Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu

Ministru kabineta noteikumi Nr.752Rīgā 2009.gada 7.jūlijā (prot. Nr.47 43.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.1.aktivitātes "Atbalsts zinātnei un pētniecībai" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – aktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Finansējumu aktivitātes ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 800/2008).

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

3.1.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kas neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošajiem dokumentiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) veic šādas pamatdarbības – zinātniskā darbība un zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā. Ieņēmumus, kas iegūti, īstenojot šīs pamatdarbības, atkārtoti investē pamatdarbībās. Komersantiem, kuri var ietekmēt zinātnisko institūciju kā tās akcionāri vai dalībnieki, nav priekšrocību uz zinātniskās institūcijas pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

3.1.2. projektā īstenojamās darbības atbilst šo noteikumu 3.1.1.apakš­punktā definētajai zinātnisko institūciju pamatdarbībai;

3.2. ar saimniecisku darbību saistīts projekts – projekts, kuru īsteno zinātniskā institūcija:

3.2.1. kas neatbilst šo noteikumu 3.1.1.apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

3.2.2. kas atbilst šo noteikumu 3.1.1.apakš­punktā noteiktajai zinātniskās institūcijas definīcijai, bet projektu īsteno komersanta uzdevumā. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no zinātniskās institūcijas projekta ietvaros veiktās darbības, pilnībā piešķir komersantam;

3.3. eksperimentālā izstrāde – zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu attiecīgu zināšanu vai prasmju apgūšana, kombinēšana, modelēšana vai izmantošana, lai konceptuāli definētu, plānotu un dokumentētu jaunus produktus vai tehnoloģijas, kas nepieciešamas jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei. Eksperimentālas izstrādes ietvaros veiktās darbības var ietvert dokumentu (tai skaitā projektu, rasējumu, plānu), produktu vai tehnoloģisko līniju modeļu (prototipu) izstrādi, ja minētie dokumenti vai produktu modeļi nav domāti tiešai pārdošanai, bet tehnoloģisko līniju modeļi – tiešai rūpnieciskai ražošanai. Produktu vai tehnoloģisko līniju eksperimentālo ražošanu un testēšanu drīkst finansēt, ja to nevar izmantot vai pārveidot tā, lai izmantotu rūpniecībā vai saimnieciskajā darbībā, izņemot gadījumu, ja modelis ir gala komercprodukts un tā ražošanas izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas;

3.3.1 iekšējās darbības – pētniecības organizācijas radīto zināšanu pārvaldības veids, ja zināšanu un tehnoloģiju pārnesi veic:

3.3.1 1. pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums – tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums;

3.3.1 2. pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām;

3.3.1 3. pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem atklātā konkursā;

3.4. jauna tehnoloģija – būtiskas izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, kas ietver ievērojamas tehnisko paņēmienu, tehnoloģiju, iekārtu vai programmatūras izmaiņas, lai uzlabotu ražošanas procesu vai ražošanas metodes un to ieviešana nodrošinātu jaunu produktu ražošanu;

3.5. jauns (inovatīvs) produkts – jaunas preces vai pakalpojumi, kā arī preces un pakalpojumi, kuriem ir būtiski uzlabotas funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids (tai skaitā būtiski mainīti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai citas funkcionālās īpašības). Produkts nav kvalificējams kā jauns, ja tā inovācija ietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, atjaunošanu, regulāras sezonālas izmaiņas, produkta pielāgošanu viena klienta vajadzībām un citas nebūtiskas izmaiņas;

3.6. lielais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai;

3.7. praktiskas ievirzes pētniecība – eksperimentāls un teorētisks darbs, kas var ietvert rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi un tehnisko priekšizpēti (turpmāk – pētniecība);

3.8. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

3.9. rūpnieciskie pētījumi – plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs, lai iegūtu zināšanas un prasmes jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei vai jau esošo produktu un tehnoloģiju uzlabošanai. Rūpnieciskajos pētījumos ietilpst arī komplektējošo daļu radīšana kompleksām sistēmām, kas vajadzīgas rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši vispārējo tehnoloģiju apstiprināšanai, izņemot modeļus;

3.10. sīkais, mazais un vidējais komersants – komersants, kas atbilst Komisijas Regulas Nr. 800/2008 1.pielikumā noteiktajai definīcijai;

