Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam

Ministru kabineta noteikumi Nr. 686 Rīgā 2024. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 46 71. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" (turpmāk – intervence) atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. sadarbības partneri – neatkarīgas līgumslēdzējas puses, kas savā starpā noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina efektīvu sadarbību;

2.2. produktīvās investīcijas – ar projekta mērķi tieši saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos (piemēram, tehnikā, iekārtās un to aprīkojumā), kas pēc projekta īstenošanas var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā un kas tieši nodrošina peļņas gūšanu vai produktu ražošanas procesus;

2.3. lauksaimnieks – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un pēdējā noslēgtajā gadā no lauksaimniecības produktu pārdošanas guvusi ieņēmumus vismaz 4000 euro apmērā;

2.4. lauksaimniecības produkts – Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti (izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus);

2.5. kooperatīvā sabiedrība – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas lauksaimniecības nozarē;

2.6. vadošais partneris – sadarbības grupas partneris, kas ir tiesīgs pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests), saņemt atbalstu, kā arī vada projekta īstenošanu un nodrošina priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām;

2.7. konsultants – konsultāciju pakalpojumu sniedzējs, kas pilda valsts kopējās lauksaimniecības politikas tīkla sekretariāta funkcijas un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultāciju pakalpojumus lauku attīstības un lauksaimniecības nozarē, kā arī īsteno darbības vietējās izcelsmes pārtikas produktu ražotāju un pārstrādātāju atpazīstamībai un popularizēšanai;

2.8. īsā pārtikas piegādes ķēde – produkcijas realizācija pārtikas piegādes ķēdē, kurā ir iesaistīts ne vairāk kā viens starpnieks starp lauksaimnieku un gala patērētāju, un vietējā tirgū ar īsu piegādes attālumu;

2.9. mazais ekonomikas dalībnieks – saimnieciskās darbības veicējs, kas atbilst Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma definīcijai;

2.10. vietējā rīcības grupa – biedrība vai nodibinājums, kam piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējo attīstības stratēģiju 2023.–2027. gadam sagatavošanai un īstenošanai;

2.11. lauksaimniecības produktu pārstrādātājs – saimnieciskās darbības veicējs, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus;

2.12. lauku teritorija – Latvijas teritorija, izņemot valstspilsētas un pilsētas, kurā ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās 2023. gada 1. janvārī.

3. Finansējumu intervencei piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).

4. Intervences mērķis ir sekmēt vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu, attīstot pārtikas īso piegāžu ķēžu darbību un piedāvājumu pārtikas produktu piegādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, izmantojot vietējās teritorijas iespējas un potenciālu, kā arī sadarbību starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.

5. Intervencē tiek īstenotas šādas aktivitātes:

5.1. pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana;

5.2. produktu virzība tirgū.

6. Pieteikšanās atbalstam, projektu iesniegumu un pārskatu vērtēšana, lēmuma pieņemšana, pārskata sniegšana un publiskā finansējuma saņemšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

7. Projekta īstenošanas termiņš ir divi līdz pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem līdz 2027. gada 31. decembrim.

8. Sadarbības partneri sniedz ieguldījumu sadarbības projekta īstenošanā un kopīgi sasniedz izvirzītos rezultātus un dalās projekta riskā.

9. Intervencē sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārklājas ar atbalstu no citām līdzīgām intervencēm un neiestājas dubultā finansējuma risks.

10. Saistītās personas intervencē vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana"

11. Aktivitātes "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" mērķis ir attīstīt īsās pārtikas piegādes ķēdes, tādējādi veicinot vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un kopīga piedāvājuma veidošanu vietējā tirgū, jo īpaši publiskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādēs.

12. Aktivitātē kopīgu darbību īstenošanas nolūkā atbalsta ieguldījumus kopīgai izmantošanai paredzētā tikai vietējas izcelsmes pārtikas produktu uzglabāšanas infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādē lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, loģistikā un produkcijas izplatīšanā, kā arī produktu atpazīstamības pasākumu īstenošanu.

13. Atbalsta pretendents ir sadarbības grupa, kurā efektīvi sadarbojas lauksaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, pašvaldības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas. Dalībnieku izvēle ir pamatota ar projekta darbībām un mērķiem.

14. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

14.1. tas veido jaunu sadarbības grupu vai darbojas esošā sadarbības grupā, ko dibinājušas šo noteikumu 13. punktā minētās personas un kurā vismaz pieci sadarbības partneri ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības. Sadarbības grupas dalībnieki nav saistītās personas šo noteikumu 10. punkta izpratnē;

14.2. sadarbības grupā iesaistītie lauksaimnieki un lauksaimniecības produktu pārstrādātāji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas atbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

14.3. starp sadarbības partneriem ir noslēgts sadarbības līgums uz projekta īstenošanas un uzraudzības laiku;

14.4. sadarbības grupas projekts ir saistīts ar pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības izveidi;

14.5. sadarbības grupai ir izstrādāta iekšējā lēmumu pieņemšanas kārtība, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un novērš interešu konfliktu.

14.1 Pašvaldības un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuru dalība sadarbības grupā ir pamatota ar projekta darbībām un mērķiem, var iesaistīties projekta īstenošanā kā sadarbības partneri, lai organizētu un veicinātu sadarbību, bet tie projektā nesaņem atbalstu.

15. Projekts un tajā atbalstāmās darbības ir saistītas ar lauksaimniecības produktu uzglabāšanu, pirmapstrādi vai pārstrādi un realizāciju vietējā tirgū.

16. Ja atbalsta saņēmējs projekta īstenošanas vai uzraudzības laikā kļūst par kapitāldaļu turētāju komercsabiedrībā vai par kooperatīvo sabiedrību, kas pārņem projekta saistības, nevienam no sadarbības grupas dalībniekiem attiecīgajā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā visu projekta īstenošanas vai uzraudzības laiku nav izšķirošas ietekmes.

17. Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" ir šādas attiecināmās izmaksas:

17.1. projekta tiešās izmaksas:

17.1.1. jaunas būvniecības vai esošu būvju pārbūves izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, ja tā attiecas uz kopīgai lietošanai paredzētas uzglabāšanas vietas izveidi;

17.1.2. būvmateriālu iegādes izmaksas, ievērojot būvniecības normatīvos aktus, ja tas attiecas uz kopīgai lietošanai paredzētas uzglabāšanas vietas izveidi;

17.1.3. kopīgai lietošanai paredzētu jaunu pamatlīdzekļu un uzglabāšanai vai loģistikai paredzēta programmnodrošinājuma iegādes izmaksas, tai skaitā par jaunu vai mazlietotu specializēto transportlīdzekli pārtikas pārvadāšanai, ja tas nav vecāks par trim gadiem un tā vecumu var pierādīt, kā arī lauksaimniecības produktu pirmapstrādes, pārstrādes un pakošanas iekārtu izmaksas;

17.1.4. ēku, tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa projekta īstenošanas laikā, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl tos izmanto projekta mērķu sasniegšanai. Kopējā nomas maksa projekta īstenošanas laikā nepārsniedz 30 procentu no tehnikas, iekārtu vai to aprīkojuma tirgus vērtības, un tās apmērs ir atkarīgs no nomas perioda projektā. Intervencē nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem, izņemot gadījumu, ja ēka tiek nomāta no pašvaldības, kas ir sadarbības grupas partneris;

17.1.5. trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tai skaitā ārējo pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijas pakalpojumiem tikai esošo datubāzu vai tīmekļvietņu būtiskai uzlabošanai;

17.1.6. projekta un produktu atpazīstamības veidošanas izmaksas, kas saistītas ar projekta mērķi, piemēram, noieta tirgus un atpazīstamību veicinošu pasākumu organizēšana, vienota atpazīstamības zīmes izveide produktu popularizēšanai un atpazīstamībai, dalība izstādēs, semināros un konferencēs un to organizēšanas izmaksas Latvijā. Ja pasākumu nodrošināšanai tiek izmantoti pakalpojumi (slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu), to izmaksas uzskatāmas par trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, ko sedz saskaņā ar šo noteikumu 17.1.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

17.1.7. projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 10 procentu apmērā no šo noteikumu 17.1.1., 17.1.2., 17.1.3., 17.1.4., 17.1.5. un 17.1.6. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām;

17.1.8. projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas un vispārējās izmaksas, tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumu, juridisko pakalpojumu un tehniski ekonomisko pamatojumu izmaksas, kā arī ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu tieši saistītās izmaksas par nomas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā, piemērojot Zemkopības ministrijas apstiprināto vienotās likmes finansējuma aprēķina metodiku, kas sagatavota atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktam;

17.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas paredzētas projekta vadības administratīvajām izmaksām projekta mērķa sasniegšanai, vienotas likmes veidā – septiņi procenti no tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktam, aprēķinā neietverot šo noteikumu 17.1.7. un 17.1.8. apakšpunktā minētās izmaksas.

18. Atbalstu par šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām par lauksaimniecības produktu pirmapstrādes, pārstrādes un pakošanas iekārtu iegādi piešķir, piemērojot Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektronisko rīku (tehnikas un iekārtu katalogs), ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai.

19. Ja iegādājas šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minēto specializēto transportlīdzekli, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (audzēšanas vai ražošanas) un uzglabāšanas vietas, tas atbilst vismaz "Euro 5" vai "Euro V" atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai normatīvajos aktos par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajām "Euro V" emisijas robežvērtībām.

20. Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējs ir izveidojis īso pārtikas piegādes ķēdi, nodrošinot sadarbības grupā iesaistīto partneru saražoto produktu kopīgu realizāciju vismaz vienā no šādiem veidiem:

20.1. ir noslēgts ilgtermiņa līgums par produkcijas piegādi ēdināšanas nodrošināšanai publiskajās iestādēs, piemēram, izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādēs;

20.2. ir noslēgts ilgtermiņa līgums par produkcijas piegādi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;

20.3. kopīga produktu realizācija mazumtirdzniecībā.

III. Atbalsta saņemšanas nosacījumi aktivitātē "Produktu virzība tirgū"

21. Aktivitātes "Produktu virzība tirgū" mērķis ir veicināt vietējo pārtikas produktu piedāvājumu virzību tirgū un šo produktu atpazīstamību.

22. Aktivitātē kopīgu darbību īstenošanas nolūkā atbalsta:

22.1. produktu, tostarp Eiropas Savienības vai dalībvalsts atzītas pārtikas kvalitātes shēmu produktu, atpazīstamības pasākumu īstenošanu;

22.2. mazos ekonomikas dalībniekus lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs, kā arī lauku tūrismā kopīgai produktu virzībai un attīstīšanai tirgū saistībā ar vietējo pārtikas produktu kulināro tūrismu.

23. Atbalsta pretendents ir sadarbības grupa, kurā efektīvi sadarbojas lauksaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzēji, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas. Dalībnieku izvēle ir pamatota ar projekta darbībām un mērķiem.

24. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

24.1. tas veido jaunu sadarbības grupu vai darbojas esošā sadarbības grupā, ko dibinājušas vismaz piecas šo noteikumu 23. punktā minētās personas. Sadarbības grupas dalībnieki nav saistītās personas šo noteikumu 10. punkta izpratnē;

24.2. starp sadarbības partneriem ir noslēgts sadarbības līgums uz projekta īstenošanas laiku;

24.3. sadarbības grupas projekts ir saistīts ar šo noteikumu 22. punktā minētajām darbībām;

24.4. sadarbības grupai ir izstrādāta iekšējā lēmumu pieņemšanas kārtība, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un novērš interešu konfliktu;

24.5. sadarbības partneris, kas ir mazais ekonomikas dalībnieks, ir deklarējis savu dzīvesvietu vai reģistrējis uzņēmumu vai tā struktūrvienību šo noteikumu 2.12. apakšpunktā minētajā lauku teritorijā un tajā visu projekta īstenošanas laiku nodrošina saimniecisko darbību.

25. Biedrības un nodibinājumi, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas, kuras nav mazie ekonomikas dalībnieki, bet kuru dalība sadarbības grupā ir pamatota ar projekta darbībām un mērķiem, var iesaistīties projekta īstenošanā kā sadarbības partneri, lai organizētu un veicinātu sadarbību, bet tiešā labuma guvēji no projekta īstenošanas ir šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minētās personas.

26. Atbalstu aktivitātē "Produktu virzība tirgū" saņem kā fiksētas summas maksājumu, kas noteikts ar budžeta projekta aprēķina metodi, izmantojot Zemkopības ministrijas apstiprināto metodiku fiksētas summas maksājuma piemērošanai atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktam un 2. punkta "b" apakšpunktam.

27. Aktivitātē "Produktu virzība tirgū" ir šādas attiecināmās izmaksas:

27.1. projekta tiešās izmaksas:

27.1.1. kopīgai lietošanai paredzētas mazēkas (līdz 25 kvadrātmetriem) būvniecības vai iegādes un uzstādīšanas, kā arī esošu būvju (līdz 25 kvadrātmetriem) pārbūves izmaksas, ievērojot būvniecības normatīvos aktus, ja tās attiecas uz produktu atpazīstamības veicināšanu;

27.1.2. tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa projekta īstenošanas laikā, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl to izmanto projekta mērķu sasniegšanai. Kopējā nomas maksa projekta īstenošanas laikā nepārsniedz 30 procentu no tehnikas, iekārtu vai to aprīkojuma tirgus vērtības, un tās apmērs ir atkarīgs no nomas perioda projektā. Intervencē nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem;

27.1.3. trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tai skaitā ārējo pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijas pakalpojumiem tikai esošo datubāzu vai tīmekļvietņu būtiskai uzlabošanai;

27.1.4. produktu atpazīstamības veidošanas izmaksas, kas saistītas ar projekta mērķi, piemēram, noieta tirgus un atpazīstamību veicinošu pasākumu organizēšana, vienota atpazīstamības zīmes izveide produktu popularizēšanai un atpazīstamībai, dalība izstādēs, semināros un konferencēs un to organizēšanas izmaksas Latvijā. Ja publicitātes pasākumu nodrošināšanai tiek izmantoti pakalpojumi (slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu), to izmaksas uzskatāmas par trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, ko sedz saskaņā ar šo noteikumu 27.1.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

27.1.5. būvniecības izmaksas atsevišķu labiekārtojuma elementu, stacionāru reklāmas vai informācijas stendu uzstādīšanai;