Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 635 Rīgā 2023. gada 7. novembrī (prot. Nr. 56 10. §)

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.1 panta piekto daļu, 30.1 panta septīto daļu, 30.5 panta sesto un septīto daļu, 32. panta trešo un piekto daļu, 33. panta septīto daļu, 34. panta trešo daļu, 35. panta otro daļu, 37.6 panta desmito daļu, pārejas noteikumu 99.2 punktu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā elektroenerģijas sistēmas lietotājam (turpmāk – lietotājs) piegādā elektroenerģiju vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus;

1.2. elektroenerģijas tirgotāja (turpmāk – tirgotājs), elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par pakalpojumiem;

1.3. tirgotāja maiņas kārtību;

1.4. pēdējās garantētās piegādes ietvaros piegādātās elektroenerģijas cenas noteikšanas un publicēšanas kārtību;

1.5. universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus;

1.5.1 kārtību, kādā piemērojama elektroenerģijas neto uzskaites sistēma;

1.6. nosacījumus un kārtību, kādā piemērojama elektroenerģijas neto norēķinu sistēma;

1.6.1 universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu 12 mēnešu periodā;

1.6.2 kārtību, kādā nosaka un izmanto aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikumu;

1.6.3 kārtību, kādā nosaka neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās saražotās elektroenerģijas finansiālo vērtību, un maksimālo mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai izmantojamo finansējuma apjomu;

1.7. kārtību, kādā sistēmas operators vai tirgotājs drīkst pārtraukt elektroenerģijas piegādi vai elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju vai sistēmas pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru vai tirgotāju;

1.8. datu platformā iesniedzamo un uzturamo elektroenerģijas tirgus datu apjomu un struktūru, datu uzglabāšanas ilgumu, datu platformas turētāja, elektroenerģijas tirgus dalībnieku un sistēmas operatora tiesības, pienākumus un atbildību;

1.9. kārtību, kādā no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un ar garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apakšlietotājs – persona, kas pēc vienošanās ar lietotāju izmanto tā īpašumā vai valdījumā esošus elektrotīklus elektroenerģijas saņemšanai un nepērk elektroenerģiju no tirgotāja vai sistēmas operatora;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā vienlaicīgā elektriskā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar pieslēguma tehniskajiem parametriem. Atļauto maksimālo slodzi ierobežo ievadaizsardzības aparāts vai līgumā noteiktās elektriskās slodzes lielums;

2.3. balansēšanas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz balansēšanas pakalpojuma sniedzējs un elektroenerģijas tirgus dalībnieks par balansēšanas pakalpojuma sniegšanu;

2.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējs – pārvades sistēmas operators vai elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kurš sniedz balansēšanas pakalpojumu citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un kurš ir noslēdzis balansēšanas pakalpojuma līgumu ar pārvades sistēmas operatoru;

2.5. ekspluatācijas darbi – elektroiekārtas apkalpošana, apkope un remonts;

2.6. elektriskā slodze – lietotāja iekārtu darbību raksturojošs lielums, kas ir vienāds ar visu elektrotīklā vienlaikus ieslēgto lietotāja elektroietaišu jaudu summu, ieskaitot jaudas zudumus lietotāja elektroietaisēs;

2.7. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma elektroenerģijas daudzuma un sistēmas pakalpojumu uzskaitei norēķinu vajadzībām, kā arī elektriskās slodzes lieluma fiksēšanai tirdzniecības intervālā;

2.7.1 elektroenerģijas neto patēriņš – no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoma starpība viena norēķinu perioda ietvaros;

2.7.2 elektroenerģijas neto vērtība tirdzniecības intervālā – tirdzniecības intervālā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas finansiālās vērtības un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas finansiālās vērtības starpība;

2.7.3 elektroenerģijas neto vērtība – norēķinu perioda elektroenerģijas neto vērtību summa tirdzniecības intervālos;

2.8. elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums – elektroapgādes pārtraukums, kuru izraisījuši ārēji apstākļi, sistēmas operatora elektroietaišu bojājumi vai atteices vai elektroapgādes pārtraukums, par kuru sistēmas operators nav brīdinājis sistēmas lietotāju, izņemot elektroietaises atslēgšanu;

2.9. elektroenerģijas tirdzniecības līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar lietotāju par elektroenerģijas tirdzniecību;

2.10. elektroenerģijas tirdzniecības periods – elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteikts laika periods, par kuru tirgotājs ar lietotāju vienojušies par elektroenerģijas cenu un citiem noteikumiem;

2.11. elektroenerģijas tirgus ziņojums – elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas datu apmaiņas standartā noteikta datu kopa elektroenerģijas tirgus darbības īstenošanai vai informācijas apmaiņai starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem;

2.12. elektroiekārta – jebkura iekārta elektroenerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.13. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.14. elektroietaišu piederības robeža – līgumā noteikta robeža starp sistēmas operatora un lietotāja vai ražotāja elektroietaisēm vai starp lietotāja un apakšlietotāja elektroietaisēm;

2.15. elektrotīkls – elektroapgādes sistēmas daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm);

2.16. lietotājs – elektroenerģijas sistēmai pieslēgts lietotājs elektroenerģijas iegādei, saražotās elektroenerģijas nodošanai vai citu sistēmas pakalpojumu izmantošanai;

2.17. nelielas sadales sistēmas operators – sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.18. (svītrots ar MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 92);

2.19. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi;

2.20. obligātā iepirkuma komponentes – maksa, kas kompensē publiskā tirgotāja papildu izdevumus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju vai koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.21. obligātā iepirkuma jaudas komponente – maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas, ko veido maksājumi par garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2.22. obligātā iepirkuma elektroenerģijas komponente – maksa, kas kompensē publiskajam tirgotājam radītās izmaksas par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju;

2.23. pēdējā garantētā piegāde – elektroenerģijas piegāde tādam lietotājam, kurš ir pārtraucis darbību elektroenerģijas tirgū un pērk elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja vai kuram nav balansēšanas pakalpojuma līguma;

2.24. pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.25. reaktīvā enerģija – sinusoidāla sprieguma un strāvas kompleksās (pilnās) jaudas daļa, kas vajadzīga atsevišķu iekārtu magnētiskā lauka radīšanai un ir neatņemama tehnoloģiskā procesa sastāvdaļa elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē;

2.26. rēķins – dokuments, saskaņā ar kuru lietotājs izdara maksājumu;

2.27. sistēmas lietošanas līgums – līgums, ko slēdz tirgotājs ar sistēmas operatoru par tirdzniecības darījumu veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu;

2.28. sistēmas pakalpojumu līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju vai ražotāju par sistēmas pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.29. sistēmas pieslēgums – sistēmas operatora elektrotīkla daļa, kas ierīkota elektroapgādes nodrošināšanai lietotājam vai elektroenerģijas saņemšanai no ražotāja līdz elektroietaišu piederības robežai;

2.30. tirdzniecības intervāls – nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienība;

2.31. (svītrots no 01.01.2025. ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756; sk. grozījumu 2. punktu);

2.32. uzstādītā jauda – lietotāja uzstādīto elektroenerģiju patērējošo ietaišu summārā nominālā jauda;

2.33. valsts kompensācija – normatīvajos aktos īpaši noteikts valsts budžeta finansējums, ko izmanto, lai segtu sistēmas operatora negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par lietotāja patērēto elektroenerģiju;

2.34. vienkāršotas shēmas pieslēgums – pieslēgums elektroenerģijas sistēmai ar atvieglinātiem nosacījumiem un atšķirīgu elektroietaises ekspluatācijas režīmu.

3. Lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sistēma) vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

3.1 Ja tirgotājs nav paziņojis sadales sistēmas operatoram, ka lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, elektroenerģijas ražošana notiek bez sadales sistēmas operatora izdotas atļaujas vai norēķiniem par objektā patērēto un sistēmā nodoto elektroenerģiju netiek piemērota elektroenerģijas neto uzskaites sistēma, lietotāja elektrotīklā nodotā elektroenerģija tiek nodota sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

II. Elektroenerģijas komercuzskaite

4. Uz elektroietaišu piederības robežas uzstāda sistēmas operatora reģistrētu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu. Ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz elektroietaišu piederības robežas, sistēmas operators atbilstoši zudumiem elektrotīklā, kas aprēķināti no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai, nosaka elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, ko saņem tādi lietotāji, kuru elektroietaises pieslēgtas vismaz sešu kilovoltu spriegumam. Lai aprēķinātu minēto elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, izdara šādus aprēķinus:

4.1. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu atskaita no lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjoma;

4.2. ja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu posmā starp elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu pieskaita lietotāja saņemtās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomam.

5. Sistēmas operators, vienojoties ar lietotāju, piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pagaidu pieslēgumam (līdz trijiem mēnešiem) vai vienfāzes pieslēgumam ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu līdz 10 ampēriem drīkst aprēķināt bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas.

6. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus uzstāda sistēmas operators vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, un tie ir sistēmas operatora vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

7. Uzstādītajiem elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība, kā arī normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un par metroloģiskajām prasībām aktīvās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem. Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu, un lietotājs ir atbildīgs par tam piederošo mērmaiņu atkārtotu verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēgspaiļu vākam jābūt noplombētam ar sistēmas operatora plombu.

8. Elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu var veikt pēc sistēmas operatora iniciatīvas vai, ja lietotājam radušās šaubas par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta precizitāti, lietotājam ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Ja:

8.1. pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators. Ja pēc lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu, izdevumus, kas saistīti ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz lietotājs;

8.2. elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta kļūda pārsniedz normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm noteikto kļūdu, sistēmas operators var precizēt lietotājam piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu, veicot pārrēķinu šo noteikumu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

9. Sistēmas operators pārbauda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pieslēguma pareizību un veic pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu. Par veikto pirmsuzskaites un uzskaites ķēžu plombēšanu sistēmas operators informē lietotāju, izmantojot distances saziņas līdzekļus vai rakstiski. Lietotājam ir tiesības izvēlēties saziņas veidu, kādā sistēmas operators to informēs.

10. (Svītrots ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 756)

11. Ja konstatē elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nepareizu darbību vai kļūdu aprēķinos, piegādātās vai saražotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu precizē par pēdējo norēķinu periodu. Pārrēķinu veic, ņemot vērā vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu iepriekšējā norēķinu periodā vai vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu pēc uzskaites atjaunošanas.

11.1 Ja no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas uzskaitē konstatē kļūdu, ko radījusi elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai ar to saistīto iekārtu un informācijas tehnoloģiju sistēmu nepareiza darbība vai kļūda aprēķinos, pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators precizē no pārvades tīkla saņemtās vai pārvades tīklā nodotās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada otrajā pusgadā, pārrēķinu veic par periodu no kārtējā kalendāra gada sākuma. Ja kļūda konstatēta kārtējā kalendāra gada pirmajā pusgadā, pārrēķinu veic par pēdējo sešu mēnešu periodu. Sistēmas operatoriem ir tiesības vienoties par citu pārrēķina periodu. Pārrēķinā izmantojamo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu sistēmas operatori nosaka Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē noteiktajā kārtībā.

12. Sistēmas operators lietotāja elektroenerģijas patēriņu norēķinu vajadzībām nosaka:

12.1. ar distances saziņas līdzekļiem, ja lietotājiem ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts;

12.2. pamatojoties uz lietotāja vēsturisko vidējo mēneša elektroenerģijas patēriņu, kurš tiek koriģēts saskaņā ar kontrolapgaitās fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu;

12.3. pēc lietotāja nolasītajiem un deklarētajiem komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kurus tas sniedz sistēmas operatoram vai tirgotājam to noteiktajā veidā.

12.1 Sadales sistēmas operators 10 darbdienu laikā pēc iepriekšējā mēneša beigām nodrošina tirgotājam elektroenerģijas komercuzskaites datus par iepriekšējā mēneša katrā tirdzniecības intervālā sadales sistēmas operatora elektrotīklā nodoto un no elektrotīkla saņemto elektroenerģijas apjomu lietotāja objektos.

III. Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma

13. (Zaudējis spēku ar 01.05.2024.; sk. 173.1 punktu)

14. Sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotāja objektā, kuram ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju piemērot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, uzstāda elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, kas uzskaita no elektrotīkla saņemto elektroenerģiju un elektrotīklā nodoto elektroenerģiju.

15. Mājsaimniecības lietotāja pienākums ir saskaņā ar tirgotāja izrakstīto rēķinu norēķināties par elektroenerģiju atbilstoši elektroenerģijas neto patēriņam un sistēmas pakalpojumiem atbilstoši sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem un no elektrotīkla piegādātajam elektroenerģijas apjomam, kā arī veikt samaksu par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas administrēšanu, ja tāda ir noteikta.

16. Ja mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros aprēķinātais elektroenerģijas neto patēriņš norēķinu periodā ir negatīvs, sadales sistēmas operators aprēķināto neto patēriņa apjomu ieskaita nākamajā norēķinu periodā kā elektrotīklā nodoto elektroenerģiju, bet norēķinu periodā mājsaimniecības lietotāja objekta neto patēriņš tiek noteikts nulle. Norēķinu periodā aprēķināto neto patēriņu attiecina pret katru tirdzniecības intervālu, izmantojot tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.

17. Pārtraucot neto uzskaites sistēmas izmantošanu vai veicot lietotāja maiņu objektā, uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts, izņemot šo noteikumu 173.2 punktā minēto gadījumu.

17.1 Ja sadales sistēmas operators mājsaimniecības lietotājam anulē iepriekš izdoto atļauju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā, sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu un dzēš uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu.

18. Tirgotājs paziņo sadales sistēmas operatoram, ja mājsaimniecības lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai dalību neto norēķinu sistēmā.

18.1 Sadales sistēmas operators pārtrauc elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu, ja no tirgotāja saņemta informācija, ka mājsaimniecības lietotājs ir vienojies ar tirgotāju par saražotās elektroenerģijas pārdošanu vai dalību neto norēķinu sistēmā. Pārtraucot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas piemērošanu, mājsaimniecības lietotāja uzkrātais elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts, izņemot šo noteikumu 173.2 punktā minēto gadījumu.

III1. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma