Zaudējis spēku - Gada pārskatu sagatavošanas kārtība
Ministru kabineta noteikumi Nr.1193Rīgā 2009.gada 20.oktobrī (prot. Nr.72 5.§)
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta pirmo, otro un astoto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības, budžeta iestādes un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas sagatavo un iesniedz gada pārskatu.
2. Noteikumi neattiecas uz valsts budžeta finanšu bilances un tās pielikumu sagatavošanu Valsts kasē.
II. Gada pārskata saturs
3. Budžeta iestādes gada pārskatā iekļauj:
3.1. finanšu pārskatu;
3.2. vadības ziņojumu.
4. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības gada pārskatu veido nozares vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kas ietver šo noteikumu 3.punktā minētos pārskatus.
5. Finanšu pārskats sastāv no:
5.1. pārskata par budžeta iestādes finansiālo stāvokli – veidlapa Nr.1 “Bilance” (1.pielikums);
5.2. pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem – veidlapa Nr.4–3 (2.pielikums);
5.3. pašu kapitāla (neto aktīva) izmaiņu pārskata – veidlapa Nr.4–1 (3.pielikums);
5.4. naudas plūsmas pārskata – veidlapa Nr.2–NP (4.pielikums);
5.5. finanšu pārskata pielikumiem:
5.5.1. veidlapa Nr.1–1 “Naudas līdzekļu atlikumu izvietojums” (5.pielikums);
5.5.2. veidlapa Nr.4–2 “Pārskats par uzkrājumiem” (6.pielikums);
5.5.3. veidlapa Nr.5 “Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izmaiņu pārskats” (7.pielikums);
5.5.4. veidlapa Nr.6 “Krājumu izmaiņu pārskats” (8.pielikums);
5.5.5. veidlapa Nr.7–1 “Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats” (9.pielikums);
5.5.6. veidlapa Nr.7–3 “Pārējo finanšu ieguldījumu izmaiņu pārskats” (10.pielikums);
5.5.7. veidlapa Nr.7–4 “Finanšu ieguldījumu vērtspapīros izmaiņu pārskats” (11.pielikums);
5.5.8. veidlapa Nr.7–5 “Aizdevumu izmaiņu pārskats” (12.pielikums);
5.5.9. veidlapa Nr.8–AV “Pārskats par nākamo periodu izdevumiem un avansu maksājumiem” (13.pielikums);
5.5.10. veidlapa Nr.8–1 “Pārskats par debitoriem (prasībām)” (14.pielikums);
5.5.11. veidlapa Nr.8–2 “Pārskats par kreditoriem (saistībām)” (15.pielikums);
5.5.12. veidlapa Nr.9–1 “Pārskats par aizņēmumiem” (16.pielikums);
5.5.13. veidlapa Nr.9–2 “Pārskats par galvojumiem” (17.pielikums);
5.5.14. veidlapa Nr.2 “Pārskats par budžeta izpildi” (18.pielikums);
5.5.15. veidlapa Nr.2–DII “Pārskats par dažādiem ieņēmumiem un izdevumiem” (19.pielikums);
5.5.16. veidlapa Nr.22 “Budžeta iestāžu saraksts” (20.pielikums);
5.5.17. veidlapa Nr.8–S “Pārskats par debitoru un kreditoru sastāvu” (21.pielikums);
5.5.18. grāmatvedības politikas apraksts;
5.5.19. veidlapa Nr.3–1 “Pārskats par amata vietu plāna izpildi iestādēs” (22.pielikums);
5.5.20. veidlapa Nr.3–3 “Pārskats par amata vietu un audzēkņu plāna izpildi internātskolās, sanatorijas tipa internātskolās, speciālajās internātskolās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs” (23.pielikums);
5.5.21. veidlapa Nr.3–5 “Pārskats par amata vietu plāna izpildi veselības aprūpes iestādēs” (24.pielikums);
5.6. pārskatu skaidrojumiem.
III. Gada pārskata sagatavošana
6. Gada pārskatu sagatavo:
6.1. saskaņā ar uzkrāšanas principu;
6.2. kā vienas vienības konsolidēto pārskatu, izslēdzot savstarpējos darījumus un atlikumus starp konsolidācijā iesaistītajām vienībām.
7. Ja pārskata periodā notiek iestāžu reorganizācija, padotības maiņa vai publisko aģentūru izveide vai likvidācija, neveic izmaiņas finanšu pārskata atlikumos uz gada sākumu, bet norāda atlikumus kā kārtējā perioda darījumu.
