Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 Rīgā 2023. gada 18. aprīlī (prot. Nr. 20 23. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešo maksājumu intervencēs (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116);

1.2. kontrolē tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā;

1.3. nosaka un piemēro tiešo maksājumu samazinājumu par saņemšanas nosacījumu neizpildi, kā arī tiešo maksājumu samazinājuma likmes un tiešo maksājumu samazinājuma piemērošanas izņēmumus;

1.4. atsaka tiešo maksājumu piešķiršanu un tos atmaksā.

2. Lauksaimnieks var saņemt šādus tiešos maksājumus:

2.1. ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu;

2.2. maksājumu mazajiem lauksaimniekiem;

2.3. ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu;

2.4. ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem;

2.5. klimata un vides shēmas (turpmāk – ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.6. ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību;

2.6.1 ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu;

2.7. ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi;

2.8. ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi;

2.9. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu;

2.10. ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās;

2.11. saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm;

2.12. saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem;

2.13. saistīto ienākumu atbalstu par aitām;

2.14. saistīto ienākumu atbalstu par kazām;

2.15. saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem;

2.16. saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.18. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.19. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.20. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.21. saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi;

2.22. saistīto ienākumu atbalstu par miežiem;

2.23. saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm;

2.24. saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.

3. Par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem uzskatāmi regulas 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi un apstākļi, kas radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem.

4. Ja iestājusies nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

4.1. izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos;

4.2. nepārvaramu varu vai ārkārtējus apstākļus apliecinošus dokumentus.

5. Ja lauksaimnieks nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ nav varējis izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās nosacījumu sistēmas prasības, atbalstu piešķir par to platību vai dzīvnieku, par kuru bija tiesības pretendēt uz atbalstu pirms nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanās un atbalsta samazinājuma piemērošanas.

2. Lauksaimniecības zemes atbalsttiesīguma nosacījumi

6. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 4. punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.

7. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda pierādījumus (piemēram, zemes nomas līgumu, patapinājuma līgumu, mantojuma apliecību, pašvaldības lēmumu attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi) par to, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa uz kārtējā gada 15. jūniju atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz zemes īpašnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos.

8. Lauku atbalsta dienests salīdzina ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētos zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību datus ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem.

9. Tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemi piešķir, ja tās atbalsttiesīguma nosacījumi ir spēkā visu kalendāra gadu.

10. Ilggadīgais zālājs saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 3. punkta "c" apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzētas dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi.

11. Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā.

12. Aramzeme atbilst tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, tai nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, un tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu.

13. Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver aramzemes ieskautus ainavas elementus, tostarp agromežsaimniecības sistēmu elementus, ja to kopējā platība nepārsniedz 20 procentu no lauka bloka platības. Šie ainavas elementi ir:

13.1. pastāvīgas biodaudzveidības salas – nelieli, ražošanā neizmantoti nogabali ar dabisko veģetāciju, kuros var būt koku un krūmu dzinumi, bet kuros nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas;

13.2. dīķi un to piekrastes veģetācija, kurā var būt koku un krūmu dzinumi, bet nav invazīvo latvāņu ģints augu, kam izveidojušās ziedkopas;

13.3. koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas ar ražošanā neizmantotām aizsargjoslām vai bez tām, ja attiecīgais nogabals nav reģistrēts kā meža platība nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

13.4. akmeņu kaudzes.

13.1 Aramzemes ieskauts ainavas elements atbilst šādām prasībām:

13.11. to ieskauj vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība un kura ir iekļauta lauku bloka platībā;

13.12. tas ir identificējams tālizpētes materiālos.

14. Aramzemē, ko izmanto kā papuvi, iznīcina nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sēts zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, ja vien papuvē zaļmēslojuma augi kārtējā gadā netiek sēti, izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.

15. Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie ir noganīti un nepietiekami noganītā platība ir appļauta vai tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. augustam, izņemot:

15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

15.2. šo noteikumu 89. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai;

15.3. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu;

15.4. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

15.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.

16. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāram lielu nenopļautu vai nenoganītu laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

17. Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

18. Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

19. Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgā zālāja platība ietver tādus agromežsaimniecības sistēmu elementus kā koki, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru.

20. Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu, audzēšanai, tādu dekoratīvo augu, koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), kā arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kas ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi.

21. Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) vismaz 1000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) vismaz 4000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa uz 2011. gada 1. jūliju nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

22. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut objektus, kas nav platāki par diviem metriem, – koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas.

23. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus.

24. Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai nezāles nekavētu kultūraugu augšanu un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim.

25. Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

25.1. to pārsvarā izmanto mežizstrādes vajadzībām, ceļubūvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta un atpūtas pasākumu rīkošanai un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai ja tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

25.2. uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu, izvietoti saules paneļi vai ceļi;

25.3. nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

25.4. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu​;

25.5. nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts;

25.6. to aizņem Ziemassvētku eglīšu stādījumi.

3. Atbalsttiesīga kaņepju audzēšanas platība

26. Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas 2021/2115 4. panta 4. punkta otrās daļas un Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (turpmāk – regula 2022/126), 2. panta "b" apakšpunkta prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību attiecīgajām prasībām.

27. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāru, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (1. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām un kas kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā. Lauksaimnieks papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

27.1. pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (3. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

27.2. iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

27.3. katras iesētās saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kuros kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji.

28. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (4. pielikums).

29. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam samaksā par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

30. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu, ja šo noteikumu 29. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija vai nav samaksāta visa summa par norādīto kaņepju platību.

31. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimnieku, kura saimniecība izraudzīta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 284.3. apakšpunktu. Lai īstenotu pārbaudi, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu 10 dienu laikā pēc tā.

4. Minimālie tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi

32. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja kopējā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz viens hektārs.

33. Minimālais lauku bloka lielums, par kuru piešķir tiešo maksājumu par platībām, ir 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.

34. Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro.

5. Aktīvs lauksaimnieks

35. Šo noteikumu 2. punktā minētos tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks.

36. Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 5. punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nav pārsniegusi 500 euro vai ja tas izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

36.1. Lauku atbalsta dienestā kārtējā gada 1. martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos koeficientus;