Starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, tirdzniecības un sertifikātu izsniegšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.1139Rīgā 2009.gada 6.oktobrī (prot. Nr.67 24.§)

Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, tirdzniecības un sertifikātu izsniegšanas kārtību;

1.2. reģistrācijas un sertifikātu izsniegšanas kārtību privātpersonām un iestādēm (turpmāk – persona), kas nodarbojas ar kaviāra ražošanu, fasēšanu vai pārfasēšanu;

1.3. Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (turpmāk – Padomes Regula Nr. 338/97) A pielikumā iekļauto dzīvnieku un augu audzētāju reģistrācijas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atkārtoti nelietojamā etiķete – etiķete vai uzlīme, ar kuru aizzīmogo katru kaviāra iepakojumu, lai to nevarētu atvērt, un kuru nevar noņemt un pārlikt uz citiem iepakojumiem, neatstājot redzamus bojājumus;

2.2. izcelsmes kods – burti (piemēram, W, C, F), kas atbilstoši kaviāra un dzīvnieku izcelsmei noteikti Komisijas 2006.gada 4.maija Regulā (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas Nr. 338/97 ieviešanu (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 865/2006);

2.3. kaviārs – speciāli sagatavoti storveidīgo zivju Acipenseriformes spp. neapaugļoti ikri;

2.4. kaviāra fasētājs un pārfasētājs – persona, kas nodarbojas ar kaviāra sagatavošanu vai tirdzniecību, fasējot vai pārfasējot to primārajos iepakojumos;

2.5. kaviāra izcelsmes valsts – valsts, kurā kaviārs iegūts savvaļā vai akvakultūrās un iepakots primārajā iepakojumā;

2.6. kaviāra ražotājs – persona, kas iefasē kaviāru primārajā iepakojumā kaviāra izcelsmes valstī;

2.7. komerciāli nolūki – pirkšana, pārdošana, turēšana pārdošanas nolūkā, piedāvāšana pirkšanai vai pārdošanai, izrādīšana komerciālos nolūkos, reklamēšana, fotografēšana, izīrēšana, audzēšana un pavairošana peļņas gūšanai vai citas līdzīgas darbības, lai gūtu peļņu, ja vien darbībai nav skaidri izteikts nekomerciāls raksturs;

2.8. primārais iepakojums – iepakojums, kam ir tieša saskare ar kaviāru;

2.9. sekundārais iepakojums – iepakojums, kurā ievieto primāro iepakojumu;

2.10. sugas kods – storveidīgo zivju sugu, hibrīdu un jauktu sugu identifikācijas kods (1.pielikums).

3. Dzīvnieka legālu izcelsmi apliecinošs dokuments ir:

3.1. 1973.gada Vašingtonas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību un apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām atļauja vai sertifikāts (turpmāk – CITES atļauja vai CITES sertifikāts);

3.2. pavadzīme, uz kuras norādīts dzīvnieka latīniskais nosaukums vai CITES atļaujas vai CITES sertifikāta numurs;

3.3. dokuments, kurā norādīts reģistrēts audzētājs, ja apdraudētā dzīvnieka izcelsmes valsts ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

3.4. dokuments, kas apliecina, ka dzīvnieka īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (turpmāk – īpašnieks) šo dzīvnieku ieguvis īpašumā pirms 1997.gada, kad Latvijas Republika pievienojās 1973.gada Vašingtonas Konvencijai par starptautisko tirdzniecību un apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, vai pirms dzīvnieka iekļaušanas Padomes Regulas Nr. 338/97 pielikumos;

3.5. dokuments, kurā minēts iepriekšējais dzīvnieka īpašnieks un dzīvnieka turēšanas vieta, dzīvnieka sugas latīniskais nosaukums un raksturīgās vai specifiskās pazīmes, ja dzīvnieks saņemts kā dāvinājums vai mantojums vai ja dzīvnieks atstāts vai pamests aprūpei reģistrētā savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietā, dzīvnieku patversmē vai reģistrētā zooloģiskā dārzā;

3.6. nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļauja, kura saņemta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanai (introdukcijai), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanai dabā (reintrodukcijai), ja dzīvnieks iegūts savvaļā Latvijā;

3.7. Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medījamo dzīvnieku ieguvei vai turēšanai nebrīvē;

3.8. Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) izsniegta dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas B sadaļa;

3.9. par Padomes Regulas Nr. 338/97 B pielikumā minētu dzīvnieku – veterinārais (veselības) sertifikāts tirdzniecībai ar dzīvniekiem no novietnes;

3.10. Starptautiskās sugu informācijas sistēmas (International Species Information System) individuālais ziņojums par dzīvnieku, kurā norādīts CITES atļaujas vai CITES sertifikāta numurs vai pavadzīmes numurs.