8. Iepriekšējo periodu neprecizitātes uzskaitē un grāmatvedības politikas izmaiņu ietekmi norāda kā pārskata perioda darījumu.
9. Gada pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem, kurus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā.
10. Lai priekšstats par gada pārskatu būtu patiess:
10.1. konsekventi lieto grāmatvedības politiku;
10.2. norāda nozīmīgu, ticamu, salīdzināmu un saprotamu informāciju;
10.3. sniedz papildu skaidrojumus, lai gada pārskata lietotāji izprastu, kā konkrēti darījumi vai notikumi ietekmē iestādes finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus.
11. Lai nodrošinātu gada pārskata kvalitāti un noderīgumu tā lietotājiem, iestāde, kura veic konsolidāciju, nosaka vienotu grāmatvedības politiku konsolidācijā iesaistītajām iestādēm atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā.
12. Grāmatvedības politiku sagatavo kā aprakstu, kurā sniedz informāciju par gada pārskata sagatavošanā izmantotajām dažādu posteņu novērtēšanas metodēm un uzskaites principiem.
13. Iestāde maina izstrādāto grāmatvedības politiku, ja to nosaka ārējie normatīvie akti vai grāmatvedības politikas maiņa ļauj sagatavot finanšu pārskatu, kas sniedz ticamu un atbilstošu informāciju par to, kā darījumi un fakti ietekmē iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmu.
14. Ja grāmatvedības politiku maina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iestāde norāda grāmatvedības politikas maiņas būtību un veidu, kā arī piemērošanas sākuma datumu.
15. Gada pārskatā sniegtās informācijas noderīgumu lietotājiem nosaka kvalitātes pazīmes – patiesums, salīdzināmība, nozīmīgums, saprotamība, pilnīgums. Informācija ir nozīmīga lietotājiem, ja tā ir saņemta laikus un to var izmantot, izvērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus, apstiprinot iepriekšējos novērtējumus vai labojot tos. Informācija ir būtiska lietotājiem, ja tās nenorādīšana vai neprecīza norādīšana var ietekmēt tādus gada pārskata lietotāju lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo informāciju.
16. Izvērtējot darbības turpināšanas principa piemērotību, ņem vērā visu pieejamo informāciju par turpmākajiem iestādes plāniem, kas aptver vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.
17. Gada pārskatā atbilstoši veidlapās iekļautajām prasībām atsevišķi norāda posteņus, kas ir būtiski pēc rakstura, satura un apmēra.
18. Aktīvus un saistības nevar savstarpēji izslēgt (dzēst), izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams darījuma ekonomiskās būtības parādīšanai.
19. Ja ieņēmumi, zaudējumi un attiecīgie izdevumi, kas radušies to pašu vai līdzīgu darījumu un notikumu dēļ, ir būtiski, ieņēmumu un izdevumu posteņus nevar savstarpēji izslēgt (dzēst).
20. Posteņu uzskaitījums un klasifikācija visos pārskata periodos ir vienāda, izņemot gadījumu, ja posteņu uzskaitījums un klasifikācijas maiņa ir paredzēta normatīvajos aktos budžeta grāmatvedības jomā.
21. Iepriekšējā perioda salīdzināmo informāciju sniedz par visiem gada pārskatā iekļautajiem posteņiem. Salīdzināmo informāciju nenorāda, ja gada pārskatu iesniedz pirmo reizi.
22. Mainot posteņu uzskaitījumu vai klasifikāciju finanšu pārskatā, salīdzināmos (iepriekšējā pārskata perioda) posteņus pārklasificē (ja tas ir iespējams), lai nodrošinātu iespēju tos salīdzināt ar attiecīgo pārskata periodu. Grāmatvedības politikas aprakstā norāda pārklasifikācijas raksturu, apmēru un iemeslu.
23. Ja salīdzināmo posteni nav iespējams pārklasificēt, budžeta iestāde norāda pamatotu iemeslu, kāpēc tas nav pārklasificēts, un izmaiņu raksturu, ja posteni pārklasificētu.
24. Gada pārskats ir nepārprotami identificējams, un tajā esošā informācija neatšķiras no tādas pašas informācijas citos pārskatos. Minēto informāciju norāda skaidri un, ja nepieciešams, atkārto, lai nodrošinātu tās pareizu izpratni.
