Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 644 Rīgā 2023. gada 7. novembrī (prot. Nr. 56 32. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 7. panta trešo daļu un Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3.2 punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. eksperimentālā izstrāde – izstrāde, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 86. punktam;

2.2. gala labuma guvējs – Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktu, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (turpmāk – regula Nr. 2015/1017), 2. pantu, kā arī vidējas kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar regulas Nr. 2015/1017 2. pantu un komersanti, kas atbilst lielā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktu ar nosacījumu, ka tie sadarbojas ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem pētniecības un inovācijas aktivitātēs, vai zinātniskā institūcija;

2.3. inovāciju vaučera projekts – gala labuma guvēja projekta pieteikums inovācijas aktivitāšu veikšanai jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstībai;

2.4. jauns produkts – komersanta vai zinātniskās institūcijas līmenī pilnīgi jaunas vai būtiski uzlabotas preces vai pakalpojumi, kurus komersants vai zinātniskā institūcija plāno ieviest tirgū. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības un ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi. Būtisks uzlabojums var pastāvēt vienlaikus ar preces vai pakalpojuma citas īpašības pasliktinājumu vai pilnīgu izslēgšanu;

2.5. jauna tehnoloģija – izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu, metodes, kas ir jaunas vai uzlabotas komersanta vai zinātniskās institūcijas līmenī, un tehnoloģija, kuru komersants vai zinātniskā institūcija plāno ieviest tirgū vai ar kuras palīdzību plāno ieviest jaunu produktu tirgū;

2.6. zinātniskā institūcija – institūcija, kas atbilst Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktam;

2.7. produkta rūpnieciskā dizaina izstrāde – produkta estētiskā, funkcionālā un ilgtspējīgā risinājuma izstrāde, vienlaikus uzlabojot vai radot inženiertehnisko, lietošanas, ergonomikas un zīmola attīstības risinājumu. Produkta rūpnieciskais dizains ir būtiski uzlabots salīdzinājumā ar gala labuma guvēja esošā produkta dizainu un rada konkurētspējas priekšrocības;

2.8. rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana:

2.8.1. šo noteikumu IV nodaļas ietvaros – darbības, kas saistītas ar rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas procedūru, izņemot darbības, kas saistītas ar licencēšanu, tiesību nodošanu citām personām un strīdu izskatīšanu. Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana paredzēta šādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem – patents, dizainparaugs un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija, preču zīme, kā arī papildu aizsardzības sertifikāts zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem;

2.8.2. šo noteikumu V1 nodaļas ietvaros – patentu, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pieteikumu sagatavošana, papildu aizsardzības sertifikātu sagatavošana zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī to reģistrācija un uzturēšana spēkā līdz četriem gadiem pēc tiesību piešķiršanas, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim;

2.9. rūpnieciskie pētījumi – pētījumi vai izpētes darbs, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktam;

2.10. tehniski ekonomiskā priekšizpēte – priekšizpēte atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktam;

2.11. viens vienots uzņēmums – komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 2. panta 2. punktam;

2.12. jaunuzņēmums – komersants atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam;

2.13. efektīva sadarbība – sadarbība atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;

2.14. komercializācijas piedāvājums – konkrēta izstrādātā produkta vai tehnoloģijas apraksts (satur informāciju par šīs tehnoloģijas noieta tirgu un tirgus apmēru, produkta vai tehnoloģijas aizsardzību, rūpnieciskā īpašuma aizsardzības statusu, produkta vai tehnoloģijas priekšrocībām starp citiem konkurējošiem produktiem vai tehnoloģijām, mārketinga stratēģiju), kura mērķis ir sniegt pietiekamu informāciju potenciālajam licenciātam vai investoram, lai tas varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par tehnoloģiju tiesību vai lietošanas tiesību iegādi vai investīcijām piedāvātajā produktā vai tehnoloģijā;

2.15. komercializācijas stratēģija – konkrēta produkta vai tehnoloģijas apraksts, kurā tiek atainoti secīgi soļi produkta vai tehnoloģijas attīstīšanai no koncepcijas līdz ieviešanai tirgū, kā arī izvēle starp tehnoloģiju tiesību atsavināšanu vai lietošanas tiesību piešķiršanu, vai jauna komersanta veidošanu uz zinātniskās izstrādnes bāzes, kā arī ieteikts, kāda informācija jāsagatavo un kā iegūt potenciālo licenciātu vai investīciju fondu uzmanību un piedāvāt tiem izstrādni vai tehnoloģiju;

2.16. pētniecības projekts vai biznesa plāns – gala labuma guvēja projekta pieteikums, kura ietvaros tiek attīstīts jauns produkts vai tehnoloģija un tiek virzīts komercializācijas piedāvājums atbilstoši izstrādātajai komercializācijas stratēģijai;

2.17. zinātņietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas attīsta produktu vai tehnoloģiju, kuru izstrādājusi Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, un kas pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāks par pieciem gadiem un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

2.17.1. komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības zinātniskās institūcijas izstrādātā produkta vai tehnoloģijas izmantošanai;

2.17.2. komersanta kapitāldaļu turētājs tehnoloģijas izstrādāšanas brīdī ir bijis zinātniskās institūcijas zinātnieks, kuram nodotas tiesības uz produkta vai tehnoloģijas intelektuālo īpašumu.

3. Šo noteikumu izpratnē par jaunu produktu vai tehnoloģiju neuzskata:

3.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

3.2. kapitāla aizvietošanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, paplašinājumi, kas nerada specifikācijas uzlabojumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumi);

3.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija);

3.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām;

3.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus;

3.6. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

3.7. estētiskas izmaiņas, garšas un smaržas izmaiņas un citus uzlabojumus mārketinga nolūkā, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

3.8. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā, tai skaitā komersanta līmenī izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrādi komersanta darbības nodrošināšanai.

4. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantiem un zinātniskajām institūcijām finansējuma pieejamību jaunu produktu vai tehnoloģiju pētniecības projektu izstrādei, lai paaugstinātu inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā, veidojot saikni starp gala labuma guvējiem un zinātniskajām institūcijām, kas sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm, tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas (turpmāk – RIS3) stratēģijas mērķu sasniegšanā.

5. Pasākuma mērķa grupa ir komersanti un zinātniskās institūcijas.

6. Pasākums tiek īstenots Latvijas Republikas teritorijā.

7. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 307 116 euro (tostarp elastības finansējums 2 630 207 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 19 811 048 euro (tostarp elastības finansējums 2 235 676 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 3 496 068 euro (tostarp elastības finansējums 394 531 euro).

8. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 20 676 909 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 17 575 372 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 101 537 euro apmērā.

10. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

11. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram.

12. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

12.1. līdz 2024. gada 31. decembrim:

12.1.1. atbalstīto komersantu skaits (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) – 19;

12.1.2. ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 19;

12.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

12.2.1. atbalstīto komersantu skaits (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) – 197;

12.2.2. ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 197;

12.2.3. komersantu skaits, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, – 39.

13. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vienu reizi par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

II. Prasības projekta iesniedzējam

14. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kura pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.

15. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (turpmāk – vadības informācijas sistēma).

16. Projekta iesniedzējs šo noteikumu 20. punktā minētās atbalstāmās darbības īsteno saskaņā ar projekta īstenošanas stratēģiju, kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, tehnoloģiju pārneses un komercializācijas vides problēmām Latvijā un to risinājumiem, finansējuma saņēmēja darba uzdevumi un funkcijas, kā arī sasniedzamie rādītāji, lai nodrošinātu šo noteikumu 4. ​​​​​​​punktā minētā mērķa sasniegšanu. Projekta īstenošanas stratēģijā iekļauj arī gala labuma guvēju atlases procedūru. Projekta iesniedzējs minēto stratēģiju saskaņo ar Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi un, kad saņemts saskaņojums, pievieno stratēģiju projekta iesniegumam. Projekta īstenošanas laikā projekta īstenošanas stratēģijas grozījumus saskaņo ar Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi, ja tie ietekmē projekta īstenošanas mērķus.

17. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz tā izstrādātu procedūru, kādā tiks nodrošināta komercdarbības atbalsta sniegšana gala labuma guvējiem.

18. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka tam ir izveidota iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai atbilstoši šo noteikumu 74. punktam.

19. Projekta iesniedzējs izstrādā izmaksu un ieguvumu analīzi un iesniedz to kā projekta iesnieguma pielikumu.

III. Projekta īstenošanas nodrošināšana

20. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam, kas nodrošina projekta īstenošanu, ir atbalstāmas šādas darbības:

20.1. projekta vadības nodrošināšana, tai skaitā iepirkumu organizēšana;

20.2. projekta īstenošanas nodrošināšana;

20.3. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus;

20.4. uzņēmumu datubāzu iegāde, datu monitorings un analīze;

20.5. IT sistēmu, programmu un rīku izstrādes pakalpojumi, datu un informācijas uzkrāšana;

20.6. intereses un sadarbības veidošana starp potenciālajiem pētniecisko izstrādņu ideju komercializētājiem un zinātniskajām institūcijām par to īpašumā esošo pētījumu rezultātu komercializāciju;

20.7. (svītrots ar MK 13.05.2025. noteikumiem Nr. 286);

20.8. inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumu nodrošināšana sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem;

20.9. atbalsta nodrošināšana inovāciju iepirkuma ietvaros gala labuma guvējiem;

20.10. datu un informācijas uzkrāšana šo noteikumu 20.4., 20.8., 20.9., 20.12., 20.13. un 20.14. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros;

