Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.1056Rīgā 2009.gada 15.septembrī (prot. Nr.57 23.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11. panta trešās daļas 3. punktuun Augu aizsardzības likuma 5. panta 5. punktu

I. Vispārīgās prasības

1. Noteikumi nosaka:

1.1. lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

1.2. integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un prasības.

2. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

II. Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības

3. Prasības, kas noteiktas šajā nodaļā, attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, un personām, kas otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai izmanto profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju sniegtos pakalpojumus (turpmāk – lietotājs).

3.1 Lietotājs ik pa septiņiem gadiem nodrošina augšņu agroķīmisko izpēti vai augšņu analīžu paraugu ņemšanu no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic laboratorijā, kas atbilstošajā jomā ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā. Lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, augšņu agroķīmisko izpēti vai augsnes analīzes nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Vienu augsnes paraugu ņem no platības (lauka), kas nav lielāka par sešiem hektāriem, nodrošinot, ka analīžu rezultātos ir norādīts konkrētā lauka numurs vai nosaukums.

4. Kultūraugu audzē atbilstoši tā audzēšanas tehnoloģijai.

4.1 Lietotājs sagatavo kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz šo noteikumu 3.1 punktā minēto augšņu agroķīmiskās izpētes vai augšņu analīžu rezultātu datiem. Lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, mēslošanas plānu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

4.2 Lai saimniecībā aizsargātu derīgos organismus, lietotājs pēc iespējas saglabā derīgo organismu mājvietas un īsteno pasākumus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

4.3 Lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu pamatotu lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanai, lietotājs:

4.3 1. aktīvās veģetācijas periodā regulāri pārbauda konkrēto lauku un veic kaitīgā organisma izplatības dinamikas un augu attīstības novērojumus, kurus dokumentē saskaņā ar šo noteikumu 4.8 punktu. Konkrētais lauks – viendabīgas platības ar līdzīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem, vienādiem apstākļiem kaitīgo organismu attīstībai un attiecīgi vienādiem pasākumiem to ierobežošanai;

4.3 2. izmanto dienesta mājaslapā publicēto vispārējo brīdinājuma sistēmu vai citu pieejamo informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

4.3 3. papildinformācijai izmanto Latvijā pieejamos un dienesta mājaslapā publicētos kaitēkļu un slimību kaitīguma sliekšņus.

4.4 Lietotājs pēc iespējas izmanto piemērotas un efektīvas bioloģiskās, mehāniskās vai agrotehniskās kaitīgā organisma ierobežošanas metodes. Ja, izmantojot šīs metodes, vēlamo rezultātu nav iespējams iegūt vai arī ir sasniegta tāda kultūraugu bojājuma pakāpe, ka šo metožu turpmāka izmantošana konkrētam kultūraugam radīs ražas zudumus, lieto Latvijā reģistrētus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

4.5 Lai novērstu kaitīgo organismu izplatīšanos, lietotājs tīra noliktavas, glabātavas, iekārtas, tehniku un instrumentus.

4.6 Izvērtējot, vai kaitīgo organismu izplatības un attīstības riska līmenis kultūraugam ir pieņemams un nepalielina pret augu aizsardzības līdzekļiem izturīgo kaitīgo organismu populāciju attīstību, lietotājs lieto iespējami mazāko augu aizsardzības līdzekļa reģistrēto devu vai augu aizsardzības līdzekli lieto atsevišķās lauka vietās.

4.7 Lai izvairītos no iespējamās kaitīgā organisma rezistences rašanās, lietotājs augu aizsardzības līdzekli lieto, ievērojot marķējumā dotās norādes par rezistences veidošanās riska ierobežošanu.

4.8 Lietotājs saimniecībā izveido uzskaites sistēmu, kurā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:

4.8 1. lauka nosaukums vai numurs un platība;

4.8 2. audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs;

4.8 3. īstenotie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu;

4.8 4. sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība;

4.8 5. agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums;

4.8 6. mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;

4.8 7. kaļķošanas vai ģipšošanas datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās, ja tāds pasākums ir īstenots;

4.8 8. kaitīgā organisma izplatības dinamika un kultūrauga attīstības stadija;

4.8 9. izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

4.8 10. ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums;

4.8 11. citi ar kultūrauga audzēšanu saistītie darbi (piemēram, augu barošanās diagnostika, laistīšana).

4.9 Lietotājs stādāmā materiāla, augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu pirkumu apliecinošos dokumentus, sēklu kvalitāti apliecinošos dokumentus saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības normatīvajiem aktiem, kā arī šo noteikumu 4.8 punktā minētos uzskaites datus glabā trīs gadus. Augu pases vai etiķetes augļu koku un ogulāju dārziem glabā 10 gadus kopš augļu koku vai ogulāju dārza ierīkošanas. Agroķīmiskās izpētes vai augšņu analīžu rezultātus glabā līdz atkārtotās izpētes vai analīžu rezultātu saņemšanai.

4.10 Vienu graudaugu sugu vienā laukā bez augu maiņas lietotājs audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.11 Rapsi vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi četros gados, bet laukos, kuros augsnes pH līmenis pārsniedz 7,2, – ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.12 Pākšaugus vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.13 Graudaugu audzēšanai izmanto kodinātu sēklas materiālu, kura dīgtspēja ir pārbaudīta.

4.14 Rapša un kukurūzas audzēšanai izmanto sertificētu kodinātu sēklas materiālu.

4.15 (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 380)

4.16 Audzējot baltos, sarkanos un Savojas galviņkāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, Pekinas un Ķīnas kāpostus, kolrābjus, kāļus, rāceņus, rutkus un redīsus (turpmāk – krustziežu dzimtas dārzeņi), ievēro augu maiņu. Sējumos, kuros neievēro augu maiņu, audzē starpkultūras, izņemot krustziežu dzimtas augus.

4.17 Gurķus, kabačus, patisonus, ķirbjus, bietes, lapu dārzeņus, sīpolus, ķiplokus, puravus, tomātus, papriku, burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes atklātā laukā vienā un tajā pašā vietā audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.18 Burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes neaudzē laukā, kurā iepriekšējā sezonā audzēti kartupeļi, un laukā, kas inficēts ar nematodēm Meloidogyne spp., Pratylenchus spp. un Heterodera spp.

4.19 Kartupeļus vienā laukā bez augu maiņas audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.20 Krustziežu dzimtas dārzeņu, biešu, burkānu, seleriju, pētersīļu, pastinaku, diļļu un ķimeņu audzēšanai izmanto kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.21 Lapu dārzeņu, tomātu, paprikas, sīpolu, ķiploku un puravu audzēšanai izmanto sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.22 (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 380)

4.23 (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 380)

4.24 (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 380)

4.25 Zemenes vienā un tajā pašā vietā audzē ne ilgāk kā četrus gadus pēc kārtas. Atkārtoti tajā pašā vietā zemenes stāda ne ātrāk kā pēc triju gadu pārtraukuma. Ierobežojums neattiecas uz laukiem, kuros zemenes audzē kūdras maisos un attiecīgi maina substrātu.

4.26 (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 380)

4.27 Augļu koku un ogulāju stādīšanai izmanto pārbaudītu standarta vai sertificētu pavairojamo materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritēriju un aprites noteikumiem. Zemeņu audzēšanai izmanto pārbaudītu standarta, sertificētu vai pašaudzētu stādāmo materiālu, kas ņemts no speciāli ierīkota mātesaugu lauka.

III. Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgās prasības

4.28 Šo noteikumu 3.1, 4., 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6, 4.7, 4.8, 4.9, 4.16, 4.17, 4.18, 4.19, 4.20, 4.21, 4.25 un 4.27 punktā un šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro lauksaimnieks, kas reģistrēts Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – audzētājs).

5. Augļu kokus un ogulājus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

6. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

7. Ja augļu vai ogu dārzs robežojas ar valsts nozīmes autoceļu, audzētājs ierīko stādījumu (turpmāk – aizsargstādījums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļiem un aizsargjoslām. Aizsargstādījumos izmanto augu sugas, kas nav Latvijā konstatēto karantīnas organismu saimniek­augi.

8. Aizsargstādījumos uzstāda putnu būrīšus vai laktas (vismaz 10 gab./ha).

9. Avenes, kazenes un zemenes nedrīkst stādīt pēc verticilārās vītes saimniekaugiem – kartupeļiem, tomātiem, rapša, zemenēm vai liniem. Zemeņu apdobes audzētājs mulčē ar salmiem vai citu piemērotu mulčas materiālu, lai ierobežotu nezāļu izplatību un uzlabotu ogu kvalitāti.

10. Rindstarpās uztur melno papuvi (ogulājiem) vai izveido zālāju, kas aizņem 1/2–2/3 no kopējās augļu dārza platības. To vairākas reizes sezonā appļauj, lai zāle nebūtu augstāka par 30 centimetriem.

11. Jaunajiem augļu kokiem apdobes mulčē līdz piecu gadu vecumam, jaunajiem krūmogulāju stādījumiem – līdz triju gadu vecumam. Apdobēs nedrīkst dominēt apaugums (nezāles).

12. Dzērveņu un krūmmelleņu stādījumus mulčē. Dzērveņu stādījumus katru gadu ķemmē un apgriež dzērveņu stīgas. Krūmmelleņu krūmus retina un izgriež bojātos zarus.

13. Augļu kokiem un ogulājiem veido un kopj vainagus. Augļu koku bojātos, sapuvušos un mumificētos augļus, kā arī slimību un kaitēkļu bojātos zarus utilizē, izvācot tos no augļu dārza. Ogulāju slimību un kaitēkļu bojātos zarus izvāc no dārza.

14. Dzērveņu un krūmmelleņu audzētājs mēslošanas plānu izstrādā saskaņā ar šo noteikumu 4.1 punktu vai pamatojoties uz agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem, kas balstīti uz augšņu vai augu lapu audu analīžu rezultātiem, kuri nav vecāki par vienu gadu.

IV. (Nodaļas nosaukums svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

15. Dārzeņus audzē optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulu.

16. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

17. Kartupeļus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulu.

18. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

19. (Svītrots ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 444)

20. Kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi, iestrādā augsnē). Pieļaujama īslaicīga kultūraugu atlieku uzkrāšana saimniecībā, ja audzētājs ievēro labas higiēnas prakses nosacījumus.

21. Ja lauks ir lielāks par 10 hektāriem, apkārt laukam atstāj divus metrus platu joslu, kurā neizmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tas var būt arī ceļš apkārt laukam, grāvis vai grāvmala, ežmala vai tehnikas apgriešanās josla.

22. Audzējot kultūraugus siltumnīcās, ievēro šādas integrētās audzēšanas prasības:

22.1. audzētājs katru gadu nodrošina substrāta vai augšņu analīzes. Audzējot inertajos substrātos, piemēram, minerālvatē, keramzītā, perlītā, kokosā, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja kultūraugus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā augsnes analīzes nav nepieciešamas;

22.2. tomātu, paprikas, kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes.

V. Integrētās audzēšanas kontrole

23. Dienests katru gadu, veicot Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļauto audzētāju kontroli, vismaz no pieciem procentiem reģistrā iekļauto personu saimniecībām ņem augu vai augu produktu paraugus augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu klātbūtnes pārbaudei. Paraugus analizē laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā akreditētā laboratorijā, vai laboratorijā, kurai pesticīdu noteikšanas jomā ir ieviesta kvalitātes sistēma "Laba laboratorijas prakse".

23.1 Ja dienests konstatē augu aizsardzības līdzekļu lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, paraugu analīžu izmaksas sedz audzētājs, kura saimniecībā konstatēti pārkāpumi.

24. Persona, kas vēlas uzsākt lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, līdz 22. maijam iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

24.1. iesnieguma iesniegšanas datumu un vietu;

24.2. personas identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko un faktisko adresi), tālruņa numuru un oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi, ja tāda ir;

24.3. personas kopējo saimniecības platību un faktisko adresi;

24.4. integrēti audzējamā lauksaimniecības kultūrauga sugu, lauka vai siltumnīcu platību, nosaukumu vai numuru;

24.5. tirdzniecības perioda sākumu.

25. Ja iesniegumā norādītā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests rakstiski pieprasa papildinformāciju. Pieprasīto informāciju persona iesniedz dienestā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

26. Ja persona dienestā neiesniedz šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju, personu reģistrā neiekļauj.

27. Ja iesniegta visa šo noteikumu 24.punktā minētā informācija, dienests 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā, paziņo to personai, kā arī vienojas par pārbaudes laiku saimniecībā.

28. Dienests divu nedēļu laikā pēc personas iekļaušanas reģistrā ievieto informāciju dienesta mājaslapā internetā, norādot:

28.1. personas saimniecības nosaukumu un faktisko adresi;

28.2. audzēto kultūraugu.

28.1 Ja kultūrauga audzēšanas gadā pārbaude nav nepieciešama, audzētājs rakstiski informē dienestu līdz kārtējā gada 22. maijam.

29. Dienests pieņem lēmumu par audzētāja svītrošanu no reģistra, ja:

29.1. audzētājs ir iesniedzis iesniegumu par svītrošanu no reģistra;

29.2. pie audzētāja divus gadus pēc kārtas nav veikta pārbaude;

29.3. dienests konstatē, ka audzētājs ir izslēgts no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem vai ir miris.

30. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29.punktā minētā lēmuma pieņemšanas svītro audzētāju no reģistra.

31. Par audzēšanas atbilstības prasību kontroles rezultātu dienesta amatpersona sastāda pārbaudes aktu, norādot platību atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām, un izdara ierakstu reģistrā.

31.1 Dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 4.28 un 23. punktā minētajā reģistrā, nodrošinātu lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, kā arī paziņotu par audzētāja svītrošanu no reģistra. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas uzglabā pastāvīgi līdz lēmuma pieņemšanai par audzētāja svītrošanu no reģistra.

32. Dienestam ir tiesības:

32.1. pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai lietotāju atrasties viņa zemes platībā vai siltumnīcā, lai kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;

32.2. pārbaudīt dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontrolei.

33. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto:

33.1. vispārēju brīdinājumu par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

33.2. informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem, ko ieteicams lietot integrētajā lauksaimniecības produktu audzēšanā.

33.1 Dienests aprēķina saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikuma I nodaļai un saskaņoto riska indikatoru Nr. 2 – atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļai.

33.2 Saskaņotos riska indikatorus dienests aprēķina vienu reizi gadā, pamatojoties uz statistiku, kas iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (turpmāk – regula Nr. 1185/2009), un uz informāciju par darbīgajām vielām, kas iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (turpmāk – regula Nr. 1107/2009). Dienests publicē saskaņotos riska indikatorus 20 mēnešu laikā pēc attiecīgā atsauces gada beigām.

34. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē integrēti audzēto lauk­saimniecības produktu uzglabāšanu un tirdzniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un uzraudzību.

VI. Uzglabāšanas un marķēšanas prasības

35. Integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājam vai izplatītājam ir tiesības integrēti audzētu lauksaimniecības produktu marķējumā ietvert nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām.

36. Audzētājs produktus uzglabā un noliktavas dezinficē saskaņā ar dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijām vai audzētāja izstrādātu paškontroles sistēmu.

VII. Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumus Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 99.nr.).

38. Augu vai augu produktu paraugus atbilstoši šo noteikumu 23. punktam dienests ņem no 2018. gada 1. janvāra.

39. Personas, kas nav reģistrētas reģistrā un neapsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgajās teritorijās, šo noteikumu 3.1 punktā minēto prasību par augšņu agroķīmisko izpēti vai augsnes agroķīmiskajām analīzēm izpilda:

39.1. līdz 2016. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 15 procentos apsaimniekotās platības;

39.2. līdz 2017. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 30 procentos apsaimniekotās platības;

39.3. līdz 2018. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 45 procentos apsaimniekotās platības;

39.4. līdz 2019. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 60 procentos apsaimniekotās platības;

39.5. līdz 2020. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 75 procentos apsaimniekotās platības;