25. Vadības ziņojumu sagatavo katras iestādes vadība. Vadības ziņojumā norāda:
25.1. galvenos notikumus, kas ietekmējuši iestādes darbību pārskata gadā;
25.2. būtiskās pārmaiņas iestādes darbībā un to ietekmi uz finanšu rezultātiem;
25.3. paredzamos notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes darbību nākotnē;
25.4. informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras;
25.5. pētniecības darbus un attīstības pasākumus (ja tādi ir);
25.6. iestādes struktūrvienības, konsolidācijā iesaistītās iestādes, padotībā esošās iestādes;
25.7. finanšu instrumentus un finanšu riska vadības mērķus un politiku, ja tas ir būtiski, lai novērtētu iestādes aktīvus, saistības un finansiālo stāvokli, pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite.
IV. Konsolidētais gada pārskats
26. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības konsolidēto gada pārskatu sagatavo, konsolidējot budžeta iestāžu gada pārskatus:
26.1. ministrijas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisko personu gada pārskatus;
26.2. pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj no pašvaldības budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisko personu un kopīgo iestāžu gada pārskatus.
27. Konsolidācijā iekļauto iestāžu gada pārskatus sagatavo pēc stāvokļa uz vienu un to pašu pārskata datumu.
28. Sagatavojot konsolidēto gada pārskatu, posteņu novērtēšanā lieto vienas un tās pašas grāmatvedības metodes un vienus un tos pašus novērtēšanas noteikumus.
29. Konsolidētais finanšu pārskats veidojas kā:
29.1. iestāžu gada pārskatu kopsavilkums (vienādu posteņu summēšana);
29.2. konsolidācijas posteņu izklāsts (norāda (+/-) posteni un summu, kuru konsolidē);
29.3. konsolidētais gada pārskats (kopsavilkuma un konsolidācijas posteņu izklāsta datu summa).
30. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus apvieno šādā kārtībā:
30.1. konsolidēto gada pārskatu sagatavo, konsolidācijas procedūrā apvienojot augstākās iestādes gada pārskatā un konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatos attiecīgajos finanšu pārskata posteņos norādītās līdzekļu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu bilanču aktīva un pasīva posteņus pilnībā iekļauj konsolidētajā bilancē. Šo iestāžu darbības finansiālā rezultāta posteņus pilnībā ietver konsolidētajā darbības finansiālā rezultāta aprēķinā;
30.2. augstākā iestāde attiecīgi koriģē iestāžu gada pārskatus, kuros izmantotas atšķirīgas grāmatvedības metodes un atšķirīgi novērtēšanas noteikumi. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos darbības finansiālā rezultāta aprēķina posteņus;
30.3. savstarpēji izslēdz augstākās iestādes ieguldījuma bilances vērtību un atbilstošo līdzdalības daļas vērtību iestādes pašu kapitālā (pašu kapitāla konsolidācija);
30.4. pilnībā izslēdz konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu rezultātus (ieņēmumu un izdevumu koriģēšana) un savstarpējo norēķinu atlikumu summas, ievērojot mazākuma principu, tas ir, izslēdz savstarpēji ekonomiski atbilstošo pozīciju mazākās vērtības.
31. Konsolidēto finanšu pārskatu pamato ar aprēķiniem un tabulām, kuru sagatavošanā ievēro likuma “Par grāmatvedību” 6., 7. un 10.pantā noteiktās prasības attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem.
32. Konsolidācija aptver visus finanšu pārskata posteņus.
33. Konsolidētajā finanšu pārskatā ministrijas un centrālās valsts iestādes izslēdz posteņus, kas norādīti ailē “S130111, S130121”, bet pašvaldības izslēdz posteņus, kas norādīti ailē “S130311, S130321”.
34. Konsolidētā finanšu pārskata veidlapās ministrijām un centrālajām valsts iestādēm ailē “S130111, S130121” un pašvaldībām ailē “S130311, S130321” skaitliskā vērtība vienmēr ir nulle.
