Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē un zināšanu pārnese akvakultūrā"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 722 Rīgā 2022. gada 15. novembrī (prot. Nr. 57 27. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda saistītajos darbības veidos "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā", "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni akvakultūrā", "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni apstrādē" un "Zināšanu pārnese" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula 2021/1139);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060);

1.3. Komisijas 2022. gada 19. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/79, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1139 piemērošanas noteikumus attiecībā uz darbības līmeņa īstenošanas datu reģistrēšanu, nosūtīšanu un izklāstu (turpmāk – regula 2022/79);

1.4. Komisijas 2022. gada 29. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2022/2181, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu papildina attiecībā uz atbalsta pieteikumu nepieņemamības sākuma dienu un ilgumu (turpmāk – regula 2022/2181).

2. Pasākumā ir šādi apakšpasākumi:

2.1. "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē" šo noteikumu 1. punktā minētajos saistītajos darbības veidos:

2.1.1. "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā";

2.1.2. "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni akvakultūrā";

2.1.3. "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni apstrādē";

2.2. "Zināšanu pārnese akvakultūrā".

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. inovācija ir process, kurā tiek izstrādāti ieviešanai jauni vai uzlaboti produkti, aprīkojums, procesi un metodes vai tiek ievērojami uzlabotas to funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (piemēram, mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas un materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam un videi saudzīgās īpašības), kā arī izpētītas inovatīvo produktu vai procesu tehniskās un ekonomiskās īstenošanas iespējas. Inovācija tehnoloģijā ietver izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, iekārtās un programmatūrā, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes, un tās ieviešana nodrošina jaunu produktu ražošanu vai ražošanas procesa ievērojamu maiņu;

3.2. jauns vai uzlabots produkts – prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tostarp mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam ērtas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar specifikācijas uzlabojumiem. Par jaunu produktu neuzskata:

3.2.1. kādas ražošanas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

3.2.2. aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu – izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, iekārtu un programmatūras atjauninājumus. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar specifikācijas uzlabojumiem;

3.2.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta vai aprīkojuma cenas vai ražošanas procesa vai metodes produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija);

3.2.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām, piemēram, produkta pielāgošanu klienta vajadzībām bez tādām jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņām, kas nodrošina lielāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem;

3.2.5. ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, aprīkojumu, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, ražošanas metodes un citas operācijas darbības procesā;

3.2.6. dizaina izmaiņas, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

3.2.7. citu ražotāju produktu, iekārtu, aprīkojuma, procesu vai metožu tālākpārdošanu;

3.3. nozares vai starpnozaru mēroga projekti ir projekti, ko īsteno šo noteikumu 9.1., 9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētais pretendents;

3.4. uzņēmuma mēroga projekti ir projekti, ko īsteno šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētais pretendents.

4. Pasākuma mērķis ir:

4.1. šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē" sniegt atbalstu inovāciju veicināšanai un pilotprojektiem vides ilgtspējai – negatīvās ietekmes uz ūdeni, gaisu un augsni mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības sekmēšanai, aprites ekonomikai – efektīvākām ražošanas sistēmām, uzglabāšanai un iepakošanai, viedām tehnoloģijām – digitalizācijai, robotizācijai, mākslīgajam intelektam, atjaunīgiem energoresursiem un energoefektivitātei, kā arī pievienotās vērtības radīšanai vietējai izejvielai;

4.2. šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā "Zināšanu pārnese akvakultūrā" akvakultūras dzīvnieku audzētavu vispārējās veiktspējas un konkurētspējas palielināšana un to darbības negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apguve un papildināšana gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, sadarbojoties esošajiem un jaunajiem darbiniekiem akvakultūras jomā.

5. Atbalstam piesakās, projektu iesniegumu vērtē un atlasa, lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņem, projektu īsteno, publisko finansējumu pieprasa un izmaksā, projektu uzrauga un finanšu korekcijas piemēro atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

6. Vienā projekta iesniegumā ietver vienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem apakšpasākumiem.

7. Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo atbilstoši projektu atlases kritēriju punktu skaitam, kurus apstiprinājusi Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam uzraudzības komiteja, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

8. Pretendents projekta iesniegumā norāda līdz ar projekta īstenošanu sasniedzamo regulas 2021/1139 1. pielikumā minēto rezultātu rādītāju CR 08 – personas, kas gūst labumu (personu skaits), – vai citu projekta mērķim atbilstošu regulas 2021/1139 1. pielikumā minēto rezultātu rādītāju.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē"

9. Pretendents ir:

9.1. zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā un kas projektu īsteno sadarbībā ar biedrību, kura vismaz divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un vismaz piecu biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

9.2. komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu un kas projektu īsteno sadarbībā ar zinātnisko institūciju, kura reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

9.3. biedrība, kas vismaz divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un vismaz piecu biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, vai ražotāju organizācija, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, darbības nosacījumiem un darbības kontroli un kas projektu īsteno sadarbībā ar zinātnisko institūciju, kura reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

9.4. valsts budžeta finansēta zinātniskā institūcija, kuras funkcijas zinātniskās darbības jomā ir zinātnisko darbību īstenošana veterinārmedicīnas, pārtikas kvalitātes un nekaitīguma, zivsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, vai valsts budžeta finansēta zinātniskā institūcija, kas izveidojusi zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centru un kas projektu īsteno sadarbībā ar biedrību, kura vismaz divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un vismaz piecu tās biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana;

9.5. juridiska persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, pilda Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla funkciju sadarbībā ar biedrību, kura vismaz divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kuras vismaz piecu biedru komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība, un kura īsteno projektu, kurā paredzētas ar piekrastes zveju saistītas darbības.

