Par Mārupes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā

Veids Saistošie noteikumi
Publicēts 2026-05-27
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Mārupes novada dome
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 20/2026Mārupē 2026. gada 27. maijā

APSTIPRINĀTI ar Mārupes novada pašvaldības domes2026. gada 27. maija lēmumu Nr. 36(sēdes prot. Nr. 8) Izdoti saskaņā ar likuma"Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,11. panta ceturto daļu, 14. panta pirmās daļas 6. punktu,14. panta astoto daļu, 15. pantu, 17. panta otro daļu, 19. pantu,21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Mārupes novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistru veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzības reģistri), izslēdzamas no tiem, dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.
2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums), Dzīvojamo telpu īres likums un Noteikumi.
3. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura uz tiesiska pamata deklarējusi savu dzīvesvietu Mārupes novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos un speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu gadījumos.
4. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:

4.1. lēmumu par personas reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt palīdzības reģistrā, izslēgšanu no palīdzības reģistra, lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu, lēmumu par pašvaldības īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa un sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu un atcelšanu Mārupes novada pašvaldības domes (turpmāk – Dome) izveidota Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

4.2. lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam pieņem Dome;

4.3. Pašvaldības īpašumu pārvalde (turpmāk – Īpašumu pārvalde) nodrošina Palīdzības reģistru uzturēšanu, pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldību, Domes un Dzīvokļu komisijas lēmumu izpildi, Noteikumos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par īres līguma termiņa pagarināšanu vai jauna īres līguma noslēgšanu.

II. Personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, un palīdzības reģistru veidi

5. Papildus Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajām personu kategorijām tiesības saņemt palīdzību pirmām kārtām ir maznodrošinātām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz četri nepilngadīgi bērni, ja minēto personu un bērnu dzīvesvieta ir deklarēta Mārupes novadā ne mazāk kā piecus gadus un tām nepieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tie turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, studijas augstskolā vai koledžā.
6. Papildus Likumā noteiktajām personu kategorijām pašvaldībā ir šādas personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību vispārējā kārtībā:

6.1. personām ar I vai II grupas invaliditāti (ar funkcionāliem traucējumiem), vai kuru apgādībā ir nepilngadīga persona, kurai noteikta invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem, kuras īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu un veselības stāvokļa dēļ ir izteikušas vēlēšanos īrēt dzīvojamo telpu 1. stāvā;

6.2. personām, kuras īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu un ir izteikušas vēlēšanos īrēt mazāku pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

7.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana (2. reģistrs);

7.3. dzīvojamo telpu izīrēšana speciālistam (3. reģistrs);

7.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

7.5. vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas, kas terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā ir cietusi, bet ir atjaunojama, remontam.

8. Palīdzības 1. reģistrā tiek reģistrētas Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas un Noteikumu 5. punktā minētās personas.
9. Palīdzības 2. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek reģistrētas Likuma 21.6 panta pirmajā daļā noteiktās personas un trūcīgas Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas.
10. Palīdzības 3. reģistrā, saskaņā ar Likuma 21.1 pantu iekļauj speciālistus, kuri ieguvuši izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai darbības nozarē vai jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums un atbilst šādām prasībām:

10.1. speciālista darbības nozare ir izglītība;

10.2. speciālistam ir spēkā esošs darba līgums ar pašvaldības dibinātu iestādi un kopējais darba stāžs saskaņā ar šo darba līgumu nav mazāks par vienu gadu.

11. Palīdzības 4. reģistrā reģistrē šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētās personas, ja personai nav parādsaistību par dzīvojamo telpu īri un ar to saistītajiem maksājumiem, un persona nav pārkāpusi normatīvajos aktos un dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus.
12. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. pantu. Personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Likuma 13. pantu, palīdzības reģistru neveido.

III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

13. Personas, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda palīdzības veidu, un pievieno dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību, ja pašvaldībai šī informācija nav pieejama publisku personu reģistros:

13.1. personas, kuras ir izliktas no īrētās vai piederošās dzīvojamās telpas – tiesas nolēmumu;

13.2. pensijas vecumu sasniegušām personas – pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

13.3. politiski represētas personas – politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

13.4. personas ar invaliditāti – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņas vai invalīda apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

13.5. repatrianti – repatrianta statusu apliecinošu izziņu, uzrādot oriģinālu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

13.6. no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona – ieslodzījuma vietas izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un apliecinājumu, ka nevar iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

13.7. bez vecāku gādības palicis bērns – bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa iecelšanu vai par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē kopiju un bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas kopiju, ja bāriņtiesas lēmumi neatrodas pašvaldības rīcībā;

13.8. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības – Sociālā dienesta izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

13.9. Noteikumu 6.1. apakšpunktā minētās personas – papildus 13.4. apakšpunktā minētajam, Sociālā dienesta atzinumu par nepieciešamību nodrošināt dzīvojamo telpu pirmajā stāvā;

13.10. speciālists, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu kādā no jomām, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums:

13.10.1. darba līgumu vai darba devēja izziņu par darba tiesiskajām attiecībām ar speciālistu;

13.10.2. darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku;

13.10.3. speciālista profesionālās vai augstākās izglītības vai attiecīgu kvalifikāciju apliecinošs dokuments;

13.11. personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamās māja cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD) vai Valsts policijas (turpmāk – policija) sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija).

14. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi.
15. Dzīvokļu komisija personas iesniegumu izskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža un pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai vai atteikumu personas reģistrēšanai palīdzības saņemšanai.
16. Sagatavojot iesnieguma izskatīšanu Dzīvokļu komisijā, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, lai pieņemtu lēmumu, iegūt papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.
17. Personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, palīdzības reģistros tiek reģistrētas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību.
18. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību:

18.1. Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

18.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā;

18.3. ja speciālistam vai viņa laulātajam pašvaldības administratīvajā teritorijā ir īpašumā esoša dzīvojamā telpa;

18.4. speciālista faktiskā vai deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.

19. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja viņa ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Dzīvokļu komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.
20. Ne retāk kā reizi gadā Īpašumu pārvalde aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus un pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā lūdz personu iesniegt aktuālo informāciju un to apliecinošus dokumentus.
21. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra Likuma 10. pantā noteiktajos gadījumos.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtība

22. Dzīvojamo telpu uzskaiti saskaņā ar Likuma 12. pantu veic Īpašumu pārvalde.
23. Atbrīvojoties pašvaldības dzīvojamai telpai, Īpašumu pārvalde brīvo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.
24. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Likuma 13. pantā minētajām personām, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja Dzīvokļu komisijas rīcībā nav aktuālu palīdzības pieprasījumu no Likuma 13. pantā minētajām personām, dzīvojamo telpu piedāvā īrēt palīdzības reģistros reģistrētām personām, atbilstoši telpas statusam katra palīdzības reģistra ietvaros personu reģistrācijas secībā.
25. Īpašumu pārvalde piedāvā īrēt dzīvojamo telpu Likumā noteiktajā kārtībā.
26. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu palīdzības reģistrā iekļautai personai, ja ir iestājušies šādi nosacījumi:

26.1. persona ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību un uz lēmuma par palīdzības sniegšanu pieņemšanas brīdi apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību, nav zuduši;

26.2. persona ir reģistrēta palīdzības reģistrā un personas reģistrācijas kārtas numurs ir pirmais reģistrēšanas secībā;

26.3. pašvaldības īpašumā vai tās tiesiskajā valdījumā ir brīva dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, un par to paziņots personai Likumā noteiktajā kārtībā;

26.4. persona ir sniegusi pozitīvu atbildi uz Īpašumu pārvaldes piedāvājumu.

27. Ja persona nepamatoti atteikusies no trim dažādiem dzīvošanai derīgiem dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi Īpašumu pārvaldei atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem mēneša laikā, šī persona izslēdzama no attiecīgā veida palīdzības reģistra.
28. Izvērtējot personas atteikuma no piedāvātās palīdzības pamatotību, Komisija ņem vērā šādus attaisnojošus apstākļus:

28.1. īrēšanai piedāvātās dzīvojamās telpas atrašanās vieta būtiski apgrūtina vai ierobežo personas nodarbinātības, izglītošanās, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iespējas;

28.2. citi personas norādīti, pamatoti iemesli, kādēļ īrēšanai piedāvātā dzīvojamā telpa nav piemērota personas (mājsaimniecības) pastāvīgai dzīvošanai vai palīdzības saņemšana atliekama uz vēlāku laiku.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.