35. Sagatavojot konsolidēto budžeta izpildes pārskatu, par pamatu ņem katras budžeta iestādes iesniegto budžeta izpildes pārskatu. Budžeta izpildes pārskatu konsolidē pa budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu un izdevumu posteņus:
35.1. izslēdz visus transfertus un savstarpējos maksājumus, kurus viena iestāde ir pārskaitījusi citai attiecīgā budžeta veida konsolidācijā iesaistītajai iestādei;
35.2. ja ministrijai ir noteiktas vadošās iestādes funkcijas projektu ieviešanai vai Ministru kabineta rīkojumā noteikts apropriācijas izlietojums un apstiprināts pasākumu finansēšanas plāns citai ministrijai vai centrālajai valsts iestādei, tad, konsolidējot valsts budžeta izpildes pārskatus, neiekļauj iesaistītās citas ministrijas, budžeta iestādes vai centrālās valsts iestādes budžeta izpildi pēc uzkrāšanas principa un naudas līdzekļus pārskata periodā. Par izslēgto starpību summām sniedz detalizētu skaidrojumu.
36. Šo noteikumu IV nodaļa neattiecas uz finanšu ieguldījumu kapitālsabiedrībās konsolidāciju.
V. Gada pārskata iesniegšana
37. Gada pārskatu iesniedz papīra formā.
38. Veidlapas, kuras neaizpilda, gada pārskatam nepievieno.
39. Gada pārskatu iesien un paraksta. Uz pēdējās lapas norāda kopējo lapu skaitu, sagatavotāja vārdu, uzvārdu, amatu un sagatavošanas datumu.
40. Vadības ziņojumu, grāmatvedības politikas aprakstu, finanšu pārskatu, tā pielikumus un pārskatu skaidrojumus (izņemot pārskatus par budžeta izpildi un to skaidrojumus) apkopo vienā sējumā.
41. Vadības ziņojumu, grāmatvedības politikas aprakstu, Valsts kontroles atzinumu vai zvērināta revidenta ziņojumu un pārskatu skaidrojumus iesniedz papīra formā un elektroniski, izmantojot datu nesēju (diskete, disks vai e-pasts).
42. Pārskatus par budžeta izpildi, pārskatu skaidrojumus un salīdzināšanas izziņas apkopo otrā sējumā.
43. Gada pārskata vienā sējumā ir ne vairāk par 250 lapām.
44. Iestādes iesniedz gada pārskatu augstākai iestādei, kas veic konsolidāciju.
45. Publiskās aģentūras un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas gada pārskatu iesniedz augstākai iestādei, kas veic konsolidāciju.
46. Iestāde, kas veic konsolidāciju, nosaka:
46.1. iesniedzamo pārskatu apjomu;
46.2. pārskata sagatavošanas kārtību atbilstoši iestādes darbības specifikai;
46.3. pārskata iesniegšanas termiņus iestādēm, kuru pārskatus konsolidē.
47. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz konsolidēto gada pārskatu Valsts kasē Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.
48. Ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz konsolidēto gada pārskatu Valsts kontrolei tās noteiktajā termiņā. Gada pārskatam pievieno apliecinājumu par finanšu pārskatos sniegtās informācijas patiesumu.
49. Veicot labojumus gada pārskatā pēc iesniegšanas Valsts kasē, tos saskaņo ar zvērinātu revidentu vai Valsts kontroli. Pārskatus, kas saskaņoti ar zvērinātu revidentu vai Valsts kontroli, atkārtoti iesniedz Valsts kasē. Ja nepieciešams, saņem atkārtotu atzinumu vai ziņojumu, kuru iesniedz Valsts kasē.
50. Konsolidētā gada pārskata sagatavošanai, pārbaudīšanai un parakstīšanai izmanto pārskata sagatavošanas un iesniegšanas informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma):
50.1. ministrijas, centrālās valsts iestādes – noslēdzot starpresoru vienošanos;
50.2. pašvaldības – noslēdzot sadarbības līgumu.
51. Informācijas sistēmu:
51.1. izmanto ministrijas, centrālās valsts iestādes, valsts budžeta iestādes un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, izņemot valsts drošības iestādes (likuma “Par valsts drošību” izpratnē);
51.2. var izmantot pašvaldību budžeta iestādes.
52. Valsts drošības iestādes (likuma “Par valsts drošību” izpratnē) gada pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem šajā jomā un iesniedz augstākai iestādei, kas veic konsolidāciju.
53. Augstākā iestāde, kas veic konsolidāciju, šo noteikumu 52.punktā minētos pārskatus, izmantojot informācijas sistēmu, iekļauj finanšu pārskatos, kuros norāda augstākās iestādes pamatdarbību.
