Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.1247Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 51.§)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 2. panta 1. punkta "e" apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu (labības, lopbarības augu, biešu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu, un dārzeņu) vietējo šķirņu vai šķirņu, kas dabiskā veidā pielāgotas vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija (turpmāk – saglabājamā šķirne), šķirnes atzīšanas un sēklu aprites kārtību, kā arī reglamentē:

1.1. prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

1.3. prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

1.4. prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

1.5. prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

1.6. prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

1.7. prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

2. Saglabājamās šķirnes uzturēšana (arī in situ apstākļos), sēklu audzēšana un tirdzniecība atļauta tikai Latvijas teritorijā. Saglabājamās šķirnes uzturēšana in situ apstākļos ir šķirnes uzturēšana dabiskā vidē, kultivētām sugām – vidē, kurā saglabājamā šķirne ir attīstījusi tai raksturīgās īpašības.

3. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic vai organizē saglabājamās šķirnes sēklas pēcpārbaudi un nodrošina sēklu tirdzniecības kontroli.

4. Audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.), kartupeļu (Solanum tuberosum L.), sīpolu (Allium cepa L.), šalotu (Allium cepa Agregatum), maurloku (Allium schoenoprasum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.) un dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris L.) saglabājamo šķirņu sēklas, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

5. Ar saglabājamās šķirnes sēklu audzēšanu, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kura ir reģistrējusies dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

II. Prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai un saglabājamās šķirnes pārbaudes veikšanai

6. Šķirni atzīst par saglabājamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. šķirne ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

6.2. šķirne ir nozīmīga no laukaugu vai dārzeņu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa, un to ir apstiprinājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centrs (turpmāk – Ģenētisko resursu centrs);

6.3. šķirne nav aizsargāta saskaņā ar:

6.3.1. Padomes 1994.gada 27.jūlija (EK) Regulu Nr. 2100/94 par Kopie­nas augu šķirņu aizsardzību;

6.3.2. normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību;

6.4. nav iesniegts pieteikums Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) vai iesniegums dienestā par šķirnes aizsardzību;

6.5. šķirne atbilst vienam šo šādiem nosacījumiem:

6.5.1. šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā;

6.5.2. šķirne vismaz divus gadus nav oficiāli sertificēta pēc katalogā vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā norādītā oficiālā sertificēšanas un tirdzniecības termiņa beigām.

7. Saglabājamo šķirni par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu dienests var atzīt, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti vienā no šādām šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (turpmāk – šķirnes pārbaude):

7.1. šķirnes pārbaudē, kas veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

7.2. saglabājamās šķirnes pārbaudē atbilstoši minimālajām prasībām (pārbauda šķirnes, kurām šķirnes pārbaude nav veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu), kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

7.2.1. atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem (publicēti dienesta tīmekļvietnē), kas minēti normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolu tehniskajās anketās;

7.2.2. ja attiecīgajai sugai nav Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokola, atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām (publicētas dienesta tīmekļvietnē), kas minētas normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīniju tehniskajās anketās;

7.2.3. viendabīguma pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām un nosaka šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

8. Šķirnēm, kas ir aprakstītas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem) un kuru aprakstu ir apstiprinājis Ģenētisko resursu centrs, veic tikai šķirnes viendabīguma pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu. Šķirnes pēc morfoloģiskajām pazīmēm apraksta un šķirnes viendabīgumu pārbauda institūcijas, kas minētas normatīvajos aktos par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā. Minētās institūcijas šķirnes aprakstā norāda pazīmes, pēc kurām šķirni var atšķirt no līdzīgām šķirnēm.

9. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi veic Augu šķirņu aizsardzības likumā minētā institūcija.

10. Lai veiktu šo noteikumu 7.2.apakš­punktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz šo noteikumu 9.punktā minētajā institūcijā iesniegumu.

III. Saglabājamās šķirnes iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā

11. Lai saglabājamo šķirni iekļautu katalogā, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona, kas uztur saglabājamo šķirni (turpmāk – iesniedzējs), dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.2. apliecinājumu, ka ir samaksāta valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu katalogā;

11.3. Ģenētisko resursu centra atzinumu par šķirnes nozīmīgumu no laukaugu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa;

11.4. šķirnes pārbaudes pārskatu un šķirnes apraksta oriģinālu vai apstiprinātu oriģināla kopiju, ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu;

11.5. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktu:

11.5.1. šķirnes pārbaudes pārskatu;

11.5.2. šķirnes apraksta tehnisko anketu saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

11.6. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

11.6.1. Ģenētisko resursu centra apstiprinātu šķirnes aprakstu pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem);

11.6.2. atzinumu par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakš­punktu;

11.7. šķirnes uzturēšanas shēmu;

11.8. informāciju par šķirnes audzēšanu, pavairošanu un izmantošanas veidiem periodā, kad šķirne audzēta.

12. Ja šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā vai tam pievienotā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam precizēt informāciju. Iesniedzējs mēneša laikā iesniedz dienestā precizēto informāciju.

13. Ja iesniedzējs līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsis šo noteikumu 12.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida un nedēļas laikā par to rakstiski paziņo iesniedzējam.

14. Ja šķirnes nosaukums ir bijis zināms pirms 2000.gada 25.maija, šķirnes nosaukumā var būt atkāpes no Komisijas 2009.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr. 637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību noteiktajām prasībām (turpmāk – Regula Nr. 637/2009), ja vien ar šādām atkāpēm netiek pārkāptas kādas trešās personas primārās tiesības, kas aizsargātas ar Regulas Nr. 637/2009 2.pantu.

15. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu šķirnei var būt vairāk par vienu nosaukumu, ja attiecīgie nosaukumi ir pazīstami. Ja šķirnei ir vairāki nosaukumi, dienests katalogā norāda šķirnes nosaukumu un nosaukuma sinonīmus.

16. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne” vai neiekļaušanu tajā. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienests par to rakstiski informē iesniedzēju.

16.1 Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtus "ST", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda tikai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

16.2 Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtu "C", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda kā saglabājamās šķirnes sertificētas sēklas vai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

17. Saglabājamo šķirni katalogā iekļauj ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Saglabājamās šķirnes nosaukuma atbilstības pārbaude, uzturēšana, termiņa pagarināšana un svītrošana no kataloga notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

IV. Saglabājamās šķirnes sēklu aprites prasības un kvantitatīvie ierobežojumi tirdzniecībā

18. Saglabājamās šķirnes sēklu tirdzniecība notiek, nepārsniedzot šo noteikumu 3. un 3.1 pielikumā minēto daudzumu.

18.1 Ja sējas liniem (šķiedras lini un eļļas lini), sējas vīķiem, sējas kaņepēm un sojai tirdzniecībā tiek piedāvāta vairāk nekā viena saglabājamā šķirne, tad vienas šķirnes maksimālo sēklu daudzumu, ko atļauts tirgot vienā gadā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – vienai sugai atļautais maksimālais sēklu daudzums tirdzniecībai vienā gadā;

B – attiecīgās sugas saglabājamo šķirņu skaits.

18.2 Ja saglabājamās šķirnes uzturētājs kādai no šo noteikumu 18.1 punktā minētajām sugām uztur divas vienas sugas šķirnes vai vairāk, viņš pats nosaka tirdzniecībai paredzēto katras savas uzturētās šķirnes sēklu daudzumu. Kopējo tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu saglabājamās šķirnes uzturētājam nosaka dienests, reizinot vienai šķirnei atļauto maksimālo sēklu daudzumu ar šķirņu skaitu, ko uztur konkrētais saglabājamās šķirnes uzturētājs.

19. Saglabājamās šķirnes uzturētājs katru gadu dienestā iesniedz informāciju par plānotajām saglabājamās šķirnes sēklu ieguves platībām un sēklu daudzumu, ko plānots iegūt nākamajā gadā, kā arī tirdzniecībai paredzēto sēklu daudzumu, to norādot pa sēklaudzētājiem, šķirnēm un konkrētajiem sēklaudzēšanas laukiem:

19.1. par ziemāju labību – līdz 25. augustam;

19.2. par pārējiem kultūraugiem – līdz 25. martam.

20. Dienests līdz kārtējā gada 1. septembrim apkopo informāciju par ziemāju labību un līdz kārtējā gada 1. aprīlim – par pārējiem kultūraugiem un apkopoto informāciju par saglabājamo šķirņu sēklaudzētājiem un katram saglabājamās šķirnes sēklaudzētājam tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu 10 darbdienu laikā ievieto dienesta tīmekļvietnē.

21. Ja kāds no saglabājamās šķirnes sēkl­audzētājiem sēklu ražošanas periodā konstatē, ka atļauto sēklu daudzumu nespēs iegūt, viņš rakstiski informē dienestu par prognozēto sēklu daudzuma samazinājumu.