Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 376 Rīgā 2022. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 33 69. §)

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma4. panta 3.1 un 3.2 punktu un 30. panta septīto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu (turpmāk – pedagogi) darba samaksai;

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā papildu valsts budžeta finansējumu piešķir tādu pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, kurās kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – pamatizglītības programma ar augstākiem plānotajiem rezultātiem).

2. Mērķdotāciju aprēķina un sadala, ievērojot šādu kārtību:

2.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) mērķdotāciju aprēķina atbilstoši izglītojamo skaitam izglītības iestādēs un to sadala pašvaldībām un valsts augstskolām;

2.2. valsts un pašvaldību institūcijas mērķdotācijas sadalē nodrošina atklātību.

3. Mērķdotāciju aprēķina, ievērojot šādus rādītājus:

3.1. bērnu no piecu gadu vecuma vai skolēnu skaits izglītības pakāpē;

3.2. izglītības iestādēs īstenojamās izglītības programmas;

3.3. izglītības iestādes atrašanās vietas administratīvā teritorija.

4. Mērķdotācijas aprēķinam:

4.1. pašvaldības un valsts augstskolas nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām);

4.2. pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par vidējo 1.–9. klases skolēnu skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.

5. Ministrija aprēķina mērķdotāciju pašvaldībai vienam mēnesim:

5.1. mērķdotāciju pedagogu darba samaksai (izņemot atbalsta personālu) aprēķina atbilstoši šādam mērķdotācijas apmēram uz vienu izglītojamo:

5.1.1. bērniem pirmsskolas izglītības programmās, tai skaitā šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem bērniem, – 132,81 euro;

5.1.2. 1.–6. klases skolēniem – 116,34 euro;

5.1.3. 7.–9. klases skolēniem – 149,93 euro;

5.1.4. 10.–12. klases skolēniem, tai skaitā šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētajiem skolēniem, – 161,10 euro;

5.1.5. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajiem 1.–9. klases skolēniem – 143,15 euro;

5.1.6. šo noteikumu 9. punktā minētajiem 1.–9. klases skolēniem – 133,13 euro;

5.1.7. šo noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem skolēniem neklātienes izglītības programmās 1.–12. klasē – 142,08 euro;

5.1.8. šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajiem 1.–12. klases skolēniem tālmācības izglītības programmās – 152,77 euro;

5.2. mērķdotāciju atbalsta personāla darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām nosaka šādi:

5.2.1. atbalsta personāla likmju skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, nosaka atbilstoši izglītojamo skaitam sistēmā kārtējā gada 1. septembrī vispārējās izglītības programmās (izņemot tālmācības izglītības programmas) un klasēs (1.–12. klasē), kā arī atbilstoši klašu skaitam;

5.2.2. atbalsta personāla likmju skaitam, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 5.2.1. apakšpunktam, 2025./2026. mācību gadā piemēro koeficientu 0,7;

5.2.3. normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteiktajai zemākajai mēneša darba algas likmei atbalsta personāla amatiem piemēro koeficientu 1,1.

6. Šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētās mērķdotācijas aprēķinā atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai piemēro šādus reģionālos koeficientus:

6.1. Rīgai – 1,07;

6.2. Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam – 1,07;

6.3. valstspilsētām, izņemot Ogres, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētu, – 1,07;

6.4. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar lauku teritorijas (reti apdzīvotas) iedzīvotāju skaita attiecību pret pilsētu teritorijas (blīvi apdzīvotas) iedzīvotāju skaitu (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iepriekšējo gadu) (turpmāk – teritorijas koeficients), ir 2 vai vairāk, – 1,3;

6.5. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar teritorijas koeficientu, ir 1 vai vairāk, bet mazāk par 2, – 1,35;

6.6. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar teritorijas koeficientu, ir vairāk par 0,1, bet mazāk par 1,0, – 1,41;

6.7. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar teritorijas koeficientu, ir 0,1 vai mazāk, – 1,54.

7. Atbilstoši īstenotajai izglītības programmai, aprēķinot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto mērķdotāciju, piemēro šādus papildu koeficientus:

7.1. skolēnu (bērnu) skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, piemēro:

7.1.1. koeficientu 2,27 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem;

7.1.2. koeficientu 3,75 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pirmsskolas izglītības programmās izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem;

7.1.3. koeficientu 5,64 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

7.2. skolēnu skaitam neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,76. Skolēnu skaitam, kas tālmācības vispārējās vidējās izglītības programmās mācības tajā pašā klasē uzsāk atkārtoti, izņemot gadījumu, ja mācības atkārtoti uzsāktas viena mācību gada laikā, piemēro koeficientu 0,38;

7.3. valsts ģimnāziju īstenotajās vispārējās vidējās izglītības programmās skolēnu skaitam 10.–12. klasē piemēro koeficientu 1,2.

8. Ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā informāciju, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem noteiktajām prasībām attiecībā uz pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem izstrādi un sasniegtos rezultātus izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā. Ministrija izvērtē izglītības iestādes atbilstību minētajām prasībām un līdz kārtējā gada 20. augustam sistēmā atzīmē papildu finansējuma saņemšanai akceptētās izglītības programmas.

8.1 (Zaudējis spēku ar 01.01.2024., sk. 29.3 punktu)

8.2 Nav pieļaujama finansējuma pārdale starp pašvaldībai piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un mērķdotāciju, kas piešķirta par izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem.

8.3 (Zaudējis spēku ar 01.01.2025; sk. 29.5 punktu)

8.4 Ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno pamatizglītības programmas mācību gadā, kurā pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā izglītojamiem, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā. Papildu finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā šo izglītojamo skaitu sistēmā kārtējā gada 1. septembrī, atbilstoši 20,68 euro mērķdotācijas apmēram uz vienu izglītojamo pamatizglītības programmās.

9. Ministrija šo noteikumu 8. punktā minēto papildu finansējumu pašvaldībām sadala, ņemot vērā izglītojamo skaitu kārtējā gada 1. septembrī tajās pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, kas izvērtētas atbilstoši šo noteikumu 8. punktam, piemērojot šādus papildu koeficientus šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajai mērķdotācijai vienam izglītojamam:

9.1. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika" – 1,3;

9.2. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (izņemot mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļu "Mūzika") – 1,2.

10. Mērķdotācijas apmēru pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai kārtējam budžeta gadam aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību.

11. Ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 4. punktā minēto informāciju par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī, aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par periodu no kārtējā gada 1. septembra līdz 31. decembrim un par periodu no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. augustam, ievērojot:

11.1. mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo atbilstoši šo noteikumu 5.1. apakšpunktam;

11.1.1 mērķdotācijas apmēru atbalsta personāla darba samaksai atbilstoši šo noteikumu 5.2. apakšpunktam;

11.2. reģionālos koeficientus atbilstoši šo noteikumu 6. punktam;

11.3. izglītības programmu papildu koeficientus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam;

11.4. papildu finansējumu pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai atbilstoši šo noteikumu 9. punktam.

12. Ministrija kārtējā gada septembrī pārskaita pašvaldībām mērķdotācijas avansa maksājumu 75 procentu apmērā no viena mēneša mērķdotācijas, kas apstiprināta ikgadējā valsts budžeta likumā par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam.

13. Pašvaldības, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai:

13.1. ievēro normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteikto pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi;

13.2. no šo noteikumu 11. punktā minētās mērķdotācijas ne mazāk kā deviņus procentus izlieto atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai un ne vairāk kā 14 procentus – iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksai;

13.3. ievēro pašvaldībā izstrādāto un apstiprināto mērķdotācijas sadales kārtību, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā;

13.4. atbilstoši pašvaldības noteiktajai izglītības attīstības stratēģijai un ievērojot pašvaldības izglītības iestāžu kvalitātes atbalsta mehānismus, pedagogu algas likmes paaugstināšanai vai piemaksu nodrošināšanai var piešķirt lielāku mērķdotācijas apmēru izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu;

13.5. piešķir par 30 % lielāku mērķdotāciju uz vienu izglītojamo tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanā, nekā pašvaldībā vidēji piešķir uz vienu izglītojamo.

14. Pašvaldībām ir tiesības sadalīt starp izglītības iestādēm finansējumu atbalsta personālam, kā arī finansējumu ilgstoši slimojošo skolēnu izglītošanai ārpus izglītības iestādēm (slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs) un prioritāri – imigrējošo un reemigrējošo izglītojamo atbalstam. Pašvaldība, apstiprinot mērķdotāciju katrai izglītības iestādei, ņem vērā izglītības iestādes pārskatā norādīto atlikumu uz kārtējā budžeta gada sākumu. Finansējumu pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu un skolotāju logopēdu darba samaksai, tai skaitā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām, pašvaldība sadala atbilstoši tās izstrādātajai kārtībai.

15. Sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, pašvaldībām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt to citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.–9. klašu posmā.

16. Sadalot dotāciju vispārējās vidējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, valsts augstskolām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt to citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.