LegalizePar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība – 1. kārta" pases apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 130 Rīgā 2026. gada 17. martā (prot. Nr. 14 56. §)
1. Apstiprināt projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība – 1. kārta" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 1 500 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 275 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 225 000 euro apmērā, kā arī iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Iepirkumu uzraudzības biroju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
3. Projektu finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".
4. Noteikt Iepirkumu uzraudzības biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2029. gadā nepārsniedz 135 000 euro un, sākot ar 2030. gadu, nepārsniedz 180 000 euro gadā, tai skaitā:
5.1. 2029. gadā 26 308 euro un, sākot ar 2030. gadu, 35 077 euro gadā segt no Finanšu ministrijas programmā 32.00.00. "Iepirkumu uzraudzības birojs" pieejamiem resursiem;
5.2. finansējumu 2029. gadā ne vairāk kā 108 692 euro apmērā un, sākot ar 2030. gadu, ne vairāk kā 144 923 euro apmērā gadā Finanšu ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. SiliņaFinanšu ministrs A. Ašeradens
Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā PielikumsMinistru kabineta2026. gada 17. martarīkojumam Nr. 130
Projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība – 1. kārta" pase
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) |
|---|---|
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi) | Nav |
| 2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums | Valsts pārvaldes modernizācija |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekts Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/007 "Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija", kas finansēta no 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika". Jau izstrādātā Publikāciju vadības sistēma (PVS) šā projekta laikā tiks attīstīta. |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Šis projekts nerada dubultā finansējuma risku un šā projekta ietvaros plānotās aktivitātes un darbības nepārklājas ar jau sistēmā esošajām vai iepriekš citā projektā veiktajām vai finansētajām aktivitātēm. Projekta rezultātā tiks izstrādātas jaunas, līdz šim neīstenotas funkcionalitātes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pretendentiem iespēju pilnvērtīgi iesniegt piedāvājumus iepirkumu procedūrās, kā arī pasūtītājiem nodrošināt efektīvu, caurspīdīgu un optimizētu iepirkumu procesu. |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Izveidot vienotu iepirkumu elektronisko platformu (IEP), kas nodrošina pilnvērtīgu iepirkumu procesa atbalstu iepirkumu veicējiem.Platforma vienkopus nodrošinās iepirkumu izsludināšanas funkcionalitāti, iespēju pievienot iepirkumu dokumentus, sniegt komentārus visa piedāvājuma sagatavošanas laikā, iespēju ērtāk un vienkāršāk izteikt interesi par plānotajiem iepirkumiem, kā arī nodrošinās ērtu, vienotu, uzticamu un drošu piedāvājumu iesniegšanas iespēju uzņēmējiem.Projekta īstenošanas mērķis ir iepirkumu izsludināšanu un piedāvājumu iesniegšanu padarīt vienkāršāku un caurskatāmāku. Tādējādi projekta rezultātā tiks uzlabota iepirkumu procesa efektivitāte un caurskatāmība, sekmējot publisko iepirkumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī veicinot vienlīdzīgas iespējas tirgus dalībniekiem un potenciāli piesaistot jaunus piegādātājus.Projekta mērķauditorija ir gan publiskais, gan privātais sektors, jo plānots, ka platforma atvieglos darbu gan iepirkumu veicējiem, gan piegādātājiem (uzņēmējiem), kas piedalās publiskajos iepirkumos. |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Norāda atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem:Pašreizējā situācijā publisko iepirkumu administrēšanā Latvijā pastāv būtiska problēma – paralēli darbojas divas atsevišķas elektroniskās iepirkumu sistēmas, kurām līdz 2025. gada beigām bija divi pārziņi. Šīs sistēmas izmanto atšķirīgas datu struktūras, kā arī darbojas divas atsevišķas vietnes, kas būtiski sarežģī un palielina administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem.Lietotāju sūdzības, kas saņemtas pēdējā laikā, apstiprina, ka informācijas ievade abās sistēmās ir laikietilpīga un apgrūtinoša, turklāt pastāv risks, ka dati var atšķirties, kas apgrūtina precīzu un vienotu iepirkumu datu apstrādi un analīzi. Šī situācija ne tikai samazina iepirkumu procesa efektivitāti, bet arī negatīvi ietekmē iepirkumu caurskatāmību un lietotāju pieredzi.Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu efektivitāte un caurspīdīgums ir būtiskas valsts pārvaldes prioritātes, ir steidzami nepieciešams risinājums, kas nodrošinātu digitāli vienotu iepirkumu platformu ar centralizētu datu pārvaldību un vienotu pieeju gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem.Jautājums plaši diskutēts finanšu ministra vadītajā darba grupā publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai un izskatīts Ministru kabinetā, akcentējot problemātiku publisko iepirkumu digitalizācijas jomā.Ja šī problēma netiks risināta tuvākajā laikā, pastāv risks, ka turpinās pieaugt administratīvais slogs, palielināsies kļūdu iespējamība datu ievadē, kā arī samazināsies publisko iepirkumu efektivitāte un uzticamība, kas var ietekmēt arī publisko līdzekļu izmantošanas kvalitāti.Projektā plānotās darbības – IEP izveide ar integrētu iepirkumu dokumentācijas pārvaldību un komunikācijas iespējām iepirkumu veicējiem un nodalītu funkcionalitāti pretendentiem piedāvājumu iesniegšanai – visefektīvāk risinās identificētās problēmas, uzlabojot datu apmaiņu, samazinot dubultu darbu un nodrošinot ērtāku, centralizētu un pārskatāmu iepirkumu procesu. Tas būtiski atvieglos iepirkumu veicēju un pretendentu darbu, kā arī veicinās publisko iepirkumu procesa caurskatāmību un kvalitāti. Eiropas Savienības prasību izpildenorāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts;Norādīts 5.1.2.punktā Valdības rīcības plānsnorāda konkrētu punktu, ja attiecināms;--- Pamatnostādnesnorāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms;--- Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošanaMinistru kabineta 26.08.2025. sēdē (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) izskatīts Informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai" un ar protokollēmumu (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) atbalstītas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu jomā. Kiberdrošības un noturības prasību izpilde.No kiberdrošības viedokļa vienotas sistēmas ieviešana samazina uzbrukuma virsmu, uzlabo drošības kontroļu konsekvenci, vienkāršo uzraudzību un incidentu pārvaldību, kā arī būtiski mazina cilvēkfaktora un konfigurācijas kļūdu riskus salīdzinājumā ar divu atsevišķi pārvaldītu sistēmu uzturēšanu. Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.No izmaksu novērtēšanas un noturības prasību izpildes viedokļa vienota sistēma nodrošina zemākas kopējās īpašumtiesību izmaksas, augstāku noturības līmeni un labāku finanšu prognozējamību nekā divu atsevišķi pārvaldītu sistēmu uzturēšana, vienlaikus samazinot gan operacionālos, gan ilgtermiņa finanšu riskus. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:(Īsi apraksta izmaksas un riskus bez projekta)Ja projekts netiek īstenots, saglabāsies pašreizējā situācija, kurā publisko iepirkumu administrēšanā paralēli darbojas vairākas savstarpēji nesaistītas elektroniskās sistēmas ar atšķirīgām datu struktūrām un funkcionalitāti. Tas turpinās radīt paaugstinātu administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem, jo informācijas ievade būs jāveic atkārtoti un dažādās vidēs.Pastāvēs paaugstināts risks datu neatbilstībām un kļūdām, kas negatīvi ietekmēs iepirkumu datu kvalitāti, to analīzes iespējas un lēmumu pieņemšanu. Atšķirīgu sistēmu paralēla izmantošana apgrūtinās vienotas, uzticamas un salīdzināmas informācijas iegūšanu par publiskajiem iepirkumiem.Turpinās pasliktināties lietotāju pieredze, kas var mazināt uzņēmēju interesi piedalīties publiskajos iepirkumos, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Tas var samazināt konkurenci iepirkumos un negatīvi ietekmēt publisko iepirkumu rezultātu kvalitāti un ekonomisko efektivitāti.Projekta neīstenošanas gadījumā netiks pilnībā sasniegtas valsts pārvaldes digitalizācijas un publisko iepirkumu procesa modernizācijas politikas plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes, tostarp efektivitātes, caurskatāmības un datu atkārtotas izmantošanas veicināšana.Ilgtermiņā saglabāsies neefektīva publisko resursu izmantošana, jo paralēlu sistēmu uzturēšana prasīs papildu administratīvos un finanšu resursus, vienlaikus nenodrošinot būtisku iepirkumu procesa kvalitātes uzlabojumu. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu): Auditā konstatētais;--- Incidentu statistika;--- Lietotāju aptauja;Birokrātijas mazināšanas aptaujas rezultātā saņemti lietotāju ieteikumi. Pamatojoties uz tiem, tiek plānots samazināt ievadāmās informācijas apjomu, vienkāršojot datu ievadi un nodrošinot vienotu informācijas struktūru, kas atvieglo ievades procesu un samazina kļūdu iespējamību. Manuālā darba apjoms.Plānots samazināt manuālā darba apjomu, optimizējot datu ievadi un samazinot ievadāmās informācijas apjomu. Vienota un pārdomāta datu struktūra novērš datu nesakritību, samazinot nepieciešamību pēc tehnisku grozījumu veikšanas iepirkumos un mazina kļūdu iespējamību. |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Projekta galvenie lietderības aspekti:(atzīmēt piemērojamos) Administratīvā sloga samazināšana;Informācijas ievade tiek samazināta līdz nepieciešamajam minimumam, paredzot datu atkārtotu izmantošanu un automatizāciju. Rezultātā samazinās laiks, kas nepieciešams iepirkuma izsludināšanai un informācijas publicēšanai par noslēgtajiem līgumiem. Procesu efektivitātes paaugstināšana;Projekta ietvaros tiek nodrošināta vienota iepirkumu elektroniskā platforma, kurā iepirkumi tiek izsludināti un administrēti vienuviet, nodrošinot standartizētus un pārskatāmus procesus. Datu ievade tiek optimizēta un automatizēta, samazinot manuālo darbu un kļūdu risku, kā arī paātrinot iepirkumu norisi un informācijas publicēšanu.Arī pretendentiem visa informācija ir pieejama vienā vietā, kas atvieglo iepirkumu publicitātes procesa izsekošanu un novērš informācijas dublēšanos. Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;Automatizējot un optimizējot iepirkumu procesus, tiek ietaupīts darbinieku laiks, ko iespējams novirzīt citu prioritāru uzdevumu izpildei bez papildu finansējuma.Vienotu, standartizētu datu izmantošana samazina manuālu datu apstrādi un kļūdu risku, savukārt atteikšanās no vairāku sistēmu uzturēšanas ļauj samazināt lietotāju atbalsta un administrēšanas izmaksas, koncentrējot resursus vienā institūcijā. Resursu un IKT risinājumu konsolidācija; Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; Cits. |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanuIepirkumu uzraudzības birojs |
| Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI) | Datu avots un aktualizēšanas biežums: |
| 3.3.1. Vienota un integrēta iepirkumu elektroniskā platforma samazinās iepirkumu izsludināšanas un iepirkumu pārvaldības sarežģītību un uzlabos darba efektivitāti iepirkumu speciālistiem. Kopumā uzlabota lietotāju pieredze un ērtāka iepirkumu pārvaldība, samazināts laiks iepirkumu izsludināšanai un kopumā samazinās iepirkuma ilgums. | Tiek mērīts laiks, kas tiek patērēts katra iepirkuma izsludināšanai. Aprēķins tiek veikts, salīdzinot vidējo laiku, kas tiek patērēts lietotāja autorizācijai divās sistēmās, kā arī mērījot laiku datu ievadīšanai, nodrošinot iepirkumu izsludināšanu pirms un pēc projekta ieviešanas. Mērīšanai tiek izmatoti dati no IS, kā arī lietotāju pieredzes testi. |
| 3.3.2. Resursu ietaupījums lietotāju atbalsta nodrošināšanai. Līdz šim informācijas sistēmas (PVS un EIS) darbojās kā divas neatkarīgas sistēmas, bet pēc projekta īstenošanas iepirkumu izsludināšana un pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks vienotā sistēmā. Tas nozīmē, ka lietotāju atbalsts būs nepieciešams vienā sistēmā, brīvo resursu pārvirzot citu - nozīmīgu uzdevumu veikšanai. | Divās sistēmās lietotāju atbalstu nodrošina četri darbinieki (2 no IUB un 2 no VDAA), lai sekmīgi nodrošinātu iepirkumu izsludināšanu un piedāvājumu iesniegšanu. |
| 3.3.3. Palielināts iepirkumu caurspīdīgums un atklātība, kā arī nodrošināta vienkāršāka un saprotamāka dalība iepirkumos, ērtāka piedāvājumu iesniegšanu, izsekojamība un iespēja vienkopus aktīvi sekot līdzi iepirkumu procesam. | Vienkāršota dalība iepirkumos – samazināts laiks, kas nepieciešams divu sistēmu pārvaldībai un monitoringa veikšanai, kā arī atvieglota pati dalība iepirkumos un piedāvājumu iesniegšanas process. Nav nepieciešams pārvaldīt vairākas sistēmas, lai pārliecinātos par iepirkuma izsludināšanu; uzlabota izsekojamība un piedāvājumu iesniegšana kļuvusi vienkāršāka un efektīvāka. Kā rezultātā uzņēmējs iegūst vidēji 20 minūtes laiku savam darbiniekam pret vidējo algu valstī. Mērīšanai tiek izmatoti dati, kā arī lietotāju pieredzes testi pēc testēšanas scenārijiem. |
| 3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti | Mērvienība |
| 3.4.1. vienota iepirkumu elektroniskā platforma | skaits |
| 3.4.2. integrācija starp PVS un piedāvājumu iesniegšanas funkcionalitāti | skaits |
| 4.1. Projekta finansējums(Norāda projekta kopējo projekta finansējumu eiro) |
|---|
| Projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība 1.kārta" kopējais finansējums 1 500 000 euro, (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 1 275 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums - 225 000 euro apmērā) |
| 4.2. Projekta īstenošanas termiņš(Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos) |
| Projektu paredzēts īstenot 34 mēnešos, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim |
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.