūpes pakalpojumiem (dienas) (avots: NVD)	167 (2020)

16. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe reto slimību jomā	16. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpe reto slimību jomā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
16.1. Reto slimību reģistrā iekļauto pacientu skaita īpatsvars (%) pret aplēsto cilvēku skaitu ar retām slimībām Latvijā (90 240)43 (avots: NVD)	5,47
16.2. Pacientu skaitu, kas saņem medikamentus no KZS reto slimību ārstēšanai (avots: NVD)	224 232 (2020)

17. Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi	17. Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi

Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
17.1. Praktizējošo ārstu/māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)*	337/434 (2018)
17.2. Stacionāros pamatdarbā strādājošo ārstu/māsu skaits uz 1 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)	1,94/2,92 (2019)
17.3. Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā (%) (avots: VI)	64
17.4. Zobārstu skaits uz 100 000 bērniem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus bērniem līdz 17 g.v. (avots: NVD)	154
17.5. Veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu vecuma grupā 25-40 gadiem īpatsvars no kopējā veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaita, (%) (avots: VI)	27,1

18. Politikas rezultāts: Samazināti pacientu tiešmaksājumi par veselības aprūpi un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība	18. Politikas rezultāts: Samazināti pacientu tiešmaksājumi par veselības aprūpi un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
18.1. Veselības nozares budžeta izdevumi pamatfunkcijām (VM resora izdevumi pamatfunkcijām, neietverot izdevumus ES finansētajiem veselības nozares projektiem) (% no IKP)	4,2644 (2021)
18.2. Mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars no kopējiem veselības izdevumiem (avots: Eurostat)*	35,6
18.3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem) (avots: Eurostat, CSP)*	6,2 r>(2018)
18.4. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (dienās) (līdz 17 g.v.) uz sekundāru ambulatoru konsultāciju BKUS (avots: NVD)*	48
18.5. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (dienās) (līdz 17 g. v.) uz plānveida operāciju dienas stacionārā BKUS (avots: NVD)*	40
18.6. Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 17 g. v.) uz valsts apmaksātu zobārstniecības/ zobu higiēnas pakalpojumu saņemšanu (avots: NVD)	40/23
18.7. Ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars valstspilsētās (%) (avots: NMPD)	81,3
18.8. Ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars novadu nozīmes pilsētās (%) (avots: NMPD)	83,9
18.9. Ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža apkalpoto neatliekamo izsaukumu (visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumi pēc motīva) īpatsvars lauku teritorijās (%) (avots: NMPD)	85,3
18.10. Pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem (teicama vai laba pieredze, vērtējot ģimenes ārsta pakalpojumus pēdējā gada laikā) (%) (avots: VM)	76,2 (2018)

19. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpes kvalitāte un efektivitāte	19. Politikas rezultāts: Uzlabota veselības aprūpes kvalitāte un efektivitāte
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
19.1. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra pēc akūta miokarda infarkta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu)	17,7
19.2. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta išēmiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu)	25,9
19.3. 30 dienu mirstība stacionārā un ārpus tā pēc akūta hemorāģiska insulta (%) (avots: SPKC) (sasaistē ar 12. politikas rezultātu)	40,7
19.4. Sekundāro NMP izsaukumu īpatsvars NMP dienestā (avots: NMPD)	35,7
19.5. Profilaktiski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: SPKC)*	342 (2018)
19.6. Medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedz. (avots: SPKC)*	198 (2018)

20. Politikas rezultāts: Veicināta veselības nozares digitālā transformācija
Rezultatīvais rādītājs (RR)	2019.
20.1. Ģimenes ārstu un speciālistu sniegtās attālinātās konsultācijas (%, no kopējo sniegto konsultāciju skaita) (avots: NVD)	945 (2020)
20.2. Pacientu dati pieejami pacienta elektroniskajā veselības kartē strukturētā formā koplietošanai (%) (avots: NVD)	3 (2020)
20.3. Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kuri apguvuši informācijas tehnoloģiju lietošanu un datu apstrādes metodes pamatprasmju līmenī (%) (avots: VM)	80 (2021)
20.4. Praktizējošo ārstu īpatsvars, kuri ikdienas darbā pielieto datu apstrādi un analīzi, izmantojot IT risinājumus (%) (avots: pētījums)	nav dati
* Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam	* Rādītājs iekļauts Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam

1 Ņemot vērā, ka Pamatnostādnes tika izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 25. februārī, 2021.gada 29.jūlijā iesniegtas izskatīšanai MK sēdē, tomēr MK 2021.gada 12.oktobra sēdē netika apstiprinātas un Veselības ministrijai tika uzdots dokumentu precizēt, kā arī to, ka Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošana notika 2021.gadā, Pamatnostādņu nosaukumā norādītais laika periods netiek labots, un dokumentā ietvertā informācija par pasākumiem 2021.gadā tiek atstāta, savukārt finansējums 2021.gadam Pamatnostādņu 5.pielikumā netiek atspoguļots.2 MK sēdes 12.10.2021. Prot. Nr.69. 29. § 2. punkts.3 Veselības nozares budžets (pamatfunkcijām), % no IKP: 2023.gadā - 4,92%, 2024.gadā – 5,05%, 2025.gadā - 5,35%, 2026.gadā - 5,67%, 2027.gadā - 6,00%.4 Ieviešot Pamatnostādnēs iekļautos pasākumus, kas kvalificējas kā komercdarbarbības pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums.5 Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam iekļauts rādītājs "Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 64 gadu vecumam" Lai nodrošinātu datu salīdzināmību ar citām valstīm, jo lielākā daļa ES dalībvalstu šobrīd izmanto rādītāju "Potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotāju līdz 69 gadu vecumam", kā arī ņemot vērā to, ka pieaug iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, Pamatnostādnēs iekļautais rādītājs atšķirās no NAP iekļautā rādītāja.6 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), Pieejams: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf7 Pasaules Veselības organizācijas datu faktu lapas: http://www.euro.who.int/en/health-topics/disease-prevention/alcohol-use/publications/2018/alcohol-consumption,-harm-and-policy-response-fact-sheets-for-30-european-countries-20188 2019. gada Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma dati.9 Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū, 2016 https://spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf10 Žabko, O., Kļave. E., Krieķe, L. (2020). ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC.11 Putniņa, A., Pokšāns, A. & Brants, M. (2019). Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un ar to ietekmējošiem riska faktoriem.12 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC13 Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018./2019. māc. g.14 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC15 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC16 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, SPKC17 Latvijas skolēnu veselības paraduma pētījuma 2018. gada dati, SPKC.18 Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lieti komitejai un reģionu komitejai "Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem" (Briselē, 10.6.2020. JOIN (2020) 8 final). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020JC0008.19 Latvijas skolēnu veselības paraduma pētījuma 2018. gada dati., SPKC.20 Psiholoģiskā noturība (angl. resilience) ir viens no faktoriem, kas palīdz cilvēkam pārvarēt paaugstināta stresa vai traumatisku notikumu negatīvās sekas, tādējādi saglabājot psihisko un fizisko labklājību.21 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.22 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.23 Avots: Eurostat ( HLTH_SHA11_HC ), [Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00207/default/table?lang=en] 24 Pirktspējas paritāte (PPP; Purchasing pover parity) ir valūtas pārrēķina likme, kas vienādo dažādu valūtu pirktspēju, novēršot atšķirības starp dažādu valstu cenu līmeņiem. PPP izmantošana nodrošina to, ka visu valstu nacionālā iekšzemes kopprodukta novērtējumā ir vienāds cenu līmenis un tādējādi atspoguļo vienīgi atšķirības faktiskajā ekonomikas apjomā.25 Aktīvās vielas nosaukums (starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN; international nonproprietary name))26 Atbilstoši kompensējamo zāļu sarakstam uz 01.01.2021; Zāļu valsts aģentūras 2020. gada dati27 Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar 15.12.2020. MK rīkojums Nr. 774, Prot. Nr. 82 56. §).28 Papildus nepieciešamais finansējums VADC iekļauts 5.9.uzdevumā.29 Cieza A, Causey K, Kamenov K, Hanson SW, Chatterji S, Vos T. Global estimates of the need for rehabilitation based on the Global Burden of Disease study 2019: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2019. Lancet. 