Noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrību atalgojuma politiku un praksi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 323Rīgā 2024. gada 14. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma31. panta ceturto daļu un 37. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības (turpmāk – sabiedrība) atalgojuma politikai un praksei;

1.2. sabiedrības pārskatu par atalgojumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

2. Šos noteikumus nepiemēro:

2.1. nelielām un savstarpēji nesaistītām sabiedrībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033) 12. panta izpratnē;

2.2. Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 3. panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām sabiedrībām.

3. Par sabiedrības amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē sabiedrības riska profilu (turpmāk – sabiedrības riska profilu ietekmējošie amati), uzskata:

3.1. amatpersonas vai darbiniekus, kuri atbilstoši Komisijas 2021. gada 13. augusta deleģētajā regulā (ES) 2021/2154, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/2034 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē atbilstošus kritērijus to darbinieku kategoriju identificēšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu (turpmāk – Regula 2021/2154) minētajiem kritērijiem ir identificējami kā darbinieki, kuriem ir būtiska ietekme uz sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu;

3.2. citus darbiniekus, kuru atalgojums ir vienāds ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto amatpersonu vai darbinieku zemāko atalgojuma līmeni vai lielāks par to.

4. Sabiedrība ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī Regulas 2019/2033 izpratnē.

5. Sabiedrība nodrošina, ka:

5.1. amatpersonas un darbinieki, uzsākot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību, rakstveidā apliecina, ka apņemas neizmantot personiskās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazina atalgojuma politikā noteiktās riska korekcijas ietekmi uz atalgojumu;

5.2. izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, šajos noteikumos vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos atalgojuma politikai un praksei noteikto prasību ievērošanas;

5.3. atalgojuma politikas izstrādē un praksē tā ievēro Eiropas Banku iestādes 2021. gada 22. novembra pamatnostādnes EBA/GL/2021/13 "Pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034".

II. Atalgojuma politika un tās pamatprincipi

6. Sabiedrība nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas attiecas uz visām amatpersonām un darbiniekiem un:

6.1. atbilst sabiedrības organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai;

6.2. nodrošina dzimumneitralitāti ne tikai visos atalgojuma politikas aspektos, bet arī piemērojot to praksē (ir balstīta uz vienādu atalgojuma noteikumu piemērošanu amatpersonām un darbiniekiem par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu neatkarīgi no amatpersonas vai darbinieka dzimuma);

6.3. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa;

6.4. atbilst sabiedrības vērtībām, tai skaitā sabiedrības korporatīvajām vērtībām un augstas profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm un attīstības stratēģijā noteiktajiem darbības mērķiem, kā arī ņem vērā, ka pieņemtajiem lēmumiem par ieguldījumu veikšanu ir ietekme ilgākā laikposmā;

6.5. nosaka pasākumus interešu konfliktu novēršanai, tai skaitā attiecībās ar klientiem, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2023. gada 3. aprīļa pamatnostādnes Nr. ESMA35-43-3565 "Pamatnostādnes par noteiktiem FITD II atalgojuma prasību aspektiem", kā arī veicina sabiedrības darbību regulējošo normu ievērošanu, risku apzināšanos un risku piesardzīgu uzņemšanos;

6.6. nav pretrunā ar klientu interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

6.7. neparedz garantētas atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanu, kā arī neiekļauj to nākotnes atalgojuma plānos. Garantēta apmēra atalgojuma mainīgo daļu drīkst noteikt tikai izņēmuma kārtā, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā, ne vairāk kā vienu reizi un ne ilgāk par pirmo darba gadu, tai skaitā konsolidācijas grupas ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tas netraucē sabiedrībai uzturēt stipru un stabilu kapitāla bāzi, un vērtējot, vai šāda maksājuma piešķiršana ir pamatojama ar sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

6.8. tiek dokumentēta, kā arī ir pieejama visām sabiedrības amatpersonām un darbiniekiem, ievērojot iekšējos normatīvos aktus konfidencialitātes jomā;

6.9. paredz, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no sabiedrības struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkciju veicējiem noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem to kontrolētajās darbības jomās;

6.10. nosaka, ka kontroles funkciju veicēji vismaz reizi gadā veic īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu atbilstības novērtējumu, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī izvērtē atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotību sabiedrības darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, tai skaitā ārējos normatīvajos aktos, un sniedz atbilstības novērtējumu.

7. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, tai skaitā sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista amatpersonas un darbiniekus, kas sabiedrībā veic kontroles un personāla vadības funkcijas.

8. Sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu 7. punktā minētajām iesaistītajām personām ir:

8.1. atbilstoša kompetence atalgojuma vai risku pārvaldības jomā un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze tām uzticēto pienākumu veikšanai;

8.2. funkcionāla neatkarība no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (struktūrvienībām);

8.3. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai, tai skaitā neierobežota piekļuve visai informācijai un datiem, kas saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

8.4. iespēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās piemērošanu praksē, kā arī piemērotību sabiedrības darbībai, tai skaitā tās ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

9. Atalgojuma politikas pamatprincipi nosaka:

9.1. atalgojuma politikas mērķus (piemēram, attiecīgas kvalifikācijas amatpersonu vai darbinieku piesaistīšanu un motivēšanu sabiedrības noteikto darbības mērķu sasniegšanai);

9.2. atalgojuma nemainīgās daļas elementus. Atalgojuma nemainīgajā daļā sabiedrība ieskaita to darba samaksas daļu, kura nav atkarīga no darbības rezultātiem vai snieguma (parasti – darba alga) un kura ietver Darba likumā noteiktos obligātos maksājumus, kā arī tādas iemaksas pensiju plānos vai citus maksājumus, kas noteikti sabiedrības pensiju politikā vai paredzēti darba koplīgumā sabiedrības organizācijas līmenī;

9.3. atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda ir paredzēta) elementus. Atalgojuma mainīgajā daļā sabiedrība ieskaita no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksas daļu, kuru var veidot:

9.3.1. izmaksas monetārā formā (piemēram, prēmijas);

9.3.2. izmaksas nemonetārā formā (piemēram, akciju vai ar akcijām saistītu instrumentu formā);

9.3.3. pēc sabiedrības iniciatīvas noteiktie diskrecionārie pensiju pabalsti;

9.3.4. atalgojuma elementi, kuri nav skaidri klasificējami kā atalgojuma nemainīgā daļa (piemēram, noturēšanas piemaksas, atlīdzība, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās piemaksas vai atlaišanas pabalsta apmēru darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, kompensācija, piemērojot to saistībā ar jaunu amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā līgumisko attiecību izbeigšanai ar iepriekšējo darba devēju, kuru noteikšanā sabiedrība ņem vērā visus esošos un varbūtējos riskus);

9.4. atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, piešķirto nemonetāro instrumentu turēšanas politiku un atalgojuma mainīgās daļas koriģēšanas mehānismus, ņemot vērā šo noteikumu 26.5.3. apakšpunktā noteiktās prasības;

9.5. finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai, kā arī atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas noteikšanai. Sabiedrība skaidri nošķir kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu:

9.5.1. atalgojuma nemainīgo daļu, kas galvenokārt atspoguļo amatpersonas vai darbinieka profesionālo pieredzi un atbildības līmeni, kurš noteikts attiecīgās amatpersonas vai darbinieka amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa;

9.5.2. atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātus, kuri pārsniedz tā amata aprakstā noteiktās prasības, to noturīgumu un korekciju, ņemot vērā ar tiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

9.6. pasākumus interešu konflikta novēršanai (piemēram, izslēdzot iespēju sabiedrības valdes un padomes locekļiem noteikt savu atalgojumu vai piedalīties tā noteikšanā vai tieši nepiesaistot atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteiktu apjomu pārdošanai);

9.7. katrai amata kategorijai samērīgu un pamatotu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, tai skaitā atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu procentos no nemainīgās daļas, kas pamatojama ar attiecīgajam amatam noteikto darbības jomu, nosacījumiem, specifiku un ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldīto aktīvu riska profilu, kā arī ir atbilstoša sabiedrības ilgtermiņa interesēm un neierobežo sabiedrības spēju ievērot Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā un Regulā 2019/2033 noteiktās prasības. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai sabiedrība varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu (piemēram, sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai situācijās, kad nav nodrošināta sabiedrības darbību regulējošo prasību izpilde);

9.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteikto atlaišanas pabalsta apmēru darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, piešķiršanas kritērijus, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darbībā ir pieļautas kļūdas, pārkāpumi vai nepienācīgi veikta profesionālā darbība, nodrošinot, ka tās izmaksa atbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

9.9. sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu identifikācijas procesu.

10. Atalgojuma mainīgo daļu sabiedrības padomes loceklim var piešķirt, ja to ir iespējams pamatot ar konkrētā padomes locekļa pienākumiem un ar tiem saistīto mērķu sasniegšanu, neizslēdzot iespēju piemērot šo noteikumu 26.5.3. apakšpunktā minētos koriģēšanas mehānismus.

11. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma mainīgās daļas noteikšana neierobežo sabiedrības likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īstermiņā un ilgtermiņā un ka tās faktiskā izmaksa tiek ierobežota vai netiek veikta, ja tas var negatīvi ietekmēt sabiedrības pašu kapitāla vai likviditātes prasības.

III. Atalgojuma politikas pārvaldība

12. Sabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai sabiedrības dalībnieku sapulce (ja sabiedrības padome nav izveidota) saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

12.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu, sabiedrības riska profilu ietekmējošo amatu identifikācijas procesu un atalgojuma politikas apstiprināšanu, pārskatīšanu, kā arī īstenošanas uzraudzību;

12.2. atalgojuma noteikšanu sabiedrības riska profilu ietekmējošiem amatiem;

12.3. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību, ja sabiedrībā nav izveidota atalgojuma komiteja;

12.4. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā reizi gadā pārskatīšanu, lai nodrošinātu atbilstību sabiedrības darbībai, ņemot vērā tās attīstības stratēģiju un ārējo faktoru ietekmi;

12.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par sabiedrības atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai, nosakot to, kura no sabiedrības kontroles funkcijām pārbauda un novērtē minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, un to, vai nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ārējo ekspertu;

12.6. ziņošanas sabiedrības padomei kārtības noteikšanu par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 12.5. apakšpunktā minēto kārtību, konstatētajiem novērojumiem un trūkumiem un izdarītajiem secinājumiem, kā arī par atalgojuma politikas piemērotību sabiedrības darbības specifikai un ietekmi uz sabiedrības riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti kopumā;

12.7. trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanas un tā īstenošanas uzraudzību, ņemot vērā pārbaudēs konstatētās nepilnības;

12.8. informācijas sniegšanas kārtību sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem saistībā ar atalgojuma politiku un praksi.

13. Sabiedrības valde saistībā ar atalgojuma politiku un praksi ir atbildīga par:

13.1. sabiedrības padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un īstenošanu;

13.2. amatpersonu un darbinieku informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamiem rādītājiem un metodēm;

13.3. to, ka atalgojuma politika un sabiedrības iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, tai skaitā novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un pieejami, ciktāl tas nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

14. Sabiedrība, kas ir konsolidācijas grupas mātes sabiedrība, nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu ar meitas sabiedrībām par atalgojuma politiku un ar to saistītajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un lēmumiem, lai sabiedrība, nodrošinot arī kontroles funkcijas, varētu izvērtēt atalgojuma politikas un prakses atbilstību grupas līmenī noteiktajām prasībām.

IV. Sabiedrības amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

15. Sabiedrība nosaka kārtību tās amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, piešķiršanai un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanai un nodrošina, ka minētā kārtība un novērtējumu rezultāti ir dokumentēti, kā arī ar tiem ir iepazīstinātas attiecīgās amatpersonas un darbinieki, kuru darbības rezultāti tiek novērtēti.

16. Sabiedrības amatpersonu un darbinieku individuālo darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apjomu raksturojošus (kvantitatīvos) finanšu rādītājus (piemēram, ienākumus vai apgrozījumu), bet arī nefinanšu (kvalitatīvos) rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem, un noteikto limitu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem, klientu apmierinātību).

17. Sabiedrība nodrošina, ka tās amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem un atbilst sabiedrības darbības ciklam un tās darbības riskiem. Atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanā par iepriekšējo periodu darbības rezultātiem ņem vērā ne tikai attiecīgā perioda sniegumu, bet arī iespējamo risku vērtējumu, kas var ietekmēt turpmākos darbības rezultātus nākotnē vismaz viena gada perspektīvā.

18. Sabiedrība, atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai izmantojot vairāku gadu darbības rezultātu vērtēšanas kritērijus, nodrošina:

18.1. amatpersonu un darbinieku informēšanu par šādu kārtību un piemērotajiem kritērijiem to darbības rezultātu vērtēšanai, kuri sasniedzami periodā pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas, bet pirms neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas;

18.2. atalgojuma mainīgās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, korekciju, ņemot vērā šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā minēto.

19. Sabiedrības amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, ņem vērā, ka šajos rādītājos ir ietverti iepriekšējo periodu darbības rezultāti, nevis riski, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Finanšu rādītājus koriģē, ņemot vērā:

19.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

19.2. izmaksas kapitāla un likviditātes nodrošināšanai atbilstoši Regulas 2019/2033 prasībām.

20. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, sabiedrība nosaka, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu katrai amatpersonai un darbiniekam ietekmē:

20.1. riski, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks;

20.2. iekšējās kontroles sistēmas elementi esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

20.3. periods, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt tā darbības veida rezultātu, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks.

21. Sabiedrības amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot nefinanšu rādītājus, ņem vērā katras amatpersonas vai darbinieka individuālos darbības rezultātus. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, sabiedrība ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt sabiedrības riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

22. Sabiedrība, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, ņem vērā amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem sabiedrības vai konsolidācijas grupas līmenī, kā arī ekspertu (piemēram, risku kontroles funkcijas veicēju) izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu).

23. Sabiedrība nosaka darbības rezultātu rādītājus, kurus izmanto atalgojuma mainīgās daļas vai to veidojošo elementu kopējā apmēra aprēķinam un koriģēšanai, ņemot vērā šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā minēto, kā arī citus sabiedrības darbības rezultātus ietekmējošos faktorus.

24. Sabiedrība nodrošina, ka, nosakot, piešķirot, kā arī iegūstot neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgo daļu vai to veidojošiem elementiem, tiek ņemts vērā ar attiecīgo darbības jomu saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējuma rezultāts.

V. Prasības attiecībā uz sabiedrības riska profilu ietekmējošiem amatiem