4. Jebkurā legālas izcelsmes dokumentā ir jābūt norādītam dzīvnieka latīniskajam nosaukumam.

II. Dzīvnieku turēšana nebrīvē, reģistrācija un marķēšana

5. Padomes Regulas Nr. 338/97 A un B pielikumā iekļautu dzīvu zīdītāju, putnu vai rāpuļu sugas īpatni (turpmāk – apdraudētais dzīvnieks) tur nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku labturību un savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē.

6. Apdraudēto dzīvnieku reģistrē un marķē triju mēnešu laikā pēc tā iegādes, bet, ja apdraudētais dzīvnieks iegūts īpašumā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tad gada laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Nav jāreģistrē šo noteikumu 2.pielikumā minētie dzīvnieki, ja īpašnieks var pierādīt ar legālu izcelsmi apliecinošu dokumentu, ka apdraudētais dzīvnieks ir dzimis un audzis nebrīvē.

6.1 Marķējamo dzīvnieku sugas noteiktas Komisijas Regulas Nr. 865/2006 62.pantā.

7. Par katra apdraudētā dzīvnieka reģistrēšanu īpašnieks maksā valsts nodevu.

8. Pārvalde savā mājaslapā internetā nodrošina pieeju dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapai (4.pielikums), kā arī īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapai (5.pielikums) un dzīvnieka nāves ziņojuma lapai (6.pielikums).

9. Lai apdraudēto dzīvnieku reģistrētu un marķētu, īpašnieks pārvaldē iesniedz iesniegumu par dzīvnieka reģistrēšanu un marķēšanu un aizpilda dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas A sadaļu, kurā norāda:

9.1. apdraudētā dzīvnieka dzimšanas datumu un dzimumu;

9.1.1 apdraudētā dzīvnieka sugas latvisko un latīnisko nosaukumu;

9.2. apdraudētā dzīvnieka vārdu un īpašas pazīmes;

9.3. adresi, kurā apdraudēto dzīvnieku tur vai ir paredzēts turēt ilgāk nekā sešus mēnešus gadā;

9.4. (svītrots ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.634);

9.5. īpašnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

9.6. īpašnieka personas kodu vai reģistrācijas numuru;

9.7. īpašnieka deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi.

9.1 Ja dzīvnieks reģistrācijas dienā jau ir paliekoši marķēts, īpašnieks dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas A sadaļā pie īpašām pazīmēm norāda marķējuma veidu, numuru, lokalizācijas vietu un, ja zināms, praktizējošā veterinārārsta sertifikāta numuru.

10. Ja apdraudētajam dzīvniekam ir divi vai vairāki īpašnieki, dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapā norāda tikai vienu īpašnieku saskaņā ar īpašnieku savstarpēju rakstisku vienošanos. Vienošanos sastāda vismaz divos eksemplāros, un to ar parakstu apstiprina visi īpašnieki. Vienu vienošanās eksemplāru pievieno dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapai.

11. Īpašnieks ir atbildīgs par reģistrācijas un marķēšanas lapā sniegtās informācijas patiesumu.

12. Dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapai īpašnieks pievieno apdraudētā dzīvnieka legālu izcelsmi apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu.

13. Pārvalde triju darbdienu laikā pēc iesnieguma un dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas saņemšanas pieņem lēmumu par apdraudētā dzīvnieka apsekošanu dzīvesvietā un par pieņemto lēmumu rakstiski informē īpašnieku, kā arī aizpilda dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas B sadaļu, kurā norāda:

13.1. reģistrējamā apdraudētā dzīvnieka sugas latvisko un latīnisko nosaukumu, ja nepieciešams, sugas noteikšanai pieaicinot ekspertu;

13.1.1 apdraudētā dzīvnieka legālu izcelsmi apliecinoša dokumenta nosaukumu un numuru;

13.2. apdraudētā dzīvnieka marķēšanas nepieciešamību un pamatojumu;

13.3. marķējuma veidu, ja marķēšana ir nepieciešama;

13.4. sadaļas aizpildīšanas datumu;

13.5. darbinieka tālruņa numuru.

14. Reģistrē, bet drīkst nemarķēt šādus apdraudētos dzīvniekus:

14.1. Padomes Regulas Nr. 338/97 B pielikumā iekļautos apdraudētos dzīvniekus, kurus neizmanto tirdzniecības vai reklāmas nolūkos;

14.2. apdraudētos dzīvniekus no ģintīm Bradipodion, Brookesia, Calumma, Cordylus, Cyrtodactylus, Furcifer, Kinyongia, Nadzikambia, Phelsuma, Uromastyx un Uroplatus.

15. Ja apdraudētā dzīvnieka marķēšana ir nepieciešama, dzīvnieku reģistrācijas un marķēšanas lapas B sadaļā pārvalde norāda marķējuma veidu:

15.1. vienreizēji numurējamu, nemaināmu mikročipu retranslētāju, kas atbilst Latvijas nacionālajiem standartiem LVS ISO 11784+A1:2008 “Dzīvnieku identifikācija pēc radiofrekvences. Koda struktūra” un LVS ISO 11785:2008 “Dzīvnieku identifikācija pēc radiofrekvences. Tehniskā koncepcija” (turpmāk – mikroshēma);

15.2. unikāli numurētu saiti, birku vai tetovējumu, ja apdraudētā dzīvnieka fiziskā stāvokļa vai uzvedības īpašību dēļ marķēšana ar mikroshēmu nav atbilstoša;

15.3. marķēšanu ar gredzenu vai fotoidentifikāciju, ja cits marķēšanas veids nav iespējams dzīvnieka bioloģisko īpatnību vai veselības stāvokļa dēļ.

16. Pārvalde izsniedz aizpildīto dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapu īpašniekam.

17. Īpašnieks 10 darbdienu laikā pēc dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas saņemšanas nodrošina apdraudētā dzīvnieka marķēšanu pie praktizējoša veterinārārsta, uzrādot dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapu.

18. Praktizējošais veterinārārsts apdraudēto dzīvnieku marķē, kā to dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas B sadaļā norādījusi pārvalde, ja tas neapdraud dzīvnieka veselību vai dzīvību. Ja norādītais marķēšanas veids ir bīstams apdraudētā dzīvnieka veselībai vai dzīvībai, praktizējošais veterinārārsts izsniedz īpašniekam paziņojumu ar norādi, kad jāveic atkārtota apdraudētā dzīvnieka veselības stāvokļa pārbaude, un marķē apdraudēto dzīvnieku, tiklīdz ir iespējams.

19. Pēc apdraudētā dzīvnieka marķēšanas praktizējošais veterinārārsts aizpilda dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas C sadaļu, norādot marķējuma veidu, numuru un lokalizācijas vietu, marķēšanas datumu un veidlapas C sadaļas aizpildīšanas datumu, kā arī praktizējošā veterinārārsta sertifikāta numuru, un izsniedz aizpildīto dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapu īpašniekam.

20. Īpašnieks piecu darbdienu laikā vienu dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapas eksemplāru iesniedz pārvaldē, bet otru – uzglabā. Eksemplāru skaits nav attiecināms uz elektroniska dokumenta formā sagatavotu dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapu.

21. Ja mainās reģistrēta apdraudētā dzīvnieka īpašnieks, iepriekšējais īpašnieks informē jauno īpašnieku par apdraudētā dzīvnieka marķējumu un nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī aizpilda un mēneša laikā iesniedz pārvaldē dzīvnieka īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapu, norādot:

21.1. ka notikusi īpašnieka maiņa;

21.2. notikuma datumu;

21.3. apdraudētā dzīvnieka sugas latvisko un latīnisko nosaukumu;

21.4. marķējuma veidu un numuru;

21.5. jaunā īpašnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

21.6. jaunā īpašnieka personas kodu vai reģistrācijas numuru;

21.7. jaunā īpašnieka deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

21.8. apdraudētā dzīvnieka turēšanas vietas adresi, kurā apdraudēto dzīvnieku paredzēts turēt ilgāk nekā sešus mēnešus gadā;

21.9. veidlapas aizpildīšanas datumu.

22. Ja mainās apdraudētā dzīvnieka īpašnieks, dzīvnieka īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapā norādīto informāciju ar parakstu apstiprina iepriekšējais īpašnieks.