3.11. tehniskā priekšizpēte – rūpnieciskā pētījuma vai eksperimentālās izstrādes tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, tai skaitā projekta ieviešanas alternatīvu izmaksu un ieguvumu ekonomiskā analīze, ekonomiskās analīzes izstrāde un citas ar projekta sākotnējās koncepcijas izpēti saistītas darbības;

3.12. valsts zinātniskā institūcija – valsts zinātniskais institūts, valsts dibināta augstskola vai valsts dibinātas augstskolas zinātniskais institūts (tai skaitā augstskolas struktūrvienība, centrs, klīnika, izmēģinājumu stacija);

3.13. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu, ražotprasmes un tehnoloģiju nodošana no izstrādātāja lietotājam, pielāgojot minētās zināšanas un tehnoloģijas lietotāja vajadzībām, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas;

3.14. zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts, augstskola vai augstskolas zinātniskais institūts.

4. Aktivitātes mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī noteiktajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem:

4.1. 2006.–2009.gadā, ja projekta iesniedzējs atbilstoši šo noteikumu 71.punktam projekta īstenošanu uzsāk pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim:

4.1.1. agrobiotehnoloģija (inovatīvas, videi draudzīgas pārtikas produktu ieguves tehnoloģijas);

4.1.2. informātika (droša programmatūra, integrētas informācijas un komunikācijas sistēmas un tīkli, elektroniskās tehnoloģijas);

4.1.3. biomedicīna un farmācija (gēnu tehnoloģijas un jaunu bioloģiski aktīvu vielu sintēzes tehnoloģijas);

4.1.4. enerģētika (videi draudzīgi atjaunojamās enerģijas veidi, enerģijas piegādes drošība un efektīva izmantošana);

4.1.5. materiālzinātne (nanotehnoloģijas funkcionālo materiālu iegūšanai, jaunas paaudzes kompozītmateriāli);

4.1.6. meža zinātne (jauni produkti un tehnoloģijas meža zinātnē un koksnes tehnoloģijās);

4.1.7. medicīnas zinātne (jauni produkti un tehnoloģijas medicīnas zinātnē);

4.1.8. vides zinātne (klimata maiņas reģionālā ietekme uz ūdeņu ekosistēmām un adaptācija, Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu vides ilgtspējīga apsaimniekošana un aizsardzība);

4.2. 2010.–2013.gadā, ja projekta iesniedzējs atbilstoši šo noteikumu 71.punktam projekta īstenošanu uzsāk pēc 2010.gada 1.janvāra:

4.2.1. enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība);

4.2.2. inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

4.2.3. nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība);

4.2.4. sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas);

4.2.5. vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.

5. Aktivitātes mērķi sasniedz, veicinot šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

5.1. iznākuma rādītājs – atbalstīti 200 pētniecības projekti līdz 2013.gada 31.decembrim;

5.2. rezultāta rādītāji:

5.2.1. pieaudzis starptautiski atzītu publikāciju skaits gadā – līdz 800 publikācijām 2013.gadā;

5.2.2. pieaudzis pieteikto starptautisko patentu skaits gadā – līdz 43 starptautiskiem patentu pieteikumiem 2013.gadā.

6. Projektā var īstenot vienu vai vairākas atbalstāmās darbības:

6.1. pētniecība;

6.2. pētniecības rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšana;

6.3. pētniecības rezultātu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana.

7. Aktivitātes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). Atbildīgā iestāde:

7.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:

7.1.1. izstrādā, apstiprina un ievieto savā tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas;

7.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

7.2. izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija);

7.3. izstrādā un apstiprina komisijas nolikumu;

7.4. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi;

7.5. saskaņo šo noteikumu 78. un 79.punktā minētos projekta grozījumus;

7.6. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu;

7.7. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 10.punktā noteiktais aktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, un uzrauga un kontrolē pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī.

8. Sadarbības iestādes funkcijas nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde). Sadarbības iestāde:

8.1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izstrādā vienošanās un līguma par projekta īstenošanu projektus, nosakot projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz tos saskaņošanai atbildīgajā iestādē;

8.2. ar finansējuma saņēmēju slēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu atbilstoši tā juridiskajam statusam;

8.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

8.4. sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai valsts budžeta līdzekļu plānošanai nepieciešamo informāciju par projektu īstenošanu;

8.5. izskata finansējuma saņēmēja iepirkumu plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

8.6. sagatavo un iesniedz atbildīgajā iestādē informāciju par aktivitātes īstenošanu un aktivitātei pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu;

8.7. sagatavo maksājumu prognozi un iesniedz to maksājumu iestādē;

8.8. sagatavo Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieprasījumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam un iesniedz to vadošajā iestādē un atbildīgajā iestādē;

8.9. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju;

8.10. sniedz finansējuma saņēmējam informāciju par noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu izpildes prasībām un izpildi;

8.11. apstiprina grozījumus projektā;

8.12. uzkrāj datus par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

8.13. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes ietvaros noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu;

8.14. uzrauga ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta atbilstību šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā minētajam kritērijam projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

8.15. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus.

9. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

10. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 33 573 170 latu.

11. Projekta iesniegumā noteiktā minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 70 280 latu, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 491 962 lati.

12. Aktivitāti īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā par visu pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

13. Projekta iesniedzējs var būt Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts, augstskola vai augstskolas zinātniskais institūts (turpmāk – projekta iesniedzējs).

14. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt un īstenot individuāli vai partnerībā ar komersantiem vai citām Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām institūcijām (turpmāk – sadarbības partneris), noslēdzot sadarbības līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – sadarbības projekts). Ja īsteno sadarbības projektu, projekta iesniegumu iesniedz vadošais sadarbības partneris, kurš ir atbildīgs par projekta īstenošanu, ir uzskatāms par projekta iesniedzēju un, ja projekts tiek apstiprināts, – par finansējuma saņēmēju.

15. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktās prasības:

15.1. tas ar tiesas lēmumu nav atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā un nav radusies cita līdzīga situācija, kādu paredz valsts normatīvie akti;

15.2. tam nav nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu;

15.3. tas projekta īstenošanas laikā sadarbības iestādei un atbildīgajai iestādei nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

15.4. tas nav saņēmis vai neplāno saņemt finansējumu no valsts, Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros, izņemot šo noteikumu 23.punktā minētos gadījumus;

15.5. tas neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam. Grūtībās nonācis komersants ir komersants, kura pamatkapitāls ir samazinājies vairāk par pusi, no kura vairāk nekā ceturtdaļa ir samazināta pēdējos 12 mēnešos. Šo nosacījumu nepiemēro komersantam, kas ir reģistrēts mazāk nekā pirms trim gadiem;

15.6. tas atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrijā ir iesniedzis zinātniskā institūta publiskos pārskatus par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem (ja zinātniskā institūcija ir dibināta mazāk nekā pirms trim gadiem, ir iesniegti publiskie pārskati par noslēgtajiem pārskata gadiem atbilstoši tās reģistrācijai Zinātnisko institūciju reģistrā).

III. Ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta īstenošanas nosacījumi

16. Ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu 7,5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no šādiem nacionālajiem līdzekļiem:

16.1. projekta iesniedzējs, kas ir valsts zinātniskā institūcija:

16.1.1. (svītrots ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.134);

16.1.2. no pieejamā valsts budžeta finansējuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai;

16.1.3. no citiem valsts zinātniskās institūcijas rīcībā esošiem līdzekļiem, tai skaitā nacionāliem publiskiem līdzekļiem, kredītresursu līdzekļiem vai ieguldījumiem natūrā, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi auditēt un novērtēt atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai novērtēšanas metodikai un šo noteikumu 17.punktā minētajiem nosacījumiem. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

16.2. projekta iesniedzējs, kas nav valsts zinātniskā institūcija, – no zinātniskās institūcijas rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā kredītresursu līdzekļiem vai ieguldījumiem natūrā, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi auditēt un novērtēt atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai novērtēšanas metodikai un šo noteikumu 17.punkta nosacījumiem. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

17. Ieguldījumus natūrā var veidot:

17.1. pamatlīdzekļi – tehnoloģiskās iekārtas (iekārtas, mēraparatūra, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas), kuru kopējo lietošanas vērtību aprēķina, ņemot vērā katra projekta ietvaros izmantotā pamatlīdzekļa minimālo vērtību (vidējās vienas darbdienas lietošanas izmaksas visā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas periodā) un laiku, kādā pamatlīdzekli plānots izmantot projektā paredzēto darbību veikšanai. Kopējo pamatlīdzekļu lietošanas vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

P – kopējā pamatlīdzekļu lietošanas vērtība, latos;

Vi – i-tā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība (iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa), latos;

i – pamatlīdzekļa variante (i = 1, 2, .., n; n – pamatlīdzekļu skaits);