9.1 Šo noteikumu 9. punktā minētā zinātniskā institūcija ir pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija vai pētniecības organizācija, kuras galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Zinātniskās institūcijas projektā plānotajām darbībām un to izmaksām nav saimnieciska rakstura, un tās atbilst šo noteikumu 60. punktam.

10. Vienā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā šo noteikumu 9.1. un 9.3. apakšpunktā minētā biedrība kā sadarbības partneris un minētās biedrības biedri, kas parakstījuši apliecinājumu par dalību projektā, var iesaistīties tikai vienā projektā.

11. (Svītrots ar MK 07.01.2025. noteikumiem Nr. 7)

12. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

13. Nekustamais īpašums, kurā paredzēts īstenot projektu, ir pretendenta īpašumā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai, ja nekustamais īpašums, kurā paredzēts īstenot projektu, nav pretendenta īpašumā, tad par nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir reģistrēts ilgtermiņa nomas līgums vai zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, ja paredzēta jaunas būves būvniecība, būves ierīkošana, pārbūve, novietošana vai atjaunošana vai stacionāro pamatlīdzekļu uzstādīšana.

14. Projekta zinātniskās kvalitātes novērtēšanu pēc pretendenta pieteikuma saņemšanas nodrošina Latvijas Zinātnes padome, iesaistot ekspertus atbilstoši projektā plānotajam mērķim.

15. Atbalsta saņēmējs projekta īstenošanas laikā testē projekta rezultātus.

16. Projekta iesniegumam pievieno informāciju par:

16.1. tirgus izpēti un analīzi;

16.2. konkurenci;

16.3. līdzšinējo pieredzi inovāciju izstrādē un ieviešanā;

16.4. plānoto inovāciju – īpašību, tehnisko parametru, kvalitātes, izmantošanas veidu, metodisko risinājumu un citu detaļu aprakstu;

16.5. projektā plānoto darbību rezultātu turpmāko izmantošanu praksē;

16.6. sadarbības partneriem un viņu saistību ar citiem projektiem;

16.7. sasniedzamo rezultātu ietekmējošiem riska faktoriem, kā arī sniedz vērtējumu par to ietekmi un iestāšanās varbūtību.

17. Ja projekta ieviešanas termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, to sadala līdz 12 mēnešiem ilgos posmos, katram posmam nosakot izpildāmos darbus un sasniedzamos rezultātus.

18. Lai saņemtu starpposma maksājumu par šo noteikumu 17. punktā minētā posma īstenošanu, atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz maksājuma pieprasījumu kopā ar pārskatu par projekta attiecīgajā posmā īstenotajām darbībām un sasniegtajiem rezultātiem, norādot laikposmu, par kuru tiek iesniegta informācija, un darbības, kas īstenotas papildus vai sākotnēji nav plānotas.

19. Ja atbalsta saņēmējs nesaņem starpposma maksājumu, tas, sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas uzsākšanas, visā projekta īstenošanas laikā vienu reizi kalendāra gadā iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā šo noteikumu 18. punktā minēto pārskatu.

19.1 Šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajam pretendentam, kura vismaz pieciem biedriem ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos un zvejas atļauja (licence) piekrastes zvejai, ja to īstenotās zvejas darbības atbilst regulas 2021/1139 2. panta 2. punkta 14. apakšpunkta "a" apakšpunkta prasībām, par projekta darbībām, kas ir saistītas ar piekrastes zveju, un šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajam pretendentam Lauku atbalsta dienests piešķir priekšsamaksu ne vairāk kā 90 procentu apmērā no projekta kopējā publiskā finansējuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai. Minētās priekšsamaksas un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 procentu no projekta publiskā finansējuma.

20. Ja, īstenojot projektu, ir iegādāti pamatlīdzekļi un notikuši būvniecības darbi, atbalsta saņēmējs, sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas, par pilno noslēgto gadu un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu mēneša laikā pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Lauku atbalsta dienestā šo noteikumu 18. punktā minēto pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

20.1 Projektiem ar attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 200 000 euro atbalstu piešķir, izmantojot fiksētas summas maksājumu un budžeta projekta aprēķina metodi, saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punkta "b" apakšpunktu.