2021;396(10267):2006-17. World Health Organization. Rehabilitation fact sheet. Geneva, Switzerland: World Health Organization; 2021 [March 2021]. Available from: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/rehabilitation.30 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.31 Informatīvais ziņojums "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" (VSS-897,TA-2520).32 Saskaņā ar MK 12.12.2006. noteikumu Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 27.punktu pārejai no minimāliem uz optimāliem finansēšanas koeficientiem bija jānotiek līdz 2017.gadam33 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.34 OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en35 Kartējums atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"36 Par apakšuzdevumiem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas detalizēti norādītas 6.pielikumā.37 Ņemot vērā to, ka visās pētījuma dalībvalstīs pakāpeniski pieaug to pusaudžu īpatsvars, kuriem ir nozīmīgas emocionālās un uzvedības grūtības, kas liecina ne tikai par traucējumu izplatības pieaugumu, bet arī to atpazīšanas uzlabošanos un stigmas mazināšanos, rādītājam nav prognozējama samazināšanās 2024. un 2027. gadā, bet plānota rādītāja saglabāšanās/noturēšana pašreizējā līmenī.38 Ņemot vērā to, ka visās pētījuma dalībvalstīs nenovēršami pieaug intensīvāka tiešsaistes komunikācijas lietošana, kā arī problemātiskā lietošana, rādītājam nav prognozējama samazināšanās 2024. un 2027. gadā, bet plānota rādītāja saglabāšanās/noturēšana pašreizējā līmenī.39 Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla ikgadējā monitoringa ietvaros apkopotā informācija (informāciju sniegušas 85 pašvaldības)40Pie nosacījuma, ja Imunizācijas plānā nav būtisku izmaiņu. Rādītājs var tikt precizēts, novērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi.41Pagaidām nav pierādījumi, kādas sekas uz saslimstību ar tuberkulozi atstāt Covid-19 pandēmija. Paredzams, ka tuberkulozes slimniekiem Covid-19 gaita varētu būt smagāka un ārstēšanas rezultāti sliktāki, līdz ar to prognozēta neliela tuberkulozes izplatības samazināšanās.42 Atbalsta personas pienākums ir nodrošināt klienta sasaisti ar tālāku veselības aprūpi: tās sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuri tikko saņēmuši pozitīvu HIV un/vai B/vai C hepatīta eksprestesta rezultātu, vai personām, kuras pēc pozitīva eksprestesta rezultāta nav vērsušās ārstniecības iestādē, un neveic ārstēšanos vai pārstājušas veikt ārstēšanos, īpašu uzsvaru liekot uz riska uzvedības grupām: injicējamo narkotiku lietotājiem, seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, HIV inficētām grūtniecēm un vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem.43 Reto slimību reģistrā iekļauto pacientu skaita īpatsvars un tā pieaugums tika aprēķināts pēc šāda principa. Pirmkārt, balstoties uz Nguengang Wakap, S., Lambert, D.M., Olry, A. u.c. publikāciju "Estimating cumulative point prevalence of rare diseases: analysis of the Orphanet database", kurā apgalvots, ka visā pasaulē 3,5-5,9% no cilvēkiem ir ar retām slimībām, tika aprēķināts, ka Latvijā ir vidēji 90 240 cilvēku ar retām slimībām (vidēji 4,7% no 1,92 miljoniem iedzīvotāju uz 2019. gadu). Pēc Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem 2019. gada nogalē Reto slimību reģistrā bija iekļauti 4932 cilvēki jeb 5,47% no aplēstā vidējā cilvēku skaita ar retām slimībām Latvijā. 2020. gada laikā reģistrēto pacientu skaits dubultojās, un 2021. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 11167 pacienti. Pieturoties pie tā, ka 2020. gadā pacientu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu ir dubultojies, tika pieņemts, ka šāds reģistrēto pacientu skaita pieaugums ir gaidāms katru gadu. Attiecīgi, plānotās vērtības katram nākamajam gadam tika palielinātas par 5,47%, un pēc šāda aprēķina rezultatīvais rādītājs uz 2024. gadu ir 32,85% un uz 2027. gadu – 49,23%.44 Uz 2021.gada sākumu. IKP pēc FM novērtējuma.45 Attālinātās konsultācijas valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā tika iekļautas no 2020.gada marta. 2021.gada 4 mēnešos ģimenes ārstu un speciālistu sniegto attālināto konsultāciju īpatsvars sastādīja 15%.