54. Informācijas sistēmu un gada pārskata veidlapu elektroniskā datu apmaiņas faila apraksta izveidi un aktualizāciju nodrošina Valsts kase. Valsts kase veidlapu elektroniskā formāta aprakstu publicē Valsts kases mājaslapā internetā, kā arī nodrošina pārskatu sagatavošanas sistēmas testa vidi grāmatvedības programmatūru izstrādātājiem. Gada pārskata sagatavošana, izmantojot informācijas sistēmu, neatceļ prasību iesniegt gada pārskatu šo noteikumu 37.punktā minētajā formā.
VI. Finanšu pārskata vispārīgās sadaļas aizpildīšana
55. Finanšu pārskatā norāda:
55.1. iestādes nosaukumu, kā arī citas ziņas un apzīmējumus iestādes identificēšanai;
55.2. informāciju par to, vai gada pārskats ir vienas atsevišķas iestādes vai vairāku budžeta iestāžu pārskatu kopsavilkums;
55.3. datumu vai periodu atbilstoši tam, kurš atbilst attiecīgajai gada pārskata sastāvdaļai;
55.4. lietoto valūtu – Latvijas Republikas naudas vienību;
55.5. norādīto skaitļu precizitātes pakāpi – datus norāda apaļās summās, bez decimāldaļām.
56. Rindā “Ministrijas, centrālās valsts iestādes, pašvaldības nosaukums” norāda pilnu ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības nosaukumu. Sadaļā “Kodi” norāda:
56.1. ministrijas vai centrālās valsts iestādes kodu saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam;
56.2. pašvaldības kodu saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību vienoto klasifikatoru (ATVK).
57. Rindā “Budžeta iestādes nosaukums” norāda iestādes pilnu nosaukumu.
58. Rindā “Pārskata periods” norāda pārskata periodu (gads). Sadaļā “Kodi” norāda pārskata gadu (cipariem).
59. Pārskata perioda sākuma dati atbilst iepriekšējā pārskata perioda beigās norādītajiem datiem. Dati par iepriekšējo pārskata periodu atbilst iepriekšējā pārskata periodā norādītajiem datiem.
60. Finanšu pārskatā atlikumus perioda sākumā un perioda beigās, bezatlīdzības ceļā saņemto/nodoto vērtību izmaiņas klasificē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem institucionālajiem sektoriem.
61. Bez atlīdzības saņemtās/nodotās vērtības starp padotības iestādēm, starp budžeta iestādēm, starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm norāda ailē “Bez atlīdzības saņemts (+)” un “Bez atlīdzības nodots (-)”:
61.1. šajā ailē norāda arī datus, ja ir notikušas šo noteikumu 7.punktā minētās izmaiņas;
61.2. izziņas sadaļā informāciju par bezatlīdzības ceļā saņemtajām/nodotajām vērtībām norāda pie atbilstošā institucionālā sektora.
62. Savstarpēji salīdzināmi dati atbilst cits citam dažādos pārskatos.
VII. Finanšu pārskata sagatavošana
63. Veidlapa Nr.1 “Bilance” (1.pielikums) (pārskats par budžeta iestādes finansiālo stāvokli):
63.1. bilance ir iestādes grāmatvedības pārskats, kas pēc stāvokļa noteiktā datumā parāda iestādes aktīvu, saistību un pašu kapitāla apmēru. Bilances aktīvā ir sadaļas “Ilgtermiņa ieguldījumi” un “Apgrozāmie līdzekļi”, pasīvā – “Pašu kapitāls”, “Uzkrājumi” un “Kreditori”;
63.2. bilances aktīva kopsumma ir vienāda ar bilances pasīva kopsummu;
63.3. par bilances posteņu izmaiņām pārskata gada laikā sniedz skaidrojumus – būtiskākās izmaiņas starp pārskata gada sākuma datiem un pārskata gada beigu datiem;
63.4. nemateriālos ieguldījumus un pamatlīdzekļus bilancē norāda atlikušajā vērtībā, ko aprēķina, no sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju);
63.5. ilgtermiņa prasības, aizdevumus, debitorus un samaksātos avansus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atskaitot izveidoto uzkrājumu vērtības;
63.6. krājumus norāda, ieskaitot avansa maksājumus par krājumiem;
63.7. par bilances posteņu izmaiņām sniedz detalizētus skaidrojumus. Skaidrojumus apzīmē ar “Piezīme Nr.xx” atbilstoši veidlapas C ailē norādītajam numuram.
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.