Zaudējis spēku - Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes

Ministru kabineta noteikumi Nr.794Rīgā 2009.gada 21.jūlijā (prot. Nr.49 10.§)

Izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības tekstilizstrādājumu marķējumam un tekstilšķiedru sastāva norādīšanai tekstilizstrādājumu marķējumā;

1.2. tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai, lai ievērotu šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētās prasības;

1.3. dažādšķiedru maisījumu sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai īstenotu tekstilizstrādājumu sastāva atbilstības noteikšanu marķējumā norādītajai informācijai un nodrošinātu patērētājiem patiesu un pilnīgu informāciju par preci;

1.4. tekstilšķiedru marķēšanas tirgus uzraudzības kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. tekstilizstrādājums – neapstrādāts, daļēji apstrādāts, apstrādāts, daļēji pārstrādāts un rūpnieciski ražots pusgatavs vai gatavs izstrādājums (pusfabrikāts vai fabrikāts), kas veidots tikai no tekstilšķiedrām neatkarīgi no maisīšanas vai sais­tīšanas paņēmieniem;

2.2. tekstilšķiedra – lokans un smalks vielisks veidojums, kura garums ir ievērojami lielāks nekā maksimālais šķērsgriezums un kuru var izmantot tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī lokanas strēmeles vai caurules, kuru nosakāmais platums (strēmeles vai caurules platums, kad tā ir salocīta, saplacināta, saspiesta vai savīta) vai vidējais platums (ja strēmeles vai caurules platums nav viscaur vienāds) nav lielāks par 5 mm (arī platākas strēmeles vai plēves, kas iegūtas no vielām, kuras izmanto šo noteikumu 1.pielikuma 19.līdz 47.punktā minēto šķiedru izgatavošanā un kuras var izmantot tekstilizstrādājumos).

3. Noteikumi attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem, kas tiek realizēti vai ir paredzēti realizēšanai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī:

3.1. izstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedras no kopējās izstrādājuma masas;

3.2. mēbeles, lietussargi un saulessargi, kuros ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.3. daudzslāņainie grīdas pārklāji, matrači, tūrisma preces, apavu siltās oderes, cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi), ja to daļās vai oderēs ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.4. citos izstrādājumos iestrādāti tekstilizstrādājumi, ja tie ir attiecīgo izstrādājumu neatdalāma daļa un ja to tekstilšķiedru sastāvs ir norādīts.

4. Noteikumos noteiktās prasības nepiemēro tekstilizstrādājumiem, kuri:

4.1. ir paredzēti eksportam uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis;

4.2. tiek ievesti Latvijā muitas kontrolē tranzītam;

4.3. tiek ievesti pārstrādei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis;

4.4. saskaņā ar līgumu tiek nodoti mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem turpmākai tekstilmateriālu apstrādei, nemainot tekstilmateriāla īpašnieku.

5. Tekstilizstrādājumus marķē vai etiķetē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanai vai komerciālos nolūkos. Marķējumu vai etiķeti var aizstāt vai papildināt ar tirdzniecības pavaddokumentiem šādos gadījumos:

5.1. ja tekstilizstrādājums tiek piegādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma;

5.2. ja tekstilizstrādājums nav paredzēts pārdošanai patērētājiem.

2. Informācija tekstilizstrādājumu marķējumā

2.1. Vispārīgās prasības tekstilizstrādājumu marķējumam

6. Nosaukumi, apraksti un dati par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu ir skaidri norādīti attiecīgajos tirdzniecības pavaddokumentos. Līgumos, rēķinos un faktūrās nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes šifru, ja tas ir paskaidrots tajā pašā dokumentā.

7. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājiem:

7.1. nosaukumus, aprakstus un datus par tekstil­šķiedru sastāvu skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda marķējumā, kā arī katalogos un tirdzniecības literatūrā;

7.2. tam pievieno marķējumu, kurā norādīta informācija par tekstilizstrādājuma kopšanas un tīrīšanas nosacījumiem. Minētajai informācijai jābūt neatdalāmai un stingri iešūtai audumā.