Veselības ministrs D. Pavļuts

1. pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027. gadam

Sabiedrības veselības izvērtējums

NVD teritoriālā nodaļa	Ģimenes ārstu skaits uz 01.04.2020.	tai skaitā ģimenes ārsti, kuru vecums 2020.gadā būs 63 gadi un vairāk	tai skaitā ģimenes ārsti, kuru vecums 2020.gadā būs 63 gadi un vairāk
NVD teritoriālā nodaļa	Ģimenes ārstu skaits uz 01.04.2020.	skaits	% no kopējā skaita
Valstī kopā	1275	408	32.0
Zemgale	192	77	40.1
Kurzeme	194	79	40.7
Latgale	158	51	32.3
Vidzeme	157	52	33.1
Rīga	574	149	26.0
Ziņojumu veids	2016. gads (% no kopskaita)	2019. gads (% no kopskaita)
---	---	---
Kopējais ziņojumu skaits	341	543
No zāļu ražotāju pārstāvjiem	273 (80%)	343 (80%)
No ārstniecības personām un farmaceitiem saņemto ziņojumu skaits	56 (16 %)	61 (11%)
No pacientiem saņemto ziņojumu skaits	12 (4%)	48 (9%)
Minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets	Kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai profesionālās sertifikācijas noteikumi
---	---
1. ārsts2. zobārsts,3. farmaceits,4. māsa (medicīnas māsa),5. vecmāte	1. ārsta palīgs (feldšeris)2. farmaceita asistents,3. biomedicīnas laborants,4. zobu tehniķis,5. zobu higiēnists,6. fizioterapeits,7. ergoterapeits,8. optometrists,9. fizioterapeita asistents,10. ergoterapeita asistents,11. tehniskais ortopēds,12. kosmētiķis,13. zobārsta asistents,14. māsas palīgs,15. audiologopēds,16. radiologa asistents,17. uztura speciālists,18. militārais paramediķis,19. podologs,20. radiogrāfers,21. skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā,22. masieris,23. mākslas terapeits

Avots: State of Health in the EU · Latvija · Valsts veselības profils 2019, OECD

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)

Akadēmiskaisgads	Imatrikulētipavisam	Imatrikulētibudžets	Imatrikulētimaksa	Studējošiepavisam	Studējošiebudžets	Studējošiemaksa	Absolvējušiepavisam	Absolvējušiebudžets	Absolvējušiemaksa	Atskaitītie
2018	3822	2220	1602	11476	6458	5018	2402	1597	805	1328
2017	3698	2212	1486	11317	6629	4688	2349	1544	805	1345

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, statistika par augstāko izglītību, 2018. gads

	Augstākā izglītības iestāde	Imatrikulēti	T.sk.par budžeta līdz.	Par maksu	Studē kopā	T.sk.par budžeta līdz.	Par maksu	Ieguvuši grādu, kvalifikāc.	T.sk.par budžeta līdz.	Par maksu	Atskaitītie
2015	LU	114	50	64	711	221	490	68	29	39	86
2015	RSU	521	201	320	2522	1119	1403	227	186	41	384
2016	LU	135	50	85	672	198	474	91	42	49	91
2016	RSU	736	207	529	2734	1111	1623	210	153	57	300
2017	LU	135	40	95	641	208	433	79	35	44	103
2017	RSU	238	207	31	1119	1070	49	174	173	1	79
2018	LU	148	35	113	588	419	423	107	34	73	103
2018	RSU	714	207	507	3029	1955	1901	298	151	147	280
2019	LU	107	39	68	453	152	301	77	37	40	47
2019

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija, statistika par augstāko izglītību, 2018. gads

Gads	Līdz 35	35 - 39	40 - 44	45 - 49	50 - 54	55 - 59	60 - 64	>65
2013	18.3	4.7	6.2	9.8	13.6	15.4	14.2	17.7
2014	14.1	4.7	9.2	11.5	15.9	16.0	11.6	16.9
2015	15.7	4.1	8.5	11.1	15.1	16.4	12.1	16.9
2016	17.0	4.3	7.6	10.3	14.5	16.0	12.8	17.5
2017	18.3	4.7	6.2	9.8	13.6	15.4	14.2	17.7
2018	20.4	5.0	5.1	9.2	12.3	15.3	13.8	17.4

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)

Gads	Līdz 35	35 - 39	40 - 44	45 - 49	50 - 54	55 - 59	60 - 64	>65
2013	12.1	10.0	17.4	14.7	15.9	12.5	9.4	8.1
2014	12.7	7.8	17.4	15.0	15.4	13.4	9.9	8.4
2015	13.4	6.2	17.2	15.1	15.7	13.9	10.1	8.4
2016	13.5	5.4	16.0	16.1	15.3	14.9	10.1	8.8
2017	14.3	5.3	13.3	17.1	15.1	15.3	10.7	8.8
2018	14.5	5.5	10.7	18.6	14.9	15.6	11.2	9.0

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)

Vecums	Farmaceiti	Farmaceita asistenti	KOPĀ F/FA
Līdz 25	61	89	150
26 - 30	228	96	324
31 - 40	327	132	459
41 - 50	304	236	540
51 - 60	374	365	739
61 - 65	145	165	310
> 66	132	169	301
KOPĀ:	1571	1252	2823

Avots. Latvijas Farmaceitu biedrība

Gads	Rīga	Pierīga	Vidzeme	Kurzeme	Zemgale	Latgale
2010	59.0	16.6	20.6	18.2	17.2	19.0
2011	65.2	15.9	22.4	20.4	18.4	21.9
2012	66.5	15.8	22.0	20.4	18.2	21.3
2013	67.5	16.0	22.1	20.7	18.3	21.3
2014	67.6	15.9	21.4	20.3	18.3	21.1
2015	67.2	16.0	21.2	20.2	18.4	21.6
2016	66.2	16.1	21.6	20.4	18.5	22.2
2017	65.9	15.7	22.4	19.6	18.6	22.0
2018	64.7	15.1	22.4	19.9	18.8	22.6
2019	62.0	14.0	22.8	19.5	18.2	21.8

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)

Gads	Rīga	Pierīga	Vidzeme	Kurzeme	Zemgale	Latgale
2010	105.2	36.2	53.7	50.8	47.7	64.3
2011	111.2	29.7	53.8	50.6	43.6	64.1
2012	113.2	29.2	56.1	48.0	43.8	64.6
2013	115.9	28.5	56.2	50.5	44.2	64.9
2014	115.4	28.5	54.0	49.5	45.8	62.9
2015	115.1	29.3	53.7	48.9	46.7	62.7
2016	112.2	29.7	51.8	49.6	48.0	64.9
2017	109.9	29.2	51.8	48.7	48.5	65.1
2018	111.1	28.1	51.7	48.4	48.4	66.6
2019	115.0	28.5	51.9	48.4	47.9	67.4

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs (https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1)

Prioritārie pasākumi 2014-2016	2014	2015	2016
pieprasījums	72 905 657	117 549 642	206 549 071
piešķīrums	41 984 150	48 898 732	51 027 667
Prioritārie pasākumi 2015-2017	2015	2016	2017
pieprasījums	110 172 318	223 618 019	373 331 573
piešķīrums	30 631 335	30 631 335	30 631 335
Prioritārie pasākumi 2016-2018	2016	2017	2018
pieprasījums	159 727 062	264 202 271	430 845 585
piešķīrums	23 267 287	23 267 287	23 267 287
Prioritārie pasākumi 2017-2019	2017	2018	2019
pieprasījums	188 916 799	288 440 150	409 770 774
piešķīrums	17 773 773	17 099 986	17 117 124
Prioritārie pasākumi 2018-2020	2018	2019	2020
pieprasījums	274 792 667	408 010 799	523 132 963
piešķīrums	2 063 334	2 050 534	2 050 534
	2019	2020	2021
---	---	---	---
Papildus nepieciešamais finansējums būtiskākajiem problēmjautājumiem (salīdzinājumā ar kārtējā gada valsts budžeta likumā iekļauto), kas iesniegts FM un PKC, milj. euro	405,1	279,4	476,3
Prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā, darba samaksas paaugstināšanai papildus piešķirtais finansējums attiecīga gada valsts budžeta likumā, milj.euro	99,9 1	64,7 2	182,9
1 2019.gadam prioritārajiem pasākumiem Veselības ministrijai tika piešķirts papildus finansējums 84,94 milj. euro - ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai par 20%, 11,98 milj. euro – pagarinātā normālā darba laika atcelšanai, savukārt 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem.2 2020.gadam papildus pret 2019.gadu tika piešķirts finansējums 56,5 milj.euro apmērā ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, 4,3 milj. euro kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem, 0,62 milj. euro darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestādes (Nacionālā veselības dienesta) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai, 0,3 milj. euro medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un 0,021 milj. euro finansējumam no 2019.gada 1.septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 euro nodrošināšanai pilnam gadam.3 Atbilstoši Veselības ministrijas 2020.gadā Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā iesniegtajam pieprasījumam par papildus nepieciešamo finansējumu 2021.-2023.gadam.4 Iekļauts likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".	1 2019.gadam prioritārajiem pasākumiem Veselības ministrijai tika piešķirts papildus finansējums 84,94 milj. euro - ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai par 20%, 11,98 milj. euro – pagarinātā normālā darba laika atcelšanai, savukārt 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem.2 2020.gadam papildus pret 2019.gadu tika piešķirts finansējums 56,5 milj.euro apmērā ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, 4,3 milj. euro kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem, 0,62 milj. euro darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestādes (Nacionālā veselības dienesta) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai, 0,3 milj. euro medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un 0,021 milj. euro finansējumam no 2019.gada 1.septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 euro nodrošināšanai pilnam gadam.3 Atbilstoši Veselības ministrijas 2020.gadā Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā iesniegtajam pieprasījumam par papildus nepieciešamo finansējumu 2021.-2023.gadam.4 Iekļauts likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".	1 2019.gadam prioritārajiem pasākumiem Veselības ministrijai tika piešķirts papildus finansējums 84,94 milj. euro - ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai par 20%, 11,98 milj. euro – pagarinātā normālā darba laika atcelšanai, savukārt 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem.2 2020.gadam papildus pret 2019.gadu tika piešķirts finansējums 56,5 milj.euro apmērā ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, 4,3 milj. euro kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem, 0,62 milj. euro darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestādes (Nacionālā veselības dienesta) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai, 0,3 milj. euro medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un 0,021 milj. euro finansējumam no 2019.gada 1.septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 euro nodrošināšanai pilnam gadam.3 Atbilstoši Veselības ministrijas 2020.gadā Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā iesniegtajam pieprasījumam par papildus nepieciešamo finansējumu 2021.-2023.gadam.4 Iekļauts likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".	