Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Smiltenes novadā

Veids Saistošie noteikumi
Publicēts 2024-05-23
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Smiltenes novada dome
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 16/24Smiltenē 2024. gada 23. maijā

Apstiprināti ar Smiltenes novada pašvaldības domes2024. gada 23. maija lēmumu Nr. 343 (prot. Nr. 6, 80. §)Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturto un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Smiltenes novada administratīvajā teritorijā.
5. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

6. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Būvniecības likums, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.
7. Tehnisko noteikumu saņemšanai nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam:

7.1. aizpildītu Pakalpojuma sniedzēja izstrādātu tehnisko noteikumu saņemšanas iesnieguma veidlapu;

7.2. iesnieguma veidlapā uzskaitītos dokumentus.

8. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.
9. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 gads.
10. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības vai būves pārbūves gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
11. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošana nav pieļaujama.
12. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi. Lietotājs nodrošina sistēmu pret pretēja virziena plūsmu.
13. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz visu informāciju, kas norādīta Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos.
14. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.
15. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Lietotāju.
16. Ja Lietotājs daļu no ūdens, ko tas saņem no Pakalpojuma sniedzēja, nenovada centralizētajā kanalizācijas sistēmā un centralizētajā kanalizācijas sistēmā nenovadītā ūdens daudzums tiek precīzi uzskaitīts ar ūdens patēriņa skaitītāju, Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs Pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā neaprēķināt maksu par kanalizācijas pakalpojumiem.
17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.
18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.
19. Lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Lietotāja atbildības robežas.

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparāti;

20.7. par Pakalpojumu sniedzēja vai pašvaldības finanšu līdzekļiem izbūvēti ūdensvada pievadu un kanalizācijas izvadu atzari no sadalošajiem tīkliem līdz piederības robežai.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var tikt slēgts apkalpošanas līgums par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas infrastruktūras daļas uzturēšanu, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, noslēdzot rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kas nav atzīstams par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, un kas tiek sniegts par samaksu, kas noteikta pusēm vienojoties pakalpojuma sniegšanas līgumā.
22. Lai Pakalpojumu sniedzējs varētu veikt centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmas apkopi vai remontu, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma teritorijā, Pakalpojuma sniedzējs vismaz divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.
23. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

24.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

24.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

24.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

24.4. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

24.5. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas un Pakalpojuma līgumā noteiktos pieņemamo notekūdeņu apjomu ražošanas notekūdeņiem.

25. Ja Lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz noteikumu 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad Lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.
26. Lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes un/vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
27. Gadījumos, ja noteikumu 26. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt ražošanas notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.
28. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Lietotāja nekustamajā īpašumā Pakalpojumu līgumā noteiktajā kārtībā. Lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.
29. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

29.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām, kuras pārsniedz emisijas limitus un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

29.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

29.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

29.4. radioaktīvas vielas;

29.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

29.6. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

30. Jebkurai personai ir aizliegts:

30.1. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

30.2. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

30.3. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (aizliegums nav attiecināms uz centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu apsaimniekošanā iesaistītajām personām un glābšanas dienestiem);

30.4. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu, bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

30.5. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām.

31. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.
32. Ja Lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.
33. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

34. Ja Lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
35. Noņemt noteikumu 34. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
36. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.
37. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

38. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.
39. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.
40. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.
41. Lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem.

IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

4.1. Pakalpojuma līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi

42. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

42.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

42.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

42.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

42.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

42.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

42.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

43. Pakalpojuma līguma sagatavošanai Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

43.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

43.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

43.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

43.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

43.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

43.6. informāciju par izvēlēto norēķinu veidu.

44. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojumu lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.
45. Lietotājs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.