Zaudējis spēku - Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.1127Rīgā 2009.gada 3.oktobrī (prot. Nr.66 5.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 17.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ja nepieciešams un ja tas nepasliktina valsts budžeta finanšu bilanci, pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju ministrija var precizēt plānoto resursu apmērus un izdevumu apmērus, kas tiek segti no iestāžu maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem un transfertiem. Ministrijas nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

2.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

2.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

3. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n-gads). Vidējais termiņš ietver triju gadu periodu, ko veido saimnieciskais gads, kuram tiek plānots budžets (turpmāk – n+1 gads), un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi (turpmāk – n+2 un n+3 gads).

4. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai, lietojot šādu struktūru un budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumus un numerāciju:

4.1. 60.00.00 “Eiropas komunikāciju tīklu projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.2. 61.00.00 “Kohēzijas fonda (KF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.2.1. 61.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Kohēzijas fonda finansējumu (2004–2006)’’;

4.2.2. 61.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Kohēzijas fonda finansējumu (2007–2013)’’;

4.2.3. 61.04.00 “Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda apgūšanai (2004–2006)’’;

4.3. 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.3.1. 62.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu (2004–2006)’’;

4.3.2. 62.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.4. 63.00.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.4.1. 63.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu (2004–2006)’’;

4.4.2. 63.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.5. 64.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.6. 65.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.6.1. 65.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu (2007–2013)’’;

4.6.2. 65.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2007–2013)’’;

4.7. 66.00.00 “Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.7.1. 66.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finansējumu (2007–2013)’’;

4.7.2. 66.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) apgūšanai (2007–2013)’’;

4.8. 67.00.00 “Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.9. 68.00.00 “Pārejas programmas (Transition Facility) projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.10. 69.00.00 “3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.11. 70.00.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.11.1. 70.05.00 “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, KF apgūšanai (2007–2013)’’;

4.12. 71.00.00 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošana’’:

4.12.1. 71.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējumu’’;

4.12.2. 71.05.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta apgūšanai’’;

4.13. 72.00.00 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana’’;

4.13.1. 72.05.00 “Tehniskā palīdzība Latvijas un Šveices sadarbības programmas apgūšanai’’;

4.14. 73.00.00 “Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti’’;

4.15. 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai’’.

5. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības budžeta apakšprogrammas veido pēc struktūras, kur budžeta apakšprogrammām lieto šādus nosaukumus un numerāciju:

5.1. xx.01.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2004–2006)’’. Apakšprogrammā xx.01.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2004.–2006.gada plānošanas periodu;

5.2. xx.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2007–2013)’’. Apakšprogrammā xx.02.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2007.–2013.gada plānošanas periodu. Apakš­programmā xx.02.00 plāno atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējumu, kā arī citiem finanšu instrumentiem, kuriem nepastāv plānošanas periodu dalījums;

5.3. xx.03.00 “Atmaksa ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības’’;

5.4. xx.04.00 “Tehniskā palīdzība ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2004–2006)’’. Apakšprogrammā xx.04.00 plāno tehnisko palīdzību 2004.–2006.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai;

5.5. xx.05.00 “Tehniskā palīdzība ....... (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2007–2013)’’. Apakš-programmā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību 2007.–2013.gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.05.00 plāno tehnisko palīdzību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvē­ģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējuma apgūšanai, kā arī citiem finanšu instrumentiem, kam nepastāv plānošanas periodu dalījums;

5.6. no xx.06.00 līdz xx.99.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakš­programmas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentam un Norvē­ģijas valdības divpusējam finanšu instrumentam budžeta apakšprogrammas sadalījumā pa saistību periodiem netiek nodalītas.

6. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 5.punktā noteiktajai struktūrai plānoto apakšprogrammu numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

7. Ja atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei nav pieejami finanšu resursi saistību izpildei attiecībā uz civiltiesisko līgumu par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu vai vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu, bet Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai plānošanas reģions, līguma saistības var izpildīt par saviem līdzekļiem (tai skaitā no sava budžeta ieņēmumiem, budžeta līdzekļu atlikumiem vai aizņēmuma), atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde slēdz līgumu ar šādu finansējuma saņēmēju un atsevišķā valsts budžeta programmā/ apakšprogrammā atbilstoši šo noteikumu 4. un 5.punktā noteiktajai struktūrai plāno ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī atbilstošos izdevumus tajā budžeta gadā, kurā paredzētas atmaksas finansējuma saņēmējam.

8. Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta projekta sagatavošanu, ministrija par tās padotībā esošām budžeta nefinansētām iestādēm pēc to budžetu apstiprināšanas Ministru kabinetā divu nedēļu laikā iesniedz Finanšu ministrijā apstiprināto plānu atbilstoši šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.1(pb). Ministrija par tās padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām iesniedz Finanšu ministrijā to budžeta plāna prognozi atbilstoši šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajai veidlapai Nr.1(pb) vienlaikus ar ministrijas budžeta pieprasījumu.

9. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšpro-grammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, 10 gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

10. Likumprojektā par valsts budžetu kārtējam gadam ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

11. Finanšu ministrija, izskatot un analizējot ministriju sagatavotos paskaidrojumus budžeta pieprasījumam, veido likumprojekta par valsts budžetu n+1 gadam paskaidrojumu. Paskaidrojumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā kopā ar likumprojektu par valsts budžetu n+1 gadam.

12. Ministrijas priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā sagatavo atbilstoši šo noteikumu 35.punktā minētajām veidlapām.

12.1 Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā valsts budžeta likums kārtējam gadam, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus (turpmāk – pagaidu budžets). Pagaidu budžets tiek izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantu un šo noteikumu VII1 nodaļu.

II. Valsts pamatbudžeta pieprasījumu sagatavošanas pamatprincipi

13. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu institūcijām, kas ap­saimnieko konkrētas valsts budžeta programmas, administratīvās izmaksas plāno, ja iespējams, atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

14. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem (pasākumiem), kuri, izstrādājot valsts budžetu vidējam termiņam, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējumu rezervē atsevišķā resorā budžeta programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

15. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, divpusējiem līgumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

16. Plānojot Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļus latos, ministrija ievēro vienotu Eiropas Savienības valstu valūtas kursu – 1 EUR = 0,702804 LVL. Par pārējo valūtu maiņas kursu prognozēm Finanšu ministrija paziņo ministrijām atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību 16.1 pantā noteiktajam grafikam.

17. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

17.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

17.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

17.3. transferti;

17.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

18. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

18.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atalgojumu vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (turpmāk – ārštata darbinieki) un citus darba samaksu reglamentējošus normatīvos aktus;

18.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

18.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

19. Ministrija, kura plāno izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību, iesniedzot budžeta pieprasījuma veidlapu, vienlaikus sevišķajā lietvedībā iesniedz papildu informāciju, norādot detalizētu slepeno izdevumu atšifrējumu atbilstoši šo noteikumu veidlapām.

20. Ja saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem plānotās iemaksas starp­tautiskajās institūcijās ir paredzēts novirzīt kā valsts budžeta finansējumu ārvalstu finanšu palīdzības finansētas programmas, projekta vai pasākuma īstenošanai, tad ministrija par attiecīgo maksājumu summu neparedz iemaksas starptautiskajās institūcijās. Ministrija šādā gadījumā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus konkrētā pasākuma vai projekta īstenošanai plāno attiecīgajā budžeta programmā vai apakšprogrammā.

21. Ministrija, kura ir 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” attiecīgās programmas un (vai) 64.resora “Dotācija pašvaldībām” attiecīgās programmas izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām atbilstoši šo noteikumu pielikumos noteiktajām veidlapām, kuras aizpilda tajā pašā MS Excel vai Word vidē, kādā konkrētā veidlapa sagatavota.

22. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, tā ievēro šādus nosacījumus:

22.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnie­ciskā gada valsts budžeta 64.resorā “Dotācijas pašvaldībām” norādītās program­mas;

22.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņem­tajiem normatīvajiem aktiem, izņemot šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto;

22.3. visus pārējos ministriju pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus veic valsts budžeta programmu (apakšpro-grammu) īstenošanas procesā, ministrijas plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

23. Ministrija, kas veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citu ministriju pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citu ministriju pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Ministrijai, iesniedzot budžeta pieprasījumu, ir jāpievieno abu pušu atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums.

24. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības n+1, n+2 un n+3 gadiem, ministrijas ievēro šādus nosacījumus:

24.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

24.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam;

24.3. ministrijas var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;

24.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts n gada laikā no atsevišķā resora programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai”, jaunas saistības n+1 un tālākā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši noslēgtajiem līgumiem;

24.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem, kuriem maksājumu veikšana ir paredzēta, tikai sākot ar n+1 gadu un turpmākajos gados, nepieciešams Ministru kabineta lēmums par tiesībām uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

25. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības grupai “Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās” norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas.

26. Ministrijas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošina darbinieku izdienas pensiju izmaksas, budžetā tās plāno attiecīgajā budžeta izdevumu funkcionālās kategorijas klasifikācijas koda 10.000 “Sociālā aizsardzība” apakškodā 10.200 “Atbalsts gados veciem cilvēkiem”.

III. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pieprasījumu sagatavošana

27. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu plānošanā ievēro tos pašus principus, kas noteikti šo noteikumu II nodaļā attiecībā uz valsts pamatbudžetu.

28. Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus veido:

28.1. nodokļu un nenodokļu ieņēmumi;

28.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

28.3. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

28.4. transferti.

29. Plānojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, fondēto pensiju shēmas līdzekļus nošķir no vispārējā valsts budžeta un tos neplāno kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas valsts pensiju speciālajā budžetā tikai Valsts fondēto pensiju likumā noteiktajos gadījumos – fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas pieprasīšanas vai fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā.

IV. Budžeta pieprasījumi, paskaidrojumi, to izskatīšana un aktualizēšana

30. Ministrija budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus sagatavo un iesniedz atbilstoši šo noteikumu pielikumos noteiktajām veidlapām.

31. Finanšu ministrijas atbildīgie darbinieki pēc budžeta pieprasījumu izskatīšanas informē ministrijas atbildīgos darbiniekus par nepieciešamajiem precizējumiem un labojumiem un, ja nepieciešams, pieprasa rakstiski un (vai) elektroniski iesniegt papildu informāciju un attiecīgus labojumus.

32. Lai izvērtētu komersantiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas apjomu, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta atbildīgajiem darbiniekiem, ja nepieciešams, ir tiesības papildus pieprasīt minētā komersanta pilnu saimnieciskās darbības pārskatu par n-1 gadu, n-gada izdevumu plānu (tāmi), kā arī saņemt citu informāciju.