Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.918Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. (svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720);

1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaim­niecības jomā;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);

1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.1 pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.

II. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

3. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

4. Zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

5. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.

6. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

7. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

7.1 (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

8. Ja slēdz jaunu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu vai pagarina nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus.

III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts

9. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

10. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

11. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

12. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

13. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.

14. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13. punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu, kā arī ievērojot šādus nomas līguma termiņus:

14.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;

14.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.

15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalīb­valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem.

16. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 15.punktā minētajos ūdeņos fiziskām un juridiskām personām, kas saņēmušas licenci komerc­darbībai zvejniecībā, iznomā, nosakot attiecīgu nozvejas limitu konkrētām zivju sugām un, ja nepieciešams, katram zvejas rajonam.

17. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, ievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

18. Ja nomnieki nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnie­ciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

V. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

19. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības iegūst un izmanto saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. pantu un normatīvajiem aktiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iegādājoties attiecīgajā kalendāra gadā derīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti, kuras veidi, maksas lielums un iegādes iespējas minētas šo noteikumu 2.1 pielikumā. Samaksa tiek veikta kartes iegādes brīdī (tirdzniecības vietās vai internetā) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

19.1 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav jāiegādājas personām, kas jaunākas par 16 gadiem vai vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

20. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu organizē Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", pildot deleģēto uzdevumu, ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

21. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļauju (licenci).

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

22. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

23. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

24. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

25. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

VII. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

26. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

27. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

28. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana

29. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

30. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai Zemkopības ministrijā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

31. Šo noteikumu 30. punktā minēto iesniegumu un ar to saistītos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

32. Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

33. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par izsoles norises vietu un laiku.

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

34. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

35. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

36. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

37. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

38. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

39. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

40. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

41. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

42. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

43. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

44. Zemkopības ministrija vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Zemkopības ministrijas vai pašvaldības mājaslapā internetā.

45. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.

46. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) vai Zemkopības ministrijas personā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) vai Zemkopības ministrija paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

48. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

49. Ja tiek pilnībā apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

50. Rīkojot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli, šo noteikumu 2.1 pielikumā norādīto maksu izmanto kā izsoles sākuma cenu.

51. Rīkojot rūpnieciskās zvejas licenču izsoli saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

52. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas paraug­līgumu (1.pielikums).

54. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus.

55. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

56. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

57. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

58. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

59. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

60. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

61. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

62. Iznomātājs katru gadu sastāda un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Protokolu komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos var sastādīt uz termiņu līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku limits un ja šis termiņš iekļaujas zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā. Zvejas rīku limiti protokola piecu gadu darbības periodā paliek nemainīgi.

63. Protokolā gada laikā pēc abpusējas vienošanās var izdarīt grozījumus (palielināt vai samazināt limitu), izņemot šo noteikumu 64.punktā minētos gadījumus.

64. Iznomātājs gada laikā var vienpusēji izdarīt grozījumus protokolā, samazinot zvejas limitu, ja nomnieks:

64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinā­jumu;

64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

65. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

66. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.

67. (Svītrots ar MK 15.11.2022. noteikumiem Nr. 720)

68. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

XIII. Zvejas limita saņemšana un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana

69. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, ievēro kopējo pieļaujamo limitu, kā arī konkrēto zvejas limitu, kas noteikts šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos, kuros rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vietējā pašvaldība.

70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā.

71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatē­riņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.

71.1 Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā apgūtajai limita daļai, papildus ņemot vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:

71.1 1. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek uzskatīts nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;

71.1 2. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts vismaz 80 procentu apjomā, nozvejas limits nomniekam tiek uzskatīts par pilnībā apgūtu un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;

71.1 3. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neapgūto nozvejas limita daļu;

71.1 4. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas veiktās starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā.

71.2 Zivsaimniecības konsultatīvā padome var ierosināt Zemkopības ministrijai atsevišķu zivju sugu zvejas efektivitātes noteikšanai arī citus šo noteikumu 71.1 punktā neminētus kritērijus, kas piemērojami konkrētajā nozvejas limitu piešķiršanas gadā, ja tie ir nepieciešami atkarībā no situācijas maiņas atsevišķu zivju sugu zvejā. Zemkopības ministrija par šādu zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriju piemērošanu pieņem lēmumu par konkrēto zivju sugu zvejas regulēšanas pasākumiem attiecīgajā kalendāra gadā.

71.3 Pašvaldības dome nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai.

72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.1, 71.2 un 71.3 punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem.

73. Zemkopības ministrija vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.

74. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc zvejas licences zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos saņemšanas attiecīgajā pašvaldībā. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.

75. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.

76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.

77. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.