Zaudējis spēku - Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr.40Rīgā 2009.gada 16.jūlijā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 39.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā monetārās finanšu iestādes sagatavo un iesniedz mēneša bilances pārskatu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini.

2.1. Sektoru termini

2.1.1. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi – finanšu iestādes, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības sniedz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

2.1.2. Centrālās bankas – iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana.

2.1.3. Centrālā valdība – valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 1995 (tālāk tekstā – Eiropas kontu sistēma) prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Latvijas Republikā banku un monetārajā statistikā valsts sociālās apdrošināšanas fondus uzrāda pie centrālās valdības.

2.1.4. Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – citi finanšu starpnieki) – finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, ne-MFI noguldījumi un noguldījumu aizstājēji vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. Citi finanšu starpnieki ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

2.1.5. Finanšu instrumentsabiedrība – trasta sabiedrība vai cita juridiskā persona, kas nav monetārā finanšu iestāde un kas izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus (financial vehicle corporation). Tās darbība ir ierobežota tikai ar šim mērķim nepieciešamajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina finanšu instrumentsabiedrības saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem. Iniciators ir juridiskā persona, kas pati vai ar saistītu juridisko personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kurš rada saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un kurš kļūst par vērtspapīrošanai pakļauto riska darījumu.

2.1.6. Finanšu palīgsabiedrība – finanšu iestāde, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Centrālais depozitārijs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas punkti, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

2.1.7. Klients – fiziskā vai juridiskā persona, kurai monetārās finanšu iestādes sniedz finanšu pakalpojumus.

2.1.8. Mājsaimniecība – fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs. Latvijas Republikā par mājsaimniecību uzskatāma arī pašnodarbinātā persona, ja viņa nav reģistrējusi savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

2.1.9. Mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi – biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma. Šādas biedrības un nodibinājumi ir, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

2.1.10. Monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI) – centrālā banka, kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, naudas tirgus fonds un cita finanšu iestāde, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestāde, kuras pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija.

2.1.11. Naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.11.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.1.11.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.1.11.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot)).

2.1.12. Nefinanšu sabiedrība – saimnieciska vienība, kas ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Ir valsts un privātās nefinanšu sabiedrības.

2.1.13. Ne-MFI – MFI klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi.

2.1.14. Nerezidenti – visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā.

2.1.15. Radniecīgā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret MFI ir vai nu meitassabiedrība, vai mātessabiedrība, vai arī mātessabiedrības cita meitassabiedrība (tālāk tekstā – arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno MFI un citu MFI).

2.1.16. Rezidenti – visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs. Iestādes, kas atrodas ārzonu finanšu centros, tiek uzskatītas par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.

2.1.17. Saistītā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā MFI pieder tiešā ceļā vai netiešā ceļā (izmantojot meitassabiedrības) iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50% no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno MFI un citu MFI).

2.1.18. Starptautiskās institūcijas – institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds. Ja nav citu norāžu, mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos starptautiskās institūcijas uzrāda atbilstoši to galvenās mītnes atrašanās vietai un Starptautisko institūciju sektoru sarakstam, kas atrodams Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē “Saites”.

2.1.19. Valdība – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību un vietējo valdību. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.

2.1.20. Valsts nefinanšu sabiedrība – nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.

2.1.21. Vietējā valdība – valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu pēc Eiropas kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.

2.2. Instrumentu kategoriju termini

2.2.1. Aizdevumu iespēja – pastāvīgā iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm Latvijas Bankā saņemt automātiskos un pieprasījuma aizdevumus pret ķīlu.

2.2.2. Atjaunojamais kredīts (revolving loan) un pārsnieguma kredīts (overdraft)

2.2.2.1. Atjaunojamais kredīts – kredīts, kam ir šādas pazīmes: klients var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam; pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot; kredītu var izmantot atkārtoti; nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus.

2.2.2.2. Pārsnieguma kredīts – norēķinu konta debeta atlikums.

2.2.3. Emitēti parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100% – MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu komponentu kombinācijas dēļ. 100% pamatkapitāla garantija attiecas uz vienošanos par sākotnējā kapitāla atmaksāšanu.

2.2.4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu.

2.2.5. Īstermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot).