8. Informāciju par tekstilšķiedru sastāvu tekstilizstrādājuma marķējumā nodala no cita veida informācijas, izņemot preču zīmi vai komersanta firmu, kas var atrasties tieši pirms vai aiz norādes par tekstil­izstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

9. Ja pārdošanai patērētājiem paredzētā tekstilizstrādājuma marķējumā norādītajā preču zīmē vai komersanta firmā ir kāds no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tekstilšķiedru nosaukumiem (norādīts atsevišķi īpašības vārda vai vārda saknes veidā) vai attiecīgo preču zīmi vai komersanta firmu iespējams ar tiem sajaukt, pirms vai aiz preču zīmes vai komersanta firmas skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda nosaukumus, aprakstus un datus par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

10. Marķējumā sniegtā informācija par Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu ir valsts valodā. Ievestajiem tekstilizstrādājumiem, kuru marķējumā sniegtā informācija ir svešvalodā, pievieno attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Ja tiek pārdotas nelielas šūšanas, lāpīšanas vai izšūšanas diegu vienības (piemēram, spoles, tinumi, šķeteres, kamoli), informācijas tulkojums valsts valodā nepieciešams tikai kopējam marķējumam uz ārējā iepakojuma vai tirdzniecības vietā.

2.2. Tekstilšķiedru sastāva norādīšana tekstilizstrādājumu marķējumā

11. Tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai lieto šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus.

12. Šo noteikumu 1.pielikumā minētos tekstilšķiedru nosaukumus nedrīkst lietot citu šķiedru apzīmēšanai (ne nosaukuma, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā).

13. Tekstilizstrādājuma marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai vārdu “zīds” nedrīkst lietot, lai apzīmētu tekstilšķiedru vienlaidpavediena formu vai īpašo uztinumu nepārtraukta pavediena veidā.

14. Tekstilizstrādājuma marķējumā nedrīkst lietot apzīmējumu “100 %”, “tīrs”, “vienīgi” vai līdzīga satura apzīmējumu, ja tekstilizstrādājums nav veidots tikai no attiecīgās tekstilšķiedras. Tekstilizstrādājumā drīkst būt līdz 2 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. Kārstajos (arī aparātdzijas) tekstilizstrādājumos drīkst būt līdz 5 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ.

15. Vilnas tekstilizstrādājumu marķējumā drīkst lietot apzīmējumu “jaunvilna” vai “pirmlietojuma vilna” (norādot pilnīgu tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru procentuālo sastāvu) šādos gadījumos:

15.1. ja tekstilizstrādājums sastāv vienīgi no vilnas šķiedras, kura iepriekš nav bijusi iestrādāta gatavā izstrādājumā, nav tikusi pakļauta vērpšanas vai velšanas procesiem (izņemot tos, kas ir nepieciešami attiecīgā izstrādājuma ražošanā) un nav bojāta, to apstrādājot vai lietojot;

15.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā vilnas šķiedra tekstilšķiedru maisījumā ir vismaz 25 % no kopējās izstrādājuma masas;

15.3. mehāniski nesadalāmā maisījumā šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajai vilnas šķiedrai ir piemaisīta tikai viena veida tekstilšķiedra.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem (arī kārstajiem (aparātdzijas) vilnas izstrādājumiem) ar ražošanu saistītais tehniski pamatotais pieļāvums jeb pieļaujamā novirze no marķējumā norādītā procentuālā daudzuma nedrīkst būt lielāka par 0,3 % šķiedras piemaisījumu.

17. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vienā no šādiem veidiem:

17.1. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un tās svara procentuālo daudzumu;

17.2. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un vārdus “vismaz 85 %”;

17.3. norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

18. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām neviena neveido 85% no kopējās izstrādājuma masas, norāda vismaz divu galveno tekstilšķiedru nosaukumus un procentuālo masu, kā arī pārējo tekstilšķiedru nosaukumus dilstošā masas secībā (procentuālo masu var norādīt vai nenorādīt).

19. Tekstilšķiedras, kuras katra veido mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, var kopīgi apzīmēt ar vārdiem “citas tekstilšķiedras” un norādīt to kopējo procentuālo masu. Ja marķējumā ir minēta tekstilšķiedra, kuras ir mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

20. Izstrādājumus ar tīriem kokvilnas šķēriem un tīriem lina audiem, kuros lins veido vismaz 40 % no atsmitēta auduma kopējās masas, var marķēt ar nosaukumu “linkokvilna”, aiz kura jānorāda sastāva precizējums – “tīri lina audi”.

21. Apzīmējumus “dažādas tekstilšķiedras” vai “neprecizēts tekstilšķiedru sastāvs” lieto tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu ražošanas procesā ir grūti noteikt.

22. Ja tekstilizstrādājums paredzēts pārdošanai patērētājiem, šo noteikumu 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos tajā var būt šādi pieļāvumi:

22.1. neiederīgās tekstilšķiedras – līdz 2 % (kārstajiem tekstilizstrādā­jumiem – līdz 5 %) no tekstilizstrādājuma kopējās masas, ja tas ir tehniski ne­pieciešams;

22.2. ražošanas pieļāvums starp marķējumā norādītajiem šķiedru procentuālajiem daudzumiem un analīzēs iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem – līdz 3 % attiecībā pret kopējo marķējumā norādīto šķiedru masu. Minētais nosacījums attiecas arī uz šķiedrām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu norādītas dilstošā masas secībā, neminot to procentuālo daudzumu, un uz šo noteikumu 15.2.apakš­punktā minētajām šķiedrām.

