Statistisko datu par finanšu instrumentsabiedrību finansiālo stāvokli (FIS) sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 233Rīgā 2022. gada 5. decembrī

Izdoti saskaņā ar Latvijas Bankas likuma63. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības un kārtību, saskaņā ar kuru Latvijā reģistrētas komercsabiedrības, kas veic vērtspapīrošanas darbības Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regulas (ES) Nr. 1075/2013 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40) (turpmāk – Regula (ES) Nr. 1075/2013) izpratnē (turpmāk – finanšu instrumentsabiedrība), sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai statistiskos datus par savu bilanci, ārpusbilanci, vērtspapīroto kredītu kvalitāti, vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem (turpmāk – statistiskie dati);

1.2. statistisko datu iesniegšanas termiņus;

1.3. statistisko datu glabāšanas ilgumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. cita vērtspapīrošana – vērtspapīrošana, kas nav tradicionālā vērtspapīrošana, sintētiskā vērtspapīrošana vai vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu;

2.2. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus un finanšu instrumentsabiedrības, – finanšu sabiedrības, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, klientu, kas nav monetārās finanšu iestādes, noguldījumi vai ieguldījumu fondu apliecības, vai kuras saistītas ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (t. sk. kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu brokeru sabiedrības (t. sk. kredītiestādes, kuras nav monetārās finanšu iestādes), centrālie darījuma partneri, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations);

2.3. noguldījumus pieņemošas sabiedrības – monetārās finanšu iestādes, izņemot naudas tirgus fondus un centrālo banku, t. i., kredītiestādes (izņemot kredītiestādes, kuras nav monetārās finanšu iestādes), krājaizdevu sabiedrības un citas finanšu iestādes, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija;

2.4. atpirkšanas garantija – sākotnējā aizdevēja juridiska apņemšanās atpirkt kredītu, ja kredīta atmaksa tiek kavēta vai kredīts klasificēts kā šaubīgais kredīts;

2.5. šaubīgais kredīts – kredīts, kuru sākotnējais aizdevējs kvalificē kā tādu, no kura izrietošo saistību izpildi kredīta saņēmējs nespēs pilnā apmērā izpildīt, ja sākotnējais aizdevējs neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju (unlikely to pay).

3. Terminu "iniciators", "vērtspapīrošana", "vērtspapīrotie kredīti" un "pārējie vērtspapīrotie aktīvi" lietojums atbilst Regulā (ES) Nr. 1075/2013 sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

4. Termina "sākotnējais aizdevējs" lietojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulā (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012, sniegtajam šā termina skaidrojumam.

5. Terminu "sintētiskā vērtspapīrošana", "tradicionālā vērtspapīrošana" un "vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu" lietojums atbilst Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 26. marta Pamatnostādnē (ES) 2021/831 par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2021/12), sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

6. Citu terminu lietojums atbilst Latvijas Bankas noteikumos, kas regulē statistisko datu par kredītiestāžu un citu monetāro finanšu iestāžu finansiālo stāvokli sagatavošanas un iesniegšanas prasības un kārtību, sniegtajam šo terminu skaidrojumam.

7. Rezidentu sektoros iekļauto institucionālo vienību saraksts, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā prasībām, pieejams Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē.

8. Statistiskie dati nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t. sk. lai sagatavotu finanšu instrumentsabiedrību, maksājumu bilances, starptautisko investīciju bilances, ārējā parāda un finanšu kontu statistiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības, t. sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, identificētu un novērtētu ar vērtspapīrošanas darbībām saistītos riskus Latvijas finanšu sistēmā un veiktu tautsaimniecības dinamisko pārmaiņu analīzi.

9. Statistiskos datus Latvijas Banka var nodot Latvijas Bankas likuma 71. panta otrajā un trešajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

10. Statistiskos datus Latvijas Banka glabā pastāvīgi.

II. Finanšu instrumentsabiedrību saraksts

11. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē Latvijas finanšu instrumentsabiedrību sarakstu (turpmāk – saraksts) Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Statistika", izmantojot finanšu instrumentsabiedrības sniegto Regulas (ES) Nr. 1075/2013 3. panta otrajā daļā noteikto informāciju. Saraksts publicēts arī Eiropas Centrālās bankas tīmekļvietnē, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu finanšu instrumentsabiedrību sarakstu.

12. Sarakstu uztur statistikas nolūkiem, un to lieto tikai informatīviem mērķiem.

III. Statistisko datu sagatavošanas un iesniegšanas vispārējās prasības un kārtība un iesniegšanas termiņi

13. Statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam "Bilances un ārpusbilances pārskats" (turpmāk – Bilances un ārpusbilances pārskats) un 3. pielikumam "Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskats" (turpmāk – Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskats) finanšu instrumentsabiedrība sagatavo par katru kalendārā gada ceturksni un iesniedz Latvijas Bankai līdz tā kalendārā mēneša 15. datumam, kurš seko pēc kalendārā gada attiecīgā ceturkšņa beigām.

14. Statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam "Pārskats par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem" (turpmāk – Pārskats par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem) finanšu instrumentsabiedrība sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai:

14.1. līdz tā kalendārā mēneša 15. datumam, kurš seko pēc kalendārā gada tā ceturkšņa beigām, par kuru pirmo reizi tiek iesniegts Bilances un ārpusbilances pārskats;

14.2. 10 darbdienu laikā pēc tam, kad notikušas pārmaiņas statistiskajos datos, kas iekļauti pēdējā Latvijas Bankai iesniegtajā Pārskatā par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem.

15. Statistiskos datus Latvijas Bankai iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, izmantojot nebanku statistikas sistēmu.

16. Iesniedzot statistiskos datus, ievēro šādus vispārējos principus:

16.1. summas uzrāda veselos euro;

16.2. valsts kodu uzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi". Starptautiskās organizācijas kodu uzrāda saskaņā ar Latvijas Bankas uzturēto sarakstu "Starptautisko organizāciju kodi un sektori";

16.3. valūtas kodu uzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi";

16.4. sektora kodu uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu "Izmantotie kodi".

IV. Bilances un ārpusbilances pārskata sagatavošanas prasības un kārtība

17. Bilances un ārpusbilances pārskatā summas uzrāda atbilstoši finanšu instrumentsabiedrības bilancē, ārpusbilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertajai vērtībai.

18. Uzkrātos procentus uzrāda tajā Bilances un ārpusbilances pārskata aktīvu vai pasīvu pozīcijā, kurā attiecīgie aktīvi vai pasīvi atspoguļoti (piemēram, kredīti, termiņnoguldījumi).

19. Bilances un ārpusbilances pārskatā termiņdalījumu nosaka pēc sākotnējā termiņa, un termiņdalījuma kodu uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu "Izmantotie kodi".

20. Bilances un ārpusbilances pārskata 2. ailē "Kredītu norakstīšanas korekcija" ar mīnusa zīmi uzrāda pārmaiņas, kas radušās, kalendārā gada attiecīgajā ceturksnī kredītu pilnīgi vai daļēji norakstot no bilances vai ārpusbilances.

21. Bilances un ārpusbilances pārskata 3. ailē "Cenu pārmaiņas" uzrāda finanšu aktīvu vai finanšu saistību vērtības pieaugumu vai zudumus, kas radušies, kalendārā gada attiecīgajā ceturksnī turot finanšu aktīvus vai finanšu saistības. Finanšu aktīvu vai finanšu saistību zudumus uzrāda ar mīnusa zīmi.

V. Pārskata par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem sagatavošanas prasības un kārtība

22. Pārskata par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem 1. sadaļā "Vērtspapīrošanas veids" uzrāda vērtspapīrošanas veida kodu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu "Izmantotie kodi".

23. Pārskata par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem 2. sadaļas "Iniciatori" B ailē "LEI kods" uzrāda iniciatora juridiskās personas identifikatoru (turpmāk – LEI kods) saskaņā ar starptautisko standartu ISO 17442 "Financial services – Legal entity identifier (LEI)". Ja iniciatoram nav piešķirts LEI kods, aili neaizpilda.

24. Pārskata par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem 2. sadaļas "Iniciatori" C ailē "Nosaukums" uzrāda pilnu iniciatora nosaukumu.

25. Ja finanšu instrumentsabiedrībai ir pieejama informācija par iniciatora reģistrācijas datumu, to uzrāda Pārskata par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem 2. sadaļas "Iniciatori" E ailē "Reģistrācijas datums". Reģistrācijas datumu uzrāda formātā dd.mm.gggg, kur dd – dienas skaitlis, mm – mēneša skaitlis un gggg – gadskaitlis.

VI. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata sagatavošanas prasības un kārtība

26. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskatā uzrāda statistiskos datus par vērtspapīroto kredītu kvalitāti.

27. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata A ailē "Sākotnējā aizdevēja nosaukums" uzrāda sākotnējā aizdevēja pilnu nosaukumu.

28. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata E ailē "Nodrošinājuma veida kods" uzrāda nodrošinājuma veida kodu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumos, kuri regulē Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu saturu un apjomu, noteikto nodrošinājuma veidu kodu sarakstu.

29. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata F ailē "Kredīta veida kods" uzrāda kredīta veida kodu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumos, kuri regulē Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu saturu un apjomu, noteikto klienta saistību veidu kodu sarakstu.

30. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata G ailē "Atpirkšanas garantijas izsniedzēja kods" un H ailē "Kredīta atmaksas kavējuma ilguma kods" uzrāda attiecīgi atpirkšanas garantijas izsniedzēja kodu un kredīta atmaksas kavējuma ilguma kodu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu "Izmantotie kodi".

31. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata 1. ailē "Vidējā svērtā gada procentu likme (%)" uzrāda attiecīgo kredītu vidējo svērto gada procentu likmi, kas izteikta procentos ar divām zīmēm aiz komata. To aprēķina kā kredītu vidējo svērto gada procentu likmi, par svariem ņemot kredītu faktiskos atlikumus kalendārā gada attiecīgā ceturkšņa beigās.

32. Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskata 2. ailē "Kredīti, kas nav šaubīgie kredīti" un 3. ailē "Šaubīgie kredīti" uzrāda attiecīgi vērtspapīroto kredītu, kas nav šaubīgie kredīti, atlikumu (t. sk. uzkrātos procentus) un šaubīgo kredītu atlikumu (t. sk. uzkrātos procentus) kalendārā gada attiecīgā ceturkšņa beigās.

VII. Noslēguma jautājums

33. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 5. decembranoteikumiem Nr. 233

Bilances un ārpusbilances pārskats

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 5. decembranoteikumiem Nr. 233

Pārskats par vērtspapīrošanas veidu un iniciatoriem

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

3. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 5. decembranoteikumiem Nr. 233

Vērtspapīroto kredītu kvalitātes pārskats

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

4. pielikumsLatvijas Bankas 2022. gada 5. decembranoteikumiem Nr. 233

Izmantotie kodi

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks