Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 543 Rīgā 2022. gada 30. augustā (prot. Nr. 43 15. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 3.1.1.3.i. investīciju "Investīcijas publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos" (turpmāk – investīcija), tai skaitā:

1.1. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;

1.2. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības;

1.3. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.4. prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneru piesaistes nosacījumus;

1.5. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību;

1.6. projektu īstenošanas nosacījumus un uzraudzības kārtību.

2. Investīcijas mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju (turpmāk – industriālais parks) infrastruktūru un piesaistīt investorus Latvijas reģioniem ārpus Rīgas plānošanas reģiona, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.

3. Investīcijas mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti atbilstoši šo noteikumu 28. punktam.

4. Komersants šo noteikumu izpratnē ir liels, vidējs vai mazs komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā un 29. punktā minētos gadījumus. Mazs un vidējs komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikuma 2. pantam. Liels komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

5. AF finansējumu investīcijas ietvaros piešķir granta veidā. Atbalstu sniedz Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

6. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija, izņemot Rīgas plānošanas reģiona teritoriju.

II. Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

7. Investīcijai pieejamais AF finansējums ir 67 125 170 euro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 000 000 euro, pārējais AF finansējums ir pieejams šo noteikumu 66. punktā minētajā kārtībā.

8. Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 000 000 euro. Projekta iesnieguma maksimālais AF finansējums ir 20 000 000 euro.

9. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta darbību īstenošanu, uzņemas visu atbildību par projekta īstenošanu un priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu.

10. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra), ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projekta AF finansējuma apjoma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un 40 procentus no projekta AF finansējuma apjoma pēc nomas vai apbūves tiesības līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantu, kas lietos projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru un apņemas sasniegt projekta mērķus saskaņā ar šo noteikumu 37.1. un 37.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Atlikušo projekta AF finansējuma daļu, kas ir vismaz 10 procenti no projektam piešķirtā AF finansējuma apjoma (saskaņā ar faktiskajām projekta izmaksām un nepārsniedzot projektam piešķirto AF finansējuma apjomu), finansējuma saņēmējs saņem pēc tam, kad aģentūra pārliecinās par industriālā parka izveidi vai attīstību, ko apliecina projektā paredzēto būvdarbu pabeigšana un projekta mērķu sasniegšana.

11. AF finansējuma rezultātu sasniegšanu vērtē, ņemot vērā investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu un mērķi:

11.1. līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos (atskaites punkts): līdz 2023. gada 31. decembrim projektu iesniedzējiem nosūtīti lēmumi par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektu īstenošanai industriālo parku attīstīšanai reģionos, tai skaitā privātā sektora atbalsta saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālā parka attīstības stratēģiju, ievērojot šo noteikumu 38. punktā minētos nosacījumus;

11.2. industriālie parki un teritorijas reģionos (mērķis): līdz 2026. gada 31. jūlijam ir iesniegti apliecinājumi par būvdarbu pabeigšanu vismaz četros industriālajos parkos reģionos, ieskaitot pieslēgumus (siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un piebraucamo ceļu atjaunošanu vai ierīkošanu, kā arī ir parakstītas nodomu vēstules (turpmāk – nodomu protokoli) vai līgumi ar industriālā parka operatoriem (apsaimniekotājiem) vai potenciālajiem nomniekiem (komersantiem) par nefinanšu investīciju veikšanu 85 000 000 euro apmērā.

12. Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētais atskaites punkts ir sasniegts, kad aģentūras tīmekļvietnē ir publicēts paziņojums par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem un projektu iesniedzējiem ir nosūtīti lēmumi par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

13. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais mērķis ir sasniegts, kad tiek pabeigti būvdarbi, attīstīti vismaz četri komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi nacionālas nozīmes industriālie parki plānošanas reģionos, kuros ir nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāte, tai skaitā pabeigta nepieciešamo industriālo pieslēgumu (siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija) ierīkošana vai to saistītās jaudas palielināšana, pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālo parku teritorijām, kā arī ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, kas tiek pamatota ar šo noteikumu 37.2. apakšpunktā minētajiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem, saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, un kad ir parakstīti šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētie nodomu protokoli vai līgumi ar industriālo parku operatoriem, komersantiem kā potenciālajiem nomniekiem vai komersantiem, kas darbojas projekta ietvaros attīstītā industriālā parka teritorijā. Mērķa sasniegšana tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu, kuru pārbauda un apstiprina aģentūra.

14. (Svītrots ar MK 13.01.2026. noteikumiem Nr. 7)

15. (Svītrots ar MK 13.01.2026. noteikumiem Nr. 7)

16. Investīcijas ietvaros uzkrāj datus par kopējo rādītāju – cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā.

III. Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

17. Par investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nodrošina investīcijas ieviešanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā.

18. Aģentūrai ir šādi pienākumi:

18.1. veikt projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

18.2. veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietā;

18.3. piesaistīt nozares ekspertus un citu institūciju pārstāvjus projektu iesniegumu atlases un projektu īstenošanas uzraudzības posmā;

18.4. piešķirt valsts atbalstu komercdarbībai (turpmāk – komercdarbības atbalsts) saskaņā ar šajos noteikumos minēto kārtību;

18.5. slēgt civiltiesisku līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu un projektu īstenošanas uzraudzības ietvaros nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs ievēro ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu prasības;

18.6. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem AF plāna īstenošanas un uzraudzības jomā, tai skaitā pārbaudīt, vai projekta vērtēšanā un īstenošanā nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma situāciju, kā arī nodrošināt komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīgi piešķirta komercdarbības atbalsta atgūšanu (ja attiecināms). Aģentūra un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija slēdz starpresoru vienošanos par sadarbību šo noteikumu 18. punktā minēto pienākumu izpildē;

18.7. nodrošināt maksājumu pieprasījumu un projektu progresa pārskatu izskatīšanu un saskaņošanu;

18.8. apturēt šo noteikumu 10. punktā minēto maksājumu veikšanu vai lemt par AF finansējuma atgūšanu pilnā apmērā, ja projektā konstatēti šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētie pārkāpumi vai netiek sasniegts šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais investīcijas mērķis, vai, izvērtējot finansējuma saņēmēja pamatoto objektīvo nepieciešamību, lemt par šo noteikumu 37.1. ​​​​​vai 37.3. apakšpunktā minēto projekta mērķa vērtību pārskatīšanu vai to sasniegšanas termiņa pagarināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim;

18.9. nodrošināt savlaicīgu AF ietvaros nepieciešamo un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241), 22. panta 1., 2. un 3. punktā un 27. pantā minēto datu uzkrāšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamā atskaites punkta un mērķu uzskaiti investīcijas ietvaros;

18.10. pārbaudīt AF projektu atskaites punktu un mērķu (tai skaitā datu) atbilstību.

19. Aģentūrai ir tiesības pieprasīt projekta iesniedzējam informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai.

IV. Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

20. Investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs nacionālas nozīmes industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti saskaņā ar apstiprināto industriālā parka attīstības stratēģiju jeb biznesa plānu (turpmāk – industriālā parka attīstības stratēģija), tai skaitā pamatojot, ka projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra ir pietiekama viena vai vairāku komersantu pilnvērtīgai darbībai projekta ietvaros attīstītajā teritorijā. Vienā projektā iekļauj vienu industriālo parku jeb vienu industriālā parka attīstības stratēģijā pamatotu, ģeogrāfiski vienotu teritoriju.

21. Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības industriālo teritoriju infrastruktūras attīstīšanai, lai tās pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, kas radītu šo noteikumu 37.3. apakšpunktā minētās darba vietas un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos:

21.1. jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana, tai skaitā risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaisti;

21.2. industriālo pieslēgumu ierīkošana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un to saistītās jaudas palielināšana;

21.3. pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, tai skaitā pasākumi, kas veicina CO2 piesaisti;

21.4. komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

22. Investīcijas ietvaros attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, ir:

22.1. jaunas industriālās teritorijas ierīkošanas vai esošās industriālās teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:

22.1.1. būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, cietā seguma laukuma būvniecība vai pārbūve, nodrošinot, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

22.1.2. industriālās teritorijas iekšējo ceļu un dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīkla izbūve, pārbūve vai atjaunošana;

22.1.3. stāvlaukumu, gājēju celiņu, veloceliņu izbūve, pārbūve vai atjaunošana;

22.1.4. atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana (videi un personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem draudzīgs apgaismojums, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi), vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas ierīkošanai un drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ārtelpas atpūtas zonā, tai skaitā videonovērošanas kameras, kas izvietotas ārtelpas atpūtas zonā. Netiek atbalstītas mazās arhitektūras formas ar māksliniecisko vērtību;

22.1.5. teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi);

22.1.6. pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdenscaurlaidīgas ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;

22.1.7. bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju, paredzētas uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

22.2. industriālo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, tai skaitā ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību;

22.3. pievedceļu (izņemot privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras savienojumus no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai) atjaunošanas vai ierīkošanas pie industriālajām teritorijām izmaksas un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas (nepārsniedzot divu kilometru attālumu no projekta ietvaros attīstāmā industriālā parka – ja industriālajā parkā izveido jaunas vai attīsta esošās industriālās telpas, ēkas vai teritorijas), tai skaitā:

22.3.1. satiksmes pārvadu, ielu un ceļu infrastruktūras attīstība un ar to saistītās infrastruktūras (piemēram, stāvlaukumi, pieturvietas) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.3.2. ielu un ceļu apgaismojuma infrastruktūras izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, izmantojot gaismas diožu spuldzes jeb diodes (LED) kā gaismas avotu, un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama sabiedrības drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ielas vai ceļa posmā (kas ir publiski pieejams), tai skaitā videonovērošanas kameras;

22.3.3. lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras attīstība;

22.3.4. "zaļās salas" un "zaļie koridori" pie intensīvas satiksmes tīkliem;

22.4. ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšanas izmaksas, tai skaitā:

22.4.1. ēku, kurās veic produkcijas ražošanu vai sniedz produktīvu pakalpojumu, un ar tām saistīto palīgēku būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.4.2. ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu un elektroenerģijas pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

22.4.3. tādu iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā), tai skaitā siltumsūkņi (gaiss vai ūdens, vai zeme), saules kolektori, koksnes biomasas apkures katli (ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā), kā arī saules baterijas un vēja ģeneratori. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

22.4.4. tādu iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru, tai skaitā telpu apgaismojums, apkure, gaisa dzesēšana, ventilācija un vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, tostarp telekomunikāciju, apsardzes signalizācijas, ugunsdzēsības automātikas, piekļuves kontroles tīkli un videonovērošanas sistēmas. Netiek atbalstītas ražošanas iekārtas, tai skaitā iekārtas, kas iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.1 pantu;

22.4.5. ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;

22.4.6. zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošu risinājumu izmantošana, tai skaitā "zaļie jumti", "zaļās sienas" un citi dabiski materiāli, kas tiek izmantoti būves celtniecībā;

22.4.7. bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju, paredzētas uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;

22.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;

22.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas. Izmaksas, kas pārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Izmaksas, kas pārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas, finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;

22.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

22.8. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) – līdz trim procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

22.8.1. industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanas izmaksas;