Imigrācijas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalsts — jebkura valsts, izņemot Latvijas Republiku;

2) ārvalsts pētnieks — šā likuma izpratnē trešās valsts pilsonis, kuram ir zinātnes doktora grāds vai zinātnes doktora grāda ieguvei nepieciešamā augstākā izglītība un kuru zinātniskā pētījuma, mākslinieciskās jaunrades darba un studējošo izglītošanai savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts publiskas personas vai privātpersonas dibināta zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas veic zinātnisko darbību atbilstoši normatīvajam regulējumam;

3) ārzemnieku izmitināšanas centrs — Valsts robežsardzes struktūrvienībā iekārtotas telpas, kas paredzētas ārzemnieka, kurš ir pakļauts skrīningam (turpmāk — skrīninga subjekts), ārzemnieka, uz kuru attiecināma atgriešanas robežprocedūra un kurš ir aizturēts vai kuram ir piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums — izvietošana konkrētā vietā —, vai aizturētā izraidāmā ārzemnieka izmitināšanai;

4) brīvprātīgais — trešās valsts pilsonis, kas bez atlīdzības (izņemot izdevumu atlīdzināšanu un kabatas naudu) veic darbu, piedaloties Eiropas Komisijas vai starptautiskas organizācijas finansētā brīvprātīgā darba programmā, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un kura īsteno mērķus sabiedrības interesēs;

5) ceļošanas dokuments — valsts vai starptautiskas organizācijas izsniegts dokuments, kuru izmanto kā personu apliecinošu dokumentu, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu;

6) darbinieks māceklis — trešās valsts pilsonis, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā komersantu grupas ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu;

7) Eiropas Savienības zilā karte — termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija — veicamā darba izpildei atbilstoša kvalifikācija, kas iegūta augstākās izglītības iestādē, kura atzīta tās atrašanās valstī, studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, kurā var iestāties pēc vidējās izglītības iegūšanas un kura atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6. līmenim, vai augstākā profesionālā pieredze — zināšanas, prasmes un kompetences, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir salīdzināmas ar augstākās izglītības kvalifikāciju un ir svarīgas darba līgumā vai darba piedāvājumā norādītajā profesijā vai plānotajā nodarbinātības nozarē, ko apliecina faktiska un likumiska strādāšana attiecīgajā profesijā un kas iegūtas Ministru kabineta noteiktā laikposmā;

8) ģimenes loceklis — laulātais, trešās valsts pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgie (arī aizbildnībā esošie) bērni un aizgādnībā esošās personas;

9) ielūgums — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) apstiprināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz trešās valsts pilsoni, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);

10) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā pamatots trešās valsts pilsoņa nelikumīgas uzturēšanās fakts un kurā minētajam pilsonim uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi izceļot uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu ārvalsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

11) izsaukums — Pārvaldes apstiprināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz trešās valsts pilsoni, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

12) komersanta ietvaros pārcelts darbinieks — trešās valsts pilsonis, kas pastāvīgi neuzturas nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un profesionālos vai stažēšanās nolūkos ir norīkots no komersanta, kas komercdarbību neveic Eiropas Savienības dalībvalstī, pie komersanta, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā vai Latvijas Republikā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

13) komersantu grupa — divi vai vairāki komersanti, kuri ir saistīti vienā no šādiem veidiem:

14) kompetentā valsts iestāde — valsts drošības iestāde, Valsts policija, Valsts robežsardze vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstī;

15) Latvijas pārstāvniecība — Latvijas Republikas vēstniecība, ģenerālkonsulāts vai konsulāts atbilstoši tā konsulārajai kompetencei;

16) lēmums par piespiedu izraidīšanu — administratīvais akts, kurā pamatots trešās valsts pilsoņa nelikumīgas uzturēšanās fakts un kurā noteikts piespiedu kārtā izraidīt minēto pilsoni uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu ārvalsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

17) mītnes valsts — trešās valsts pilsoņa pilsonības valsts, iepriekšējās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi minētajam pilsonim uzturēšanās atļauju;

18) nelikumīga uzturēšanās — trešās valsts pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā, kura neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk — regula Nr. 2016/399) 6. panta vai šā likuma 6., 10. vai 11. panta noteikumiem;

19) nepilngadīgs ārzemnieks bez pavadības — nepilngadīga persona bez pavadības atbilstoši Patvēruma likumā lietotā termina skaidrojumam;

20) saimnieciskā aktivitāte — pagaidu darbība, kas ir tieši saistīta ar darba devēja ekonomiskajām interesēm un Eiropas Savienības zilās kartes turētāja profesionālajiem pienākumiem, pamatojoties uz darba līgumu citā dalībvalstī, tostarp sanāksmju, konferenču vai semināru apmeklēšana, darījumu sarunu virzīšana, pārdošanas vai mārketinga darbību īstenošana, iespēju izpēte vai mācību apmeklēšana;

21) Savienības pilsonis — persona, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

22) sezonas darbinieks — trešās valsts pilsonis, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu īslaicīgu sezonālu darbu (turpmāk — sezonas darbs) saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto trešās valsts pilsoni un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā;