2.2.6. Kredīts mājokļa iegādei – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai. Šajā kategorijā iekļauj tādus hipotēku kredītus un aizdevumus mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus.

2.2.7. Netirgojami parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kas nav tirgojami un kurus nevar pārdot otrreizējā vērtspapīru tirgū.

2.2.8. Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi).

2.2.9. Noguldījumu iespēja – pastāvīgā iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm pēc to pieprasījuma veikt Latvijas Bankā noguldījumus ar Latvijas Bankas noteikto procentu likmi.

2.2.10. Norēķinu kartes bezprocentu kredīts – kredīts, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kartes turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu (convenience credit).

2.2.11. Norēķinu kartes procentu kredīts – kredīts, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītam, t.i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% (extended credit). Šajos gadījumos klientam jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu.

2.2.12. Pakārtotās saistības – saistības, kuras radījuši aizņēmumi, kas aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu MFI likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

2.2.13. Patēriņa kredīts – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu. Patēriņa kredīti ir arī aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem.

2.2.14. Pārējie kredīti – kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai.

2.2.15. Repo darījums – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.

2.2.16. Reverse repo darījums – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.

2.2.17. Sindicētais kredīts – vienotais kredīta līgums, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji.

2.2.18. Vērtspapīrošana – darbība, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu (piemēram, kredītu) ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai finanšu instrumentsabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapīrošanas nolūkam un emitē vērtspapīrus.

2.3. Citi termini

2.3.1. Citu terminu (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti, finanšu aktīvi, finanšu instrumenti, finanšu līzings, finanšu saistības, līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā) lietojums atbilst Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju terminu lietojumam.

3. MFI mēneša bilances pārskats un tā pielikumi tiek sagatavoti nolūkā iegūt finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu un makroekonomisko prognozēšanu un informētu sabiedrību un starptautiskās institūcijas par banku sistēmas attīstību Latvijas Republikā.

2. “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu saraksta” uzturēšana

4. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (tālāk tekstā – saraksts) Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē “Statistika”. Sarakstu iekļauj arī Eiropas Centrālā banka savā interneta vietnē, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

5. Sarakstu uztur un lieto tikai informatīviem mērķiem.

6. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas kredītiestādes vai Eiropas Savienības valstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni “Saites”) reģistrētas MFI un to filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Sarakstā iekļauj arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētas un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kuras uzsākušas elektroniskās naudas emisiju.

7. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas krājaizdevu sabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

8. Latvijas Banka sarakstā iekļauj tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētos naudas tirgus fondus, kurus pārvalda Eiropas Savienības valstī reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

9. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos naudas tirgus fondus statistikas pārskatu sniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

3. Mēneša bilances pārskata un tā pielikumu sagatavošana

3.1. Mēneša bilances pārskata sagatavošanas pamatprasības

10. MFI sagatavo mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus, aizpildot šādas veidlapas:

10.1. Mēneša bilances pārskats (1. pielikums);

10.2. A pielikums “Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku” (2. pielikums);

10.3. A pielikuma izvērsums A1-R1 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā” (3. pielikums);

10.4. A pielikuma izvērsums A1-R3 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās ārvalstu valūtās” (4. pielikums);

10.5. A pielikuma izvērsums A1-R4 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro” (5. pielikums);

10.6. A pielikuma izvērsums A2-R1 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā” (6. pielikums);

10.7. A pielikuma izvērsums A2-R3 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās ārvalstu valūtās” (7. pielikums);

10.8. A pielikuma izvērsums A2-R4 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro” (8. pielikums);

10.9. A pielikuma izvērsums A-E “Prasības un saistības pret euro zonas valstu MFI” (9. pielikums);

10.10. B pielikums “Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi” (10. pielikums);

10.11. B pielikuma izvērsums B-E “Kredīti euro zonas valstu ne-MFI un euro zonas valstu ne-MFI noguldījumi” (11. pielikums);

10.12. B pielikuma izvērsums B-P “Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti” (12. pielikums);

10.13. C pielikums “Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību” (13. pielikums);

10.14. F pielikums “Peļņas un zaudējumu aprēķins” (14. pielikums);

10.15. F pielikuma izvērsums F-N “Ar nerezidentiem saistītie pārējie administratīvie izdevumi” (15. pielikums);

10.16. J pielikums “Aktīvi pārvaldīšanā” (16. pielikums);