1 2019.gadam prioritārajiem pasākumiem Veselības ministrijai tika piešķirts papildus finansējums 84,94 milj. euro - ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai par 20%, 11,98 milj. euro – pagarinātā normālā darba laika atcelšanai, savukārt 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem.2 2020.gadam papildus pret 2019.gadu tika piešķirts finansējums 56,5 milj.euro apmērā ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, 4,3 milj. euro kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, 3 milj.euro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem, 0,62 milj. euro darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestādes (Nacionālā veselības dienesta) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai, 0,3 milj. euro medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm un 0,021 milj. euro finansējumam no 2019.gada 1.septembra palielinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 euro nodrošināšanai pilnam gadam.3 Atbilstoši Veselības ministrijas 2020.gadā Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā iesniegtajam pieprasījumam par papildus nepieciešamo finansējumu 2021.-2023.gadam.4 Iekļauts likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam".
Pasākuma nosaukums	MK piešķirtā summa	FM piešķirtā summa
---	---	---
KOPĀ:	87 187 521	83 196 324
LNG kopā	65 972 029	61 984 746
Piemaksu, atvaļinājuma rezerves un virsstundu apmaksai	12 172 641	8 814 156
Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (turpmāk – SAVA) un laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšanai	31 403 148	31 403 148
Individuāliem aizsardzības līdzekļiem (turpmāk - IAL), ārstniecības iestāžu kapacitātes stiprināšanai	17 344 946	16 879 856
Medikamenta iegādei (Veclury) un zāļu krājuma nodrošināšanai	3 156 166	2 992 458
Pārējie izdevumi ar Covid-19 saistītiem pasākumiem	1 895 128	1 895 128
Apropriācijas palielināšana un finansēšanas daļa (ieguldīšana pamatkapitālā), no tiem,	21 215 492	21 211 578
2020.gadā piešķirts ar MK un FM rīkojumiem	21 215 492	21 211 578
Pasākuma nosaukums	MK piešķirtā summa	FM piešķirtā summa
---	---	---
KOPĀ:	536 414 869	518 148 998
LNG kopā	487 744 018	469 478 147
Piemaksu, atvaļinājuma rezerves un virsstundu apmaksai	170 197 632	164 178 264
Esošās Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai Latvijā	103 961 164	101 193 331
Jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei	57 130 776	48 954 237
SAVA un IAL izdevumu segšanai	57 087 222	57 087 222
Vakcīnu iegādei, loģistikai, ievadei, ģimenes ārsti, komunikācijas pasākumi un NMPD	70 799 970	70 580 706
Medikamenta iegādei (Veclury, Regn-CoV2, tocilizumab)	12 254 103	12 254 103
Ilglaicīgas negatīvās ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija, samazināšanai	7 111 208	7 111 208
Pārējie izdevumi ar Covid-19 saistītiem pasākumiem	9 201 943	8 119 076
Apropriācijas palielināšana un finansēšanas daļa (ieguldīšana pamatkapitālā), no tiem,	48 670 851	48 670 851
2021.gadā piešķirts ar MK un FM rīkojumiem	48 670 851	48 670 851
Pasākuma nosaukums	MK iezīmētais finansējums	MK lēmuma veids, datums un numurs
---	---	---
KOPĀ:	409 842 793
No 74.resora programmas 12.00.00 kopā:	131 245 007
Vakcīnas iegādes, ievades un loģistikas izdevumu segšanai	131 245 007328	MK 21.09.2021. prot. Nr. 62 45.§ 14.-17.punkti
No LNG kopā:	278 597 786
SAVA, IAL, testēšanas, dezinfekcijas līdzekļu izdevumu segšanai	124 831 005	MK 29.12.2021.sēdes prot. Nr.83 1.§ 3.punkts329
Efektīvas vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanai un vakcinācijas aptveres personām vecumā no 60 gadiem paaugstināšanai	8 438 952	MK 25.01.2022. sēdes prot. Nr.4 37.§ 2.punkts330
Piemaksu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam par 2022.gada janvāri - martu	49 522 230	MK 25.01.2022. rīk.Nr.41 (prot. Nr.4 36.§)
Piemaksu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam par 2022.gada aprīli - jūniju	23 125 884	MK 13.04.2022. rīk.Nr.261 (prot. Nr.20 30.§)
Piemaksu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam par 2021.gada novembri - decembri	31 339 444	MK 19.10.2021 sēdes prot. Nr.70 43.§
Medikamenta Regkirona un Ronapreve iegādei	446 320	MK 01.02.2022. rīk.Nr.49 (prot. Nr.5 40.§)
Medikamenta Molnupiravir iegādei	2 065 997331	MK 30.11.2021 sēdes prot. Nr.78 80.§
Zvana centra SPKC un VI nodrošināšanai	724 049	MK 01.02.2022 rīk. Nr.48 (prot. Nr.5 39.§)
Ģimenes ārsta aizvietošanas nodrošināšanai laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.jūnijam	2 519 496	MK 22.02.2022 rīk. Nr.127 (prot. Nr.9 35.§)
Medikamenta Paxlovid iegādei	3 724 000	MK 01.03.2022 sēdes prot. Nr.12 69.§
Medikamenta Sotrovimab iegādei	112 000	MK 01.03.2022 sēdes prot. Nr.12 69.§
Covid-19 vakcinācijas pasākumu turpināšanai 2022.gadā	7 760 334332	MK 23.12.2021 sēdes prot. Nr.82 4.§
Atbalsts vakcīnu iegādes, loģistikas un ievades īstenošanai	103 042
Vakcinācijas procesa infrastruktūras un citu resursu nodrošinājuma uzturēšanai	3 309 568
Vakcinācijas IT sistēmas tehniskajam atbalstam un uzturēšanai	1 303 054