23. Ja mainās apdraudētā dzīvnieka turēšanas vieta, īpašnieks aizpilda un mēneša laikā iesniedz pārvaldē dzīvnieka īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapu, norādot:

23.1. ka notikusi turēšanas vietas maiņa;

23.2. notikuma datumu;

23.3. apdraudētā dzīvnieka latvisko un latīnisko nosaukumu;

23.4. marķējuma veidu un numuru;

23.5. apdraudētā dzīvnieka turēšanas vietas adresi, kurā apdraudēto dzīvnieku paredzēts turēt ilgāk nekā sešus mēnešus gadā;

23.6. veidlapas aizpildīšanas datumu.

24. Ja iestājusies apdraudētā dzīvnieka nāve, īpašnieks aizpilda un mēneša laikā pēc fakta konstatācijas dienas iesniedz pārvaldē dzīvnieka nāves ziņojuma lapu, norādot:

24.1. apdraudētā dzīvnieka nāves datumu;

24.2. apdraudētā dzīvnieka sugas latvisko un latīnisko nosaukumu;

24.3. marķējuma veidu un numuru;

24.4. īpašnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

24.5. veidlapas aizpildīšanas datumu.

25. Pārvalde izveido un uztur reģistrēto apdraudēto dzīvnieku elektronisko sarakstu (turpmāk – saraksts). Sarakstā uzglabā šādu informāciju:

25.1. apdraudētā dzīvnieka reģistrācijas datumu;

25.2. apdraudētā dzīvnieka sugas latvisko un latīnisko nosaukumu;

25.3. apdraudētā dzīvnieka dzimšanas datumu un dzimumu;

25.4. apdraudētā dzīvnieka nāves datumu, ja ir saņemta dzīvnieka nāves ziņojuma lapa;

25.5. apdraudētā dzīvnieka vārdu vai īpašas pazīmes;

25.6. adresi, kurā apdraudēto dzīvnieku tur vai ir paredzēts turēt ilgāk nekā sešus mēnešus gadā;

25.7. apdraudētā dzīvnieka turēšanas vietas maiņas datumu, ja ir saņemta dzīvnieka īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapa, kurā norādīts šāds notikums;

25.8. apdraudētā dzīvnieka legālu izcelsmi apliecinoša dokumenta nosaukumu un numuru;

25.9. īpašnieka vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

25.10. īpašnieka maiņas datumu, ja ir saņemta dzīvnieka īpašnieka vai turēšanas vietas maiņas ziņojuma lapa, kurā norādīts šāds notikums;

25.11. īpašnieka personas kodu vai reģistrācijas numuru;

25.12. īpašnieka deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

25.13. marķējuma veidu, numuru un lokalizācijas vietu;

25.14. marķēšanas datumu;

25.15. praktizējošā veterinārārsta sertifikāta numuru, kurš veicis marķēšanu.

26. Pārvalde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 20., 21., 23. un 24.punktā minētā dokumenta saņemšanas attiecīgo informāciju iekļauj sarakstā.

27. (Svītrots ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.634)

28. Pārvalde piecu darbdienu laikā pēc dzīvnieka reģistrācijas publicē savā mājaslapā internetā šo noteikumu 25.1., 25.2., 25.3., 25.5., 25.13. un 25.15.apakšpunktā minēto informāciju.

29. Īpašnieks pēc pārvaldes, Valsts vides dienesta vai Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieka pieprasījuma uzrāda apdraudēto dzīvnieku, apdraudētā dzīvnieka legālu izcelsmi apliecinošu dokumentu un dzīvnieka reģistrācijas un marķēšanas lapu.

30. Strīdus gadījumus, ja pārvalde vai apdraudētā dzīvnieka īpašnieks šo noteikumu 20., 21., 23. un 24.punktā minētos dokumentus vai paziņojumu nesaņem noteiktajā termiņā vai tie nav nosūtīti vispār, risina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

III. Kaviāra ražotāja, fasētāja un pārfasētāja reģistrācija un sertifikātu izsniegšana

31. Lai persona varētu nodarboties ar kaviāra sagatavošanu, ražošanu, fasēšanu vai pārfasēšanu, kas paredzēts tirdzniecībai, no pārvaldes saņem sertifikātu (7.pielikums) un kaviāra ražotāja, fasētāja vai pārfasētāja četru ciparu kodu.

32. Lai saņemtu sertifikātu, kaviāra ražotājs, fasētājs vai pārfasētājs pārvaldē iesniedz iesniegumu (8.pielikums), kurā norāda arī Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtas pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecības numuru. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

32.1. atkārtoti nelietojamas etiķetes paraugu atbilstoši šo noteikumu 43., 46. un 48.punktā noteiktajām prasībām;

32.2. dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina legālu storveidīgo zivju ikru ieguvi;

32.3. (svītrots ar MK 18.09.2012. noteikumiem Nr.634).

33. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nekonkrēta vai iesniegumam nav pievienoti šo noteikumu 32.punktā minētie dokumenti, pārvalde 14 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju, norādot nepieciešamo informāciju un termiņu, kādā pieprasītā informācija iesniedzama.

34. Kaviāra ražotājs, fasētājs vai pārfasētājs ir atbildīgs par iesniegumā sniegtās informācijas patiesumu.

35. Mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 32.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārvalde izsniedz sertifikātu, norādot piešķirto četru ciparu kodu, vai pieņem lēmumu sertifikātu neizsniegt.

36. Pārvalde izveido un uztur izsniegto sertifikātu elektronisko sarakstu.

37. Pārvalde sertifikātu anulē, ja sertifikāta saņēmējs iesniegumā ir sniedzis maldinošu vai nepatiesu informāciju vai neievēro šos noteikumus.

38. Sertifikātu kaviāra ražotājam, fasētājam vai pārfasētājam neizsniedz divus gadus pēc sertifikāta anulēšanas, ja tas ir anulēts par atkārtotu maldinošas vai nepatiesas informācijas sniegšanu vai atkārtotu šo noteikumu neievērošanu.

39. Pārvalde reizi gadā informē 1973.gada Vašingtonas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību un apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām Sekretariātu (turpmāk – CITES sekretariāts) par izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem.

40. Ja atkārtoti nelietojamajā etiķetē nepieciešamas izmaiņas, kaviāra ražotājs, fasētājs vai pārfasētājs par to rakstiski informē pārvaldi. Ja 14 darbdienu laikā pēc informēšanas no pārvaldes nav saņemti rakstiski iebildumi, izmaiņas atkārtoti nelietojamajā etiķetē uzskatāmas par apstiprinātām.

41. Strīdus gadījumus, ja kaviāra ražotājs, fasētājs, pārfasētājs vai pārvalde šo noteikumu 33. un 40.punktā minētos dokumentus nesaņem noteiktajā termiņā vai tie nav nosūtīti vispār, risina Administratīvā procesa likuma kārtībā.

IV. Kaviāra marķēšana un fasēšana

42. Kaviāra ražotājs, fasētājs vai pārfasētājs marķē katru primāro un sekundāro iepakojumu ar atkārtoti nelietojamo etiķeti atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas preču marķēšanu.

43. Atkārtoti nelietojamā etiķete ir viegli pamanāma, izgatavota no izturīga, piemērota materiāla, ne mazāka kā 30 x 20 milimetri. Informācija uz atkārtoti nelietojamās etiķetes ir drukāta, skaidri salasāma un neizdzēšama.

44. Iepakojums ir tāds, lai vizuāli varētu konstatēt jebkādas iepakojuma atvēršanas pazīmes.

45. Kaviāru iepako un uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, un pārtikas produktu higiēnas prasībām.

46. Kaviāra ražotājs, fasējot kaviāru, katru primāro iepakojumu marķē ar atkārtoti nelietojamu etiķeti, norādot:

46.1. kaviāra sugas kodu;

46.2. kaviāra izcelsmes kodu (F kods ir jālieto, ja kaviārs iegūts no nebrīvē dzimušas mātītes un ja vismaz viens no viņas vecākiem pēc izcelsmes ir savvaļas);

46.3. kaviāra izcelsmes valsts ISO kodu;

46.4. kaviāra ieguves gadu;

46.5. pārvaldes piešķirto četru ciparu kodu;

46.6. preces partijas numuru.

47. Primārā iepakojuma atkārtoti nelietojamo etiķeti, kurā norādīta visa šo noteikumu 46.punktā minētā informācija, var izmantot kaviāra atpakaļizvešanai, ja kaviārs netiek pārfasēts.

48. Kaviāra fasētājs vai pārfasētājs, iepakojot kaviāru, katru primāro iepakojumu marķē ar atkārtoti nelietojamu etiķeti, norādot:

48.1. kaviāra sugas kodu;

48.2. kaviāra izcelsmes kodu (F kods ir jālieto, ja kaviārs iegūts no nebrīvē dzimušas mātītes un ja vismaz viens no viņas vecākiem pēc izcelsmes ir savvaļas);