23) speciālists — trešās valsts pilsonis, kurš strādā kādā no komersantu grupas komersantiem, kuram ir būtiskas un specifiskas zināšanas, kas saistītas ar komersanta darbības jomām, metodēm vai vadību, un kurš komersantu grupā ietilpstošu komersantu ietvaros tiek pārcelts darbā Latvijas Republikā. Tiek ņemtas vērā ne tikai trešās valsts pilsoņa specifiskās, ar minēto komersantu saistītās zināšanas, bet arī tas, vai trešās valsts pilsonim ir augsts kvalifikācijas līmenis, tostarp profesionālā pieredze, kas atbilst darba veidam vai darbībai, kuras veikšanai nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas;

24) starptautiskā aizsardzība — trešās valsts pilsonim Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss;

25) stažieris — trešās valsts pilsonis, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, lai profesionālā vidē gūtu zināšanas, praksi un pieredzi;

26) studējošais — trešās valsts pilsonis, kurš ir uzņemts pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, kas var izsniegt valsts atzītus diplomus, un kura izvēlētais studiju virziens, uzsākot studijas, ir akreditēts;

27) Šengenas līgums — 1985. gada 14. jūnija Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām;

28) trešā valsts — jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju;

29) trešās valsts pilsonis — persona, kurai nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonības (turpmāk arī — ārzemnieks);

30) uzaicinājums — dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz trešās valsts pilsoni, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);

31) uzaicinātājs — ar Latvijas Republiku saistīta fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina trešās valsts pilsoni uzturēties Latvijas Republikā;

32) uzturēšanās atļauja — dokuments, kas trešās valsts pilsonim dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļauja);

33) vadītājs — trešās valsts pilsonis, kuru uzaicina uzturēties Latvijas Republikā kā komersanta ietvaros pārceltu augstas kvalifikācijas darbinieku, kura galvenais amata pienākums ir vadīt un uzraudzīt darbinieku darbu un veikt citu ar personālu saistītu darbību un kuram darba pienākumus nosaka komersanta valde vai tai līdzvērtīga institūcija;

34) vietējās pierobežas satiksmes atļauja — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (turpmāk — regula Nr. 1931/2006) noteikta parauga dokuments, kas tiek izsniegts ārvalsts pierobežas teritorijas iedzīvotājam un dod viņam tiesības šķērsot ārējo sauszemes robežu un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā;

35) vīza — noteikta parauga uzlīme, kas apliecina, ka trešās valsts pilsonis ir pieprasījis atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka trešās valsts pilsonis vīzā norādītajā laikposmā tik reižu, cik vīzā norādīts, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī.

(2) Šajā likumā lietotais termins "pierobežas teritorija" atbilst regulā Nr. 1931/2006 skaidrotajam terminam "pierobeža".

(3) Šajā likumā lietotais termins "pārvadātājs" atbilst regulas Nr. 2016/399 2. panta 15. punktā lietotajam terminam.

(4) Šajā likumā lietotie termini "kvalificēts riska kapitāla investors", "agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums" un "inovatīvs produkts" atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā lietotajiem terminiem.

(5) Šajā likumā lietotais termins "trešās valsts pilsonis" neattiecas uz Latvijas nepilsoni, izņemot šā likuma normas, kas regulē ar Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu saistītus jautājumus.

(6) Šajā likumā lietotais termins "ceļošanas atļauja" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra regulas (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (turpmāk — regula Nr. 2018/1240) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā lietotajam terminam.

(7) Šajā likumā lietotais termins "atgriešanas robežprocedūra" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulā (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza regulu (ES) 2021/1148 (turpmāk — regula Nr. 2024/1349) lietotajam terminam.

(8) Šajā likumā lietotais termins "skrīnings" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulā (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (turpmāk — regula Nr. 2024/1356) lietotajam terminam.

2. pants. Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts interesēm atbilstošas imigrācijas politikas īstenošanu, nosakot trešās valsts pilsoņu (turpmāk — ārzemnieki) ieceļošanas, uzturēšanās, agrīnās integrācijas pasākumu īstenošanas, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus izraida no Latvijas Republikas.

3. pants. (1) Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pārvalde, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija un šā likuma 1. panta pirmās daļas 14. punktā minētās Latvijas Republikas kompetentās valsts iestādes.

(2) Ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā uzskaitei un kontrolei Pārvalde, Valsts robežsardze un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur elektroniskās informācijas sistēmas. Tajās iekļaujamās informācijas apjomu, glabāšanas termiņu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārzemnieku agrīnās integrācijas pasākumus koordinē Kultūras ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

4. pants. (1) Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajām institūcijām un kompetentajām valsts iestādēm to funkciju veikšanai ir tiesības:

1) veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, tostarp pieprasīt ārzemniekam ar šā likuma 19. panta otrajā daļā vai 32. panta pirmās daļas 5. punktā minētā ārpakalpojuma sniedzēja starpniecību veikt viņa iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi, lai pieņemtu lēmumu par ielūgumu, izsaukumu, vīzu vai uzturēšanās atļauju;

2) noteikt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes.

(2) Nolūkā aizsargāt valsts intereses, sabiedrisko kārtību, drošību, sabiedrības veselību un ekonomiskās intereses, lai nodrošinātu un dokumentētu šajā likumā noteikto ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, agrīnās integrācijas pasākumu īstenošanas, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus izraida no Latvijas Republikas, šā likuma 3. pantā minētajām institūcijām un kompetentajām valsts iestādēm ir tiesības veikt datu apstrādi.

