Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākuma "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 576 Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 37. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.7. pasākumu "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.

5. Pasākuma īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

6. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

7. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Pasākuma mērķis

8. Pasākuma mērķis ir uzlabot un attīstīt nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju (turpmāk – kultūras infrastruktūra), uzlabojot publiskās vides kvalitāti, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi un tādējādi paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā.

9. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi, kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji un saistīto pakalpojumu sniedzēji.

10. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

10.1. līdz 2024. gada 31. decembrim iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos – 10 procenti;

10.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

10.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 2;

10.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji – 63 000.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

11. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 17 400 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 744 420 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 14 790 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 2 332 757 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro un pašvaldības līdzfinansējums vismaz 1 860 000 euro) vismaz 2 610 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 411 663 euro). Pašvaldības finansējums var pārsniegt 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

12. Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno 14 655 580 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 12 457 243 euro apmērā un nacionālo finansējumu vismaz 2 198 337 euro apmērā.

13. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 11. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

15. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 33., 35.​​​​​​​ un 36. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

16. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var saņemt publisko finansējumu šādā apmērā:

16.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

16.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 15. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

17. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

17.1. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām līdzfinansēto projektu īstenošanai Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

17.2. ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Finansējuma saņēmējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

18. Pasākuma ietvaros kultūras infrastruktūras objektiem, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pieejams šāds Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums:

18.1. Nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas infrastruktūras izveidei Cēsīs – ne vairāk kā 8 207 243 euro;

18.2. Valmieras drāmas teātra attīstībai – ne vairāk kā 4 250 000 euro.

19. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un finansējuma saņēmēja rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

20. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

21. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādi, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību.

22. Projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūra, kurā plānotas investīcijas. Ja projekta ietvaros paredzēta jauna infrastruktūras objekta būvniecība, tad zeme, uz kuras plānota kultūras infrastruktūras būvniecība, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā un līgums vai nodomu protokols apliecina izveidojamās infrastruktūras nākotnes īpašuma, turējuma, ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesību bezatlīdzības lietošanas vai valdījuma kārtību.

23. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

24. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots sadarbības partnera vai projekta iesniedzēja pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).

25. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja:

25.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minēto definīciju;

25.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.

V. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

26. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu īstenošanā.

27. Finansējuma saņēmējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

28. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir spēkā apstiprināta šo noteikumu 18. punktā minēto objektu darbības stratēģija, kas pamato nepieciešamību attīstīt kultūras infrastruktūru nacionāli nozīmīgu pakalpojumu īstenošanai:

28.1. objekta darbības stratēģija pamato objekta attīstības sociālekonomiskos ieguvumus, tai skaitā paredzot darbavietu nodrošināšanu reģionā, un paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā;

28.2. objekta darbības stratēģija pamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

28.2.1. tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;

28.2.2. tiks iesaistītas vietējās iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;

28.2.3. tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskajai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.

29. Pasākums tiek īstenots, ievērojot Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, kā arī dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.

30. Finansējuma saņēmējs:

30.1. nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

30.2. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu;

30.3. nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

31. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:

31.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;

31.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 10.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;

31.3. ievēro principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;

31.4. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms) un ievēro šādus principus:

31.4.1. klimatdrošināšana;

31.4.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

31.4.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

31.5. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 31.3. un 31.4. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;

31.6. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus;

31.7. projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums;

31.8. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina interešu konflikta neesību.

VI. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

32. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 8. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 10. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

32.1. kultūras infrastruktūras attīstīšana;

32.2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;

32.3. esošo pakalpojumu pilnveide vai jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;

32.4. projekta vadības nodrošināšana;

32.5. komunikācijas par projekta īstenošanu un vizuālās identitātes prasību izpildes nodrošināšanas pasākumi.

33. Izdevumi ir attiecināmi no 2022. gada 2. novembra.

34. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 35. punktā ​​​​​minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktu.

35. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 32. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

35.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām;

35.1.1. projektiem, kuru tiešās attiecināmās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro, maksimālais ierobežojums Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļai tiešajām projekta vadības personāla izmaksām nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā;

35.1.2. projektiem, kuru tiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 5 000 000 euro (ieskaitot), projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas mēnešu skaitam;

35.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:

35.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām, tai skaitā metu konkursa organizēšana, žūrijas komisijas darbība un atlīdzība, kā arī godalgu izmaksas;

35.2.2. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums šo noteikumu 35.2.1. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādei;

35.2.3. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

35.2.4. ar kultūras infrastruktūru saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;

35.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

35.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

35.3. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, tai skaitā autoruzraudzības, būvuzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

35.4. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

35.4.1. ēku, būvju un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, konservācija, atjaunošana vai restaurācija;

35.4.2. pasākuma ietvaros uzbūvēto, atjaunoto, konservēto, pārbūvēto vai restaurēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas, klimata kontroles un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;