23. Analīzēs pieļāvumus aprēķina atsevišķi. Kopējā masa, ko ņem vērā, aprēķinot šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir gatavā izstrādājuma tekstilšķiedru masa, izņemot neiederīgo blakusšķiedru masu, kas noteikta, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu.

24. Šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto pieļāvumu apvienošana atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka jebkurai no neiederīgajām šķiedrām, kas atrasta analīzēs, ņemot vērā šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pieļāvumu, ir tāds pats ķīmiskais sastāvs kā vienai vai vairākām marķējumā norādītajām tekstilšķiedrām.

25. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams ražošanas procesā un ja izstrādājuma atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu un ražotājs sniedz atbilstošu pamatojumu, tekstilizstrādājumam var būt lielāki pieļāvumi, nekā noteikts šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā. Par šādiem gadījumiem nepieciešams informēt Eiropas Komisiju.

26. Šo noteikumu 14., 16., 22., 23., 24. un 25.punktā minētie pieļāvumi neattiecas uz redzamām un atdalāmām dekoršķiedrām, kuru nav vairāk par 7 % no gatavās izstrādājuma masas, kā arī uz tekstilšķiedrām (piemēram, metālšķiedrām), kuras ir iestrādātas, lai iegūtu antistatisku iedarbību, un kuru nav vairāk par 2 % no gatavā izstrādājuma masas. Minētās tekstilšķiedras marķējumā nav jānorāda. Šo noteikumu 20.punktā minētajos gadījumos procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot nevis auduma masu, bet šķēru masu un audu masu atsevišķi.

27. Ja tekstilizstrādājums sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kuriem ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, marķējumā norāda katra komponenta tekstilšķiedru sastāvu. To var nenorādīt komponentiem (izņemot pamatoderes), kuru masa ir mazāka par 30 % no kopējās izstrādājuma masas.

28. Ja diviem vai vairākiem tekstiliz­strādājuma komponentiem ir vienāds tekstilšķiedru sastāvs un tie parasti veido vienu veselu priekšmetu, tiem nepieciešams tikai viens marķējums.

29. Korsešizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda visam izstrādājumam kopumā vai atsevišķi šādām izstrādājuma sastāvdaļām:

29.1. krūšturos – bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām;

29.2. korsetēs – stingrinošajām priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.3. krūškorsetēs (grācijās) – bļodiņu oderdrānām un ārdrānām, priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.4. citos korsešizstrādājumos – tām sastāvdaļām, kuru masa ir lielāka par 10 % no kopējās izstrādājuma masas.

30. Atsevišķām korsešizstrādājuma sastāvdaļām tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tā, lai patērētājs varētu skaidri saprast, uz kuru izstrādājuma sastāvdaļu informācija attiecas.

31. Izkodinātiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā, kā arī var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izkodinājuma raksta daļām, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

32. Izšūtiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā un to var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izšuvuma diegiem, norādot attiecīgo daļu nosaukumus. Ja izšūtā daļa ir mazāka par 10 % no tekstilizstrādājuma virsmas, norāda tikai pamatnes drānas tekstilšķiedru sastāvu.

33. Stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu tekstilšķiedru serdeņa un tinuma un tiek piedāvātas pārdošanai patērētājam šādā veidā, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā vai atsevišķi serdenim un tinumam, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

34. Samta un plīša tekstilizstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem, kas līdzīgi samtam vai plīšam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā. Ja tekstilizstrādājuma pamatnei un lietojumvirsmai ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, to var norādīt atsevišķi katrai sastāvdaļai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

35. Grīdas pārklājiem un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatnes un lietojumvirsmas tekstilšķiedru sastāvs, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā var norādīt tikai lietojumvirsmai, minot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

36. Šo noteikumu 2.pielikumā minēto tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāvu var nenorādīt, izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto gadījumu.

37. Šo noteikumu 3.pielikumā minēto viena veida un vienāda sastāva tekstiliz­strādājumu kopīgajā marķējumā var norādīt tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu, ja tie ir paredzēti pārdošanai patērētājiem kopā.