Plānotās komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātes	465 986
Zvanu un klientu apkalpošanas centra "8989" darbības nodrošināšanai	1 966 215
Digitālā sertifikāta uzturēšanai	612 469
Gala norēķinu izdevumu segšanai par 2021.gada novembra un decembra mēnešiem	9 876 636
Samaksa ģimenes ārsta praksei par 2021. gadā sasniegtajiem Covid-19 vakcinācijas aptveres rādītājiem, piemaksu par vakcināciju un rehabilitācijas pasākumiem ģimenes ārstu praksēs nodarbinātajiem	5 003 416333	MK 08.10.2021. sēdes prot. Nr.67 2.§ 4.punkts
Piemaksa ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu personu vecumā no 60 gadiem vakcinācijas aptveres paaugstināšanu	1 195 737	MK 07.12.2021. sēdes prot. Nr.79 48.§ 2.punkts
Lai segtu izdevumus saistībā ar vakcīnu ievadi laika periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim	3 190 315334	MK 21.12.2021.sēdes prot. Nr.81 119.§ 3.punkts
Lai segtu izdevumus saistībā ar vakcinācijas punktu un pagaidu vakcinācijas punktu izveidi un uzturēšanu tirdzniecības centros, tirgos un sabiedriskās vietās, laika periodā līdz 2021. gada 31. decembrim	261 870335	MK 16.11.2021.sēdes prot. Nr.75 54.§ 3.punkts
Lai segtu izdevumus saistībā ar 5 pašvaldību vakcinācijas centru darbības nodrošināšanu, laika periodā līdz 2021. gada 31. decembrim	19 267334	MK 16.11.2021.sēdes prot. Nr.75 54.§ 3.punkts
Lai segtu izdevumus saistībā ar tālruņa numura "8989" darbības nodrošināšanu, laika periodā līdz 2021. gada 31. decembrim	206 031334	MK 16.11.2021.sēdes prot. Nr.75 54.§ 3.punkts
Slimnīcām par 2021. gada decembrī faktiski apgūtā finansējuma apmaksu par 2021.gadā jau izvērstām gultām un atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu	1 872 047336	MK 20.10.2021. sēdes prot. Nr.71. 4§ 7.punkts
Daļējai norēķinu veikšanai par 2021.gada decembri par intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu	3 973 302337	MK 20.10.2021. sēdes prot. Nr.71. 4§ 5.punkts
Papildus gultu izvēršana	3 074 062	MK 20.10.2021. sēdes prot. Nr.71 4§ 6.punkts
Papildus gultu izvēršana	1 516 839	MK 26.10.2021. prot. Nr.72 60§ 3.punkts
Papildus gultu izvēršana	1 976 769	MK 02.11.2021. prot. Nr.73 47§ 3.punkts
Papildus gultu izvēršana	120 338	MK 23.11.2021. prot. Nr.76 40§ 5.punkts
Izdevumi saistībā ar skābekļa pievades vai izveides sistēmu uzlabošanu	1 085 226	MK 15.02.2022. prot. Nr.8 76.§ 3.punkts
Operatīvā datu paneļa izveidei	439 276	MK 15.02.2022. prot. Nr.8 76.§ 9.punkts
Mobilās vakcinācijas punktu izveidei (norēķiniem par 2021.gada decembri)	53 580	MK 02.11.2021. prot. Nr.73 46.§ 3.punkts
	2021.gads	2021.gads	2021.gads
---	---	---	---
	Janvāris - Jūnijs	Jūlijs - Septembris	Oktobris - Decembris
Slimnīcu nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanā	100%
Slimnīcu, kur pēc hospitalizācijas plāna tiek hospitalizēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanā, tai skaitā saimnieciskajam personālam, kas veic darbu pie Covid-19 pacientiem		100 %	100%
Slimnīcu, kur pēc hospitalizācijas plāna netiek hospitalizēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 pacientu, kuri sākotnēji hospitalizēti ar citu diagnozi, ārstēšanā, ja pēc Covid-19 infekcijas konstatēšanas pacients netiek pārvests un tiek ārstēšana nodrošināta uz vietas
Slimnīcu nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 testēšanā un Covid-19 pacientu mājas aprūpē	100%	100 %	100%
Slimnīcu uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem1. slimnīcās, kur pēc hospitalizācijas plāna tiek hospitalizēti Covid-19 pacienti2. pārējās slimnīcās	100%	50%25%	100%50%
Slimnīcu pārējie nodarbinātie, kas iesaistītu citu Covid-19 jaut. risināšanā1. Administratīvajam (no 2022.g. + tehniskajam) personālam, kas iesaistīts Covid-19 jaut. ris.2. Slimnīcu, kur pēc plāna netiek hospitalizēti Covid-19 pacienti, nodarbinātajiem, kuri iesaistīti ar citu diagnozi hospitalizētu pacientu aprūpē, līdz pārvešanai, ja pacientam tiek konstatēts Covid-19	30%	15%	30%30%
Ģimenes ārstu praksēs nodarbinātajiem (fiksēta piemaksa mēnesī euro, ieskaitot VSAOI):Ģimenes ārstamMāsai/ārsta palīgamRezidentam	100%2 301,251 380,501766,66	25%575,31345,13441,66	100%2 301,251 380,501766,66
Neatliekamais medicīniskais palīdzības dienests1. NMP brigādēs nodarbinātajiem2. Pārējiem nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jaut. ris.	līdz 100%	līdz 50%	līdz 100%līdz 50%
Slimību profilakses kontroles centrs	līdz 100% - 80%	līdz 50%	līdz 50%
Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Valsts asinsdonoru centrs, Veselības inspekcija	līdz 50% - 30%	līdz 15%	līdz 30%
Farmaceitiem (euro par izsniegtu recepti, uz kuras izsniedza valsts kompensēto zāļu references medikamentu)	0,71	0,35	0,35
Ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pacientiem (euro par pakalpojumu)	100%13,54	100%13,54	100%13,54

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)