Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Cēsu novadā

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14Cēsīs 2022. gada 19. maijā

Apstiprinātiar Cēsu novada domes19.05.2022. lēmumu Nr. 244PrecizētiAr Cēsu novada domes14.07.2022. lēmumu Nr. 410Izdoti saskaņā arŪdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi, turpmāk – Noteikumi, nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienoti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā:

1.2.1. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederību un uzturēšanu;

1.2.2. prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

1.2.3. prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai;

1.2.4. ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.2.5. brīvkrānu izmantošanas kārtību.

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā:

1.3.1. pakalpojuma līguma slēgšanas noteikumus;

1.3.2. pakalpojuma līguma grozīšanas kārtību;

1.3.3. pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtību.

1.4. Administratīvo atbildību par Noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē:

2.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

2.2. Pakalpojumu sniedzējs – pašvaldības iestāde un/vai komersants, kuram piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2.3. Pakalpojumu līgums – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

2.4. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādus ūdensvada un kanalizācijas tīklus, apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

2.5. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m3 mēnesī) atbilstoši Noteikumu 2.pielikumam;

2.6. Pievads / Izvads – Pakalpojumu lietotāja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ūdensapgādes ievads, kas nodrošina Pakalpojumu lietotāja īpašumu ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no Pakalpojuma lietotāja īpašuma.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju un dabas resursu racionālu izmantošanu Cēsu novadā.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

5. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

6. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie Noteikumi.

7. Tehnisko noteikumu saņemšanai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedz pakalpojumu sniedzējam:

7.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;

7.2. pieprasījumā norādītos iesniedzamos dokumentus;

7.3. papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

8. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

9. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi.

10. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

11. Pakalpojuma sniedzējs rakstveidā informē Pakalpojumu lietotāju par jaunā centralizētā ūdensapgādes tīkla un centralizētā kanalizācijas tīkla pieņemšanu ekspluatācijā.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai pretplūsmas novērsējam atbilstoši EN1717, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tām elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc Pievada un/vai Izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz visu informāciju, kas norādīta Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos, t.sk.:

14.1. Izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu/izpildtopogrāfiju grafiskā un digitālā formā;

14.2. kanalizācijas pašteces tīkliem ar dn>200 – TV inspekcijas rezultātus.

15. Pēc nekustamā īpašuma pievada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā vai valdījumā esošās būves un sistēmas (notekūdeņu krājrezervuārus, nosēdakas utt.), kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakus lietotājam, pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam Tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakus lietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja komercuzskaites mēraparāta mezglu nav iespējams izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā pēc to faktiskajiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojuma lietotāja atbildības robežas.

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparāti;

20.7. ūdensvada un kanalizācijas pievadu atzari no sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par Pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas Pakalpojumu sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā Pakalpojumu līgumā vai līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

22. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu lietotāju pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

24. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā ir:

24.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes Pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvada pirmajam aizbīdnim, vai līdz pievienojuma mezglam pie centralizētajiem ūdensvada tīkliem;

24.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais kanalizācijas Izvads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvada pirmajai akai vai līdz Pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošajam kanalizācijas pievada atzaram. Ja kanalizācijas Izvads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad Izvads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam;

24.3. komercuzskaites mēraparāta mezgls, izņemot komeruzskaites mēraparāts, kas ir Pakalpojuma sniedzēja īpašumā.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

25. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

25.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas laiku;

25.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

25.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

25.4. kuru temperatūra ir robežās no +7°C līdz +30°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

25.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus, vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

25.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

26. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

26.1. Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

26.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Līgumā un, ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

26.3. Papildu maksa par piesārņojumu tiek noteikta Līgumā atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja veiktajiem aprēķiniem par katras piesārņojošās vielas koncentrācijas pārsniegumu virs Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas līdz piesārņojošās vielas maksimāli pieļaujamai koncentrācijai.

27. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

28. Ja ražošanas notekūdeņos tiek pārsniegts 1. pielikumā norādītais maksimālais piesārņojums, vai noteikumu 26. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojumu līgumā, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

29. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

30. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu daudzums neatbilst Pakalpojumu līgumā noteiktajam ražošanas notekūdeņu novadīšanas režīmam un diennakts laikā izmainās tādā apjomā, ka ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmas normālu darbību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu lietotājam veikt pasākumus, lai Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā notiktu vienmērīgi.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

31.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

31.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

31.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

31.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

31.5. radioaktīvas vielas;

31.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

31.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

32. Jebkurai personai, izņemot ūdenssaimniecības darbiniekiem 32.3 un 32.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, ir aizliegts:

32.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz hidrantu akām, kuras apzīmētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

32.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

32.3. veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

32.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

32.5. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

33. Pakalpojumu lietotājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

34. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

35. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojumu līgumu par šiem pakalpojumiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

36. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

37. Noņemt noteikumu 36. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

38. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.