(3) Informācijas apmaiņu ar Eurodac centrālo daktiloskopisko datubāzi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulas (ES) 2024/1358 par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2024/1351 un (ES) 2024/1350, un Padomes direktīvu 2001/55/EK un lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 603/2013 (turpmāk — regula Nr. 2024/1358) nosacījumiem nodrošina ar ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmu.

(4) Ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību, izmantošanas nosacījumus un glabāšanas termiņus, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā esošajām ziņām, kā arī institūcijas, kuras ir tiesīgas pieprasīt biometrijas datu salīdzināšanu ar Eurodac centrālo daktiloskopisko datubāzi, un šādas salīdzināšanas pieprasīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5. pants. (1) Ārzemnieks dokumentus, kas nepieciešami robežas šķērsošanai vai vīzas vai pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, iesniedz latviešu vai angļu valodā, bet dokumentus atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — latviešu valodā.

(2) Ārzemnieka uzaicinātājs informāciju, paskaidrojumus un dokumentus iesniedz tikai latviešu valodā.

(3) Ārzemniekam ir pienākums uzrādīt vai iesniegt šā likuma 6. panta pirmajā un desmitajā daļā un 11. panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus, ja to atbilstoši kompetencei pieprasa valsts iestāde, kā arī sniegt biometrijas datus, ja tas nepieciešams attiecīgās valsts iestādes funkciju īstenošanai.

6. pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments;

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības ieceļot Latvijas Republikā. Ārzemnieks, kam ārvalstī izsniegts jauns ceļošanas dokuments, kurā norādītie personas dati atšķiras no Latvijas Republikā izsniegtajā uzturēšanās atļaujā norādītajiem datiem, var ieceļot, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju;

3) ir derīga veselības apdrošināšanas polise;

4) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi. Finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esību, ciktāl to neparedz regula Nr. 2016/399, nosaka Ministru kabinets;

5) nav citu šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.

(2) Ja ārzemnieks ieceļo Latvijas Republikā atbilstoši regulas Nr. 2016/399 nosacījumiem, uz viņu attiecas šīs regulas ieceļošanas prasības.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulā (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi (Laissez-passer);

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

4) ir atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas konvencijai "Par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām" izsniegtas jūrnieka grāmatiņas turētājs, ir iekļauts starptautiska reisa kuģa apkalpes sarakstā un ieceļo Latvijas Republikā vai kuģa stāvēšanas laikā, izkāpis krastā, uzturas ostas pilsētas administratīvajā teritorijā;

5) ir atbilstoši 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju standartiem izsniegtas apkalpes locekļa apliecības turētājs, darba pienākumus pildot, ieceļo Latvijas Republikā, lai veiktu nākamo reisu, un uzturas lidostai tuvākās pilsētas administratīvajā teritorijā;

6) par ceļošanas dokumentu izmanto savas pilsonības valsts izsniegtu derīgu ceļošanas dokumentu un Eiropas Padomes pasi (Laissez-passer);

7) ir atzīts par cilvēktirdzniecības upuri vai ir šāda ārzemnieka pavadībā esošs nepilngadīgs bērns — nogaidīšanas laikā, līdz stājas spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu;

8) ir Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, cita starptautisko tiesību subjekta vai konsulārās iestādes darbinieks vai šāda darbinieka ģimenes loceklis vai privātais mājkalpotājs, kuram ir izsniegta akreditētas personas apliecība.

(4) Ārvalsts pētnieks, kuram saistībā ar pētniecību ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai uz laiku līdz 180 dienām jebkurā 360 dienu laikposmā. Kopā ar pētnieku Latvijas Republikā var uzturēties arī viņa ģimenes loceklis, kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta derīga ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā pētniekam un viņa ģimenes loceklim jābūt derīgam ceļošanas dokumentam.

(5) Ja ārvalsts pētnieks, kuram ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar pētniecību izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, plāno uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai vairāk nekā 180 dienas jebkurā 360 dienu laikposmā, viņš un viņa ģimenes loceklis iesniedz pieteikumu vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

(6) Ārzemnieks, kurš Eiropas Savienības dalībvalstī apgūst kopīgo studiju programmu (izņemot kopīgu doktorantūru), kuras īstenošanā kā viena no partnerinstitūcijām piedalās Latvijā akreditēta augstskola vai koledža, un kuram ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 360 dienām, lai augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā apgūtu daļu no attiecīgās studiju programmas. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā studējošajam jābūt derīgam ceļošanas dokumentam. Šis noteikums attiecas arī uz studējošo, kurš akreditētas augstskolas vai koledžas studiju programmas ietvaros piedalās starptautiskā studējošo apmaiņas programmā.

(7) Ārzemnieks, kam Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kas pārceļas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ārvalsts pētnieks vai studējošais, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas daļu no pētniecības darba veic vai studiju programmu apgūst citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas pārcelts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, saskaņā ar šīs Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā arī gadījumā, kad beidzies Latvijas Republikā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš vai tā ir anulēta. Šādas tiesības attiecas arī uz Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, ārvalstu pētnieka un komersanta ietvaros pārcelta darbinieka ģimenes locekli.

(8) Komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kuram termiņuzturēšanās atļauja izdota šīs pārcelšanas nolūkā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ko apliecina nosūtošā vai uzņemošā komersanta izsniegts dokuments par nosūtīšanu uz Latvijas Republiku, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā līdz 90 dienām šīs termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā.

