Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai

Ministru kabineta noteikumi Nr.1152Rīgā 2009.gada 6.oktobrī (prot. Nr.67 63.§)

Izdoti saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 9.panta ceturto daļu, 14.panta otro daļu un 15.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu;

1.2. kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri;

1.3. kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

2. Publiskais partneris ir atbildīgs par potenciālā publiskās un privātās partnerības projekta (turpmāk – projekts) finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu (līdz ar to arī par tajos sniegto ziņu pareizību un precizitāti) un publiskās un privātās partnerības līguma veida un paredzētās līgumcenas noteikšanu.

3. Sagatavojot finanšu un ekonomiskos aprēķinus, publiskais partneris izmanto Finanšu ministrijas izstrādātos ieteikumus par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļaujamo vai tiem pievienojamo informāciju. Finanšu ministrija ieteikumus par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļaujamo vai tiem pievienojamo informāciju publicē mājaslapā internetā www.ppp.gov.lv.

II. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana un publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšana

4. Finanšu un ekonomiskie aprēķini sastāv no:

4.1. esošās situācijas raksturojuma un projekta īstenošanas pamatojuma;

4.2. projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzinājuma;

4.3. projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējuma.

5. Esošās situācijas raksturojums un projekta īstenošanas pamatojums ietver:

5.1. projekta īstenošanas jomā esošās situācijas aprakstu un projekta īstenošanas nozīmības pamatojumu (iekļaujot atzinumu, kuru izsniegusi atbildīgā iestāde par politikas izstrādi nozarē, kurā plānots īstenot projektu);

5.2. novērtējumu par projekta atbilstību vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī tā ietekmi uz reģionālo attīstību un tautsaimniecību kopumā;

5.3. projekta īstenošanas tehniskās iespējamības novērtējumu (piemēram, projektā ietvertajiem būvdarbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības (tai skaitā sagaidāmo būvdarbu vai pakalpojumu kvalitātes līmenis), mērķi, to izpildes laiks un vieta un, ja nepieciešams, izmantojamās būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes un resursi);

5.4. projekta īstenošanas tiesiskās pieļaujamības pamatojumu (piemēram, vai konkrētais publiskais partneris vai tā pārstāvis ir tiesīgs projektu nodot privātā partnera izpildei un kādā veidā (institucionālā vai līgumiskā publiskā un privātā partnerība) to var veikt);

5.5. projekta novērtējumu atbilstoši paredzētajām projekta izmaksām un sagaidāmajiem projekta gala rezultātiem (ieguvumiem), ņemot vērā ne tikai tiešās finansiālās izmaksas un ieguvumus, bet arī netiešās izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu;

5.6. Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējuma piesaistes projekta īstenošanai iespējamības novērtējumu un, ja Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējuma piesaiste ir paredzēta, izvēlētā līdzfinansējuma apguves gaitu (līdzfinansējuma apguves laika grafiks, līdzfinansējuma saņēmējs, apmērs un tā izmantošanas nosacījumi).

6. Atbilstoši esošās situācijas raksturojumam un projekta īstenošanas pamatojumam nosaka visas iespējamās projekta īstenošanas alternatīvas, kas atbilst publiskās un privātās partnerības veidiem.

7. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzi (tajā skaitā projekta atmaksāšanās perioda novērtējumu, risku analīzi un, ja nepie­ciešams, jutīguma analīzi) veic labākajām šo noteikumu 6.punktā noteiktajām alternatīvām no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa, kā arī projekta īstenošanas alternatīvai atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un, ja iespējams, projekta īstenošanas alternatīvai, kad publiskais partneris pats turpina attiecīgās funkcijas nodrošināšanu.

7.1 Ja projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzē izmanto projekta īstenošanas alternatīvu, kad publiskais partneris pats turpina attiecīgās funkcijas nodrošināšanu, novērtē visus iespējamos pasākumus, ko publiskais partneris var veikt savas darbības uzlabošanai ar līdzīgām metodēm kā privātais partneris, un projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzē izmanto uz minētā principa balstītus pieņēmumus.

8. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu veic, uzskatāmi norādot izvirzītos pieņēmumus, izmaksas, ieņēmumus un šo faktoru ietekmi uz projekta finanšu rādītājiem.

9. Uzsākot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, ņemot vērā esošās situācijas raksturojumu un projekta īstenošanas pamatojumu, nosaka visus projekta pieņēmumus, kas ir pamatoti, tajā skaitā:

9.1. projekta iespējamā īstenošanas ilguma un tā sadalījuma (cik ilgs ir būvniecības un renovācijas vai rekonstrukcijas periods, pakalpojuma sniegšanas periods) pieņēmumus;

9.2. projekta izmaksu (norādot, kādi ir finanšu ieguldījumi, uzturēšanas izmaksas, nodokļi) un ieņēmumu (ja tādi ir paredzēti) pieņēmumus;

9.3. projekta finansējuma un finansējuma avotu (norādot, cik no projektam nepieciešamā finansējuma būs pieejams no publiskā partnera līdzekļiem, kāds finansējuma apmērs piesaistāms no privātā partnera vai finansētāja līdzekļiem vai no citiem avotiem, kad būs pieejams finan­sējums un cik lielā apmērā, kādas ir pieļaujamās finansētāja piesaistes izmaksas un aizdevuma gada procentu likme) pieņēmumus;

9.4. publiskā partnera sniegto galvojumu no valsts budžeta līdzekļiem (ja tādi ir paredzēti) pieņēmumus;

9.5. publiskā partnera pieejamības maksājumu (ja tādi ir paredzēti) veikšanas nosacījumu pieņēmumus;

9.6. nepieciešamo prasību par privātā partnera darbības ilgumu jomā, kurā tiek īstenots projekts (ja tādas ir nepieciešamas), pieņēmumus;

9.7. līdzfinansējuma likmes un tās ietekmes uz paredzēto maksājumu (ko publiskais vai privātais partneris veic viens otram vai kas tiek iekasēti no galalietotājiem publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā) pieņēmumus, ja projekta īstenošanai ir paredzēta Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējuma piesaiste.

10. Projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzē iekļauj katras projekta īstenošanas alternatīvas ietekmes uz pašvaldības vai valsts budžetu novērtējumu, kas ietver:

10.1. publiskā partnera budžeta apjoma un ilgtermiņa saistību novērtē­jumu;

10.2. projektā plānoto publiskā partnera maksājumu ietekmes uz pašval­dības vai valsts budžetu ilgtermiņā novērtējumu;

10.3. ar projektu saistīto ieņēmumu ietekmes uz pašvaldības vai valsts budžetu ilgtermiņā novērtējumu.

11. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, piemēro projekta diskontētās naudas plūsmas principu visam projekta īstenošanas laikam, izmantojot šo noteikumu pielikumā noteiktos makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes. Finanšu ministrija makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības aktualizē reizi ceturksnī un publicē mājaslapā internetā www.ppp.gov.lv.

12. Lai noteiktu projekta īstenošanas laiku, veic projekta atmaksāšanās perioda novērtējumu – par projekta īstenošanas ilgumu izvēlas projekta ekono­miski pamatotāko laikposmu, kurā ir iespējams gūt finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā ieguldītajiem līdzekļiem, resursiem vai radītajiem aktīviem. Ja nepieciešams, projekta īstenošanas ilgumu izvēlas atbilstoši attiecīgās tautsaimniecības nozares specifikai.

13. Veicot projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanu, ņem vērā projekta risku analīzes rezultātus. Ja saskaņā ar projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas aprēķinu rezultātiem ir vairākas līdzvērtīgi labas projekta īstenošanas alternatīvas (to naudas plūsmas diskontētā tīrā šodienas vērtība atšķiras ne vairāk kā par 10 procentiem), veic attiecīgo alternatīvu jutīguma analīzi, nosakot projekta galvenos pieņēmumus, kuru izmaiņas (pozitīvas vai negatīvas) par vienu procentu no naudas plūsmas diskontētās tīrās šodienas vērtības izmaina pamatvērtību par pieciem procentiem, un robež­svārstību aprēķinu, norādot, pie kādām procentuālajām galveno pieņēmumu izmaiņām naudas plūsmas diskontētā tīrā šodienas vērtība ir nulle.

14. Projekta risku analīzē veic projekta īstenošanas alternatīvā identificēto risku kvalificēšanu (riska prioritātes noteikšana, novērtējot riska iestāšanās varbūtību un riska notikuma iestāšanās sekas) un kvantificēšanu (riska notikuma iestāšanās novērtējums naudas izteiksmē), kā arī to sākotnējo pārdali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā. Veicot identificēto risku kvalificēšanu un kvantificēšanu, sniedz detalizētu izmantoto pieņēmumu pamatojumu un, veicot identificēto risku sākotnējo pārdali, norāda to vadības mehānismus (piemēram, publiskā partnera maksājumu izmaiņas, soda sankcijas, ja līgums nav izpildīts vai ir izpildīts nekvalitatīvi).

14.1 Projekta risku analīzi veic, pamatojoties uz empīrisko pieredzi (risku vadības pieredzi vismaz divos īstenotajos projektos tajā pašā vai līdzīgā jomā) vai, ja tas nav iespējams, izmantojot citu alternatīvu risku analīzes metodi.

15. Risku analīzi obligāti veic šādiem riskiem:

15.1. būvniecības risks – saistīts ar projekta būvniecības darbu izpildi (piemēram, ar būvniecības izmaksu sadārdzināšanos, papildu izmaksu rašanos, novēlotu būvmateriālu piegādi, zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies būv­niecības darbu rezultātā, bet atklāti ekspluatācijas laikā, noteikto specifikāciju ievērošanu);

15.2. pieejamības risks – saistīts ar projektā sniegto pakalpojumu izpildi (piemēram, ar sniegtā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši noteikta­jām specifikācijām plānotajā apjomā un termiņā);

15.3. pieprasījuma risks – saistīts ar projektā sniegto pakalpojumu pieprasījumu (piemēram, ar pakalpojuma galalietotāju skaita samazināšanos vai palielināšanos, bet šī novirze nedrīkst būt radusies pakalpojuma nepietiekamas vai zemas kvalitātes dēļ, vai ar jebkuriem citiem apstākļiem, kas ietekmē sniegtā pakalpojuma kvantitāti vai kvalitāti).

16. Projekta īstenošanas labākas alternatīvas novērtējumu sagatavo, ņemot vērā projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzināšanas analīzes rezultātus. Par labāko alternatīvu uzskata projekta īstenošanas alternatīvu, kurai ir visaug­stākā ieguldījumam atbilstošā vērtība – visefektīvākā projekta izmaksu un ieguvumu kombinācija.

17. Ja visaugstākā ieguldījumam atbilstošā vērtība ir kādai no analizētajām projekta īstenošanas alternatīvām, kas atbilst publiskai un privātai partnerībai, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumā nosaka publiskās un privātās partnerības līguma veidu un paredzēto līgumcenu.

III. Atzinuma sniegšana par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem

18. Publiskās un privātās partnerības likuma 14.panta trešajā daļā noteiktā persona vai institūcija (turpmāk – iesniedzējs) pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus iesniedz Finanšu ministrijā un uzraudzības institūcijā.

19. Finanšu un ekonomiskos aprēķinus katrai šo noteikumu 18.punktā minētajai iestādei iesniedz papīra formā vienā eksem­plārā, kā arī ierakstītus elektroniskajā informācijas nesējā (finanšu modeļus noformējot Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību).

20. Ja finanšu un ekonomiskajos aprēķinos nav detalizēti atspoguļoti visi veiktie aprēķini, nav sniegts pamatojums kādas vērtības vai pieņēmuma izman­tošanai vai ir nepieciešama papildu informācija šajos aprēķinos iekļauto pieņē­mumu un risku izvērtēšanai, uzraudzības institūcija nosūta iesniedzējam vēstuli par papildu informācijas nepieciešamību vai finanšu un ekonomisko aprēķinu precizēšanu (norādot konkrētās nepilnības aprēķinos). Šo vēstuli uzraudzības institūcija nosūta arī Finanšu ministrijai informācijai.