Recepšu veidlapu un recepšu aprites noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 512 Rīgā 2026. gada 25. augustā (prot. Nr. 48 32. §)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 60. pantu un Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 36. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka recepšu veidlapu izgatavošanas un aprites, recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas prasības un kārtību, kā arī aptieku un valsts institūciju pienākumus recepšu un recepšu veidlapu aprites nodrošināšanā.

2. Noteikumi neattiecas uz veterināro recepšu noformēšanas un uzglabāšanas kārtību.

3. Zāles un medicīniskās ierīces izraksta, izmantojot šādus recepšu veidus:

3.1. parastā recepte, kurā izraksta par pilnu samaksu izsniedzamās zāles un medicīniskās ierīces, izņemot šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās zāles. Parasto recepti izraksta elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (turpmāk – parastā elektroniskā recepte) vai uz parastās receptes veidlapas (1. pielikums);

3.2. īpašā recepte, kurā izraksta narkotiskās un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, zāles, kuras satur šo noteikumu 7. pielikumā minētās vielas, kā arī zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē atbilstoši kompensēšanas kārtībai. Īpašo recepti izraksta elektroniski veselības informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (turpmāk – īpašā elektroniskā recepte) vai uz īpašās receptes veidlapas (2. pielikums). Narkotiskās un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, izraksta tikai īpašajā elektroniskajā receptē;

3.3. individuālās kompensācijas gadījumā zāles vai medicīniskās ierīces izraksta parastajā elektroniskajā receptē vai uz īpašās receptes veidlapas, izņemot gadījumu, ja tiek izrakstītas narkotiskās vai psihotropās zāles, kuras izraksta tikai īpašajā elektroniskajā receptē.

4. Reklāma uz receptes (arī veidlapas otrā pusē) ir aizliegta.

II. Recepšu veidlapu izgatavošana un uzglabāšana

5. Recepšu veidlapas iespiež tipogrāfiski atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam. Tipogrāfiski iespiež arī receptes sēriju un kārtas numuru, ievērojot, ka recepšu veidlapu sērijas, kā arī kārtas numuri sērijas ietvaros neatkārtojas.

6. Receptes veidlapas izmērs ir 12 × 18 cm. Receptes veidlapa ir iespiesta uz baltas krāsas papīra ar ūdenszīmēm. Iespiedteksts ir melnā krāsā.

7. Parastās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši zilā krāsā. Īpašās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši sārtā krāsā.

8. Recepšu veidlapas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, kurām ir tiesības izrakstīt receptes, izplata Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests). Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkumiem valsts vajadzībām organizē pasūtījumu recepšu veidlapu izgatavošanai, kā arī recepšu veidlapu tipogrāfisko iespiešanu, paredzot šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto aizsargmehānismu iestrādi.

9. Komersants, kurš atbilstoši ar dienestu noslēgtajam līgumam tipogrāfiski iespiež recepšu veidlapas, nodrošina recepšu veidlapu un recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu glabāšanu tā, lai tiem nepiekļūtu nepiederošas personas. Tipogrāfiski iespiestās recepšu veidlapas kopā ar pavadzīmi, kā arī recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus komersants nodod dienestam. Brāķētās recepšu veidlapas komersants nodod dienestam, sastādot nodošanas aktu.

10. Dienesta direktors norīko darbinieku, kas ir atbildīgs (turpmāk – atbildīgais darbinieks) par:

10.1. recepšu veidlapu saņemšanu no komersanta, kurš iespiež recepšu veidlapas, to uzskaiti, glabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, kurām ir tiesības izrakstīt receptes;

10.2. recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu saņemšanu un uzglabāšanu, ņemot vērā, ka parasto recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus glabā vienu gadu, bet īpašo recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus – trīs gadus;

10.3. brāķēto un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un iznīcināšanu.

11. Ārstniecības iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par recepšu veidlapu glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu ārstniecības personām, kas strādā attiecīgajā ārstniecības iestādē, kā arī par to neizlietoto īpašo recepšu uzskaiti, uzglabāšanu un iznīcināšanu, kas izrakstītas uz receptes veidlapas un saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu saņemtas atpakaļ no pacientiem (turpmāk – neizlietota recepte), un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un nodošanu dienestam, sastādot par to nodošanas aktu.

12. Lai nodrošinātu recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli ārstniecības iestādē, īpašo recepšu veidlapas dienestā un ārstniecības iestādē reģistrē īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnālā. Īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi dienesta direktors un ārstniecības iestādes vadītājs. Īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnālu aizpilda ne retāk kā reizi nedēļā.

13. Dienestā īpašo recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā un ar signalizāciju aprīkotā telpā. Parasto recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus, kā arī brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas glabā telpā, kas ir nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu, ievērojot, ka brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to iznīcināšanai glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām.

14. Atbildīgais darbinieks nodrošina recepšu veidlapu izsniegšanu pēc ārstniecības iestādes vadītāja apstiprināta pieprasījuma. Pieprasījumā norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, pieprasījuma datumu, numuru, recepšu veidlapu veidu, skaitu un recepšu veidlapu vajadzības pamatojumu. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījums ir derīgs septiņas dienas. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījumu dienestā glabā trīs gadus, parasto recepšu veidlapu pieprasījumu – vienu gadu.

15. Atbildīgais darbinieks nodrošina, lai uz parasto recepšu veidlapu pieprasījuma tiktu norādīts izsniegto recepšu veidlapu skaits, izsniegto recepšu sērija un numuri, recepšu veidlapu izsniegšanas datums, kā arī izsniedzējs (vārds, uzvārds). Minēto informāciju izsniedzējs un saņēmējs apliecina ar parakstu.

16. Dienests recepšu veidlapas izsniedz personai, kura rīkojas ārstniecības iestādes vadītāja uzdevumā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu pilnvaru. Pilnvarā norāda amatpersonu, kas ir tiesīga saņemt recepšu veidlapas, pilnvaras izsniegšanas datumu un numuru, kā arī derīguma termiņu, kas nav ilgāks par septiņām dienām. Amatpersona, saņemot recepšu veidlapas, iesniedz pilnvaru un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz garantijas vēstuli vai apliecinājumu, ja maksājums tiek veikts ar pārskaitījumu. Dienests nosaka ārstniecības iestādei izsniedzamo recepšu veidlapu daudzumu, ņemot vērā dienesta informācijas sistēmās esošos datus par konkrētās ārstniecības iestādes iepriekšējā ceturksnī izrakstīto recepšu veidlapu veidiem un skaitu, piemērojot koeficientu 0,7, vai pamatojoties uz pieprasījumā norādīto recepšu veidlapu vajadzības pamatojumu.

17. Parasto recepšu veidlapas šo noteikumu 29.2.2. apakšpunktā minētajai personai dienests izsniedz pēc šīs personas recepšu veidlapu pieprasījuma, kurā norādīts ārsta vai ārsta palīga (feldšera) vārds, uzvārds, personas kods un piešķirtais reģistrācijas numurs ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Iesniedzot pieprasījumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, dienests pārbauda attiecīgās personas tiesības praktizēt profesijā un informāciju par iepriekšējo recepšu izsniegšanas laiku un paziņo Veselības inspekcijai par recepšu izsniegšanu konkrētajai ārstniecības personai. Ārstam vai ārsta palīgam (feldšerim), kas nestrādā ārstniecības iestādē, bet kuram ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir derīgs reģistrācijas termiņš darbam profesijā, Veselības inspekcija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kā darba vietu norāda "Recipe pro me", minēto informāciju neatspoguļojot reģistra publiskajā daļā.

18. Ārstniecības iestādē no dienesta saņemtās recepšu veidlapas, kā arī no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to nodošanai dienestam un neizlietotās receptes līdz to iznīcināšanai glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā vietā, ievērojot, ka no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām. Ārstniecības persona nodrošina saņemto recepšu veidlapu glabāšanu, lai tām nepiekļūtu nepiederošas personas. Seifs var netikt aprīkots ar signalizāciju, ja tas atrodas ar signalizāciju aprīkotā telpā, kurā ir nodrošināts pastāvīgs signalizācijas pieslēgums.

19. Brāķētās, bojātās, no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes reģistrē nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnālā, lai nodrošinātu recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli, tai skaitā izdarot atzīmi par recepšu veidlapu vai recepšu iznīcināšanu un no aprites izņemto recepšu veidlapu nodošanu dienestam (akta numurs un datums). Nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi dienesta direktors un ārstniecības iestādes vadītājs.

20. Šo noteikumu 12. un 19. punktā minēto reģistrācijas žurnālu (turpmāk – reģistrācijas žurnāls) lapas numurē un cauršuj. Reģistrācijas žurnālus attiecīgās ārstniecības iestādes vadītājs pirms pirmā ieraksta izdarīšanas apstiprina ar parakstu un iestādes zīmogu.

21. Ierakstus reģistrācijas žurnālos numurē, un tos izdara, neatstājot brīvu vietu un nedzēšot ierakstus. Labojumus apliecina ar vārdiem "Labotam ticēt", atbildīgā darbinieka vai ārstniecības iestādes vadītāja parakstu un attiecīgās iestādes zīmogu.

22. Ārstniecības iestādes vadītājs un dienesta direktors izveido komisiju (iekļaujot tajā attiecīgās iestādes darbiniekus), kura reizi mēnesī pārbauda, kā iestādē tiek ievērota recepšu veidlapu glabāšanas kārtība, kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī veic recepšu veidlapu inventarizāciju. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda inventarizācijas aktu. Inventarizācijas aktu iestāde glabā trīs gadus.

23. Ja konstatē īpašo recepšu veidlapu iztrūkumu vai pārpalikumu, ir notikusi zādzība vai laupīšana vai zaudējumi radušies stihiskas nelaimes dēļ, attiecīgo seifu aizzīmogo. Par notikušo zādzības vai laupīšanas faktu nekavējoties ziņo Valsts policijai.

24. Šo noteikumu 23. punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestādes vadītājs vai dienesta direktors izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir:

24.1. ārstniecības iestādes vadītājs vai dienesta direktors, vai attiecīgās amatpersonas pilnvarota amatpersona;

24.2. atbildīgais darbinieks (ja atgadījums noticis dienestā).

25. Šo noteikumu 24. punktā minētā komisija sastāda aktu. Aktā norāda atgadījuma veidu, recepšu veidlapu sēriju, numurus, daudzumu, akta sastādīšanas datumu un komisijas locekļus (vārdu, uzvārdu un amatu). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Pirmais akta eksemplārs paliek ārstniecības iestādē vai dienestā (ja atgadījums noticis dienestā), bet otro eksemplāru, ja konstatēts recepšu veidlapu iztrūkums, zādzība vai laupīšana, nodod sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", kas attiecīgo informāciju par recepšu veidlapu sēriju un numuriem ievieto veselības informācijas sistēmā.

26. Brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas dienestā, bojātās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes ārstniecības iestādē iznīcina attiecīgi dienesta direktora vai ārstniecības iestādes vadītāja izveidotas komisijas (vismaz divu personu sastāvā) klātbūtnē. Par recepšu veidlapu vai recepšu iznīcināšanu sastāda aktu, norādot iznīcināto recepšu veidlapu vai recepšu veidu, sēriju, numuru, daudzumu, iznīcināšanas vietu, datumu, iznīcināšanas veidu, citus ar iznīcināšanu saistītus apstākļus, kā arī komisijas locekļus (vārds, uzvārds un amats). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Aktu attiecīgi dienestā vai ārstniecības iestādē glabā trīs gadus.

27. Ārstniecības persona, izrakstot īpašo recepti narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, informē pacientu, ka neizlietotās īpašās receptes, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas, nododamas ārstniecības iestādē, kurā tās izrakstītas.

28. Īpašās receptes, kurās izrakstītas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, aptiekā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās receptes glabā trīs gadus. Parastās receptes aptiekā glabā vienu gadu. Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.

III. Recepšu izrakstīšana

29. Recepti izraksta:

29.1. elektroniski veselības informācijas sistēmā (izņemot šo noteikumu 29.2.1., 29.2.2. un 29.2.3. apakšpunktā minēto gadījumu) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Izrakstot recepti elektroniski, ievēro šajā nodaļā minēto recepšu izrakstīšanas kārtību, šo noteikumu 3. pielikumā minētās recepšu aizpildīšanas prasības un šo noteikumu IV nodaļā minēto recepšu izrakstīšanas kārtību veselības informācijas sistēmā;

29.2. uz noteikta parauga veidlapas (​1. un ​2. pielikums), ievērojot šajā nodaļā minēto recepšu izrakstīšanas kārtību un šo noteikumu ​3. pielikumā minētās recepšu aizpildīšanas prasības, ja:

29.2.1. pacients ir informējis, ka recepti izmantos Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ar kuru nav nodrošināta Latvijā izsniegto e-recepšu pārrobežu apmaiņa;

29.2.2. ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris), kas nestrādā ārstniecības iestādē, izraksta zāles personīgai lietošanai;

29.2.3. zāles vai medicīniskās ierīces pacientam nepieciešamas nekavējoties un receptes izrakstīšana veselības informācijas sistēmā nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ.

30. Recepti uz noteikta parauga veidlapām izraksta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu datu uztveri. Ārstniecības personai aizliegts saņemt un uzglabāt recepšu veidlapas, kurās ir norādīts zāļu nosaukums. Receptes rekvizīti un teksts ir skaidri salasāms un neizdzēšams. Izrakstot recepti, nav pieļaujamas kļūdas un labojumi.

31. Recepti, kas izrakstīta uz noteikta parauga veidlapas šo noteikumu 29.2.3. apakšpunktā minētajā kārtībā, pacients var atprečot (izmantot) vienu reizi triju mēnešu laikā no tās izrakstīšanas dienas.

32. Receptēs izraksta zāles un medicīniskās ierīces pacientu primārai un sekundārai ambulatorajai ārstēšanai. Receptēs aizliegts izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces ārsta prakses nodrošināšanai.

33. Tiesības izrakstīt parasto recepti ir ārstam, zobārstam, ārsta palīgam (feldšerim), māsai (vispārējās aprūpes māsai) un vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē. Receptes izrakstīšanas pamatotību ārstniecības persona norāda medicīniskajā dokumentācijā atbilstoši diagnozei. Ārstam, kurš nestrādā ārstniecības iestādē, bet kuram Veselības inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir derīgs reģistrācijas termiņš darbam profesijā, atļauts izrakstīt zāles uz parastās receptes veidlapas tikai personīgai lietošanai, bet ne vairāk kā 50 receptes 12 mēnešu periodā. Ārsta palīgam (feldšerim), kurš nestrādā ārstniecības iestādē, bet kuram Veselības inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir derīgs reģistrācijas termiņš darbam profesijā, atļauts izrakstīt zāles uz parastās receptes veidlapas tikai personīgai lietošanai, bet ne vairāk kā 30 receptes 12 mēnešu periodā.

34. Tiesības izrakstīt īpašo recepti ir ārstam, kas strādā ārstniecības iestādē. Vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē, atbilstoši kompetencei ir tiesības izrakstīt īpašo elektronisko recepti kontracepcijas līdzekļu iegādei. Īpašās receptes izrakstīšanas pamatotību ārstniecības persona norāda medicīniskajā dokumentācijā atbilstoši diagnozei.

35. Tiesības izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai, ir ārstam, zobārstam un vecmātei, kas strādā ārstniecības iestādē, kurai ir līgumattiecības ar dienestu. Ārstniecības iestādē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris) un māsa (vispārējās aprūpes māsa), kā arī māsa (vispārējās aprūpes māsa) un ārsta palīgs (feldšeris), kas strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības iestādē, ir tiesīgs izrakstīt minētās zāles un medicīniskās ierīces, ievērojot šādus nosacījumus:

35.1. elektroniskā recepte tiek izrakstīta sadarbībā ar ārstu vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstu;

35.2. ārsts vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārsts ir pārliecināts un atbildīgs par zāļu un medicīnisko ierīču nepieciešamību un zāļu terapijas pamatotību;

35.3. māsa (vispārējās aprūpes māsa) un ārsta palīgs (feldšeris) ir atbildīgs par elektroniskās receptes noformēšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām un šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

36. Ārstiem rezidentiem un ārstiem stažieriem, kuriem ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir reģistrēta darba vieta, ir tiesības izrakstīt šo noteikumu 34. un 35. punktā minētās receptes sertificēta speciālista vadībā.

37. Zāles, kas satur buprenorfīnu, drīkst izrakstīt tikai narkologs vai atkarību psihiatrs pacientam, kuram ir izsniegta buprenorfīna ilgtermiņa farmakoterapijas programmas karte. Narkologs vai atkarību psihiatrs ziņas par izrakstīto zāļu nosaukumu, devu, daudzumu, izrakstīšanas datumu un receptes numuru norāda arī minētajā programmas kartē. Recepti to zāļu iegādei, kas satur buprenorfīnu, pacientam izraksta ne biežāk kā reizi divās nedēļās.

38. Zāles, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klasifikācijas kārtību ir paredzētas ambulatorajai ārstēšanai, bet var izraisīt nopietnas blakusparādības, kuru dēļ to lietošanai nepieciešami attiecīgas ārstniecības nozares speciālista norādījumi un uzraudzība visā ārstēšanas laikā, un kurām tiek piemērots apzīmējums "Pr. II" ar ārsta specialitātes norādi, drīkst izrakstīt tikai norādītās specialitātes ārsts.

39. Izrakstot zāles, kuru lietošana var radīt paaugstinātu risku veselībai vai kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, 9. panta 4. punkta "c" apakšpunktu noteikti papildu riska mazināšanas pasākumi (nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz drošu un efektīvu šo zāļu lietošanu), ievēro zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādātos un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņotos riska mazināšanas pasākumus konkrēto zāļu drošai un efektīvai lietošanai.

40. Zāles, kuras satur šo noteikumu 7. pielikumā minētās vielas, izraksta, ievērojot zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādāto un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņoto grūtniecības nepieļaušanas programmu un šādus nosacījumus:

40.1. pirms ārstēšanas sākšanas ārsts pārliecinās, ka pacients ir iepazinies ar grūtniecības nepieļaušanas programmu (atbilstoši dzimumam un vecuma reproduktīvajam potenciālam) un ir parakstījis informētās piekrišanas dokumentu;

40.2. minētās zāles drīkst izrakstīt ārstēšanas kursam, kura ilgums nepārsniedz šo noteikumu 7. pielikumā norādīto ārstēšanas kursa ilgumu.

41. Zāļu valsts aģentūra tīmekļvietnē (http://www.zva.gov.lv) ievieto to zāļu sarakstu, kurām zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) ir izstrādājis un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņojis riska mazināšanas pasākumus. Zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) nodrošina izstrādāto un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņoto riska mazināšanas pasākumu materiālu pieejamību ārstiem, kuriem ir tiesības izrakstīt attiecīgās zāles.

42. Ja šo noteikumu 33. punktā minētās personas, izrakstot parasto recepti, paredz iespēju pacientam zāles iegādāties regulāri, izrakstīto zāļu daudzumu saņemot aptiekā pa daļām ne biežāk kā reizi mēnesī, receptē norāda atzīmi "Ārstēšanas kursam", un šī recepte tiek uzskatīta par vairākkārt izmantojamu recepti. Vairākkārt izmantojamo recepti izraksta elektroniski.

43. Vienā parastajā receptē atļauts izrakstīt tikai vienas zāles vai medicīnisko ierīci ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam, izņemot šo noteikumu 4. pielikumā minētās zāles, ko ārsts šo noteikumu 42. punktā minētajā vairākkārt izmantojamā receptē var izrakstīt ārstēšanas kursam, kura ilgums nepārsniedz vienu gadu.

44. Šo noteikumu 29.2.2. apakšpunktā minētās personas zāles personīgai lietošanai var izrakstīt viena mēneša patēriņam.

45. Vienā īpašajā receptē atļauts izrakstīt tikai vienas zāles vai medicīnisko ierīci, sekundāro iepakojumu (turpmāk – iepakojums) skaitu paredzot ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.

46. Izrakstot recepti narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, ārsts nepārsniedz šo noteikumu 5. pielikumā minēto narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo vielu maksimālo daudzumu, ko atļauts izrakstīt vienā receptē.

47. Izrakstot recepti psihotropo zāļu (izņemot šo noteikumu 46. punktā minēto gadījumu) un narkotisko analgētisko līdzekļu iegādei, ārsts izraksta zāles ne vairāk kā vienu mēnesi ilgam ārstēšanas kursam. Psihiatrs, narkologs, atkarību psihiatrs, neirologs, algologs un ģimenes ārsts minētās zāles var izrakstīt ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.

48. Ja ārstniecības persona pacientam izraksta narkotiskās vai psihotropās zāles vai zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, tā izdara ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un norāda attiecīgo zāļu nosaukumu, devu, daudzumu un izrakstīšanas datumu. Ārstniecības iestādes vadītājs ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina minēto zāļu izrakstīšanas terapeitiskās pamatotības un pareizības pārbaudi.

49. Spirta vai spirta ūdens šķīduma izsniegšanai ārstniecības persona izraksta parasto recepti. Receptē izraksta līdz 150 g 96 % spirta vai spirta ūdens šķīdumu, vai aptiekā izgatavotās zāles, kas satur līdz 150 g 96 % spirta.

50. Receptēs aizliegts izrakstīt:

50.1. gamma hidroksibutirskābi (GHB) vai tās sāļus (nātrija oksibutirāts/nātrija oksibāts un litija oksibutirāts) jebkurā zāļu formā, izņemot nātrija oksibutirātu/nātrija oksibātu perorālā ievadīšanas formā narkolepsijas un idiopātiskas hipersomnijas ārstēšanai, kas izrakstīti saskaņā ar klīniskās universitātes ārstu speciālistu konsīlija lēmumu;

50.2. šādus narkozes līdzekļus:

50.2.1. fentanila injekciju šķīdums;

50.2.2. dietilēteris;

50.2.3. etomidāta emulsija injekcijām;

50.2.4. izoflurāna inhalācijas tvaiki, šķidrums;

50.2.5. medicīniskais slāpekļa oksiduls, inhalācijas gāze;

50.2.6. propofola emulsija injekcijām;

50.2.7. sevoflurāna inhalācijas tvaiki, šķidrums;

50.2.8. tiopentāla pulveris injekcijas šķīduma pagatavošanai.

51. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šo noteikumu 6. pielikumā minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

52. Recepti, kas izrakstīta elektroniski veselības informācijas sistēmā, apstiprina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Recepti, kas izrakstīta uz parastās receptes veidlapas, ārstniecības persona apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu. Recepti, kas izrakstīta uz īpašās receptes veidlapas, papildus apstiprina ar ārstniecības iestādes zīmogu (prakses ārsti var izmantot personīgo spiedogu, kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti).

53. Ārstniecības persona elektroniskajā receptē var izrakstīt (nozīmēt) nereģistrētas zāles (nav iekļautas Latvijas Republikas reģistrēto zāļu sarakstā), ja Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles medicīnisku indikāciju dēļ pacienta ārstēšanai nevar izmantot vai nav pieejamas un nereģistrētās zāles ir nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, tai skaitā paredzētas reti sastopamu slimību ārstēšanai. Ārstniecības persona uzņemas atbildību par izvēlēto ārstēšanu un informē pacientu par šo zāļu iegādes kārtību.

54. Pēc pacienta lūguma ārstniecības persona, kas izraksta recepti, izsniedz receptes norakstu vai kopiju. Aptiekā aizliegts izsniegt zāles vai medicīniskās ierīces pret receptes norakstu vai kopiju.

55. Ārstniecības personai aizliegts izsniegt pacientam neaizpildītas vai daļēji aizpildītas recepšu veidlapas, izņemot šo noteikumu 3. pielikumā minētos gadījumus, kuros atsevišķi receptes rekvizīti var netikt norādīti.

56. Īpašās receptes derīguma termiņš ir 90 dienas (dienu skaits tiek skaitīts no izrakstīšanas datuma), izņemot recepti, kurā izrakstītas zāles, kas satur šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētās vielas, un kuras derīguma termiņš ir septiņas dienas. Parastās receptes derīguma termiņš ir 90 dienas (dienu skaits tiek skaitīts no izrakstīšanas datuma), izņemot šo noteikumu 42. punktā minēto vairākkārt izmantojamo recepti, kuras derīguma termiņu (kas nepārsniedz vienu gadu) nosaka ārsts.

IV. Recepšu izrakstīšana veselības informācijas sistēmā

57. Veselības informācijas sistēmā recepti izraksta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā un 3. pielikumā minētajām recepšu aizpildīšanas prasībām, ciktāl tās attiecas uz elektroniskajām receptēm. Izrakstot elektronisko recepti, zāļu nosaukums jāizvēlas no veselības informācijas sistēmā piedāvātajiem zāļu klasifikatoriem, bet pēc individuālās receptes izgatavojamo zāļu sastāvs vai nosaukums un Latvijā nereģistrēto zāļu nosaukums jānorāda veselības informācijas sistēmas brīvā teksta laukā.

58. Izrakstot elektronisko recepti, ārsts, zobārsts, vecmāte, ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa (vispārējās aprūpes māsa) noskaidro pacienta viedokli par plānoto zāļu iegādes kārtību un, ja nepieciešams, izsniedz pacientam receptes identifikācijas numuru.

59. Lai iegādātos elektroniskajā receptē izrakstītās zāles, persona farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja zāles iegādājas persona, kurai recepte nav izrakstīta, bet kura ir pilnvarota apstrādāt tās personas datus veselības informācijas sistēmā, kurai recepte izrakstīta, persona farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu un nosauc tās personas vārdu un uzvārdu, kurai recepte izrakstīta. Pārējos gadījumos, kad zāles iegādājas persona, kurai recepte nav izrakstīta, tā farmaceitam vai farmaceita asistentam uzrāda receptes identifikācijas numuru un nosauc tās personas vārdu un uzvārdu, kurai recepte izrakstīta. Ja nosauktās personas vārds un uzvārds nesakrīt ar veselības informācijas sistēmā pieejamo informāciju, farmaceits vai farmaceita asistents zāles neizsniedz. Farmaceits vai farmaceita asistents veselības informācijas sistēmā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura iegādājusies elektroniskajā receptē izrakstītās zāles.

60. Parastajā elektroniskajā receptē izrakstītās zāles pacientam ir tiesības iegādāties pa daļām gan vienā, gan vairākās aptiekās.

61. Īpašās elektroniskās receptes, kurās izrakstītas Latvijā kontrolējamās narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, veselības informācijas sistēmā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās elektroniskās receptes veselības informācijas sistēmā glabā trīs gadus. Parastās elektroniskās receptes veselības informācijas sistēmā glabā vienu gadu. Aptieka receptes, kas izrakstītas uz noteikta parauga veidlapas, glabā, ievērojot šajā punktā noteiktos elektronisko recepšu uzglabāšanas termiņus.