(9) Ārzemnieks, kam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, saimnieciskās aktivitātes veikšanas nolūkā ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā, pamatojoties uz Eiropas Savienības zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu.

(10) Ja šā panta ceturtajā, sestajā, astotajā vai devītajā daļā minēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, ārzemnieks, šķērsojot valsts robežu, sniedz pierādījumus par ieceļošanas mērķa atbilstību šā panta ceturtajā, sestajā, astotajā vai devītajā daļā minētajiem nosacījumiem. Ja Latvijas Republikā ieceļo ārzemnieks, kuram Eiropas Savienības zilā karte izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, un pieprasa Eiropas Savienības zilo karti Latvijas Republikā, viņš, šķērsojot valsts robežu, uzrāda derīgu minētajā dalībvalstī izsniegtu Eiropas Savienības zilo karti un darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai Latvijas Republikā uz vismaz sešu mēnešu laikposmu. Šāda ārzemnieka ģimenes loceklis uzrāda citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu uzturēšanās atļauju.

(11) Minimālo veselības apdrošināšanas summu ārzemniekam, minimālo apmaksājamo pakalpojumu apjomu un gadījumus, kad ārzemnieks var uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises vai saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets.

7. pants. (1) Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja tas atbilst visām šādām prasībām:

1) tas ir atzīts Latvijas Republikā;

2) tas atbilst noteiktajam paraugam un spēkā esošajām dokumenta sērijām;

3) tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments;

4) tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā;

5) tas ir izdots pēdējo 10 gadu laikā, un ārzemnieks to izmanto kā ceļošanas dokumentu, ieceļojot Latvijas Republikā atbilstoši regulas Nr. 2016/399 nosacījumiem;

6) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus;

7) tajā ir brīva vieta vismaz divām robežšķērsošanas atzīmēm vīzām paredzētajās lapās. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošās starptautiskajās tiesību normās ir noteikts, ka robežšķērsošanas atzīmes neveic vai var neveikt.

(2) Ārzemnieks, kurš saņēmis vīzu, uzturēšanās atļauju vai akreditētas personas apliecību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz ceļošanas dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām, ciktāl tas nepārsniedz vīzā, uzturēšanās atļaujā vai akreditētas personas apliecībā norādīto termiņu. Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, viņa ceļošanas dokumentam jābūt derīgam vismaz sešus mēnešus.

(3) Kārtību, kādā atzīst ārzemnieku ceļošanas dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

8. pants. (1) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, (turpmāk — saraksts) vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu viņa ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā (turpmāk — ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā).

(2) Uz noteiktu laiku var ierobežot ārzemnieku — trešo valstu valstspiederīgo — vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijas Republikā. Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, var izdot noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek noteikti vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumi Latvijas Republikā.

9. pants. (1) Pirms izsniedz vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemniekam, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai starptautiskās aizsardzības statuss, pārbauda pieejamo informāciju par to, vai personas ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai drošībai (turpmāk — papildu pārbaude).

(2) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, pirms izsniedz vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude, kā arī šīs pārbaudes veikšanas kārtību.

10. pants. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonas, bruņotajos spēkos nodarbinātās civilpersonas, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamie, kā arī citas ar bruņotajiem spēkiem saistītas personas ieceļo un uzturas Latvijas Republikā atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šīm personām izsniedz apliecinājumu par to tiesībām uzturēties Latvijas Republikā. Informāciju par minētajām personām izsniegtajiem apliecinājumiem iekļauj elektroniskajā informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamiem, kā arī citām ar bruņotajiem spēkiem saistītajām personām izsniedz apliecinājumu, šā apliecinājuma izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, tā saturu, kā arī elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās izmantošanas kārtību, apliecinājuma datu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību.

11. pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā, ja viņam ir vietējās pierobežas satiksmes atļauja, kuru saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem izsniedz Latvijas pārstāvniecība.

(2) Kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, atsaka, anulē un atceļ vietējās pierobežas satiksmes atļauju, un tajā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets.

(3) Latvijas pārstāvniecības, Pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona anulē vietējās pierobežas satiksmes atļauju, ja pēc tās izsniegšanas konstatē, ka ir pārkāpti Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos noteiktie atļaujas izsniegšanas nosacījumi, kā arī tad, ja ir pamats uzskatīt, ka atļauja izsniegta, pamatojoties uz personas sniegtu nepatiesu informāciju. Atļauja atzīstama par nederīgu ar brīdi, kad pieņemts lēmums par tās anulēšanu.

(4) Latvijas pārstāvniecības, Pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona atceļ vietējās pierobežas satiksmes atļauju, ja konstatē, ka pēc tās izsniegšanas nav ievēroti atļaujas izsniegšanas nosacījumi, vai ja to lūdzis atļaujas turētājs. Atļauja zaudē spēku ar brīdi, kad pieņemts lēmums par tās atcelšanu.

(5) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas atteikumu, kā arī lēmumu par izsniegtas vietējās pierobežas satiksmes atļaujas anulēšanu vai atcelšanu pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu:

1) Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta (turpmāk — Konsulārais departaments) direktoram, — ja lēmumu pieņēmusi Latvijas pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona;

2) Pārvaldes priekšniekam, — ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

3) Valsts robežsardzes priekšniekam, — ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(6) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(7) Lēmuma par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas atcelšanu vai anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(8) Par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī to personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.