38. Tekstilizstrādājumiem, kuri tiek pārdoti metros, tekstilšķiedru sastāvu norāda atgriezumam vai rullim (baķim).

39. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto tekstilizstrādājumu tekstil­šķiedru sastāvu norāda tā, lai patērētājs var pilnībā iepazīties ar attiecīgo informāciju.

3. Tekstilšķiedru sastāva noteikšana

40. Nosakot tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, neņem vērā šādas tekstilizstrādājuma sastāvdaļas:

40.1. visiem tekstilizstrādājumiem:

40.1.1. dekordetaļas, eģes, etiķetes, zīmotnes, emblēmas, apmales un dekordetaļas, kas nav tekstilizstrādājuma būtiska sastāvdaļa;

40.1.2. ar tekstilmateriāliem apvilktas pogas un sprādzes;

40.1.3. aksesuārus, rotājumus, neelastīgās lentes, elastīgos pavedienus un joslas, kas pievienotas īpašās tekstilizstrādājuma vietās;

40.1.4. redzamās un atdalāmās dekoršķiedras;

40.1.5. tekstilšķiedras, kurām ir antistatiska iedarbība;

40.2. grīdas pārklājiem un paklājiem – visas daļas, izņemot lietojumvirsmu;

40.3. mēbeļdrānām – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido lietojumvirsmas virsmas daļu;

40.4. priekškariem un aizkariem – saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido auduma labās puses daļu;

40.5. citiem tekstilizstrādājumiem:

40.5.1. pamatnes drānu, kā arī stingrojumus un pastiprinājumus (pavedie­nus vai materiālus, kas pievienoti īpašās tekstiliz­strādājuma vietās, lai piešķirtu tam stingrumu vai biezumu);

40.5.2. starplikas un paaudeklojumus (padrānas);

40.5.3. šujamdiegus un saistdiegus, ja tie neaizstāj auduma šķērus vai audus;

40.5.4. pildījumus, kuriem nav siltum­izolācijas funkciju;

40.5.5. oderes (ievērojot šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu);

40.6. eļļotājus, saistvielas, smadzinātājus, smites, apretes, impregnētājus, palīgvielas, kas izmantotas krāsošanai, apdrukāšanai un citiem tekstiliju apstrādes procesiem. Minētās vielas tekstilizstrādājumos nedrīkst būt tādā daudzumā, ka varētu maldināt patērētāju.

41. Tekstildrānu apakšslāņu materiāli, kas kalpo par pamatni lietojumvirsmai, īpaši segās un divslāņu drānās, arī samta vai plīša drānās un tiem līdzīgos izstrādājumos, nav uzskatāmi par savrupu paoderējumu, kurš jāatdala.

42. Pēc šo noteikumu 40.punktā minēto sastāvdaļu atdalīšanas tekstilšķiedru procentuālo sastāvu tekstilizstrādājumā nosaka, ņemot vērā katras tekstilšķiedras sausajai masai pieskaitāmo saskaņoto resorbātu (galvenokārt mitruma) masas pieļāvumu (piesvara procentuālo daļu) (4.pielikums).

4. Dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes

43. Lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai, veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, izmantojot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponetu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes saskaņā ar šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.pielikumu, kurās lieto manuālo un ķīmisko atdalīšanu, ievērojot testējamo paraugu un raudžu sagatavošanas procedūru.

44. Ja attiecīgā veida dažādšķiedru maisījuma kvantitatīvajai analīzei Eiropas Savienībā nav ieviesta vienota metode, to analizē, izmantojot jebkuru zinātniski pamatotu metodi, un testēšanas pārskatā norāda iegūto rezultātu un lietotās metodes precizitātes pakāpi.

45. Testēšanas paraugu atlasei, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu, izmanto šo noteikumu 9.pielikumā minēto procedūru.

5. Tekstilpreču marķējuma kontrole

46. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

47. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt tekstilizstrādājumu paraugus un nodrošināt ekspertīzi, lai pārbaudītu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām tekstilizstrādājuma sastāva pārbaudēs izmantotajām analīžu metodēm. Ja ekspertīzē konstatēts, ka marķējumā sniegtā informācija neatbilst attiecīgajās analīzēs noteiktajam tekstilšķiedru sastāvam, izdevumus par analīzes veikšanu sedz ražotājs vai pirmais preces ievedējs Latvijā, ja preces ražotājs atrodas ārpus Latvijas.

48. Latvijā aizliegts izplatīt tekstiliz­strādājumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.

6. Noslēguma jautājumi

49. Atzīt par spēku zaudējušiem:

49.1. Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.272 “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 65.nr.; 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.);

49.2. Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumus Nr.675 “Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 138.nr.; 2007, 165.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1973.gada 26.februāra Direktīvas 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršo tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei;