Zaudējis spēku - Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)

Ministru kabineta noteikumi Nr.1151Rīgā 2009.gada 6.oktobrī (prot. Nr.67 15.§)

Izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 49.panta pirmo daļu un 50.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem (radiosakaru dienestiem) un iedalījumu radiosakaru sistēmām (1.pielikums);

1.2. radiofrekvenču un radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus, tajā skaitā radiosaskarnes (2.pielikums);

1.3. kārtību, kādā izmanto koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju (3.pielikums).

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apraides dienests – radiosakaru dienests, kura raidījumi paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.2. apraides satelītu dienests – radiosakaru dienests, kura izplatījuma staciju raidītie vai retranslētie signāli paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.3. ārpusjoslas izstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrek­vencēs, kuras tieši piekļaujas nepieciešamajai signāla joslai. Ārpusjoslas izstarojumi ir modulācijas procesa rezultāts, tie neietver blakusizstarojumus;

2.4. atļautie radiotraucējumi – novēroti vai paredzēti radiotraucējumi, kuri nepārsniedz radiotraucējumu un radiofrekvenču koplietošanas skaitliskos kritērijus, kādi noteikti saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) konstitūcijai un konvencijai pievienotajiem Radionoteikumiem vai Starptautiskās Telesakaru savienības rekomendācijām, vai Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumos paredzēto īpašo vienošanos;

2.5. blakusizstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrekvencēs ārpus nepieciešamās signāla joslas, kuru līmeni var samazināt, neietekmējot attiecīgās informācijas pārraidi. Blakusizstarojumi ietver harmoniskos izstaro­jumus, parazītiskos izstarojumus, intermodulācijas un radiofrekvences pārveido­šanas produktus, bet neietver ārpusjoslas izstarojumus;

2.5.1 fīderlīnija – radiolīnija no noteiktā vietā esošas Zemes stacijas uz izplatījuma staciju (vai otrādi) informācijas pārraidīšanai izplatījuma radiosakariem, kas nav fiksētie satelītsakari. Noteiktā vieta var būt konkrēts punkts vai jebkurš fiksēts punkts noteiktā zonā;

2.6. fiksētais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp noteiktiem fiksētiem punktiem;

2.7. fiksētais satelītu dienests – radiosakarudienests sakaru nodroši­nāšanai starp Zemes radiostacijām noteiktās vietās, lietojot vienu vai vairākus satelītus. Noteiktās vietās var būt norādīts fiksēts punkts vai arī var izmantot jebkuru fiksētu punktu norādītos apgabalos. Dažos gadījumos šis dienests ietver līnijas no satelīta uz satelītu, kuras var lietot arī starpsatelītu dienestā. Fiksētais satelītu dienests var ietvert arī fīderlīnijas citiem izplatījuma sakaru dienestiem;

2.8. radiofrekvenču joslas sadalījums – radiofrekvenču joslas ieraksts radiofrekvenču sadalījumu tabulā (1.pielikums), lai to, ievērojot īpašus nosacījumus, varētu lietot vairāki zemes vai izplatījuma radiosakaru dienesti vai radioastronomijas dienests;

2.9. gaisa kuģniecības mobilais dienests – mobilais dienests sakaru nodrošināšanai starp gaisa kuģniecības stacijām un gaisa kuģu stacijām vai starp gaisa kuģu stacijām. Tajā ietilpst arī glābšanas līdzekļu radiostacijas un avārijas vietu norādošo radiobāku radiostacijas;

2.10. gaisa kuģniecības mobilais (OR) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests, kas paredzēts sakariem lidojumu koordinācijai ārpus nacionālajām vai starptautiskajām civilajām gaisa trasēm;

2.11. gaisa kuģniecības mobilais (R) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests lidojumu drošības un regularitātes nodrošināšanai, kas paredzēts sakariem nacionālajās un starptautiskajās civilajās gaisa trasēs;

2.11.1 gaisa kuģniecības mobilais satelītu (R) dienests – gaisa kuģniecības mobilais satelītu dienests lidojumu drošības un regularitātes nodrošināšanai, kas paredzēts sakariem nacionālajās un starptautiskajās civilajās gaisa trasēs;

2.12. gaisa kuģniecības radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts gaisa kuģiem un to drošai darbībai;

2.13. galotnes jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā modulācijas apliecējas maksimumā;

2.14. izplatījuma darba dienests – radiosakaru dienests, kas saistīts tikai ar izplatījuma kuģu darbību un paredzēts sekošanaiizplatījumā, telemetrijai izplatījumā un tālvadībai izplatījumā;

2.15. izplatījuma izpētes dienests – radiosakaru dienests, kas izplatījuma kuģi vai citus objektus izplatījumā izmanto zinātniskiem vai tehnoloģiskiem pētījumiem;

2.16. izplatījuma radiosakari – radiosakari, kuros izmanto vienu vai vairākas izplatījuma radiostacijas vai vienu vai vairākus atstarojošus satelītus, vai citus objektus izplatījumā;

2.17. izplatījuma radiostacija – radiostacija, kas uzstādīta uz objekta, kurš atrodas, kuram paredzēts atrasties vai kurš ir atradies ārpus Zemes atmosfēras galvenās daļas;

2.18. jūras mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp krasta stacijām un kuģu stacijām vai starp kuģu stacijām, vai starp saistītām sakaru sistēmām uz borta, glābšanas līdzekļu stacijām un avārijas vietu norādošām radiobākām;

2.19. jūras radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts kuģiem un to drošai darbībai;

2.20. meteoroloģijas palīgdienests – radiosakaru dienests, ko lieto meteoroloģiskiem (tai skaitā hidroloģiskiem) novērojumiem un pētījumiem;

2.21. meteoroloģiskais satelītu dienests – Zemes izpētes satelītu dienests meteoroloģijas vajadzībām;

2.22. mobilā radiostacija – mobilā dienesta radiostacija, kas paredzēta izmantošanai kustībā vai nenoteiktās apstāšanās vietās;

2.23. mobilais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām un sauszemes radiostacijām vai starp mobilajām radiostacijām;

2.24. mobilais satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai starp izplatījuma stacijām, vai starp mobilajām Zemes stacijām ar vienas vai vairāku izplatījuma staciju palīdzību. Šis dienests var ietvert arī tās darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.25. nesēja jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, kuru raidītājs pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā (bez modulācijas);

2.26. pieļaujamie radiotraucējumi – radiotraucējumi, kuru līmenis ir lielāks nekā noteiktie atļautie radiotraucējumi, bet par kuriem divas vai vairākas administrācijas vienojušās bez kaitējuma citām administrācijām;

2.27. radioamatieru dienests – radiosakaru dienests pašizglītošanai, sav­starpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem, ko veic radioamatieri (attiecīgi pilnvarotas personas, kuras saista radiotehnika un kuras nav materiāli ieinteresētas radiosakaru dienesta darbībā);

2.28. radioamatieru radiostacija – radiostacija radioamatieru dienestā;

2.29. radioamatieru satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto izplatījuma radiostacijas un Zemes pavadoņus (satelītus) tiem pašiem mērķiem kā radioamatieru dienests;

2.30. radioastronomija – astronomija, kuras pamatā ir izplatījuma izcel­smes radioviļņu uztveršana;

2.31. radioastronomijas dienests – dienests, kas saistīts ar radioastrono­mijas lietošanu;

2.32. radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla iedalījums – noteiktas radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla ieraksts plānā, ko pieņēmusi kompetenta konference, lai noteiktos apstākļos viena vai vairākas administrācijas to varētu lietot Zemes vai izplatījuma radiosakaru dienestiem vienā vai vairākās noteiktās valstīs vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

2.33. radiolokācija – radionoteikšana, lietota citiem nolūkiem, nevis radionavigācijai;

2.34. radiolokācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radiolokācijai;

2.35. radionavigācija – navigācijai izmantota radionoteikšana, ieskaitot brīdināšanu par šķēršļiem;

2.36. radionavigācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radionavigācijai;

2.37. radionoteikšana – objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu objektu raksturojošu īpašību noteikšana vai ziņu iegūšana par šīm īpašībām, izmantojot radioviļņu izplatīšanās īpatnības;