12. pants. (1) Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Monako Firstistes, Sanmarīno Republikas vai Svētā Krēsla (Vatikāna pilsētvalsts), pilsonim —, kuram nav Latvijas Republikā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ir pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par:

1) ceļojuma (ieceļošanas) mērķi;

2) plānoto uzturēšanās laiku un vietu;

3) ceļošanas maršrutu;

4) kontaktinformāciju;

5) viņa vai viņas tuvinieku ieņemtiem vēlētiem amatiem;

6) kandidēšanu vēlēšanās;

7) esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu;

8) dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz personu, kura bauda imunitāti un privilēģijas saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām vai kura dodas īstermiņa braucienā (arī tranzītā), lai veiktu oficiālās funkcijas vai nodrošinātu tehnisko atbalstu Latvijas vai ārvalsts diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ziņas tiek iekļautas valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā, to glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šīm ziņām.

(4) Valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtē šā panta pirmās daļas prasības, to ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.

13. pants. Par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī to personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas vai kurām, pieprasot vienotu vīzu, piemēro samazinātu valsts nodevas likmi.

14. pants. Civiltiesiskā saistība, kuras termiņš pārsniedz laiku, kādu ārzemniekam atļauts uzturēties Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

15. pants. (1) Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes valstī saistīto izdevumu segšanu.

(2) Ja atceļ sezonas darbiniekam izsniegto vīzu, jo darba devējs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu, vai komersants neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process, uzaicinātājs ir atbildīgs par kompensāciju izmaksu un citu atlikušo saistību izpildi, kuras tam būtu nepieciešams ievērot, ja vīza sezonas darba veikšanai nebūtu atcelta.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā:

1) uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto informēšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam;

2) uzaicinātājs nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto izdevumu segšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam. Ja uzaicinātājs lēmuma par aizlieguma noteikšanu darbības laikā šos izdevumus nav sedzis, Pārvalde var pieņemt atkārtotu lēmumu par aizliegumu uzaicināt ārzemnieku;

3) uzaicinātājs uzaicinājis ārzemnieku, kurš pārkāpis ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kura uzturēšanās Latvijas Republikā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam, — uz laiku līdz diviem gadiem;

4) uzaicinātājs pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, — uz laiku līdz trim gadiem;

5) 30 procentu vai vairāk no augstākās izglītības institūcijas iepriekšējā kalendāra gadā uzaicinātajiem studējošajiem saņēmuši ilgtermiņa vīzas atteikumu, izņemot augstākās izglītības institūcijas, kurās vīzu pieteikumu skaits gadā ir mazāks par 10, — uz laiku līdz trim gadiem.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta trešajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6) Šajā pantā minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta trešo daļu, neattiecas uz uzaicinātāja tiesībām uzaicināt laulāto vai pirmās pakāpes radiniekus.

(8) Šā panta pirmajā daļā minētās uzaicinātāja saistības beidzas, ja ārzemnieks ielūgumā, uzaicinājumā vai izsaukumā norādītajā termiņā izceļojis no Latvijas Republikas vai ja uzaicinātājs Pārvaldei rakstveidā paziņojis par ielūguma, uzaicinājuma vai izsaukuma atsaukšanu gadījumā, kad ārzemnieks bez attaisnojoša iemesla nepilda uzņemtās saistības.

II nodaļaVīzas

16. pants. (1) Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) vienotu vīzu;

2) vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;

3) lidostas tranzītvīzu;

4) ilgtermiņa vīzu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās vīzas izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulā (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk — regula Nr. 810/2009) noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto vīzu izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā, un tā var būt paredzēta vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai.

(4) Vīzas pieprasīšanai ārzemniekam nepieciešams ielūgums, ja fiziskā vai juridiskā persona uzskatāma par darba devēju atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un ir paredzējusi ārzemnieku nodarbināt, noslēdzot darba līgumu vai uzņēmuma līgumu.

17. pants. Ilgtermiņa vīza var būt paredzēta vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai. Ilgtermiņa vīzu var izsniegt, ja ārzemnieka paredzētais uzturēšanās termiņš ir garāks par termiņu, uz kādu var izsniegt vīzu atbilstoši regulai Nr. 810/2009, un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) vīzas izsniegšana atbilst starptautiskajām tiesību normām;

2) vīzas izsniegšana atbilst Latvijas valsts interesēm;

3) vīzas izsniegšana ir saistīta ar nepārvaramu varu;

4) vīzas izsniegšana ir saistīta ar humāniem apsvērumiem;

5) vīzas izsniegšana ir saistīta ar būtiskiem personīgiem iemesliem;

6) vīzas izsniegšana ir saistīta ar nodarbinātību vai uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai;

7) ārzemnieka ieceļošanas mērķis ir uzturēšanās atļaujas pieprasīšana vai saņemšana Latvijas Republikā;

8) ārzemnieks ir izglītojamais, kurš piedalās starptautiskā izglītojamo apmaiņas programmā, vai brīvprātīgais, un paredzamais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu;

9) ārzemnieks ieceļo, lai veiktu pētniecību zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūcijā, un paredzamais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

18. pants. (1) Ja ārzemnieka ieceļošanas mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darba devēju sezonas darba veikšanai, vīzu izsniedz uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laikposmā. Ja vīza izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus 12 mēnešu laikposmā, bet ārzemnieks vēlas turpināt sezonas darba tiesiskās attiecības ar to pašu darba devēju vai noslēgt jaunu sezonas darba līgumu ar citu darba devēju, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, pagarināt vīzu vai pieprasīt jaunu vīzu, ja netiek pārsniegts šajā daļā noteiktais maksimālais uzturēšanās termiņš un jaunas vīzas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām. Ja lēmums par vīzas izsniegšanu netiek pieņemts iepriekšējās vīzas derīguma termiņa laikā, ārzemnieks var turpināt darba attiecības ar darba devēju, neizceļojot no Latvijas Republikas, līdz lēmuma pieņemšanai par vīzas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt vīzu.

(2) Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir nodarbinātība, izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu, vai attālināta darba veikšana, ilgtermiņa vīzu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ārzemnieks, kurš pieprasa ilgtermiņa vīzu attālināta darba veikšanai, ir tiesīgs pieprasīt vēl vienu ilgtermiņa vīzu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, un pēc atkārtotās vīzas derīguma termiņa beigām ārzemnieks turpmāko sešu mēnešu laikā nav tiesīgs saņemt jaunu ilgtermiņa vīzu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to pašu vīzas pieprasīšanas iemeslu.

(3) Krievijas Federācijas pilsonis nav tiesīgs pieprasīt vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību vai vīzu attālināta darba veikšanai, izņemot šā panta pirmajā daļā noteikto gadījumu.

19. pants. (1) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz, atceļ un anulē Pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas pārstāvniecība, Konsulārais departaments vai citu dalībvalstu diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Vīzas atbilstoši kompetencei pagarina Pārvalde, Latvijas pārstāvniecība vai Konsulārais departaments.

(2) Ja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanā Latvijas pārstāvniecība sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzējiem, noslēdzot deleģēšanas līgumu, piemēro regulas Nr. 810/2009 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus.

(3) Ja ilgtermiņa vīzas pieteikumu iesniedz Latvijas pārstāvniecībai, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) dokumentus ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai iesniedz tai Latvijas pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta;

2) ārzemnieks, kurš likumīgi, bet ne pastāvīgi uzturas citas valsts teritorijā, dokumentus ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai var iesniegt tai Latvijas pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vieta. Latvijas pārstāvniecība pieņem minētos dokumentus tikai gadījumā, kad pieteikuma iesniedzējs spēj pamatot nepieciešamību iesniegt dokumentus attiecīgajā Latvijas pārstāvniecībā.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) Latvijas pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasīšanai;

2) robežšķērsošanas vietas, kurās var izsniegt vīzu saskaņā ar regulu Nr. 810/2009;

3) ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus, ilgtermiņa vīzu izsniegšanas, pagarināšanas, anulēšanas un atcelšanas kārtību un derīguma termiņu, kā arī vīzu dokumentu un datu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību;

4) ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtību.

20. pants. Lēmumu par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu pieņem 15 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja ilgtermiņa vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija vai pārbaude, lēmumu pieņem 60 dienu laikā. Ja ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz Pārvaldei un līdz ārzemnieka likumīgās uzturēšanās termiņa beigām Latvijas Republikā ir mazāk nekā trīs darbdienas, lēmumu par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu vai termiņa pagarināšanu pieņem triju darbdienu laikā.

21. pants. (1) Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja:

1) konstatēts kāds no šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem;

2) uzaicinātājs nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai nav sniedzis pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ārzemnieka paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī;

4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

5) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu, bet darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darbavietu vai darbavieta ir reģistrēta, taču nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darbavietas pieteikumā norādītajām ziņām, vai brīvās darbavietas pieteikumā iekļautās prasības būtiski pārsniedz atbilstošās profesijas standartā minētās kompetences;

6) konstatēts, ka Latvijas Republika nav par vīzas pieteikuma izskatīšanu atbildīgā valsts;

7) uzaicinātājam ir Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro;

8) ārzemnieku nodarbinātības nolūkā uzaicina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir neaktīvs nodokļu maksātājs, pēdējo sešu mēnešu laikā dibināts komersants vai komersants, kuram Valsts ieņēmumu dienests konstatējis pārkāpumus saistību izpildē nodokļu jomā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmā noteiktajam;

9) ārzemnieku nodarbinātībai kādā no Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupas sarakstā minētajām profesijām uzaicina neaktīvs nodokļu maksātājs, pēdējo sešu mēnešu laikā dibināts komersants vai komersants, kuram Valsts ieņēmumu dienests konstatējis pārkāpumus saistību izpildē nodokļu jomā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmā noteiktajam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos apstiprinātu ielūgumu neatceļ, ja uz tā pamata ārzemniekam izsniegta vīza un tiek pieņemts lēmums par tās anulēšanu vai atcelšanu.

(3) Lēmumu par atteikumu apstiprināt ielūgumu vai apstiprināta ielūguma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Pārvaldes priekšnieka lēmumu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6) Šajā pantā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(7) Pastāvot kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atļauj apstiprināt ielūgumu vai samazināt šā likuma 15. panta trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

22. pants. (1) Ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta un Latvijas pārstāvniecības noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus;

2) iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

3) ārzemnieks nav sniedzis pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas pieprasīšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī;

4) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas vai ir pamatotas šaubas par ārzemnieka iesniegto dokumentu autentiskumu vai to satura ticamību, ārzemnieka izteikto apgalvojumu ticamību vai viņa nodomu atstāt Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritoriju pirms pieteiktās vīzas beigu termiņa;

5) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim vai šis mērķis nav īstenojams;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

7) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī un pēc tam izceļotu uz citu ārvalsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

8) ārzemnieks ir iekļauts sarakstā;

9) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis ielūgumu vai uzaicinājumu vai Pārvalde atcēlusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu;

10) ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts kriminālsods. Šo nosacījumu nepiemēro, ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas valsts interesēm vai tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, vai arī sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītiem noziedzīgajiem nodarījumiem (pārkāpumiem) — pagājis ne mazāk kā gads pēc soda izciešanas (izpildes), savukārt brīvības atņemšanas soda piemērošanas gadījumā — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

11) ārzemnieks vai cita persona ar vardarbību, šantāžu, viltu, spaidiem, draudiem, solījumiem vai kā citādi nelikumīgā veidā ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

12) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 17. vai 18. pantu noteiktais uzturēšanās termiņš;

13) konstatēts, ka uzaicinātājs nespēj izpildīt šā likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto prasību, vai uzaicinātājam noteikts aizliegums uzaicināt ārzemniekus saskaņā ar šā likuma 15. panta trešo daļu;

14) kompetenta valsts iestāde sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, vai ka ārzemnieka ieceļošana Latvijas Republikā rada pamatotu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

15) konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;

16) ārzemnieks pēdējo piecu gadu laikā ir bijis izraidīts no Latvijas Republikas un viņš vai viņa uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai piespiedu izraidīšanu;

17) ārzemnieks pēdējā gada laikā ir bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību vai viņš ir pārkāpis lēmuma par tiesību uz nodarbinātību piešķiršanu nosacījumus;

18) fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicinājusi sezonas darbā ārzemnieku, neveic saimniecisko darbību, ir uzsākts attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas process vai arī attiecīgā juridiskā persona ir likvidēta.

(2) Izsniegto ilgtermiņa vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniskas kļūdas vai neprecizitātes.

(3) Ilgtermiņa vīzu vai tās atlikušo derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc ilgtermiņa vīzas izsniegšanas vai ārzemniekam izsniegta cita vīza, vai to lūdzis ārzemnieks vai uzaicinātājs, vai nepastāv šā likuma 17. vai 18. pantā minētie apstākļi, kas bija par pamatu vīzas izsniegšanai.

(4) Pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu pilnvarotas amatpersonas pieņem lēmumu izsniegt ilgtermiņa vīzu, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(5) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 13. vai 18. punktu pieņemts lēmums par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikumu, vīzas atcelšanu vai anulēšanu sezonas darbiniekam, kura darba līguma termiņš nav beidzies, darba devējs veic visu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu nepieciešams ievērot, ja atļauja sezonas darba veikšanai joprojām būtu spēkā.

23. pants. (1) Lēmums par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, kā arī par vīzas anulēšanu vai atcelšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(2) Lēmumu par atteikumu izsniegt vai pagarināt ilgtermiņa vīzu vai lēmumu par ilgtermiņa vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikumu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu latviešu vai angļu valodā:

1) Konsulārā departamenta direktoram, — ja lēmumu pieņēmusi Latvijas pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona;

2) ārlietu ministram, — ja lēmumu pieņēmis Konsulārā departamenta direktors;

3) Pārvaldes priekšniekam, — ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona;

4) Valsts robežsardzes priekšniekam, — ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(4) Ārzemnieks, iesniedzot iesniegumu par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikuma, vīzas anulēšanas vai atcelšanas apstrīdēšanu, valsts nodevu nemaksā, ja viņš ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu. Valsts nodevu, kas samaksāta, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu, atmaksā, ja apstrīdētais lēmums tiek atcelts.

(5) Lēmumu, kas pieņemts par saskaņā ar šā panta trešo daļu apstrīdēto administratīvo aktu, likumā noteiktajā kārtībā ārzemnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvā rajona tiesa, pieņemot nolēmumu, pārbauda tikai šā panta otrajā un šajā daļā minētā lēmuma atbilstību normatīvajiem aktiem. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6) Lēmuma par vīzas atcelšanu vai anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(7) Pieteikuma iesniegšana Administratīvajā rajona tiesā nerada ārzemniekam tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(8) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.

(9) Ja tiesai objektīvai lietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tad ar šādu informāciju iepazīstas un to novērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka attiecīgā informācija ir izvērtēta.

III nodaļaUzturēšanās atļaujas

24. pants. (1) Ārzemniekam var piešķirt tiesības uzturēties Latvijas Republikā:

1) noteiktu laiku — izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgi — piešķirot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk — pastāvīgās uzturēšanās atļauja).

(2) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados.

(3) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz līdz uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņa beigām.

25. pants. (1) Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam nepieciešams izsaukums, izņemot gadījumu, kad viņš:

1) ir komercreģistrā reģistrēta komersanta vienīgā amatpersona ar pārstāvības tiesībām;

2) ir ārvalsts komersanta pārstāvis;

3) ir šķīris vai šķir laulību vai viņa laulātais ir miris, un ārzemnieka apgādībā ir nepilngadīgs bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

4) 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsonis vai pieprasa atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai viens no vecākiem ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošs Latvijas pilsonis, vai kā persona, kura ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāks, kurš sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

5) ir saņēmis alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā;

6) pieprasa uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz kompetentas valsts iestādes, tiesībaizsardzības iestādes vai tiešās valsts pārvaldes iestādes pieprasījumu;

7) pieprasa uzturēšanās atļauju, jo ir iecelts par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim;

8) pieprasa uzturēšanās atļauju gadījumos, kad viņam nav piemērojami šā likuma 31. panta nosacījumi par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, un viņš:

9) pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka viņš var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

10) pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka viņam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā;

11) pieprasa uzturēšanās atļauju pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 24. punkta nosacījumiem;

12) pieprasa uzturēšanās atļauju, lai īstenotu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktā paredzētās aktivitātes;

13) pieprasa uzturēšanās atļauju kā persona, kura saistībā ar izceļošanu no Latvijas Republikas zaudējusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas, vai kā persona, kurai ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un kura pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 32. punktu;

14) pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām Latvijas Republikā akreditētā vispārējās izglītības iestādē;

15) pieprasa termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā neparedzētos gadījumos, kad tas saistīts ar valsts interesēm, starptautiskām saistībām vai humāniem apsvērumiem;

16) pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs);

17) ir ģimenes loceklis, kurš pieprasa uzturēšanās atļauju, lai uzturētos Latvijas Republikā kopā ar šajā daļā minētajiem ārzemniekiem.

(2) Izsaukumu apstiprina un uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē Pārvalde.

(3) Ministru kabinets nosaka izsaukuma apstiprināšanai un uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā izsniedz, reģistrē un anulē uzturēšanās atļaujas un apstiprina izsaukumu.

26. pants. (1) Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja:

1) uzaicinātājs nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par izsaukumu apstiprināšanas kārtību, vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiski, tie ir bojāti, viltoti, tajos ir izdarītas sākotnējā satura izmaiņas vai tiesību aktos neparedzētas atzīmes;

2) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar izsaukuma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

3) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts sarakstā;

4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;

5) kompetenta valsts iestāde sniegusi atzinumu, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam atteiktu ieceļošanu;

6) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

7) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis izsaukumu;

9) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) konstatēts, ka uzaicinātājs nespēj izpildīt šā likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto vai uzaicinātājam noteikts aizliegums uzaicināt ārzemniekus saskaņā ar šā likuma 15. panta trešo daļu;

11) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu, bet darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darbavietu vai darbavieta ir reģistrēta, taču nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darbavietas pieteikumā norādītajām ziņām, vai brīvās darbavietas pieteikumā iekļautās prasības būtiski pārsniedz atbilstošās profesijas standartā norādītās kompetences;

12) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim;

13) ir pamats uzskatīt, ka uzaicinātāja uzņēmums ir nodibināts vai darbojas galvenokārt tādēļ, lai atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu;

14) fiziskā vai juridiskā persona, kura ir uzaicinājusi darbā ārzemnieku, ir pieteikusi maksātnespēju vai ir uzsākts maksātnespējas process, vai komersants ir likvidēts, vai netiek veikta saimnieciskā darbība;

15) uzaicinātājam ir Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto nodokļu parāds, kas lielāks par 150 euro;

16) ārzemnieku nodarbinātības nolūkā uzaicina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir neaktīvs nodokļu maksātājs, pēdējo sešu mēnešu laikā dibināts komersants vai komersants, kuram Valsts ieņēmumu dienests konstatējis pārkāpumus saistību izpildē nodokļu jomā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmā noteiktajam;

17) ārzemnieku nodarbinātībai kādā no Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupas sarakstā minētajām profesijām uzaicina neaktīvs nodokļu maksātājs, pēdējo sešu mēnešu laikā dibināts komersants vai komersants, kuram Valsts ieņēmumu dienests konstatējis pārkāpumus saistību izpildē nodokļu jomā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmā noteiktajam.

(2) Lēmumu par atteikumu apstiprināt izsaukumu vai apstiprināta izsaukuma atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(3) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Lēmuma par apstiprinātā izsaukuma atcelšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Pastāvot kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atļauj apstiprināt izsaukumu vai samazināt šā likuma 15. panta trešajā daļā noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

27. pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai svainis līdz trešajai pakāpei;

2) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais. Šajā punktā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība;

3) uz laiku līdz sešiem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns;

4) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāks, kas sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu;

5) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš 1940. gada 17. jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai viens no viņa vecākiem ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošs Latvijas pilsonis;

6) uz laiku līdz sešiem gadiem, ja viens no viņa augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs);

7) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņam nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīgā Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādnību, vai ja viņš spēj pierādīt regulāras personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar nepilngadīgo Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni;

8) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību un noteikta bērna dzīvesvieta, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

9) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, un termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijām iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 25 000 euro. Nodokļu maksājumu kopsummā neieskaita to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu uzturēšanās atļauju izsniedz, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību apmaksātais pamatkapitāls nav mazāks par 2800 euro;

10) uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo punktu, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:

11) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja persona Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst jaunuzņēmumam — kapitālsabiedrībai ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību, kā arī, ja persona nav tādas valsts pilsonis, kura minēta Ministru kabineta noteiktajā to valstu sarakstā, uz kurām attiecas papildu pārbaudes, un tiek izpildīti šādi nosacījumi:

12) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību, izņemot gadījumu, kad darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;

13) uz diviem gadiem, ja ārzemnieks pieprasa Eiropas Savienības zilo karti. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem;

14) uz laiku līdz diviem gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā profesionāls sportists vai sporta treneris;

15) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;

16) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris;