Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.950Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.54 14.§)

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmo daļu un Valsts aizsardzības dienesta likuma 30. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību, lai nodrošinātu nelaimes gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu, uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī nodrošinātu nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.

2. Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu.

3. Atbilstoši šiem noteikumiem izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos uzskatāma par nodarbināto, tai skaitā ar personām ražošanas vai mācību prakses laikā un personām, kuras tiek nodarbinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar citiem darba ņēmējiem, kuri atbilstoši Darba aizsardzības likumam nav nodarbinātie, bet kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ar valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem (turpmāk – cietušais).

4. Noteikumi neattiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši:

4.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

4.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militār­personām;

4.3. ar valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem.

5. Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:

5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību:

5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm;

5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;

5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

6. Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz šo noteikumu 5.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar cietušo:

6.1. uzņēmuma teritorijā (darba vietā) darba laikā, ieskaitot darba laika pārtraukumus;

6.2. pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tai skaitā atrodoties komandējumā vai darba braucienā vai veicot darbu attālināti;

6.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai dienesta pienākumiem, kā arī ar darba devēja rakstisku rīkojumu vai darba devēja uzdevumā darba vajadzībām izmantojot personisko transportlīdzekli;

6.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī tiešā ceļā uz darbu vai no darba vai atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā;

6.5. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba procesa netraucētu norisi vai vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, arī ja nav bijis darba devēja rīkojums;

6.6. ja, cietušajam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu slimību vai hroniskas slimības saasināšanos vai cietušā veselības traucējumus izraisījuši dzīvnieki vai kukaiņi, vai veselības traucējumi radušies dabas katastrofas rezultātā;

6.7. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja (cita darba devēja teritorijā);

6.8. ja nav noslēgts darba līgums, bet Valsts darba inspekcija (turpmāk – inspekcija) konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.

7. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

8. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

9. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja nodarbināto personu, neizmeklē un šajos noteikumos minēto aktu nesastāda, izņemot šo noteikumu 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā noteikto gadījumu.

10. Inspekcija kontrolē, kā darba devējs veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

11. Inspekcija pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā nonākuši jauni fakti par notikušo nelaimes gadījumu, vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus un no jauna sastādīt aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts) (1.pielikums).

II. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas vispārīgie jautājumi

12. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātie – cietušais un liecinieki – nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Personas, kurām ir ziņas par notikušo nelaimes gadījumu, kā arī cietušais un liecinieki, ja tie nav nodarbinātie, par notikušo nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.

13. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses, informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

14. Ja ir aizdomas par to, ka cietušais lietojis alkoholu vai citas psiho­tropas vielas un tas ir nelaimes gadījuma iemesls, un var būtiski mainīt izmeklēšanas rezultātu, cietušo uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, nosūta uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

15. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu, izņemot šo noteikumu 59.punktā minētos gadījumus, kad notikuma vietu saglabā neskartu arī tad, ja tas traucē darba procesu.

16. Ja notikuma vietu nav iespējams saglabāt neskartu, uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušajam situāciju nelaimes gadījuma vietā fiksē dokumentā, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts) un norādot dokumenta sagatavošanas datumu un laiku, kā arī dokumenta sagatavotāja vārdu un uzvārdu. Dokumentu paraksta tā sagatavotājs.

17. Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs vai inspekcija, ja cietušais nav nodarbinātais vai cietušais ir ārvalsts darba devēja nodarbinātais, kas ārvalsts darba devēja uzdevumā veica pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, triju darbdienu laikā, no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 18.punktā minēto izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi (2.pielikums).

18. Ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 19.punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).

19. Smagi veselības traucējumi ir:

19.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):

19.1.1. bojājumi, kas penetrē uz galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

19.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

19.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;

19.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

19.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

19.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

19.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

19.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

19.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

19.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

19.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi vai bezsamaņa, vai amnēzija);

19.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

19.2. garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;

19.3. iegurņa kaula lūzumi;

19.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

19.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

19.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

19.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

19.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

19.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

19.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

19.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

19.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi.

20. Ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.

21. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai šo noteikumu 22.punktā minētās informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu, izņemot šo noteikumu 60. un 60.1 punktā minētos gadījumus, kad nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic ilgākā laikposmā. Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz 30 darbdienām.

22. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu vai cietušajam šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.

23. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs vai inspekcija, vai atsevišķos šo noteikumu VI, VII, VIII vai IX nodaļā minētajos gadījumos – darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona.

24. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs:

24.1. ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;

24.2. ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

24.3. ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi;

24.4. ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.

25. Nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija:

25.1. ja noticis nelaimes gadījums ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

25.2. ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja;

25.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi, izņemot šo noteikumu 24.2., 24.3. un 24.4.apakšpunktā minētos gadījumus;

25.4. ja iestājusies cietušā nāve, izņemot šo noteikumu 24.2. un 24.4.apakšpunktā minētos gadījumus;

25.5. ja nelaimes gadījums noticis ar ārvalsts darba devēja Latvijā nodarbināto personu, kas ir sociāli apdrošināta Latvijā;

25.6. ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš ārvalsts darba devēja uzdevumā veic darba pienākumus pie cita darba devēja Latvijā;

25.7. ja nelaimes gadījumā cietušais ārvalsts darba devēja nodarbinātais lūdz izmeklēt Latvijā notikušo nelaimes gadījumu.

26. Ja ir šaubas, vai cietušais ir sociāli apdrošināta persona, inspekcijas amatpersona pieprasa informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kas nekavējoties sniedz ziņas par to, vai cietušais ir darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai ir reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs.

27. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba devējs iesaista:

27.1. darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;

27.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

27.3. citas personas, ja nepieciešams.

28. Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš veic darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu izmeklē nodarbinātā darba devējs, papildus šo noteikumu 27.punktā minētajām personām iesaistot tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba vai civildienesta pienākumus.

28.1 Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš ārvalsts darba devēja uzdevumā veica darba pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām personām nelaimes gadījuma izmeklēšanā iesaista tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba pienākumus.

29. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā inspekcija ir tiesīga pieaicināt šādas personas:

29.1. darba devēju vai darba devēja norīkotu personu;

29.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

29.3. citus speciālistus, ja nepieciešams.

30. Personas, kas veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir tiesīgas pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, nodarbinātajiem, lieciniekiem un cietušā saistībā ar nelaimes gadījumu. Mutiski sniegtie paskaidrojumi tiek noformēti rakstiski.

31. Pēc izmeklēšanas beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu četros eksemplāros (papīra formā), izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minēto gadījumu, kad aktu sastāda divos eksemplāros. Ja cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi vai nāve, papildu akta eksemplāru sastāda šo noteikumu 6.7.apakš­punktā minētajā gadījumā un gadījumā, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ja aktu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, to sagatavo kā vienu elektroniskā dokumenta oriģinālu.

32. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu sastāda par katru cietušo vai bojāgājušo.

33. Noformējot aktu (1.pielikums):

33.1. neaizpilda 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

33.2. 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

33.3. ja nepieciešams, 7.punktā norāda būtisku papildinformāciju, tai skaitā par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas;

33.4. ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, aili “Akts sastādīts 20__.g. __. ______ ___ eksemplāros” un rekvizītu “paraksts” neaizpilda.

34. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, aktā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

35. Aktā norāda, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

35.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

35.2. inspekcija, ņemot vērā ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās (turpmāk – ārstu komisija) atzinumā par nelaimes gadījumā darbā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem (turpmāk – ārstu komisijas atzinums) (6.pielikums) norādīto, izvērtējusi, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts vai nav iespējams noteikt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska novērtējumu;

35.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesīb­aizsardzības institūcijas;