Zaudējis spēku - Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2009-09-25
Statuss Zaudējis spēku
Izdevējs Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Avots likumi.lv
Grozījumu vēsture JSON API

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.112Rīgā 2009.gada 25.septembrī (prot. Nr.35 2.p.)

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktu, Kredītiestāžu likuma 13. panta ceturto daļu, 50. panta trešo daļu un 57. panta 1.1 daļu, Krājaizdevu sabiedrību likuma 9. panta pirmo daļu un 11. panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. “Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši jaundibinātām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un ārvalstu un dalībvalstu kredītiestādēm.
2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

2.1. tiek izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbībai (tālāk tekstā – licence) Latvijas Republikā reģistrējamām kredītiestādēm, ārvalstu kredītiestāžu filiālēm un kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā – krājaizdevu sabiedrība);

2.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) pārreģistrē licenci kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām;

2.3. Komisija izsniedz atļauju:

2.3.1. atvērt kredītiestādes filiāli ārvalstī vai dalībvalstī;

2.3.2. reorganizēt kredītiestādi vai krājaizdevu sabiedrību;

2.3.3. kredītiestādei vai krājaizdevu sabiedrībai sākt sniegt jaunu finanšu pakalpojumu;

2.4. kredītiestāde ar Komisiju saskaņo dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) izmaksu, ja ziņojumā, ko sniedzis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – zvērināts revidents), kura pārbaudījusi finanšu pārskatus, ir piezīmes;

2.4.1 kredītiestāde paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt dividendes (arī ārkārtas dividendes);

2.4.2 krājaizdevu sabiedrība paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt dividendes;

2.5. kredītiestāde, ārvalsts kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība informē Komisiju par:

2.5.1. kredītiestādes nodomu atvērt filiāli dalībvalstī vai par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli;

2.5.2. ārvalsts un dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā;

2.5.3. kredītiestādes valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļa, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, iekšējā audita dienesta vadītāja, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāja, prokūrista, sabiedrības kontroliera amata kandidātu vai krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļa, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa amata kandidātu (tālāk tekstā – amatpersona);

2.5.4. personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības;

2.5.5. juridiskās adreses maiņu;

2.5.6. kredītiestādes pamatkapitāla sadalījumu;

2.5.7. kredītiestādes struktūrvienībām;

2.5.8. kredītiestādes personām (darbiniekiem), kas pilda pamatfunkcijas.

3. Latvijas Republikā izstrādātos un apstiprinātos dokumentus un to kopijas noformē saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināto dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumu prasībām.
4. Ārvalstu fizisko un juridisko personu dokumentiem jābūt legalizētiem, ja vien Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Dokumentiem svešvalodās jābūt ar tulkojumu latviešu valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.
5. Ja licence nozaudēta, kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par licences nozaudēšanu un iesniedz Komisijai iesniegumu par licences atkārtotu izsniegšanu.

II. Kredītiestāžu licencēšana

6. Lai saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

6.1. kredītiestādes dibinātāju pilnvarotas personas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

6.2. kredītiestādes dibināšanas līgumu;

6.2.1 akcionāru līgumu, ja tāds noslēgts;

6.3. kredītiestādes statūtus;

6.4. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto kredītiestādes darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10. punkta prasībām;

6.5. kredītiestādes dibinātāju sarakstu (1. pielikums);

6.6. ziņas par kredītiestādes dibinātājiem:

6.6.1. kredītiestādes dibinātājus identificējošo dokumentu kopijas; komercsabiedrībām (tikai nerezidentiem) – apliecinātas reģistrācijas apliecības vai cita veida attiecīgajā ārvalstī spēkā esoša identificējoša (reģistrāciju apliecinoša) dokumenta kopiju; citām personām, kuras nav fiziskās personas – cita veida identificējoša dokumenta kopiju;

6.6.2. dokumentus, kas apliecina finansiālo stabilitāti: Latvijas Republikas komercsabiedrībām – Valsts ieņēmumu dienesta (tālāk tekstā – VID) ne senāk par trim mēnešiem izsniegtu izziņu, ka komercsabiedrībai nav nodokļu parādu, un pēdējo triju darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas ar VID atzīmi par saņemšanu; ārvalstu komercsabiedrībām – pēdējo triju darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas; fiziskajām personām: rezidentiem – VID apliecinātu gada ienākumu deklarācijas kopiju, nerezidentiem – attiecīgās nodokļu administrācijas iestādes apliecinātu nodokļu (ienākumu) deklarācijas kopiju, kā arī citus finansiālo stabilitāti apliecinošus dokumentus un dokumentus, kas apliecina minēto līdzekļu (kapitāla) tiesisku izcelsmi;

6.6.3. ziņas par kredītiestādes dibinātāju būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsti (teritoriju), līdzdalības veidu un apmēru, kā arī īpaši norādot, ja komercsabiedrība ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība;

6.6.4. rakstveida paziņojumu par personām, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi;

6.7. ziņas par kredītiestādes dibinātāju – komercsabiedrību – īpašniekiem, līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem – fiziskajām personām, un visu šo kredītiestādes dibinātāju īpašnieku (fizisko, juridisko un citu personu) identificējošo dokumentu kopijas un ziņas par šo īpašnieku būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, līdzdalības apmēru (summu un procentus no pamatkapitāla). Ja kredītiestādes dibinātāja īpašnieka akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī reģistrētā fondu biržā vai biržā, kas ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, sniedz ziņas tikai par tiem īpašniekiem, kuriem pieder būtiska līdzdalība;

6.8. kredītiestādes valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, sabiedrības kontroliera un iekšējā audita dienesta vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 35. punktā.

7. Lēmums par licences izsniegšanu kredītiestādei tiek pieņemts pēc tam, kad kredītiestādes dibinātāji ir veikuši dibināšanas pamatkapitālā iemaksātās naudas pārvedumu uz Latvijas Bankā atvērto pagaidu kontu un paziņojuši par to Komisijai.
8. Ja kredītiestādes dibinātāji vai to mātes uzņēmumi, kuri iegūst būtisku līdzdalību 20 un vairāk procentu apmērā no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, ir ārvalstu kredītiestādes, finanšu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, tad tie papildus šo noteikumu 6. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, ja šīs valsts normatīvie akti nosaka šādas atļaujas nepieciešamību, vai minētās ārvalsts institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret konkrētās kredītiestādes vai finanšu iestādes līdzdalību kredītiestādē. Papildus minētajai informācijai iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu par to, ka tā veic kredītiestāžu uzraudzību uz globāli konsolidētu finanšu pārskatu pamata un ka attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt citas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un saņemt no tās kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un ka attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.
9. Kredītiestādes darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo kredītiestādes darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem (kredītiestādes budžetu, bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, kapitāla pietiekamības aprēķinu), tirgus pētījumu u.c. informāciju, kuru kredītiestādes dibinātāji uzskata par nepieciešamu.
10. Kredītiestāde iesniedz to iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot kredītiestādes klientu intereses, t.i., šādus kredītiestādes dibinātāju apstiprinātus dokumentus:

10.1. kredītiestādes organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem kredītiestādes struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem (t.sk. iekšējā audita dienesta un tā vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas pienākumiem, pilnvarām un pakļautību);

10.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

10.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

10.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

10.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

10.6. neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

10.7. amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un sarakstu ar personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas.

III. Ārvalstu kredītiestāžu filiāļu licencēšana

11. Licenci ārvalsts kredītiestādes filiāles atvēršanai ir tiesīga saņemt tādas ārvalsts kredītiestāde, kura atbilst šādiem kritērijiem:

11.1. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija uz globāli konsolidētu kredītiestāžu finanšu pārskatu pamata nodrošina pienācīgu, pilnīgu, efektīvu un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem” atbilstošu uzraudzību;

11.2. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt un saņemt no ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu;

11.3. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz starptautiskajiem standartiem atbilstošu prasību piemērošanu citā valstī reģistrētu kredītiestāžu filiāļu atvēršanai attiecīgajā ārvalstī vai attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Komisiju pārrobežu kredītiestāžu uzraudzības jomā;

11.4. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vai nenosaka ierobežojumus attiecīgās ārvalsts bankas filiālei veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.

12. Lai ārvalsts kredītiestādes filiāle saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, ārvalsts kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

12.1. ārvalsts kredītiestādes pilnvarotas amatpersonas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

12.2. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai Latvijas Republikā, ja attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz šādas atļaujas nepieciešamību, vai šādas institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret filiāles atvēršanu, kā arī minētās institūcijas sagatavotu izziņu par attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām kredītiestāžu uzraudzības un noguldījumu apdrošināšanas jautājumos, kas nodrošina iespēju pārliecināties par to atbilstību šo noteikumu 11. punktā izvirzītajām prasībām. Papildus minētajai informācijai norāda uzraudzības institūcijas nosaukumu, adresi, kontaktpersonu, tās faksa numuru, e-pasta adresi, kā arī ārvalsts kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu, reģistrācijas numuru un vietu (iestādi);

12.3. rakstveida paziņojumu par ārvalsts kredītiestādes ciešām attiecībām ar trešajām personām;

12.4. ārvalsts kredītiestādes pēdējo divu darbības gadu gada pārskatu kopijas;

12.5. ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas lēmuma par filiāles atvēršanu kopiju un šādas institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu filiāles nolikumu;

12.6. ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus, kas norādīti šo noteikumu 35. punktā, un filiāles vadītājam izsniegtās kredītiestādes pilnvaras kopiju;

12.7. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14. punkta prasībām.

13. Ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo tās darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem, tirgus pētījumu un citu informāciju, kuru ārvalsts kredītiestāde uzskata par nepieciešamu.
14. Ārvalsts kredītiestāde iesniedz to ārvalsts kredītiestādes filiāles iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot klientu intereses, t.i., šādus ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas apstiprinātus dokumentus:

14.1. ārvalsts kredītiestādes filiāles organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, pilnvarām un pakļautību;

14.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

14.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

14.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

14.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

14.6. neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras.

IV. Krājaizdevu sabiedrību licencēšana

15. Lai Latvijas Republikā reģistrējama krājaizdevu sabiedrība (tālāk šīs nodaļas tekstā – sabiedrība) saņemtu licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai, tā iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

15.1. sabiedrības dibinātāju pilnvarotas personas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti tam pievienotie dokumenti;

15.2. sabiedrības dibināšanas līgumu;

15.3. sabiedrības dibināšanas sapulces protokolu;

15.4. sabiedrības statūtus;

15.5. Latvijas Republikā reģistrētas bankas izziņu, kas apliecina dibināšanas pamatkapitāla iemaksu;

15.6. dokumentus, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto sabiedrības darbību un tai atbilstošu organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 16. un 17. punkta prasībām;

15.7. sabiedrības dibinātāju sarakstu (3. pielikums);

15.8. ziņas par sabiedrības dibinātājiem:

15.8.1. ja biedri pieder vienai komercsabiedrībai, vienai iestādei, vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošām iestādēm vai komercsabiedrībām – attiecīgās personas vadītāja izsniegtu izziņu, kura apliecina dibinātāju piederību šai personai un kurā norādīts attiecīgās personas reģistrācijas numurs un nosaukums (firma), bet, ja sabiedrībā apvienojas vairāku vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu komercsabiedrību vai iestāžu darbinieki, – arī VID izziņas, kas apliecina visu šo komercsabiedrību reģistrēšanos par nodokļu maksātājiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

15.8.2. ja biedri pieder vienai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotai korporācijai (profesionālajai biedrībai), arodbiedrībai, profesionālai radošajai vai sporta sabiedriskajai organizācijai – attiecīgās organizācijas vadītāja izsniegtu izziņu, kura apliecina dibinātāju piederību šai organizācijai un kurā norādīts attiecīgās organizācijas reģistrācijas numurs un nosaukums (firma);

15.8.3. ja biedru nekustamais īpašums atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā – attiecīgos nekustamo īpašumu apliecinošos dokumentus;

15.8.4. ja pašvaldību starpā noslēgts sadarbības līgums – attiecīgu izziņu par novadu teritorijās vairāku blakus esošu novadu pilsētu un/vai novadu pagastu izveidotu vienu sabiedrību;

15.9. sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļa, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa kandidatūru raksturojošos dokumentus: paziņojumu (2a. pielikums), izvērstu profesionālo biogrāfiju (CV – par pēdējiem 10 gadiem, norādot arī ieņemamos amatus, pilnvaru apjomu un veiktās funkcijas), izglītības dokumentu kopijas.

16. Sabiedrības darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem (sabiedrības budžetu, bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, kapitāla pietiekamības aprēķinu), sabiedrības biedriem sniedzamo finanšu pakalpojumu plānu un citu informāciju, kuru sabiedrības dibinātāji uzskata par nepieciešamu.
17. Sabiedrība iesniedz to iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas sabiedrības darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot biedru intereses, t.i., šādus dibinātāju apstiprinātus dokumentus:

17.1. sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem sabiedrības atbildīgo darbinieku (amatpersonu) pienākumiem un pilnvarām (t.sk. revīzijas komisijas un tās priekšsēdētāja pienākumiem, pilnvarām un pakļautību);

17.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras;

17.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

17.4. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

17.5. neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras.

V. Licenču pārreģistrācija

18. Komisija pārreģistrē licenci šādos gadījumos:

18.1. ja tiek mainīts kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības nosaukums (firma);

18.2. ja kredītiestādei tiek atļauts veikt tādas darbības vai tiek noteikti tādi finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi, kuri nebija norādīti licencē.

19. Lai pārreģistrētu licenci nosaukuma maiņas gadījumā, kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu. Ārvalsts kredītiestāde iesniegumam pievieno arī apliecinātu reģistrācijas apliecības kopiju.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.