Noteikumi par speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 391 Rīgā 2026. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 36 20. §)

Izdoti saskaņā ar ​Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti, kuriem ir nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – speciālisti), apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – speciālās zināšanas), kā arī šo zināšanu saturu un apjomu;

1.2. organizē speciālo zināšanu apguvi, kā arī prasības pasniedzējiem, kuri īsteno attiecīgās mācības.

II. Speciālo zināšanu apguves kārtība, saturs un apjoms

2. Speciālisti apgūst speciālās zināšanas vienā no šādiem veidiem:

2.1. pilnveidojot profesionālo kompetenci atbilstoši speciālista profesionālās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, prasībām, zināšanu saturam un apjomam;

2.2. piedaloties profesionālās kompetences pilnveides programmā (turpmāk – kompetences pilnveides programma);

2.3. piedaloties bērnu tiesību aizsardzības mācību programmā vai kompetences pilnveides programmā, ja speciālists atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas 20. punktam ir persona, kuras pieņemtais pārvaldes lēmums, faktiskā rīcība vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses;

2.4. piedaloties Valsts probācijas dienesta organizētajās mācībās, kas paredzētas personām, kuras nodarbinātas pie tāda darba devēja, kas nodrošina kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi (turpmāk – sabiedriskā darba īstenotājs), vai brīvprātīgā darba veicējiem.

3. Kompetences pilnveides programma sastāv no sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – sākotnējā programma) un kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā programma).

4. Sākotnējās programmas apjoms ir 40 akadēmiskās stundas (kombinētas nodarbības), kārtējā programma (kombinētas nodarbības) sastāv no trim moduļiem, katra moduļa apjoms ir astoņas akadēmiskās stundas.

5. Pēc sākotnējās programmas apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot vienu kārtējās programmas moduli. Pēc kārtējās programmas moduļa apguves speciālists divu gadu laikā pilnveido zināšanas, apgūstot nākamo kārtējās programmas moduli.

6. Ja speciālists šo noteikumu 5. punktā noteiktajā termiņā neapgūst kārtējās programmas moduli ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas dēļ, viņam ir tiesības kārtējās programmas moduli apgūt sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minētā termiņa beigām.

7. Bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām (kombinētas nodarbības), un pēc tās apguves speciālists divu gadu laikā atkārtoti apgūst bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu.

8. Valsts probācijas dienesta organizēto bezmaksas mācību apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām (kombinētas nodarbības), un pēc to apguves sabiedriskā darba īstenotājs vai brīvprātīgā darba veicējs divu gadu laikā atkārtoti piedalās Valsts probācijas dienesta organizētajās mācībās, izņemot gadījumu, ja sabiedriskā darba īstenotājs vai brīvprātīgā darba veicējs ir apguvis bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu vai kompetences pilnveides programmu.

9. Speciālists sākotnējo programmu vai bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu apgūst sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir uzsācis pildīt amata pienākumus vai uzsācis tādu pakalpojumu sniegšanu, kas skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses.

10. Kompetences pilnveides programmās speciālisti iegūst šādas zināšanas:

10.1. par tiesisko regulējumu bērnu tiesību aizsardzībā:

10.1.1. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesību normas;

10.1.2. nacionālās tiesību normas;

10.1.3. starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas;

10.1.4. valsts politika bērnu tiesību aizsardzībā;

10.2. par bērna labākajām interesēm un diskriminācijas aizlieguma principu, tiesībām uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību:

10.2.1. bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme tiesību piemērošanas praksē;

10.2.2. bērna labāko interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati, aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna labākās intereses, un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām;

10.2.3. vardarbība pret bērnu un tās veidi, pazīmes un sekas, izaicinājumi vardarbības identificēšanā un definēšanā;

10.2.4. saskarsmes veidošana ar bērnu un viņa ģimeni;

10.3. par bērna līdzdalības principu:

10.3.1. bērna līdzdalības princips, pieņemot lēmumu, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam;

10.3.2. bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana, atgriezeniskā saite – būtība, mērķi un metodes;

10.3.3. bērna līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā, tostarp ģimenē, skolā, vietējā un valsts līmenī, un citās situācijās, kas skar vai var skart bērnu;

10.4. par starpinstitūciju sadarbību kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metodi:

10.4.1. starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi un saistība ar bērnu tiesību aizsardzības principiem;

10.4.2. starpinstitūciju sadarbības formas un metodes;

10.4.3. sadarbība valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas.

11. Bērnu tiesību aizsardzības mācību programmā speciālisti iegūst zināšanas par:

11.1. tiesisko regulējumu bērnu tiesību aizsardzībā;

11.2. bērna labākajām interesēm un diskriminācijas aizlieguma principu, tiesībām uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību;

11.3. vardarbību pret bērnu, tās veidiem, pazīmēm un sekām, izaicinājumiem vardarbības identificēšanā un definēšanā;

11.4. saskarsmes veidošanu ar bērnu;

11.5. bērna līdzdalības principu;

11.6. starpinstitūciju sadarbību kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metodi.

12. Valsts probācijas dienesta organizētajās mācībās sabiedriskā darba īstenotāji vai brīvprātīgā darba veicēji iegūst zināšanas par:

12.1. tiesisko regulējumu un aspektiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp bērnu tiesību aizsardzību kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē vai izlīguma un resocializācijas procesā;

12.2. vardarbību pret bērnu un tās veidiem, pazīmēm, sekām un atpazīšanu;

12.3. sadarbības un saskarsmes veidošanu ar bērnu un bērna likumiskajiem pārstāvjiem, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni.

III. Speciālo zināšanu apguves organizēšanas kārtība un prasības pasniedzējiem

13. Kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodikas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, kā arī bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas satura paraugu izstrādā Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – centrs) un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina centra vadītājs. Centrs nodrošina apstiprināto kompetences pilnveides programmu paraugu un to metodiku, kā arī bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas satura parauga pieejamību Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Valsts probācijas dienests speciālo zināšanu mācību programmu saskaņo ar centru.

14. Saskaņojot ar centru pasniedzēja izvēli:

14.1. Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta un akreditēta augstākās izglītības iestāde vai Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta pirmajā daļā minētā profesionālās izglītības iestāde, vai valsts iestāde, kurai normatīvajā aktā ir paredzētas tiesības veikt izglītojošu darbību (turpmāk visas kopā – iestāde) atbilstoši izstrādātajiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodikām, organizē kompetences pilnveides programmu apguvi;

14.2. iestāde un darba devējs atbilstoši centra apstiprinātajam satura paraugam organizē bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas apguvi;

14.3. Valsts probācijas dienests organizē ar centru saskaņotās speciālo zināšanu mācību programmas apguvi.

15. Kompetences pilnveides programmu īsteno pasniedzēji:

15.1. kuri ieguvuši vismaz bakalaura grādu, bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pedagogu izglītības, izglītības zinātņu, psiholoģijas, tiesību zinātņu, sociālo pakalpojumu vai personu un īpašuma aizsardzības izglītības programmu grupā;

15.2. kuriem ir vismaz triju gadu akadēmiskā vai profesionālā darba pieredze bērnu tiesību jomā, tai skaitā par šo noteikumu 10. punktā minētajām zināšanām atbilstošo tēmu, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā pirms kompetences pilnveides programmas īstenošanas uzsākšanas.

16. Bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu un Valsts probācijas dienesta organizētās mācības īsteno pasniedzēji:

16.1. kuri ieguvuši vismaz bakalaura grādu, bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju pedagogu izglītības, izglītības zinātņu, psiholoģijas, tiesību zinātņu, sociālo pakalpojumu vai personu un īpašuma aizsardzības izglītības programmu grupā;

16.2. kuriem ir vismaz triju gadu akadēmiskā vai profesionālā darba pieredze bērnu tiesību jomā, tai skaitā par šo noteikumu 11. vai 12. punktā minētajām zināšanām atbilstošo tēmu, kas ir iegūta pēdējo piecu gadu laikā pirms mācību īstenošanas uzsākšanas.

17. Maksimālais izglītojamo skaits grupā ir 30 speciālistu, izņemot grupas bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas un Valsts probācijas dienesta organizēto mācību apguvei.

18. Darba devējs, Valsts probācijas dienests vai iestāde (turpmāk visi kopā – mācību organizētājs) informācijas sistēmā iesniedz centram iesniegumu par mācību īstenošanai izvēlētā pasniedzēja saskaņošanu, norādot:

18.1. mācību organizētāja nosaukumu, reģistrācijas un akreditācijas numuru, ja attiecināms, atzīmi par oficiālās elektroniskās adreses esību, elektroniskā pasta adresi, ja oficiālās elektroniskās adreses konts nav aktivizēts, un tālruņa numuru;

18.2. tā mācību organizētāja pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kuram ir nepieciešams piešķirt piekļuves tiesības informācijas sistēmai;

18.3. izvēlētā pasniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī tā iepriekšējo vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja iepriekšējais vārds, uzvārds un personas kods ir zināms, atzīmi par oficiālās elektroniskās adreses esību, elektroniskā pasta adresi, ja oficiālās elektroniskās adreses konts nav aktivizēts, un tālruņa numuru;

18.4. informāciju par mācību programmas veidu un nosaukumu, kā arī šo noteikumu 10., 11. vai 12. punktā minēto speciālo zināšanu tēmu, kuru īstenos izvēlētais pasniedzējs;

18.5. dokumentus, kas apliecina pasniedzēja atbilstību šo noteikumu 15. vai 16. ​​​punktā minētajām prasībām.

19. Pēc šo noteikumu 18. punktā minētā iesnieguma saņemšanas centrs informācijas sistēmā saskaņo mācību organizētāja izvēli, ja izvēlētais pasniedzējs atbilst šo noteikumu 15. vai 16. punktā noteiktajām prasībām.

20. Pēc centra saskaņojuma saņemšanas mācību organizētājs izvēlēto pasniedzēju var iesaistīt mācību īstenošanā trīs gadus no saskaņojuma saņemšanas dienas.

21. Centrs var atsaukt saskaņojumu par mācību organizētāja izvēlēto pasniedzēju, ja:

21.1. mācību organizētājs šo noteikumu 18. punktā minētajā iesniegumā ir sniedzis nepatiesas ziņas;

21.2. pasniedzēja īstenotās mācības neatbilst centra saskaņotajai Valsts probācijas dienesta speciālo zināšanu mācību programmai, apstiprinātajam kompetences pilnveides programmas paraugam un tā metodikai vai bērnu tiesību aizsardzības mācību programmas satura paraugam vai ir pretrunā ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatprincipiem un profesionālās ētikas normām.

22. Mācību organizētāja izvēlēto pasniedzēju, par kuru centrs saskaņā ar šo noteikumu 21.2. apakšpunktu ir atsaucis saskaņojumu, var atkārtoti virzīt saskaņošanai, iesniedzot centram informāciju, kas apliecina konstatēto neatbilstību novēršanu.

23. Centram ir tiesības mācību norises vietā pārbaudīt mācību organizētāja izvēlētā pasniedzēja īstenoto mācību kvalitātes atbilstību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pamatprincipiem un mācību programmu paraugiem un to metodikai.

24. Saskaņojot kompetences pilnveides programmas īstenošanai izvēlēto pasniedzēju, centrs informācijas sistēmā nodrošina iestādei attiecīgās kompetences pilnveides programmas materiālu pieejamību.

25. Lai nodrošinātu speciālistiem un darba devējiem iespēju iegūt aktuālo informāciju par mācībām, iestāde informācijas sistēmā nodrošina publiski pieejamas ziņas par:

25.1. īstenojamo kompetences pilnveides programmu;

25.2. īstenojamo bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu;

25.3. pasniedzēja vārdu un uzvārdu;

25.4. plānoto mācību grafiku;

25.5. mācību maksu.

26. Speciālists vai darba devējs, piesakot savus nodarbinātos, pieteikumu mācību uzsākšanai iestādē var iesniegt arī elektroniski centra tīmekļvietnē www.specialisti.bac.gov.lv vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv.

27. Šo noteikumu 26. punktā minētajā pieteikumā norāda speciālista:

27.1. vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī tā iepriekšējo vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tie ir mainīti, atzīmi par oficiālās elektroniskās adreses esību, elektroniskā pasta adresi, ja oficiālās elektroniskās adreses konts nav aktivizēts, un tālruņa numuru;

27.2. amatu un tā atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas nosacījumiem;

27.3. izvēlēto kompetences pilnveides programmu vai bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu;

27.4. aktuālo informāciju par apgūtajām speciālajām zināšanām, norādot pēdējo apgūto kompetences pilnveides programmu vai bērnu tiesību aizsardzības mācību programmu un apguvi apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu un izdevējiestādi.

28. Iestāde izskata šo noteikumu 26. punktā minēto pieteikumu un sniedz atbildi 10 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.