Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 790 Rīgā 2024. gada 10. decembrī (prot. Nr. 52 20. §)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17. panta ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību;

1.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – KOAI) un Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI) inspektoru tiesības un pienākumus;

1.3. prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību;

1.4. prasības ostas vai ostas iekārtas personāla apmācību programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību;

1.5. pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībām, vingrinājumiem un mācībām;

1.6. kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildes kārtību, iesaistīto institūciju sadarbības un informācijas apmaiņas prasības, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. aizsardzības prasības – prasības, kas noteiktas:

2.1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Padomes regula Nr. 725/2004);

2.1.2. 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija), XI-2. nodaļā;

2.1.3. Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss);

2.1.4. šajos noteikumos, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Ostu likumā, ostu noteikumos, normatīvajos aktos par ostu formalitātēm, normatīvajos aktos par kuģa aizsardzības trauksmes signālu tīkla darbības nodrošināšanu un normatīvajos aktos par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā;

2.2. aizsardzības incidents – incidents, kā tas definēts SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.13. apakšpunktā;

2.3. atzītā aizsardzības organizācija – organizācija, kas atzīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanu, sertificēšanu un darbības uzraudzību;

2.4. kuģa aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.6. apakšpunktā;

2.5. kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informācija – SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.1. apakšpunktā minētā informācija, ko kuģis sniedz pirms ienākšanas ostā;

2.6. kuģa un kuģa mijiedarbība – mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.10. punktā;

2.7. kuģa un ostas mijiedarbība – mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.8. punktā;

2.8. kuģošanas kompānija – kompānija, kā tā definēta SOLAS konvencijas IX nodaļas 1. noteikuma 2. punktā;

2.9. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.7. apakšpunktā;

2.10. kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestāde – iestāde, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr. 725/2004 un šiem noteikumiem:

2.10.1. darbojas kā starptautisko institūciju un ārvalstu kompetento institūciju kontaktpunkts kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā;

2.10.2. veicina un pārrauga aizsardzības prasību piemērošanu;

2.10.3. sniedz informāciju par aizsardzības prasību piemērošanu;

2.11. osta – teritorija, kā tā definēta Ostu likuma 2. panta pirmajā daļā;

2.12. ostas iekārta – vieta, kā tā definēta Padomes regulas Nr. 725/2004 2. panta 11. punktā;

2.13. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.8. apakšpunktā;

2.14. ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs – persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir ostas iekārta vai kura darbojas īpašnieka vai valdītāja vārdā.

3. Šo noteikumu prasības attiecas uz:

3.1. kuģiem, kas noteikti ISPS kodeksa A daļas 3.1.1. apakšpunktā, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 3.3. apakšpunktu;

3.2. ostas iekārtām, kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.1.2. apakšpunktā;

3.3. ostas iekārtām, kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.2. apakšpunktā;

3.4. kuģiem, kas veic vietējos reisus:

3.4.1. ja kuģis ir A klases pasažieru kuģis atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

3.4.2. ja kuģis nav šo noteikumu 3.4.1. apakšpunktā minētais A klases pasažieru kuģis, bet šo noteikumu 6. punktā minētajā izvērtējumā ir konstatēts, ka attiecīgajam kuģim ir nepieciešams piemērot aizsardzības prasības;

3.5. ostas iekārtām, kuras apkalpo kuģus, kas veic vietējos reisus:

3.5.1. ja kuģis, ko ostas iekārta apkalpo, ir A klases pasažieru kuģis atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

3.5.2. ja kuģis, ko ostas iekārta apkalpo, nav šo noteikumu 3.5.1. apakšpunktā minētais A klases pasažieru kuģis, bet šo noteikumu 6. punktā minētajā izvērtējumā ir konstatēts, ka attiecīgajai ostas iekārtai ir nepieciešams piemērot aizsardzības prasības;

3.6. ostām, kurās ir vismaz viena ostas iekārta, uz ko attiecas apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns, tai skaitā uz visām šajā ostā esošajām vietām, kas nav ostas iekārtas, – atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai;

3.7. šo noteikumu ​3.6. apakšpunktā minētajām ostām blakus esošajām teritorijām – atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai;

3.8. atzītajām aizsardzības organizācijām.

4. Ja KOAI inspektors, novērtējot ostas iekārtu, ir konstatējis, ka šī ostas iekārta aptver visu ostu, aizsardzības prasības, kas attiecas uz ostas iekārtām, ir primāras, salīdzinot ar aizsardzības prasībām, kas attiecas uz ostu.

5. Šo noteikumu prasības neattiecas uz militārajām iekārtām ostā vai ostai blakus esošā teritorijā.

6. Jūras administrācija sadarbībā ar citām šajos noteikumos minētajām kompetentajām institūcijām, kā arī kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzībā iesaistītajiem industrijas pārstāvjiem izstrādā un vismaz reizi piecos gados pārskata Padomes regulas Nr. 725/2004 9. panta 3. punktā minēto nacionālo programmu. Šīs programmas izstrādes un pārskatīšanas ietvaros veic arī Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktā minēto izvērtējumu. Ja, veicot izvērtējumu, konstatē, ka aizsardzības prasības nepieciešams piemērot ne tikai šo noteikumu 3.4.1. apakšpunktā minētajiem A klases pasažieru kuģiem, bet arī Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktā minētajiem citu kategoriju kuģiem un ostu iekārtām, Jūras administrācija par to nekavējoties informē attiecīgo kuģu kuģošanas kompānijas, attiecīgo ostas iekārtu īpašniekus vai valdītājus un attiecīgās ostu pārvaldes.

7. Kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestādes Latvijā ir Jūras administrācija un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC RIGA) (turpmāk – Krasta apsardze).

8. Lai īstenotu Jūras administrācijai noteiktos pienākumus un nodrošinātu aizsardzības prasību efektīvu izpildi, KOAI un KDI inspektoriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ir tiesības:

8.1. pieprasīt un saņemt ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību saistītu informāciju;

8.2. sniegt priekšlikumus un norādījumus par veicamajiem pasākumiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar aizsardzības prasībām, tai skaitā:

8.2.1. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānu un to grozījumu sagatavošanu noteiktā termiņā;

8.2.2. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības pasākumu ieviešanu noteiktā termiņā;

8.2.3. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu noteikta satura aizsardzības vingrinājumu un mācību veikšanu;

8.3. piedalīties kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības vingrinājumos un mācībās;

8.4. uzrādot dienesta apliecību, par kuras autentiskumu var pārliecināties, sazinoties ar Jūras administrāciju, apmeklēt Latvijas ostas un tām blakus esošās teritorijas, jebkuru kuģi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā un Latvijas karoga kuģus citu valstu jurisdikcijā esošajās teritorijās;

8.5. pieprasīt kuģim doties uz noteiktu vietu ostā vai jūrā vai neatstāt šo vietu, lai varētu veikt tā aizsardzības pārbaudi.

2. Kuģa aizsardzība

2.1. Vispārīgais raksturojums

9. Kuģa aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

9.1. kuģa aizsardzības novērtēšana;

9.2. kuģa aizsardzības plāna sagatavošana;

9.3. kuģa aizsardzības plāna izvērtēšana un apstiprināšana;

9.4. kuģa aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

9.5. kuģa aizsardzības sākotnējā vai pagaidu pārbaude;

9.6. starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšana.

10. Lai uzraudzītu kuģa aizsardzības prasību ievērošanu, šajos noteikumos minētās institūcijas atbilstoši kompetencei veic šādas darbības:

10.1. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudes;

10.2. aizsardzības kontroles pasākumus pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā;

10.3. aizsardzības kontroles pasākumus atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 1.3. apakšpunktā minētajām prasībām attiecībā uz ārvalsts kuģi Latvijas ostā;

10.4. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par kuģu aizsardzību, vai personām, kas ir iesaistītas kuģu aizsardzībā.

11. Krasta apsardze veic SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 4. noteikuma 5. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

2.2. Kuģa aizsardzības novērtēšana

12. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks veic aizsardzības novērtējumu:

12.1. šo noteikumu 3.1. un 3.4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem – bez īpaša norādījuma;

12.2. šo noteikumu 3.4.2. apakšpunktā minētajiem kuģiem – pēc tam kad saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu saņemta informācija, ka kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības.

13. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības novērtējumu veic un šī novērtējuma ziņojumu sagatavo atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8. punktā un B daļas 8. punktā noteiktajām prasībām.

14. Kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu sagatavo valodā (valodās), ko lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojuma tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

15. Lai novērtētu kuģa aizsardzību un sagatavotu novērtējuma ziņojumu, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8.3. punktā un B daļas 4.4. punktā noteiktajām prasībām.

2.3. Kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana, izvērtēšana un apstiprināšana

16. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Lai sagatavotu kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 9.1.1. punktā un B daļas 4.4. punktā noteiktajām prasībām.

17. Kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

17.1. kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

17.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

17.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus uz kuģa;

17.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KDI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) priekšlikumus.

18. Kuģa aizsardzības plānā ietver informāciju atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 9.4. punktā un B daļas 9.2. punktā noteiktajām prasībām. Ja uz kuģi attiecas Starptautiskā drošības vadības kodeksa prasības, kuģa aizsardzības plānā papildus ietver arī norādi, ka kiberuzbrukumu riska pārvaldības procedūras ir noteiktas kuģa drošības vadības sistēmā, kā tā definēta Starptautiskajā drošības vadības kodeksā.

19. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo valodā (valodās), kuru lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka plāna tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

20. Kuģa aizsardzības plāna grozījumus noformē kā visa kuģa aizsardzības plāna nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

21. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, pievienojot attiecīgu kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu, kopā ar iesniegumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KDI.

22. KDI inspektors izvērtē kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma atbilstību aizsardzības prasībām.

23. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē neatbilstību šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, viņš par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu konstatēto nepilnību novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā konstatētās nepilnības nenovērš, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

24. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē, ka tas atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, viņš pieņem lēmumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

25. Kuģa aizsardzības plānu apstiprina, izdarot apstiprinājuma uzrakstu.

26. Kuģošanas kompānijas vai kuģa aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības plānu pārskata pēc nepieciešamības, bet pilnā apjomā ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda kuģa aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka kuģa aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

27. KDI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi kuģa aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku, izmaiņas kuģa aizsardzības personāla apmācību, vingrinājumu un mācību plānos, citas neliela apjoma izmaiņas, kas būtiski neietekmē kuģa aizsardzības sistēmu).

28. Ja notikušas šo noteikumu 27. punktā minētās izmaiņas, kuģa aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par to iespējami īsākā laikā paziņo KDI.

2.4. Kuģa aizsardzības plāna, tā grozījumu un kuģa aizsardzības pierakstu glabāšana

29. Vienu apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna eksemplāru glabā uz kuģa, otru eksemplāru – kuģošanas kompānijā, bet trešo eksemplāru – KDI.

30. ISPS kodeksa A daļas 10.1. apakšpunktā minētos kuģa aizsardzības pierakstus glabā uz kuģa trīs gadus, ievērojot SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.3. apakšpunkta prasības.

2.5. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudes

31. Lai pārliecinātos par kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības prasībām, KDI inspektors veic kuģa aizsardzības pārbaudes. Kuģa aizsardzības pārbaudi var veikt arī atzīta aizsardzības organizācija, ja tā ir saņēmusi atļauju no Jūras administrācijas. Minēto atļauju izsniedz tikai vienai pārbaudes reizei.

32. KDI inspektors veic šādas kuģa aizsardzības pārbaudes:

32.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

32.2. starpposmu pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmā starp otro un trešo gadu pēc starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

32.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta atkārtotas izsniegšanas;

32.4. pagaidu pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanas;

32.5. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, kas nav šo noteikumu 32.1., 32.2., 32.3. vai 32.4. apakšpunktā minētā pārbaude un ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, tai skaitā pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai juridiskām vai fiziskām personām, vai citas valsts institūcijām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām.

33. KDI inspektors kuģa aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz kuģošanas kompānijas iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KDI inspektors vienojas ar kuģošanas kompāniju par kuģa aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.

34. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sagatavo ziņojumu, kurā norāda informāciju par kuģi, pārbaudes veidu un konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām. Ziņojumu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un kuģošanas kompānijas pārstāvis. Kuģošanas kompānijas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

35. Ja sākotnējā vai atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu.

36. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.

37. Ja atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.

38. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starpposmu pārbaudes apliecinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā.

39. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt starpposmu pārbaudes apliecinājuma atzīmi starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un anulē šo sertifikātu.

40. Ja pagaidu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktā minētajām prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu.

41. Ja pagaidu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktā minētajām prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.

42. Ja ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.