20.11. Latvijas tēla veidošana ārvalstīs inovāciju jomā, tai skaitā veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un to atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, sniedzot informāciju un organizējot jaunuzņēmumu popularizēšanas pasākumus un piedaloties tajos, sekmējot investoru piesaisti jaunuzņēmumiem, izstrādājot mārketinga un publicitātes pasākumus, lai informētu sabiedrību par jaunuzņēmumu nozares aktualitātēm, organizējot seminārus un apmācības;

20.12. jaunuzņēmumu darbības atbalstam noteiktās administrējošās iestādes funkciju veikšana augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei;

20.13. granta atbalsta nodrošināšana gala labuma guvējiem jaunu komercializējamu produktu vai tehnoloģiju izstrādei;

20.14. granta atbalsta nodrošināšana zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem.

21. Šo noteikumu 20.1., 20.2. un 20.6. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai ir attiecināmas šādas izmaksas:

21.1. projekta vadības personāla izmaksas;

21.2. projekta īstenošanas personāla izmaksas;

21.3. darba braucienu un komandējumu izmaksas;

21.4. ārpakalpojuma izmaksas projekta vadībā un īstenošanā iesaistītā personāla kvalifikācijas celšanai un sadarbības tīklu veidošanai;

21.5. ārējo ekspertu piesaistes izmaksas;

21.6. nepieciešamo ārpakalpojumu (piemēram, juridiskie pakalpojumi, tehnoloģiju pārneses speciālistu piesaiste, mārketinga materiālu izgatavošana, mārketinga aktivitātes un citi ārpakalpojumi) izmaksas un piegāžu izmaksas.

22. Vienkāršoto izmaksu vienotā izmaksu likme šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētajām personāla atlīdzības izmaksām ir 20 % no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktam.

23. Šo noteikumu ietvaros ir attiecināmas netiešās projekta īstenošanas izmaksas šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto darbību veikšanai. Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 54. panta pirmās daļas "b" apakšpunktu.

24. Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas šādas izmaksas:

24.1. tīmekļvietņu izstrādes un uzturēšanas izmaksas projekta īstenošanas laikā;

24.2. maksa par informācijas satura izplatīšanu un izvietošanu dažādos informācijas līdzekļos, sociālajos tīklos, TV, radio, drukātos un digitālos medijos, maksas reklāma;

24.3. komunikācijas un vizuālās identitātes materiālu izstrādes un izvietošanas izmaksas (tulkošana, maketēšana, druka, titrēšana, filmēšana, stenda un reklāmas laukuma izmaksas, skatuves vietas nomas maksa citu organizāciju pasākumos, digitālie, informatīvie materiāli (piemēram, brošūras, infolapas, diplomi, stendi, bukleti, zibatmiņas)).

25. Šo noteikumu 20.4., 20.5. un 20.10. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības nodrošināšanai ir attiecināmas pieejas tiesību iegādes izmaksas ārējām datubāzēm, datu monitoringa un datu analīzes rīku iegādes un izmantošanas izmaksas, kā arī IT sistēmu, programmu un rīku izstrādes pakalpojumu, datu un informācijas uzkrāšanas izmaksas.

26. Šo noteikumu 20.11. apakšpunktā minēto darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:

26.1. darba semināru, prezentāciju, degustāciju, konferenču, preses konferenču un citu ar projekta mērķa sasniegšanu saistītu pasākumu organizēšanas izmaksas (tai skaitā telpu noma, tulkošanas pakalpojumi (arī tulkošana zīmju valodā), tehniskā aprīkojuma, mārketinga materiālu, prezentācijas un degustācijas materiālu transportēšana, iekraušana, izkraušana un uzglabāšana, produktu iegāde, dalībnieku piesaiste, konsultantu, ēdināšanas, transporta pakalpojumu nodrošināšanas un reprezentācijas izmaksas);

26.2. mārketinga un reklāmas materiālu iegādes izmaksas (tai skaitā dizaina izstrāde, satura izstrāde, tulkošana, izgatavošana, uzglabāšana (ārpakalpojuma veidā) un izplatīšana) un mārketinga aktivitātes apmeklētāju piesaistei;

26.3. publicitātes izmaksas plašsaziņas līdzekļos (tai skaitā teksta sagatavošana, tulkošana un maketa sagatavošana);

26.4. konsultāciju pakalpojumi;

26.5. reprezentācijas izdevumi klātienes pasākumos (darba semināri, prezentācijas, konferences, preses konferences, darījumu tikšanās u. c.), nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

26.6. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;

26.7. komandējuma izmaksas finansējuma saņēmēja darbiniekiem (tai skaitā transports, naktsmītnes un dienas nauda).

27. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

28. Gala labuma guvējs, kurš nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, var attiecināt pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.