2.38. radiosakari – elektroniskie sakari, izmantojot radioviļņus;

2.39. radiosakaru dienests – dienests, kurš saistīts ar radioviļņu raidīšanu, izstarošanu un/vai uztveršanu noteiktiem elektronisko sakaru mērķiem. Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, jebkurš radiosakaru dienests attiecas uz zemes radiosakariem;

2.40. radiotraucējumi – viens izstarojums vai inducēšanās, vai vairāku izstarojumu vai inducēšanos kombinācija, kas rada nevēlamu iedarbību uz uztveršanu radiosakaru sistēmā, kura izpaužas kā jebkura darbības pasliktinā­šanās, informācijas kļūdaina interpretēšana vai zaudējums, kuru varētu novērst, ja šādas nevēlamas enerģijas nebūtu;

2.41. radioviļņi (Herca viļņi) – elektromagnētiskie viļņi ar brīvi noteiktu radiofrekvenci, zemāku par 3000 GHz, kas tiek izstaroti telpā bez mākslīga virzītāja;

2.42. sauszemes mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp bāzes stacijām un sauszemes mobilajām stacijām vai starp sauszemes mobilajām stacijām;

2.43. sauszemes mobilais satelītu dienests – mobilais satelītu radiosakaru dienests, kura mobilās Zemes radiostacijas atrodas uz sauszemes;

2.44. standarta frekvenču un laika signālu dienests – radiosakaru dienests zinātniskiem, tehniskiem un citiem mērķiem, kas nodrošina noteiktu radiofrekvenču un/vai laika signālu pārraidi ar noteiktu augstu precizitāti, kuri paredzēti vispārējai uztveršanai;

2.45. standarta frekvenču un laika signālu satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto uz Zemes satelītiem novietotas izplatījuma radiostacijas tiem pašiem mērķiem kā standarta radiofrekvenču un laika signālu dienests. Šis dienests var ietvert arī tā darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.46. starpsatelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mākslīgiem Zemes pavadoņiem;

2.47. vidējā jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam laika intervālā, kas ir pietiekami ilgs, salīdzinot ar zemāko modulējošo frekvenci;

2.48. Zemes izpētes satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām, kas var ietvert līnijas starp izplatījuma stacijām, kurā iegūst informāciju par Zemi, un tās dabīgajām parādībām (tai skaitā arī datus par vides stāvokli) no pasīviem vai aktīviem sensoriem, kas atrodas uz satelītiem, kā arī no gaisā vai uz Zemes izvietotām platformām. Šādu informāciju Zemes stacijām var izplatīt sistēmas ietvaros, var iekļaut arī platformu aptauju. Dienests var ietvert darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.49. zemes radiosakari – jebkuri radiosakari, kas nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija;

2.50. Zemes radiostacija – radiostacija, kas atrodas uz Zemes virsmas vai Zemes atmosfēras galvenajā daļā un paredzēta sakariem ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai ar vienu vai vairākām tā paša veida stacijām, izmantojot vienu vai vairākus atstarojošus satelītus vai citus priekšmetus izplatījumā.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. 5.xxx – Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu zemteksta piezīmes numurs, RRxx (piemēram, RR4.4) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu panta numurs, RR APxx (piemēram, RR AP18) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu pielikuma numurs;

3.1.1 AAS (Active Antenna Systems) – aktīvās antenas sistēmas;

3.2. ACC (Area Control Centre) – rajona vadības centrs (gaisa kuģnie­cībā);

3.3. AERO-SAR (Aeronautical Carrier Frequencies for Search and Rescue Operations) – gaisa kuģniecības nesēja frekvences sakariem starp mobilajām stacijām meklēšanas un glābšanas operācijās;

3.3.1 AES (Aircraft Earth Stations) – gaisa kuģu Zemes stacijas;

3.4. AGA (Air Ground Air) – sakaru režīms “gaiss–zeme–gaiss”. Sakaru veids starp mobilajām stacijām ārkārtas dienestu grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.5. AIS (Universal Shipborne Automatic Identification System) – universālā kuģu automātiskās identifikācijas sistēma;

3.5.1 ALD (Assistive Listening Devices) – palīgierīces vājdzirdīgiem;

3.6. AM – amplitūdas modulācija;

3.7. APP (Approach Control Office or Approach Control Service) – pieejas vadības punkts vai pieejas vadības dienests (gaisa kuģniecībā);

3.8. AS – aizsardzības sistēmas (radiosakaru sistēmas militārām vajadzībām);

3.8.1 BEM (Block Edge Mask) – bloka malas maska;

3.8.2 BB-PPDR (Broadband Public Protection and Disaster Relief) – platjoslas sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas sistēmas;

3.9. BFWA (Broadband Fixed Wireless Access) – platjoslas fiksētā bezvadu piekļuve;

3.10. BMA (Building Material Analysis) – būvmateriālu analīze;

3.11. BWA (Broadband Wireless Access) – platjoslas bezvadu piekļuve;

3.12. CB (Citizen Band Radio) – radioiekārtas personālajiem sakariem 27 MHz diapazonā;

3.13. CDMA (Code Division Multiple Access) – koddales daudzpiekļuve;

3.14. CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) – Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference;

3.15. CEPT T/R NN – CEPT ERC rekomendācija Nr. T/R NN. Šāda numerācija tika lietota līdz 1994.gadam;

3.16. CRS (Central Radio Station (of FWA System)) – centrālā radiostacija (fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas);

3.17. CS – civilās radiosakaru sistēmas (radiosakaru sistēmas, kuras nav aizsardzības sistēmas (AS));

3.18. CT1; CT2 (Cordless Telephones) – bezauklas tālruņi;

3.19. DAA (Detect and Avoid) – “atklāt un izvairīties” radiofrekvenču spektra piekļuves nodrošināšanas paņēmiens, kur iekārta, konstatējot citas radiosakaru iekārtas darbu savā radiofrekvenču kanālā vai apakšjoslā, pārtrauc raidīt līdz brīdim, kamēr konstatētā radiosakaru iekārta ir beigusi to izmantot;

3.20. DCS 1800 (Digital Cellular System at 1800 MHz) – ciparu šūnu sakaru sistēma 1800 MHz diapazonā (arī GSM 1800);

3.21. DEC (Decision) – lēmums;

3.22. DECT (Digital European Cordless Telecommunication System) – Eiropas ciparu bezauklas telesakaru sistēma;

3.23. DFS (Dynamic Frequency Selection) – dinamiska frekvences izvēle;

3.24. DGPS (Differential GPS) – diferenciālā GPS. Sistēma GPS preci­zitātes uzlabošanai;

3.25. DME (Distance Measuring Equipment) – attāluma mēriekārta;

3.26. DMO (Direct Mode Operation) – tiešo sakaru režīms. Tiešie sakari starp mobilajām stacijām grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.27. DRIVE (Dedicated Road Infrastructure for Vehicles Safety in Europe (CEC Project)) – specializētā ceļu infrastruktūra transportlīdzekļu drošībai Eiropā (Eiropas Kopienas projekts);

3.28. DSC (Digital Selective Calling) – ciparu selektīvais izsaukums;

3.29. DSI (Detailed Spectrum Investigation) – detalizēta spektra izpēte;

3.30. DSSS (Direct-Sequence Spread Spectrum) – signāla modulācijas metode, izmantojot pseidogadījuma kodu kā modulējošo un demodulējošo signālu sasinhronizētās raidīšanas un uztveršanas iekārtās;

3.31. DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting) – zemes ciparu televīzijas apraides sistēma;

3.32. EAS (Electronic Article Surveillance) – elektroniska priekšmetu uzraudzība;

3.33. ECC (Electronic Communications Committee (former ERC – European Radiocommunications Committee)) – Elektronisko sakaru komiteja (iepriekš ERC – Eiropas Radiosakaru komiteja);

3.33.1 EC-GSM-IoT (Extended Coverage GSM IoT) – paplašināta pārklājuma GSM IoT;

3.34. ECTEL (European Telecommunications and Professional Electronics Industry) – Eiropas telesakaru un profesionālās elektronikas rūpniecība;

3.34.1 EESS (Earth Exploration Satellite Service) – Zemes izpētes satelītu dienests;

3.35. E-GSM (GSM Extension (band at 900 MHz)) – GSM paplašinājums (radiofrekvenču josla 900 MHz diapazonā);

3.36. e.i.r.p. – ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret izotropisku antenu);

3.36.1 EK – Eiropas Komisija (šajos noteikumos arī – Komisija);

3.37. EMC (Electromagnetic Compatibility) – elektromagnētiskā saderī­ba;

3.38. ENG (Electronic News Gathering) – elektroniskā ziņu vākšana;

3.39. EPIRB (Emergency Position Indicating Radio Beacon) – avārijas vietu norādošā radiobāka;

3.40. ERC (European Radiocommunications Committee (now ECC – Electronic Communications Committee)) – Eiropas Radiosakaru komiteja (tagad ECC – Elektronisko sakaru komiteja);

3.41. ERMES (European Radio Messaging System) – Eiropas radioziņojumu sistēma (peidžings);

3.42. ERO (European Radiocommunications Office) – Eiropas Radio­sakaru birojs;

3.43. e.r.p. – efektīvā izstarotā jauda noteiktā virzienā (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret pusviļņa dipolu);

3.43.1 ES – Eiropas Savienība;

3.43.2 ESOMP (Earth Station on Mobile Platform) – Zemes stacija uz mobilas platformas;

3.43.3 ESIM (Earth Station in-motion) – Zemes stacija kustībā;

3.44. ETNO (European Public Telecommunications Network Operators Association) – Eiropas Publisko telesakaru tīklu operatoru asociācija;

3.45. EUTELSAT (European Telecommunications Satellite Organisation) – Eiropas Telesakaru satelītu organizācija;

3.46. EUTELTRACS (EUTELsat Transport Ranging and Communication Service) – Eiropas telesakaru satelītu organizācijas pozicionēšanas un sakaru dienests;

3.47. FB (Base Station) – mobilo sakaru bāzes stacija;

3.48. FDD (Frequency Division Duplex) – frekvenčdales duplekss;

3.49. FDMA (Frequency Division Multiple Access) – frekvenčdales daudzpiekļuve;

3.50. FHSS (Frequency-Hopping Spread Spectrum)– signāla modulācijas metode, izmantojot frekvences lēkāšanu izkliedētā spektrā, signāla frekvences tīša lēcienveida izmainīšana pārraides laikā, nesēja darbību ātri pārslēdzot starp vairākiem frekvenču kanāliem un izmantojot raidītājam un uztvērējam zināmu frekvenču izmaiņas secību;

3.51. FM (Frequency Modulation) – frekvences modulācija;

3.51.1 FSS (Fixed-satellite service) – Fiksētais satelītu dienests;

3.51.2 FS (Fixed Service) – fiksētais dienests;

3.52. FPLMTS (Future Public Land Mobile Telecommunications System) – nākotnes publisko sauszemes mobilo telesakaru sistēma (tagad – IMT 2000);

3.53. FWA (Fixed Wireless Access) – fiksētā bezvadu piekļuve;

3.54. GBSAR (Ground Based Synthetic Aperture Radar) – uz zemes izvietots radars ar sintezētu antenas atvērumu;

3.55. GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System) – globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēma;

3.56. GNSS (Global Navigation Satellite System) – globālā satelītu navi­gācijas sistēma;

3.57. GP (Glide Path) – glisāde;

3.58. GPS (Global Positioning System) – globālā pozicionēšanas sistēma;

3.59. GSM (Global System for Mobile Communications) – globālā mobilo sakaru sistēma (viena no šūnu radiosakaru sistēmām);

3.60. GSM-R (GSM for Railways) – GSM standarta mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem;

3.60.1 GSO (Geostationary Satellite Orbit) – ģeostacionāro satelītu orbīta;

3.61. HAPS (High Altitude Platform Stations) – liela augstuma platformas stacijas;

3.62. HDFS (High density applications in fixed service) – Fiksētā dienesta augsta blīvuma lietojumi;