Zaudējis spēku - Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību

Ministru kabineta noteikumi Nr.1204Rīgā 2009.gada 20.oktobrī (prot. Nr.72 24.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, muflonu, gliemežu, slieku (turpmāk – dzīvnieki), strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu (turpmāk – putni) un no tiem iegūto produktu aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību.

2. Fiziska vai juridiska persona, kura ražo, sagatavo vai importē šo noteikumu 1. punktā minētos dzīvniekus un putnus vai no tiem iegūtos produktus no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, lai tos pārdotu, vai kura pārdod šādus produktus (turpmāk – operators), ievēro Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 834/2007) un normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās prasības.

3. Šo noteikumu kontroli un uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktajām prasībām nodrošina:

3.1. biedrības “Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”;

3.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" Atbilstības novērtēšanas nodaļas Bioloģiskās lauksaimniecības sektors.

II. Dzīvnieku un to produktu aprites kārtība

4. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

5. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

6. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

7. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

8. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

9. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

10. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

11. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

12. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

13. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

III. Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība

14. Dzīvniekus un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tiek ievērota viena no šādām prasībām:

14.1. tie ir dzimuši bioloģiskajā saimniecībā;

14.2. tie ir bijuši saimniecībā, uzsākot saimniecības pārejas periodu saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 17. pantu, un 24 mēnešus audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām;

14.3. tie ir ievesti saimniecībā saskaņā ar šo noteikumu 15. un 16. punktu un audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām:

14.3.1. staltbrieži – ne mazāk kā 12 mēnešus un vismaz trīs ceturtdaļas no to dzīves ilguma;

14.3.2. dambrieži, mežacūkas un mufloni – sešus mēnešus;

14.3.3. truši – sešus mēnešus;

14.3.4. gliemeži un sliekas – 12 mēnešus.

15. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi un dzīvnieki, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, šo noteikumu 3.punktā minētās kontroles institūcijas (turpmāk – kontroles institūcija), saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, var atļaut bioloģiskajā saimniecībā ievest konvencionāli audzētus dzīvniekus.

16. Ja ganāmpulku uzlabo vai atjauno un dzīvnieki, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, operators bioloģiskajā saimniecībā gada laikā var ievest konvencionāli audzētus vīriešu kārtas un neatnesušos sieviešu kārtas dzīvniekus:

16.1. trušus – ne vairāk kā 20 procentu no pamatganāmpulka;

16.2. staltbriežus – ne vairāk kā 10 procentu no pamatganāmpulka;

16.3. dambriežus, mežacūkas un muflonus – ne vairāk kā 20 procentu no pamatganāmpulka.

16.1 Ja pamatganāmpulkā ir mazāk nekā 10 staltbrieži vai mazāk nekā pieci truši, dambrieži, mežacūkas vai mufloni, operators bioloģiskajā saimniecībā gada laikā var ievest vienu konvencionāli audzētu staltbriedi, trusi, dambriedi, mežacūku vai muflonu.

16.2 Ar Pārtikas un veterinārā dienesta iepriekšēju atļauju šo noteikumu 16. punktā noteikto daļu var palielināt līdz 40 procentiem, ja:

16.2 1. tiek būtiski paplašināta lopkopības saimniecība;

16.2 2. tiek mainīta dzīvnieku šķirne;

16.2 3. tiek uzsākta jauna lopkopības specializācija.

17. Jaundzīvniekus ēdina ar dabisku pienu ne mazāk kā:

17.1. 90 dienu – briežu dzimtas dzīvniekus;

17.2. 45 dienas – broileru trušus un to krustojumus;

17.3. 60 dienu – pārējo šķirņu trušus;

17.4. 40 dienu – mežacūkas un muflonus.

18. Aizliegts izmantot dzīvnieku mākslīgās pavairošanas metodi – embri­ju pārstādīšanu.

19. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

20. (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

21. Mežacūkas norobežo no saimniecībā audzējamiem citu sugu dzīvniekiem.

22. Trušu audzēšanā ievēro šādas prasības:

22.1. trušus un jauntrušus (vecumā no diviem līdz sešiem mēnešiem) tur aplokos, aizgaldos un sprostos;

22.2. (svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397);

22.3. trušus aizliegts turēt tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz vienai trešdaļai grīdas platības ir ciets segums un to klāj pakaiši;

22.4. ja trušus audzē grupās, grupas lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un konkrētās šķirnes, arī uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā atļauts turēt ne vairāk kā 25 dzīvniekus;

22.5. trušu mītnēs uz vienu dzīvnieku nodrošina šādu minimālo grīdas platību:

22.5.1. 0,5 kvadrātmetrus – vaislas dzīvniekiem;

22.5.2. 0,6 kvadrātmetrus – mātītēm ar trusēniem;

22.5.3. 0,3 kvadrātmetrus – nobarojamiem trušiem un jauntrušiem, ja tos tur grupās;

22.6. atbilstoši trušu šķirnei nodrošina šādu optimālo sprostu augstumu:

22.6.1. ne mazāk kā 0,5 metrus – mazajām šķirnēm;

22.6.2. ne mazāk kā 0,7 metrus – vidējām un lielajām šķirnēm;

22.7. trušu aplokus, sprostus un nojumes ik pēc četriem mēnešiem pilnībā iztīra, dezinficē un uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem;

22.8. trušus pret miksomatozi un hemorāģisko septicēmiju vakcinē praktizējošs veterinārārsts.

