Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 194Rīgā 2022. gada 1. novembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 45 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrībudarbības atjaunošanas un noregulējuma likuma3. panta ceturto daļu, 4. panta pirmās daļas1. un 2. punktu un 5. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi) papildus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tieši piemērojamajiem tiesību aktiem nosaka:

1.1. darbības atjaunošanas plānā papildus ietveramo informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības;

1.5. darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk – Likums) noteiktajām iestādēm (turpmāk – iestāde), izņemot kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes.

3. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, kā arī prasības, kas izriet no:

3.1. Eiropas Komisijas 2016. gada 2. februāra Deleģētās regulas (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, (turpmāk – Regula Nr. 2016/778);

3.2. Eiropas Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētās regulas (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas, (turpmāk – Regula Nr. 2016/1075).

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. darbības atjaunošanas pasākums (recovery option) – darbības atjaunošanas plānā ietverto darbību kopums, lai uzturētu vai atjaunotu iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju krīzes apstākļos;

4.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

4.3. iespējamās krīzes scenārijs – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

4.4. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā;

4.5. iestādes padome – kredītiestādes padome vai ieguldījumu brokeru sabiedrības dalībnieku sapulce vai padome, ja tāda izveidota;

4.6. citi šajos noteikumos lietotie termini atbilst Regulas Nr. 2016/778, Regulas Nr. 2016/1075, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033), Likuma, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma (turpmāk – IBS likums), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) normatīvo noteikumu, kas nosaka prasības kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidei, terminu lietojumam.

5. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

5.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķina metodiku un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā;

5.2. darbības atjaunošanas plānā noteikto iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā.

6. Par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes padome un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu.

7. Iestādes padome nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes. Ja iestādei nav piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, iestādes padome vismaz reizi gadā pārskata un apstiprina darbības atjaunošanas plāna saturu.

8. Iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar iestādes padomes noteiktajām darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnēm. Iestādes valde apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

II. Darbības atjaunošanas plānā papildus ietveramā informācija par grupas sabiedrībām un filiālēm

9. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība, grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par trešajā valstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība ievēro darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī.

10. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas Nr. 2016/1075 7. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta 1. punkta b) apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās:

10.1. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības (group-relevant entities));

10.2. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības (locally relevant entities));

10.3. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības).

11. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas Nr. 2016/1075 7. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī.

12. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 2016/1075 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības.

13. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/14 "Pamatnostādnes par nozīmīgu filiāļu uzraudzību", Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vai kā vietējās nozīmes vienības.

14. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 11.–13. punktā minētajiem kritērijiem, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības.

15. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā.

16. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs.

17. Par grupai nozīmīgajām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Norādot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finanšu stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai krīzes situācijā.

18. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības (monitoring) kārtību, informācijas, lai krīzes situācijā pieņemtu lēmumu augstākā līmenī (escalation), nodošanas kārtību un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību.

19. Informāciju par nenozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas veidā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā.

20. Norādot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikumu EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā".

III. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības

21. Iespējamās krīzes scenāriju (turpmāk – scenārijs) izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

22. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

22.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

22.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

22.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

23. Globāla sistēmiski nozīmīga iestāde un cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu 22. punktā minētajiem notikumu veidiem.

24. Iestādei ieteicams izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 22. un 23. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem (funding models).

25. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

25.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai nozīmīgi (most relevant), ņemot vērā iestādes juridisko formu un organizatorisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības (activities), savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

25.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, t.sk. notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

25.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas (exceptional) notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

25.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

25.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi tiek aprakstīti un pamatoti.

26. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi uz vismaz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

26.1. pašu kapitāls;

26.2. likviditāte;

26.3. riska profils;

26.4. rentabilitāte;

26.5. finansējums;

26.6. finanšu pakalpojumi, t.sk. maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

26.7. reputācija.

27. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

27.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure), kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

27.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

27.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

27.4. nelabvēlīgas izmaiņas aktīvu cenā vienā vai vairākos tirgos;

27.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

28. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

28.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure);

28.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

28.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

28.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

28.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

28.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

28.7. iespējamās soda sankcijas.

29. Atsevišķu scenāriju izstrādāšanu grupai nozīmīgajām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neveic, ja Latvijas Republikā reģistrētas ES mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību biznesa modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādēļ ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību.

30. Grupas darbības atjaunošanas plānā Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un pēc tam izplatās grupā tādā veidā, ka Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finanšu atbalsta sniegšanu šai vienībai.

IV. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības

31. Iestāde izveido darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju kopumu, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos kritērijus, un ietver tajā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

32. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

32.1. atbilst iestādes biznesa modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (vulnerabilities), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

32.2. atbilst iestādes juridiskajai formai, lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju kopuma pārskatāmību un pārvaldību;

32.3. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas risku pārvaldīšanas struktūrai (framework) un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

32.4. ir pietiekams, lai veiktu regulāru pārraudzību, un ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās, kā arī to pārvaldīšanas, informācijas nodošanas lēmumu pieņemšanai augstākā līmenī (escalation) un lēmumu pieņemšanas procesā;

32.5. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

Darbības atjaunošanas plāna rādītāju grupas

33. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

33.1. kapitāla rādītāji;

33.2. likviditātes rādītāji;

33.3. rentabilitātes rādītāji;

33.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

33.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

33.6. makroekonomiskie rādītāji.

34. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 33.5. un 33.6. punktā norādītās rādītāju grupas, ja tai šādas rādītāju grupas nav piemērotas, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu.

35. Atkāpjoties no šo noteikumu 33. punkta prasībām, iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā var neietvert vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu vai tirgus, kurā iestāde darbojas, specifiku.

36. Ja iestāde neietver darbības atjaunošanas plānā vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, ņemot vērā šo noteikumu 35. punktā noteikto, tā aizstāj katru neietverto rādītāju ar citu šai iestādei piemērotāku rādītāju no tās pašas rādītāju grupas. Ja nav iespējams aizstāt katru šo noteikumu 1. pielikumā noteikto rādītāju un tas ir attiecīgi pamatots, iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu rādītāju no iestādes darbībai atbilstošās šo noteikumu 33. punktā norādītās rādītāju grupas.

37. Ietverot rādītājus darbības atjaunošanas plānā, iestāde neaprobežojas ar šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un apsver citu rādītāju ietveršanas lietderīgumu. Iestāde darbības atjaunošanas plānā var ietvert šo noteikumu 2. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus.