Sabiedrisko ūdenssaimniecības un decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, lietošanas un uzskaites kārtība Rēzeknes valstspilsētas aglomerācijas teritorijā

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 232024. gada 24. oktobrī (prot. Nr. 10 (114), 11. p., lēmums Nr. 1364)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 1. punktu,Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto un piekto daļuun Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmuapsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu APSTIPRINĀTIar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas29.08.2024. lēmumu Nr. 1311 (prot. Nr. 4 (108), 14. p.) PRECIZĒTIar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas24.10.2024. lēmumu Nr. 1364 (prot. Nr. 10 (114), 11. p.)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību:

1.1. kā tiek pievienoti ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tostarp prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ūdens brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tajā skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Šie noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas atrodas vai darbojas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) aglomerācijas teritorijā, neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma formas, un kas ir ūdensvada vai kanalizācijas tīklu lietotāji.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, lietošanas un uzskaites kārtību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aglomerācijā. Tas veicinās kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinās nepārtrauktus ūdenssaimniecības pakalpojumus nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri, pamatojoties uz noslēgtu sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumu, saņem noteikta veida pakalpojumus. Noteikumi arī uzlabos vides situāciju Rēzeknes valstspilsētas aglomerācijā un nodrošinās dabas resursu racionālu izmantošanu.

4. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā.

5. Noteikumos lietotie termini tiek izmantoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu un saistīto normatīvo aktu izpratni.

6. Pārējo prasību un nosacījumu izpildi, kas nav iekļauti šajos saistošajos noteikumos, regulē attiecīgie Latvijas Republikas un ES normatīvie akti un likumi.

II. Lietoto terminu skaidrojums

7. Klients – nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības vai centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.

8. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Klientu un ūdenssaimniecības vai centralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības vai centralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām.

9. Akts par apkalpošanas un atbildības robežām, ekspluatējot ūdensvada un kanalizācijas tīklus – ūdenssaimniecības vai centralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniedzēja un Klienta parakstīts akts, kuram pielikumā ir robežatbildības shēma, kādus ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas).

10. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

11. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aglomerācija – saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes apstiprināto ilgtermiņa ūdenssaimniecības attīstības aktivitāšu īstenošanu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības ūdenssaimniecības infrastruktūras aglomerācijas robežās. Rēzeknes valstspilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūras aglomerācijas robežas skatīt saistošo noteikumu 4. pielikumā.

12. Verifikācija – komercuzskaites mēraparāta atbilstības pārbaude normatīvo aktu prasībām.

13. Pieslēguma vieta ūdensvadam – ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja tehniskajos noteikumos norādīta pieslēguma vieta centralizētajam ūdensvadam.

14. Pieslēguma vieta kanalizācijas vadam – centralizētās kanalizācijas pakalpojuma sniedzēja tehniskajos noteikumos norādīta pieslēguma vieta centralizētajam kanalizācijas vadam.

15. Pagaidu ūdensvada vai kanalizācijas tīkli – inženiertīkli, kuri īslaicīgi izbūvēti celtniecības vai citām pagaidu vajadzībām.

16. Pievienošanās izmaksas – visas izmaksas, kas var rasties Klientam sakarā ar pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un kuras ir saistītas ar pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamajiem projektēšanas un būvniecības darbiem.

17. Asenizācijas stacija – speciāli izbūvēta vieta Rīgas ielā 44A, Rēzeknē, kanalizācijas notekūdeņu, krājtvertņu un septiķu satura novadīšanai centralizētajā kanalizācijas tīklā.

III. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai

18. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

19. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja tehniskie noteikumi pieprasāmi šādos gadījumos:

19.1. pirms pievienošanās centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem;

19.2. ja mainās notekūdeņu sastāvs vai patērētā ūdens vai novadāmo notekūdeņu daudzums pieaug tādā apjomā, ka esošais pieslēgums to nevar nodrošināt;

19.3. ja tiek veikta komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūve vai mainīta komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta.

20. Lai saņemtu tehniskos noteikumus, nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam:

20.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;

20.2. īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu apliecinošu dokumentu kopijas;

20.3. datus par paredzamo ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu, ja centralizētajai kanalizācijas vai ūdensapgādes sistēmai tiek pieslēgtas rūpnieciskās vai ražošanas ēkas.

21. Ja pieprasījumā norādītā informācija ir nepilnīga vai visi nepieciešamie dokumenti nav saņemti, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs septiņu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par to rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju un norāda, kāda informācija vai dokumenti papildus iesniedzami. Par pieprasījuma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju. Tehniskie noteikumi tiek izsniegti 30 kalendāro dienu laikā no to pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tehnisko noteikumu sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laikposms, par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju.

22. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, atbilstoši pieprasījumam, tehniskajos noteikumos norāda:

22.1. pieslēguma vietu pie centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas;

22.2. rūpnieciskajiem un ražošanas uzņēmumiem – prasības notekūdeņu sastāvam un raksturojošiem parametriem pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

22.3. prasības komercuzskaites mēraparāta mezglam un tā atrašanās vietai;

22.4. tehniskās prasības pieslēgumam nepieciešamo ūdensapgādes tīklu ievadu vai kanalizācijas tīklu izvadu projektēšanai, izbūvei vai pārbūvei, tajā skaitā lietus notekūdeņu novadīšanai;

22.5. tehniskās prasības pieslēguma izveidei nepieciešamo maģistrālo sistēmu projektēšanai, izbūvei vai pārbūvei, ja pieslēguma ierīkošanai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt maģistrālos ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus.

23. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 gads no to izsniegšanas dienas. Ja tehnisko noteikumu derīguma termiņā nav izpildīti tehnisko noteikumu nosacījumi un prasības, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma, tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas, vai pagarina tehnisko noteikumu derīguma termiņu.

24. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

25. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

26. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, Klients par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot to ar Pakalpojuma sniedzēju.

27. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Klienta ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tajā skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Klientu, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Klientiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Klientu.

28. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram, traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

29. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs uzrauga būvdarbus ar nosacījumu, ka izbūvētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek nodotas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja bilancē.

30. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve veicama saskaņā ar attiecīgo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

31. Izbūvējot pieslēgumu ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, Klients sedz visas izbūves un pieslēgšanās izmaksas.

32. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās notekūdeņu krājtvertnes, iztīrot tās un aizberot.

33. Pēc ūdensvada ievada un/vai kanalizācijas izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

33.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu digitālā (DWG) formātā;

33.2. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn ≥ 200 mm;

33.3. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu.

34. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā – ēkas pagrabā tiešā ūdensvada ievada tuvumā.

35. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašums.

36. No jauna izbūvētās vai rekonstruētās maģistrālo ūdensvada un kanalizācijas tīklu, būvju nodošana ekspluatācijā notiek saskaņā ar attiecīgo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

37. Izbūvējot ūdensvada un kanalizācijas tīklus pa cita zemes īpašnieka zemi, būvdarbu ierosinātājam pirms to izbūves nepieciešams saskaņot ar tiem tehnisko projektu, kā arī būvdarbus. Pēc būvdarbu pabeigšanas attiecīgi nodrošināt apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā.

38. Klients pēc ūdensvada ievada vai kanalizācijas izvada būvniecības pabeigšanas ir atbildīgs par uzbūvētā ūdensvada ievada un kanalizācijas izvada uzturēšanu, apkalpošanu un to darbības nodrošināšanu.

39. Aizliegts izmantot ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanai līdz līguma noslēgšanai ar ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēju.

40. Ierīkojot pagaidu ūdensvada tīklus, uz tiem nepieciešams uzstādīt komercuzskaites mēraparātu.

41. Lai noslēgtu vienošanos par dzeramā ūdens izmantošanu saimnieciskām vajadzībām, bez notekūdeņu novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, Klientam jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums pakalpojuma saņemšanas pieprasījumam un jānoslēdz atsevišķa papildu vienošanās pie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma.

42. Pakalpojuma uzskaite tiek nodrošināta saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pēc klienta pieprasījuma uzstādīta un noplombēta atsevišķā attālinātās datu nolasīšanas skaitītāja rādītājiem, kas tiek uzstādīts aiz ūdensvada ievadā uzstādītā kopējā komercuzskaites ūdens skaitītāja.

43. Katru mēnesi pakalpojumu sniedzējs attālināti nolasa gan atsevišķi uzstādītā dzeramā ūdens uzskaites skaitītāja rādījumus saimnieciskām vajadzībām, gan kopējā komercuzskaites skaitītāja rādījumus, sagatavo un izsūta rēķinu pakalpojuma lietotājam saskaņā ar līguma par sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem nosacījumiem.

44. Attālinātās nolasīšanas atsevišķo uzskaites skaitītāju, kurš paredzēts dzeramā ūdens uzskaitei saimnieciskajām vajadzībām, iegādājas, uzstāda, maina un verificē pakalpojuma lietotājs. Attālināti nolasāmajam komercuzskaites skaitītājam jābūt aprīkotam ar radio moduli, kas ir saderīgs ar SIA "RĒZEKNES ŪDENS" ieviesto attālinātās nolasīšanas komercuzskaites skaitītāju sistēmu.

45. Dzeramā ūdens izmantošanas pakalpojums saimnieciskām vajadzībām ir terminēts no kalendārā gada 1. maija līdz 30. septembrim.

IV. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

46. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo ūdenssaimniecības sistēmu ekspluatē un remontē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

47. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

47.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

47.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi;

47.3. maģistrālie un sadalošie pašteces kanalizācijas tīkli, kanalizācijas spiedvadi;

47.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas;

47.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, grodi, lūkas, hidranti un hidrantu plāksnītes;

47.6. komercuzskaites mēraparāti.

48. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai un noteiktas Klienta un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai deleģēšanas līgumā par sabiedrisko pakalpojumu vai to daļu sniegšanu ar pašvaldību.

49. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā deleģēšanas līgumā vai pakalpojumu sniegšanas līgumā.

50. Avārijas gadījumā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai brīvi piekļūt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma teritorijā, vai, vismaz divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, veikt attiecīgās sistēmas tehnisko apkalpošanu un remontu.

51. Klientam jānodrošina netraucēta pieeja komercuzskaites mēraparāta mezglam, lai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs varētu veikt tehniski nepieciešamās darbības ar komercuzskaites mēraparātu.

52. Klients ir atbildīgs par īpašumā esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu tehnisko apkopi un to darbības nodrošināšanu līdz robežaktā norādītajai vietai. Klients ir atbildīgs par īpašumā esošajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumiem, un jebkura lokāla tīklu avārija jālikvidē par saviem līdzekļiem attiecīgo normatīvo aktu noteiktajā laikā.

53. Vietām, kur atrodas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkli, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt tīklu apkopes profilaktiskos darbus.

54. Nepiederošām personām aizliegts veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos.

55. Pēc saskaņošanas ar Klientu, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Klienta nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

56. Gadījumā, ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Klienta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

57. Klientam jāsaglabā visa tehniskā dokumentācija par viņam piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā esošajiem ūdensapgādes tīkliem vai kanalizācijas tīkliem un būvēm.

V. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

58. Centralizētās kanalizācijas sistēmas lietotājam (Klientam) – juridiskai personai vai ražošanas objektam notekūdeņus Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši ražošanas notekūdeņu pieņemšanas noteikumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kanalizācijas tīklā.

59. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

59.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, kā arī to ekspluatācijas termiņu;

59.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

59.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

59.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 9;

59.5. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

60. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

60.1. vielas, kuras atzītas par videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

60.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

60.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

60.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža, oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

60.5. radioaktīvas vielas;

60.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis un grunti, personīgās higiēnas priekšmetus un citas lietas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;

60.7. eļļas un taukus daudzumos, kuri var veicināt tīklu aizsērēšanu;

60.8. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;

60.9. naftas produktus, koncentrētus šķīdumus, krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, mucas un tml.

61. Ja Klienta novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā norādītās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad Klienta notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem lokālās attīrīšanas iekārtās, tādā pakāpē, kas nepārsniedz piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā.

62. Atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var atļaut Klientam novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija un maksa par piesārņošanu noteikta Pakalpojuma līgumā un ja piesārņojuma koncentrācijas pārsnieguma gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

63. Klienta pienākums ir nekavējoties ziņot Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos ražošanas notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

64. Gadījumos, ja noteikumu 60. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt ražošanas vai saimniecisko notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

65. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Klienta nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Klientam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

66. Bez saskaņošanas ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju aizliegts centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus no asenizācijas cisternas, izmest atkritumus, novadīt virszemes noteces ūdeņus un gruntsūdeņus.

67. Atklājot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu bojājumus, lokālās tīklu avārijas, Klientam par to nekavējoties jāziņo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

VI. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu aizsardzībai

68. Jebkurai personai ir aizliegts:

68.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

68.2. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (aizliegums nav attiecināms uz centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu apsaimniekošanā iesaistītajām personām un glābšanas dienestiem);

68.3. veikt ūdensapgādes aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

68.4. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

68.5. pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus;

68.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

69. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst ierobežot plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norāžu izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

70. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja noteiktajā, speciāli izveidotajā notekūdeņu pieņemšanas vietā, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

71. Klients nav tiesīgs bez saskaņošanas ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu blakus lietotājam.

72. Aizliegts atstāt atvērtas skataku lūkas, izņemot lokālo avārijas situāciju novēršanas vai remontdarbu laikā. Avārijas seku novēršanas vai remontdarbu laikā jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, uzstādot apzīmējumus un norobežojot teritoriju ap atvērto lūku.

73. Klientam piederošās ēkās ar pagraba telpām, kur ir ierīkotas sanitārās iekārtas (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.), aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.

74. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, bojājumi jānovērš par saviem līdzekļiem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

VII. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

75. Ja Klienta komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Klienta teritorijā esošo hidrantu darbību, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

76. Noņemt noteikumu 75. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāpaziņo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku. Pirms plānveida ugunsdzēsības sistēmas pārbaudes veikšanas savlaicīgi jāpaziņo un jāizsauc ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa plombas noņemšanai un akta sastādīšanai.

77. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

78. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

79. Par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošiem hidrantiem, to tehnisko stāvokli un apkopi atbild ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

VIII. Ūdens brīvkrānu izmantošanas kārtība

80. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumam, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju. Šāds līgums jāslēdz ūdens brīvkrānam pieguļošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ar nosacījumu, ka tie lieto ūdeni no ūdens brīvkrāna un tiem nav savu individuālo dzeramā ūdens ieguves avotu (piemēram, grodu aku, spiču). Ja minēto dzīvojamo māju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nenoslēdz līgumu ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju par ūdens brīvkrāna izmantošanu, tas ir tiesīgs to likvidēt.

81. Klientam ir jāveic samaksa par faktiski izlietoto ūdens daudzumu saskaņā ar ūdens patēriņa normām, kas noteiktas noteikumu 2. pielikumā.