20.2 Pretendentam, kas īsteno šo noteikumu 20.1 punktā minēto budžeta projektu, atbalstu sniedz atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai par budžeta projektu sadalījumā pa projektā plānotajām darbībām, ar kurām tiks sasniegts projekta rezultāts vai (ja attiecināms) starprezultāts, un to izmaksām, norādot:

20.21. rezultāta sasniegšanai plānotās darbības sadalījumā pa izmaksu pozīcijām;

20.22. nepieciešamo finanšu ieguldījumu katrai pozīcijai un izmaksu apmēru euro atbilstoši izmaksas pamatojošiem dokumentiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;

20.23. projekta rezultātu un (ja attiecināms) starprezultātu, kā arī to sasniegšanai nepieciešamo finansējumu atbilstoši projektā plānotajām darbībām.

20.3 Lauku atbalsta dienests pirms šo noteikumu 20.1 punktā minētā projekta apstiprināšanas izvērtē budžeta projektā plānotās izmaksas atbilstoši objektīviem kritērijiem un informācijas avotiem:

20.31. novērtē budžeta projektā ietverto izmaksu pozīciju un summu pamatotību, pamatojoties uz pieejamajām metodēm, parametriem vai izmaksu līmeņiem, piemēram, budžeta apsekojumu, ekspertu slēdzienu un citām metodēm, un, ja nepieciešams, pirms fiksētās summas noteikšanas tās pielāgo attiecīgajam projektam;

20.32. nodrošina, ka lēmumā, ko saņem pretendents, ir izklāstīti atbalsta nosacījumi saistībā ar katru darbību – darbības, kas īstenojamas maksājuma saņemšanai, un iesniedzamie dokumenti konkrētā sasniedzamā rezultāta pamatošanai;

20.33. novērtē projekta iesniegumā noteiktā sasniedzamā rezultāta vai (ja attiecināms) starprezultāta samērīgumu ar kopējo budžeta projektā noteikto atbalsta apmēru;

20.34. uzkrāj un arhivē budžeta projekta un ar to saistīto apliecinošo dokumentu novērtējumu un izmanto to kā apliecinošu dokumentu, ar kuru pamato izmantotās vienkāršotās izmaksas.

III. Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Zināšanu pārnese akvakultūrā"

21. Pretendents ir:

21.1. valsts zinātniskais institūts, kas izveidojis akvakultūras pētniecības un izglītības centru, kura funkcijas ir sniegt konsultācijas par videi draudzīgu, racionālu un ilgtspējīgu zivju resursu apsaimniekošanu;

21.2. valsts izglītības iestāde ar akreditētu profesionālās pilnveides vai studiju programmu, kurā paredzēti mācību priekšmeti par akvakultūras ekoloģiju, ģenētiku un tiesisko regulējumu vai zivju audzēšanas biotehnoloģiju;

21.3. Pārtikas un veterinārajā dienestā atzītas akvakultūras dzīvnieku audzētavas (turpmāk – akvakultūras dzīvnieku audzētava) norīkota persona akvakultūras studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā ārvalstīs.

22. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētais pretendents sniedz individuālās konsultācijas un organizē kolektīvus izglītojošus pasākumus. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētais pretendents īsteno kolektīvu izglītojošu programmu vai pasākumu.

23. Šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētais pretendents nodrošina:

23.1. ka darbinieks, kas sniedz konsultācijas, īsteno izglītojošus pasākumus un programmas vai ka piesaistītais konsultants (turpmāk – eksperts) atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

23.1.1. tam ir vismaz triju gadu darba pieredze jomā, kurā tiks sniegta konsultācija, organizēts kolektīvs izglītojošs pasākums vai īstenota kolektīva izglītojoša programma vai pasākums;

23.1.2. tam ir profesionālā vidējā izglītība vai augstākā izglītība jomā, kurā tiks sniegta konsultācija, organizēts kolektīvs izglītojošs pasākums vai īstenota kolektīva izglītojoša programma vai pasākums;

23.2. ka no projektā iesaistīto ekspertu skaita vismaz 70 procentiem ekspertu ir augstākā izglītība attiecīgajā jomā;

23.3. nepieciešamo materiāltehnisko bāzi, piemēram, telpas, datoraprīkojumu, transportu.

24. Šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajam pretendentam atbalstu piešķir līdz sešus mēnešus ilga akvakultūras studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā ārvalstīs. Atbalsta saņēmējam pēc kursa apguves izsniedz apliecinājumu, kurā iekļauj datus par tā saņēmēju un norāda koledžas vai augstskolas nosaukumu, studiju kursa nosaukumu, studiju kursa vadītāja vārdu, uzvārdu un kvalifikāciju.

25. Šo noteikumu 24. punktā minēto akvakultūras studiju kursu atbalsta saņēmējs apgūst akreditētas izglītības iestādes licencētā studiju programmā.

26. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētais pretendents apakšpasākumu īsteno, izmantojot fiksētas summas maksājumu un budžeta projekta aprēķina metodi saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punkta "b" apakšpunktu. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētais pretendents apakšpasākumu īsteno, izmantojot vienības izmaksas un budžeta projekta aprēķina metodi saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un 3. punkta "b" apakšpunktu.

27. Atbalstu šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētajam pretendentam sniedz atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai, kurā iekļauts budžeta projekts sadalījumā pa projektā plānotajām darbībām un to izmaksām, ar kurām tiks sasniegts projekta rezultāts, norādot: