Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 Rīgā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 54 21. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"53. panta otrās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma;

1.2. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma;

1.3. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Kioto protokola, Parīzes nolīguma, 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999) un 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – regula 2020/1208), prasībām;

2.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām;

2.3. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;

2.4. ziņojums par siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas 2020/1208 prasībām;

2.5. darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.6. primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;

2.7. sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;

2.8. emisijas faktors – lielums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;

2.9. nenoteiktība – informācijas trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;

2.10. galvenās kategorijas – kategorijas, kurām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā ir būtiska ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes absolūto līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes tendencēm vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas);

2.11. nozaru eksperti – eksperti, ko deleģējušas nacionālajā inventarizācijas sistēmā iesaistītās institūcijas.

II. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma

3. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) pilnveido un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

4. Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

5. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs):

5.1. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1. apakšpunktā minēto informāciju par darbību datiem;

5.2. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

5.3. katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumu, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

5.4. sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši regulā 2020/1208 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.3., 12.2., 20.1. un 20.2. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver:

5.4.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju, oglekļa dioksīda piesaistes un aprēķinu aprakstu no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī jebkuru aprēķina izmaiņu aprakstu;

5.4.2. specifiskās metodoloģijas, pieņēmumu, emisijas faktoru un darbību datu aprakstus, atsauces un informācijas avotus;

5.4.3. galveno kategoriju aprēķinus un aprakstu;

5.4.4. informāciju par nenoteiktību aprēķiniem;

5.4.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

5.4.6. nacionālās sistēmas un tās izmaiņu aprakstu;

5.5. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

5.6. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 IX pielikumu;

5.7. aizpilda šo noteikumu 4. pielikumu un regulas 2020/1208 VII, VIII un X pielikumu;

5.8. katru gadu līdz 30. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto informāciju;

5.9. apkopo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam un VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 12.3., 19.3. un 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

5.10. uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze);

5.11. katru gadu līdz 1. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu, kurā ietver informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa plānotajiem uzlabojumiem un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

6. Centrālā statistikas pārvalde:

6.1. apkopo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā un 2. pielikuma 12., 13. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 4. pielikumu;

6.2. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

6.3. sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:

6.3.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā – aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru;

6.3.2. Fizikālās enerģētikas institūtā un Ekonomikas ministrijā – aptuveno energobilanci;

6.3.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru;

6.3.4. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" – pieejamos darbību datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru.

7. Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10) un notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE 2. red. kods 35) un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 100 MW, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 7, 9., 10. un 11. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus.

8. Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu un līdz 1. aprīlim iesniedz datus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 3., 4. un 5. tabulu.

9. Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā apkopošanai šo noteikumu 2. pielikuma 8. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu.

10. Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā.

11. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

12. Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

12.1. līdz 1. novembrim – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

12.2. līdz 15. decembrim:

12.2.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

12.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

12.2.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

12.2.4. atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

12.3. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā minēto informāciju.

13. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

14. Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem.

15. Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

17. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Valsts vides dienestu sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.

19. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz:

19.1. līdz 1. oktobrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;

19.2. līdz 15. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

19.2.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

19.2.2. oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999 un regulu 2020/1208;

19.2.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 11. pantu;

19.3. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.3. apakšpunktā minēto informāciju.

20. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:

20.1. līdz 15. decembrim:

20.1.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

20.1.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;

20.1.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;

20.2. līdz 5. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.4. apakšpunktā minēto informāciju.

21. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz 15. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes iespējamajām nenoteiktībām (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši regulas 2020/1208 X pielikumam.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

22.1. regulāri veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;

22.2. izskata apkopoto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 18/CMA.1, 5/CMA.3;

22.3. izskata nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību regulai 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;

22.4. apkopo informāciju par indikatoriem atbilstoši regulas 2020/1208 XI pielikumam;

22.5. izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī nosūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu 4. punktā minētajām institūcijām;

22.6. izskata aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju;

22.7. ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā;

22.8. koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu;

22.9. līdz 30. jūnijam iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem.

III. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma

23. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

24. Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija.