Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2023/262023. gada 29. jūnijā

APSTIPRINĀTIar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes29.06.2023. sēdes lēmumu Nr. 555(prot. Nr. 9 14. §)un precizējumiem, kas apstiprinātiar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes26.10.2023. sēdes lēmumu Nr. 900(prot. Nr. 13 7. §)Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma8. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi, turpmāk tekstā – noteikumi, nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu, turpmāk tekstā – atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti vākto, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanas kārtību Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk tekstā – pašvaldība, administratīvajā teritorijā, turpmāk tekstā – pašvaldības teritorija;

1.2. pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;

1.5. atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. samazināt atkritumu rašanos;

2.3. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

2.4. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkārtotu izmantošanu, atkritumu dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi, reģenerāciju, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu.

3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajam personām pašvaldības teritorijā.

4. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos un to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

5. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem noteikumos lietoti termini:

5.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu vienā vai abās Dienvidurzemes novada pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas zonās;

5.2. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai vai pazemē iebūvējama tvertne;

5.3. Atkritumu poligons – Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligons "Ķīvītes", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota vieta sadzīves, inerto un azbesta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

5.4. Atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss sadzīves vai dalīti vākto atkritumu (stikla vai plastmasas, papīra, metāla iepakojuma) savākšanai saskaņā ar Pašvaldības un Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu noteikumiem;

5.5. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;

5.6. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un maisus, kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un noteikumiem;

5.7. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir četri un vairāk dzīvokļi, tajā skaitā mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

5.8. Divu un trīs dzīvokļu māja – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām vai trīs dzīvojamo telpu grupām;

5.9. Individuālās dzīvojamās māja – brīvi stāvošas savrupmājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u. tml., kā arī savienotas (dvīņu un rindu) mājas, kurās katrai dzīvojamo telpu grupai ir sava ieeja;

5.10. Konteiners stikla iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot stikla iepakojumus (stikla pudeles un burkas);

5.11. Konteiners vieglajam iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot plastmasas, papīra, metāla iepakojumus;

5.12. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti u.c.);

5.13. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;

5.14. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – saīsināti – AARC – atkritumu poligona "Ķīvītes" apsaimniekotājs SIA "Liepājas RAS", kura funkcijas noteiktas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu;

5.15. Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums, kuru Pašvaldība ir noslēgusi ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Dienvidkurzemes novada pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas zonā;

5.16. Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums, kuru atkritumu radītājs vai valdītājs ir noslēdzis ar pašvaldības izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu viņa īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā;

5.17. Atkritumu novietne – nešķirotu sadzīves atkritumu un citu dalīti vāktu atkritumu konteineru novietošanas vieta, kas kopīga vismaz divām vai vairāk daudzdzīvokļu mājām.

6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:

6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona – Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada ziemeļu robežai;

6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona – Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada dienvidu robežai.

7. Atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerus un to novietnes;

7.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus, kur izvietoti šādi konteineri:

7.2.1. konteineri vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;

7.2.2. konteineri stikla iepakojumam – zilā krāsā;

7.2.3. konteineri bioloģiskajiem atkritumiem – brūnā krāsā.

7.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.4. marķētus maisus:

7.4.1. maisi nešķirotiem atkritumiem – zaļā krāsā;

7.4.2. maisi vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;

7.4.3. maisi stikla atkritumiem – zilā krāsā;

7.4.4. maisi parku un dārzu atkritumiem – brūnā krāsā.

7.5. atsevišķi novietots atkritumu konteiners, kas paredzēts konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem).

8. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas, marķēto maisu izvešanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

8.1. Individuālās dzīvojamās mājās, divu un trīs dzīvokļu mājās – vienu reizi četrās nedēļās un minimālais konteinera tilpums vai tā ekvivalents marķētos maisos ir 0,12 m3;

8.2. Daudzdzīvokļu mājās:

8.2.1. novadu pilsētās: Aizputē, Durbē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē – vienu reizi nedēļā;

8.2.2. pārējā novada teritorijā – vienu reizi četrās nedēļās.

8.3. Sezonāli izmantojamos īpašumos – (īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. maija līdz 31. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 30. aprīlim. vasarnīcās, mazdārziņos, viesu namos, atpūtas bāzēs u.c.) – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās;

8.4. Nedzīvojamās ēkās, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (biroji, skolas un citas tamlīdzīgas ēkas) – vienu reizi četrās nedēļās.

9. Atkritumu apsaimniekotājs samazina saistošo noteikumu 8.1.–8.4. apakšpunktā noteikto nešķiroto atkritumu izvešanas no nekustamā īpašuma biežumu, nosakot mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret 8.1.–8.4. apakšpunktā norādīto, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāla un stikla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti 35. punktā noteiktajā kārtībā. Ja bioloģiskos atkritumus savāc dalīti, to izvešanas biežums nav samazināms un pielīdzināms nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumam, bet bioloģiskiem atkritumiem ir jānodrošina izvešana, ievērojot 8.1.–8.4. apakšpunktā noteiktās minimālās izvešanas biežuma prasības.

10. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama tikai kā papildus atkritumu savākšanas veids Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteiktajam vai gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu atkritumu konteineram un atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas vietai vai citos Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā atrunātos gadījumos.

11. Dalīti savāktie sadzīves atkritumi (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, dārza un parka atkritumi), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi ir nogādājami atkritumu poligonā "Ķīvītes".

II. Pašvaldības kompetence atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas jomā

12. Pašvaldība organizē, koordinē un savas kompetences ietvaros kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī noteikumiem. Pašvaldība:

12.1. publisko iepirkumu vai privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kartībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru slēdz Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kurš savukārt slēdz Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem;

12.2. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, atbilstošā zonā un tās maksāšanas kārtību;

12.3. informē atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, norādot šī līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības tīmekļa vietnē;

12.4. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju un AARC, informē atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.

III. Atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi

13. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, videi kaitīgās preces un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, saskaņā ar noslēgto Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu vai izvietot tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja paredzētajos publiski pieejamajos dalītās vākšanas punktos vai laukumos.

14. Atkritumu radītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanu, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (piemēram, dalīti vāktos atkritumus – papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils).

15. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, apsaimniekotāju un īpašnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi slēdz Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

16. Atkritumu radītājs nodrošina, ka nešķirotie sadzīves atkritumi ir ievietoti atkritumu konteineros vai maisos un konteinera vāks aizvērts. Asie priekšmeti ir ievietojami tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

17. Atkritumu radītājiem un valdītājiem Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

17.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

17.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, "apglabāt" atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest ārpus sava nekustamā īpašuma un, nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus;

17.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, urnās, ugunskuros un dārza kamīnos;

17.4. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielu vai ceļu braucamās daļas, nomales vai ceļa braucamās daļas malā (izņemot nomaļās vietās, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);

17.5. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī videi kaitīgās preces. Aizliegts ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos atkritumus;

17.6. ievietot savus atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

17.7. cieši sablīvēt vai iesaldēt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku;

17.8. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

17.9. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

17.10. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;

17.11. veikt darbības, kas ir pretrunā ar noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu;

17.12. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus, mājām pieguļošās teritorijas un citas publiskas vietas. Uzkrāt mājokļos no atkritumiem iegūtus materiālus, ja tas apdraud cilvēku veselību vai piegružo apkārtējo vidi.

IV. Nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku vai apsaimniekotāju pienākumi

18. Ikviena nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, vai šo personu pilnvarota apsaimniekotāja pienākums ir:

18.1. slēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldības izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu viņa īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā. Atkritumu apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciskā darbība;

18.2. iegūstot nekustamo īpašumu, ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas īpašumā vai lietošanā, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciska darbība, kuras rezultātā rodas sadzīves atkritumi, noslēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu;

18.3. pēc pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

18.4. vienoties par nešķiroto atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā radīto atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikts noteikumu 8. punkta apakšpunktos;

18.5. atkritumu apsaimniekotājs nodrošina un pie daudzīvokļu mājām izvieto dalītās atkritumu vākšanas konteinerus:

18.5.1. stiklam, vieglajam iepakojumam – novadu pilsētās – Aizputē, Durbē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē pie daudzdzīvokļu mājām;

18.5.2. bioloģiskajiem atkritumiem – novadu pilsētās – Aizputē, Grobiņā, Priekulē pie daudzdzīvokļu mājām, ja plānotais vai savāktais nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums vienā daudzdzīvokļu mājā vai to kopīgā vienā atkritumu novietnē vidēji mēnesī pārsniedz 1,91 m3, pārējiem atkritumu radītājiem šajā punktā minētajās pilsētās bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas konteinerus nodrošina atkritumu apsaimniekotājs pēc atkritumu radītāja pieprasījuma.

18.6. liela izmēra, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, atsevišķi vienojoties, nogādāt atkritumu apsaimniekotāja norādītajā vietā personīgi vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus atbilstoši noteikumu 30. punkta nosacījumiem. Ja noslēgtais Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā ne ātrāk par 24 stundām pirms noteiktā savākšanas laika;

18.7. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārpildīti;

18.8. uzturēt lietošanas kārtībā atkritumu radītājam nodotos atkritumu konteinerus, nepasliktinot to stāvokli, kā arī:

18.8.1. konteineriem, kuru ietilpība ir lielāka par 240 litriem, izvēlēties atkritumu konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais atkritumu savākšanas transporta līdzeklis;

18.8.2. ja nav iespējams nodrošināt brīvu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana, atkritumu konteineri no atkritumu konteineru novietošanas vietām jāpārvieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās, vai arī jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;