22.1 Saimniecībā izmantotais organiskā mēslojuma daudzums gadā saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 12. panta "f" apakšpunktā minētajām prasībām novērst vai līdz minimumam samazināt jebkādu vides piesārņojumu nepārsniedz 170 kilogramu slāpekļa jeb 1,7 dzīvnieku vienības uz hektāru atbilstoši šādam maksimālajam dzīvnieku skaitam uz hektāru:

22.1 1. septiņiem staltbriežiem un 10 dambriežiem;

22.1 2. septiņām mežacūkām;

22.1 3. 13 mufloniem;

22.1 4. 100 trušiem.

IV. Putnu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība

23. Putnus un no tiem iegūtos produktus realizē ar norādi "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tiek ievērota viena no šādām prasībām:

23.1. putni ir inkubēti bioloģiskajā saimniecībā;

23.2. putni bijuši saimniecībā, uzsākot saimniecības pārejas periodu saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 17. pantu, un 24 mēnešus audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām;

23.3. putni ievesti bioloģiskajā saimniecībā un atbilst šādām prasībām:

23.3.1. strausi ir ievesti ne vecāki par 60 dienām un vismaz 10 mēnešus audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām;

23.3.2. paipalas, fazāni, gaļas baloži ir ievesti līdz trīs dienu vecumam un audzēti atbilstoši šo noteikumu prasībām vismaz:

23.3.2.1. 10 nedēļas – gaļas ieguvei;

23.3.2.2. sešas nedēļas – olu ieguvei.

24. Ja ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un putni, kas audzēti atbilstoši šiem noteikumiem, nav pieejami, kontroles institūcija, saskaņojot ar Pārtikas un veterināro dienestu, var atļaut bioloģiskajā saimniecībā ievest konvencionāli audzētus vaislas putnus. Šos putnus aizliegts realizēt ar norādi “Bioloģiskā lauksaimniecība”.

25. Minimālais putnu kaušanas vecums ir:

25.1. 12 mēnešu – strausiem;

25.2. 30 dienu – gaļas baložiem;

25.3. pieci mēneši – fazāniem;

25.4. 42 dienas – paipalām.

26. Putnus, izņemot paipalas, aizliegts turēt būros.

27. Putnu novietnes kopējā platība ir ne lielāka par 1600 kvadrātmetriem.

27.1 Saimniecībā izmantotais organiskā mēslojuma daudzums gadā saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 12. panta "f" apakšpunktā minētajām prasībām novērst vai līdz minimumam samazināt jebkādu vides piesārņojumu nepārsniedz 170 kilogramu slāpekļa jeb 1,7 dzīvnieku vienības uz hektāru atbilstoši šādam maksimālajam putnu skaitam uz hektāru:

27.1 1. 16 strausiem;

27.1 2. 230 fazāniem;

27.1 3. 580 paipalām;

27.1 4. 580 gaļas baložiem.

28. Strausu novietnē nodrošina:

28.1. 3,0–3,2 metrus augstus griestus;

28.2. šādu minimālo grīdas platību:

28.2.1. 0,25–1,2 kvadrātmetrus – strausam četru līdz 90 dienu vecumā;

28.2.2. 10 kvadrātmetru – strausam, kas vecāks par 90 dienām.

29. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā, kura:

29.1. garākā mala ir vismaz 60 metru;

29.2. maksimālais žoga sieta acu lielums nepārsniedz 55 x 55 milimetrus.

30. Ja strausus audzē grupās, vienā grupā tur ne vairāk kā 40 strausu.

31. Paipalu novietnē nodrošina šādu minimālo grīdas platību:

31.1. 0,10 kvadrātmetru – paipalai, kas jaunāka par trim nedēļām;

31.2. 0,15 kvadrātmetru – paipalai trīs līdz astoņu nedēļu vecumā;

31.3. 0,22 kvadrātmetrus – paipalai, kas vecāka par astoņām nedēļām.

32. Fazānus un gaļas baložus audzē novietnēs ar voljēru, nodrošinot:

32.1. vienu kvadrātmetru lielu minimālo grīdas platību fazānam;

32.2. 0,25 kvadrātmetrus lielu minimālo grīdas platību gaļas balodim.

33. Gaļas baložu un fazānu novietnēs ierīko laktas un ligzdu pamatnes.

IV1. Gliemežu, slieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība

33.1 (Svītrots ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 397)

V. Noslēguma jautājums

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.276 “Dzīvnieku, savvaļas augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 61.nr.).

Ministru prezidents V.DombrovskisZemkopības ministrs J.Dūklavs