LegalizeNoteikumi par gaisa kvalitāti
Ministru kabineta noteikumi Nr.1290Rīgā 2009.gada 3.novembrī (prot. Nr.77 33.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12. panta otro daļu un17. panta trešo daļu un Vides aizsardzības likuma 17. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:
1.1. gaisa kvalitātes normatīvu nodrošināšanas termiņus;
1.2. gaisu piesārņojošu vielu pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus;
1.3. parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;
1.4. pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis – piesārņojuma līmenis, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai citu objektīvu novērtējuma metodi;
2.2. arsēns, kadmijs, niķelis, benz(a)pirēns – kopējais šo elementu un to savienojumu saturs daļiņu PM10 frakcijā;
2.3. augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis – piesārņojuma līmenis, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot stacionārus mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā;
2.4. dabisko avotu radītais piesārņojums – piesārņojošo vielu emisijas, ko nav radījušas tiešas vai netiešas cilvēku darbības, tai skaitā tādas dabas parādības kā vulkānu izvirdumi, seismiskas darbības, ģeotermiskas darbības, dabiskie ugunsgrēki, vētras, jūru aerosoli vai dabisko daļiņu atkārtota izkliedēšanās atmosfērā vai to pārnese no sausajiem reģioniem;
2.5. daļiņas PM10 – daļiņas, kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu, kas minēta bāzes (references) metodē daļiņu PM10 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai, ar aerodinamisko diametru 10 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % daļiņu;
2.6. daļiņas PM2,5 – daļiņas, kuras nosaka, laižot gaisu caur selektīvo sprauslu, kas minēta bāzes (references) metodē daļiņu PM2,5 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai, ar aerodinamisko diametru 2,5 µm, tādējādi aizturot vismaz 50 % daļiņu;
2.7. ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielums – piesārņojuma līmenis, kas noteikts, pamatojoties uz vidējo ekspozīcijas rādītāju, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, un kura pārsniegums jānovērš noteiktā laikposmā;
2.8. gaisa kvalitātes novērtēšana – jebkuras metodes izmantošana, ko lieto, lai mērītu, aprēķinātu, prognozētu vai provizoriski novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni;
2.9. gaisa kvalitātes mērķlielums – piesārņojošās vielas līmenis ārtelpu gaisā, kāds jāpanāk noteiktā termiņā (kur tas iespējams), lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu piesārņojošās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;
2.10. gaisa kvalitātes robežlielums – zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību vai uz vidi, un kas jānodrošina noteiktā termiņā, un ko pēc tam nedrīkst pārsniegt;
2.11. gaisa piesārņojuma līmenis – gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai gaisa piesārņojuma dēļ radušies piesārņojošas vielas nosēdumi uz virsmas noteiktā laikposmā;
2.12. gaisu piesārņojoša viela – gaisā esoša viela, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību vai vidi;
2.13. iedzīvotāju informēšanas rādītājs – piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot pat īslaicīga tā iedarbība apdraud paaugstināta riska grupas iedzīvotāju veselību un kuru sasniedzot nepieciešams operatīvi informēt iedzīvotājus;
2.14. ilgtermiņa mērķis – piesārņojuma līmenis, kura pārsniegums jānovērš termiņā, kas ir ilgāks par 10 gadiem, ja vien tas ir iespējams, veicot pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību;
2.15. indikatīvie mērījumi – mērījumi, kas atbilst mazāk stingriem datu kvalitātes mērķiem nekā stacionārie mērījumi;
2.16. kopējie nosēdumi – piesārņojošo vielu kopējais daudzums, kas noteiktā laikposmā no atmosfēras nonāk uz augsnes, veģetācijas, ūdens, ēkām vai citas virsmas;
2.17. kritiskais piesārņojuma līmenis – zinātniski pamatots piesārņojuma līmenis, kura pārsniegšana var kaitīgi ietekmēt dažus piesārņojuma saņēmējus, piemēram, kokus, citus augus vai dabas ekosistēmas, bet nekaitē cilvēkiem;
2.18. objektīva novērtējuma metode – matemātiska metode gaisu piesārņojošo vielu koncentrācijas noteikšanai, kurā izmanto gaisu piesārņojošo vielu mērījumu datus, kas iegūti citā teritorijā vai citā laikā, un kas balstās uz zinātniskajos pētījumos iegūto informāciju par gaisu piesārņojošo vielu koncentrācijas izplatības tendencēm;
2.19. ozona prekursori – vielas, kas veicina piezemes ozona veidošanos;
2.20. paaugstināta riska iedzīvotāju grupas – pret gaisa piesārņojumu īpaši jutīgas iedzīvotāju grupas, tai skaitā, grūtnieces, jaundzimušie, zīdaiņi, bērni vecumā līdz 13 gadiem, cilvēki vecumā virs 65 gadiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, cilvēki, kas slimo ar astmu vai kādu hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kā arī cilvēki, kas pakļauti paaugstināta gaisa piesārņojuma līmeņa iedarbībai;
2.21. pielaides robeža – gaisa kvalitātes robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos noteiktā laikposmā;
2.22. pilsētas fona teritorijas – tādas vietas pilsētas teritorijā, kurās piesārņojuma līmenis raksturo piesārņojošās vielas iedarbību uz pilsētas iedzīvotājiem kopumā;
2.23. policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži – organiski ķīmiskie savienojumi, ko veido vismaz divi kondensēti benzola gredzeni, kuros ir tikai ogleklis un ūdeņradis;
2.24. rīcības programma gaisa piesārņojuma samazināšanai – programma, kurā paredzēti pasākumi, lai sasniegtu robežlielumu vai mērķlielumu;
2.25. stacionāri mērījumi – noteiktās vietās veikti nepārtraukti vai izlases mērījumi, lai noteiktu piesārņojuma līmeni saskaņā ar attiecīgiem datu kvalitātes mērķiem;
2.26. telpiskā izšķirtspēja – saskaņā ar Komisijas 2008.gada 3.decembra Regulas (EK) Nr. 1205/2008 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu attiecībā uz metadatiem pielikuma B daļas 6.punktu;
2.27. trauksmes līmenis – piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot pat īslaicīga tā iedarbība apdraud iedzīvotāju veselību un kuru sasniedzot veicami tūlītēji pasākumi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
2.28. valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis – vidējā ekspozīcijas rādītāja samazinājums procentu izteiksmē atsauces gadā, kas noteikts, lai mazinātu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību, un kas pēc iespējas jānodrošina noteiktā termiņā;
2.29. vidējais ekspozīcijas rādītājs – vidējais piesārņojuma līmenis, kas noteikts, pamatojoties uz mērījumiem pilsētas fona teritorijās visā valstī, kas atspoguļo piesārņojošās vielas iedarbību uz iedzīvotājiem un ko izmanto, lai aprēķinātu valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķi un noteiktu atbilstību ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielumam;
2.30. valsts monitoringa tīkls – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) pārziņā esošās gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras izvietotas visā valsts teritorijā atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem kritērijiem un kurās tiek nodrošināta citu šajos noteikumos noteikto prasību izpilde, lai sniegtu sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā.
II. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi, gaisu piesārņojošo vielu mērījumu metodes
3. Lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību, šajos noteikumos ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi, kā arī mērījumu metodes šādām gaisu piesārņojošām vielām:
3.1. sēra dioksīdam:
3.1.1. gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā;
3.1.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14212: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode sēra dioksīda koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fluorescenci”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.2. slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem (slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda maisījuma tilpumattiecību summa daļās uz miljardu (tilpuma vienībās) (ppbv), kas izteikta slāpekļa dioksīda masas koncentrācijas vienībās (µg/m3)):
3.2.1. gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā;
3.2.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14211: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīda koncentrācijas noteikšanai ar hemiluminiscenci”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.3. daļiņām PM10:
3.3.1. gaisa kvalitātes normatīvi noteikti šo noteikumu 3.pielikumā;
3.3.2. paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.4. daļiņām PM2,5:
3.4.1. gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti šo noteikumu 4.pielikumā;
3.4.2. paraugu ņemšanas un gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu paraugu ņemšanas un analīzes metodi;
3.5. svinam:
3.5.1. gaisa kvalitātes normatīvi noteikti šo noteikumu 5.pielikumā;
3.5.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14902:2007 “Gaisa kvalitāte. Standartmetode Pb, Cd, As un Ni mērīšanai suspendētās daļiņās PM10 frakcijā”, vai citu līdzvērtīgu paraugu ņemšanas un analīzes metodi;
3.6. ozonam:
3.6.1. gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti šo noteikumu 6.pielikumā;
3.6.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) analīzes un kalibrācijas metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14625: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode ozona koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fotometriju”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.7. benzolam:
3.7.1. gaisa kvalitātes normatīvs noteikts šo noteikumu 7.pielikumā;
3.7.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14662:2005 “Gaisa kvalitāte – Benzola koncentrāciju mērīšanas standartmetode”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.8. oglekļa oksīdam:
3.8.1. gaisa kvalitātes normatīvs noteikts šo noteikumu 8.pielikumā;
3.8.2. piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14626: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode tvana gāzes koncentrācijas noteikšanai ar nedisperso infrasarkano spektroskopiju”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.9. arsēnam, kadmijam, niķelim un benz(a)pirēnam:
3.9.1. gaisa kvalitātes normatīvs noteikts šo noteikumu 9.pielikuma I daļā;
3.9.2. lai novērtētu benz(a)pirēna daudzumu gaisā, veic mērījumus vismaz tādiem citiem policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem kā benz(a)antracēnam, benz(b)fluorantēnam, benz(j)fluorantēnam, benz(k)fluorantēnam, indeno(1,2,3-cd)pirēnam un dibenz(a,h)antracēnam un to monitoringa vietas izvieto turpat, kur benz(a)pirēna paraugu ņemšanas vietas;
3.9.3. arsēna, kadmija, niķeļa un svina mērīšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 14902:2007 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode Pb, Cd, As un Ni mērīšanai suspendētās daļiņās PM10 frakcijā”, vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.9.4. benz(a)pirēna un citu attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu, kā arī arsēna, kadmija un niķeļa paraugu ņemšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341:2014 "Gaisa kvalitāte. Gravimetrisko mērījumu standartmetode suspendēto cieto daļiņu PM10 vai PM2,5 frakcijas masas koncentrācijas noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.9.5. benz(a)pirēna koncentrācijas mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 15549:2010 "Gaisa kvalitāte. Standartmetode benz(a)pirēna koncentrācijas mērīšanai gaisā", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi, bet citu attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas mērījumiem – standartā LVS ISO 12884:2001 "Gaiss – Kopējā (gāzes un daļiņu fāzē) policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura noteikšana – Savākšana uz filtra un tam sekojoša sorbenta, analīze ar gāzu hromatogrāfijas metodi" noteikto metodi vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.9.6. kopējā gāzveida dzīvsudraba (dzīvsudraba tvaiki un reaģētspējīgs gāzveida dzīvsudrabs – ūdenī šķīstoši dzīvsudraba savienojumi ar pietiekami augstu tvaika spiedienu, lai tie būtu gāzveida stāvoklī) koncentrācijas mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 15852:2010 "Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba tvaiku noteikšanai", vai citu līdzvērtīgu analīzes metodi;
3.9.7. lai novērtētu arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kopējo nosēdumu daudzumu, izmanto šādas bāzes (references) metodes:
3.9.7.1. arsēna, kadmija un niķeļa nosēdumu noteikšanai – metodi LVS EN 15841:2010 "Gaisa kvalitāte. Standartmetode arsēna, kadmija, svina un niķeļa noteikšanai atmosfēras nosēdumos";
3.9.7.2. dzīvsudraba nosēdumu noteikšanai – metodi LVS EN 15853:2010 "Gaisa kvalitāte. Standarta metode dzīvsudraba nosēdumu noteikšanai";
3.9.7.3. benz(a)pirēna un pārējo attiecīgo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu nosēdumu noteikšanai – metodi LVS EN 15980:2011 "Gaisa kvalitāte. Benzo[a]antracēna, benzo[b]fluoretēna, benzo[j]fluoretēna, benzo[k]fluoretēna, benzo[a]pirēna, dibenzo[a,h]antracēna un indeno[1,2,3-cd]pirēna nosēdumu noteikšana".
3.1 Daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5, kā arī analizējamām daļiņu sastāvdaļām (piemēram, svinam) parauga tilpumu nosaka attiecīgās vides apstākļos, ņemot vērā temperatūru un atmosfēras spiedienu mērījumu dienā.
4. Gaisa kvalitātes mērķlielumi gaisu piesārņojošām vielām, uz kurām neattiecas šo noteikumu 3.punktā minētie nosacījumi, noteikti šo noteikumu 9.pielikuma II daļā.
5. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
6. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
7. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
7.1 Centrs (attiecībā uz valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām) un citas valsts vai pašvaldību iestādes, kuru pārziņā ir gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kurās iegūtie dati tiek izmantoti sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai izmanto šo noteikumu 3. punktā minētās bāzes (references) metodes.
7.2 Šo noteikumu 7.1 punktā noteiktajos gadījumos gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai var izmantot arī citu paraugu ņemšanas un analīzes metodi, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode, ja ar šo citu metodi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas tiek iegūti ar šo noteikumu 3. punktā minētajām standarta (bāzes) metodēm vai – attiecībā uz daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5 – metodei, kas pilnībā atbilst bāzes (references) metodei. Attiecībā uz daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5 iegūtos rezultātus koriģē ar koeficientu, lai tie kļūtu līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti ar bāzes (references) metodi (tai skaitā iepriekš veikto mērījumu rezultātus koriģē ar atbilstošu koeficientu, lai datiem nodrošinātu labāku salīdzināmību). Ja līdzvērtīguma nodrošināšanai izmanto koeficientus, tos apstiprina vai groza ar atsauci uz Eiropas Komisijas izstrādātajām līdzvērtīguma pierādīšanas vadlīnijām.
7.3 Ja atbilstoši šo noteikumu 7.2 punktam gaisa piesārņojuma mērīšanai izmanto paraugu ņemšanas un analīzes metodi, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode, nepieciešams pierādīt, ka ar izmantojamo metodi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kurus iegūst ar bāzes (references) metodi. Lai to pierādītu, valsts vai pašvaldību iestādes, kuras veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, iesniedz centrā attiecīgu metodes līdzvērtīguma pierādīšanas protokolu (atskaiti), kuru izdevusi Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši attiecīgajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajam standartam akreditēta testēšanas laboratorija. Centrs ievēro šajā punktā minētās prasības arī attiecībā uz valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām.
7.4 Šo noteikumu 7.3 punktā minētajam līdzvērtīguma pierādīšanas protokolam (atskaitei) jāapliecina, ka iekārta atbilst visām veiktspējas prasībām, tostarp jāietver informācija par testēšanas vietai raksturīgajiem specifiskajiem vides un vietējiem nosacījumiem. Centrs izvērtē iekārtas izmantošanas iespējas, ņemot vērā raksturīgos specifiskos vides un vietējos nosacījumus, kuros paredzēts izmantot iekārtu.
7.5 Ja valsts monitoringa tīklā esošajās stacijās tiek izmantota metode, kas nav šo noteikumu 3. punktā minētā bāzes (references) metode un par kuru nav pieejams citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sagatavots līdzvērtīguma pierādīšanas protokols (atskaite), centrs organizē savstarpēju metožu salīdzināšanu un sagatavo atskaiti par iegūtajiem rezultātiem. Šos novērtējuma rezultātā sastādītos metodes līdzvērtīguma pierādīšanas protokolus (atskaites) un visus testu rezultātus centrs pēc pieprasījuma dara pieejamus citām kompetentajām iestādēm.
7.6 Centrs saskaņā ar šo noteikumu 7.3 punktu iesniegtos līdzvērtīguma pierādīšanas protokolus (atskaites) uzglabā tik ilgi, kamēr attiecīgā paraugu ņemšanas un analīzes metode tiek izmantota gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai, bet ne mazāk kā piecus gadus.
8. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
III. Gaisa kvalitātes novērtējums un tā veikšanas nosacījumi
8.1 Centrs ir Latvijas nacionālā references laboratorija, kas veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un ir atbildīgā iestāde Latvijā par:
8.1 1. valsts monitoringa tīkla izveidi un uzturēšanu un gaisa kvalitātes novērtējuma veikšanu;
8.1 2. valsts monitoringa tīklā lietojamo mērījumu sistēmu akreditāciju un novērtējuma metožu analīzi un valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanas procesu organizēšanu;
8.1 3. valsts monitoringa tīklā veikto gaisa kvalitātes mērījumu precizitātes nodrošināšanu;
8.1 4. sadarbības nodrošināšanu ar Eiropas Komisijas izveidoto Nacionālo references laboratoriju Eiropas tīklu un Kopīgo pētniecības centru un Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā.
8.2 Centrs nodrošina, ka nacionālā references laboratorija ir testēšanas laboratorija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – akreditēta laboratorija) attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām standartmetodēm vismaz tām piesārņojošajām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Ja centrs veic metožu savstarpējo salīdzināšanu valsts mērogā (tai skaitā šo noteikumu 7.5 punktā minētajā gadījumā), tam jābūt akreditētam saskaņā ar attiecīgo standartu prasmju pārbaužu jomā.
8.3 Centrs nodrošina, ka valsts monitoringa tīklā iekļautajās stacijās mērījumus veic akreditēta laboratorija, kas ir akreditēta attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām bāzes (references) metodēm vai citām līdzvērtīgām metodēm. Valsts monitoringa tīklā iekļautajām monitoringa stacijām izveido un piemēro kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, kura paredz veikt regulāru iekārtu apkopi, kas nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles procedūras izstrādi un mērījumu datu izsekojamību, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā. Centrs vismaz reizi piecos gados izvērtē izveidoto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un par tās rezultātiem informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
8.4 Centrs reizi trijos gados piedalās Eiropas Savienības mērogā organizētajās kvalitātes nodrošināšanas programmās. Ja, piedaloties šajās programmās, tiek gūti neapmierinoši rezultāti (t. i., rezultāti, kas ir būtiski atšķirīgi no citās iekārtās iegūtajiem rezultātiem), centrs līdz nākamajai novērtēšanas reizei veic atbilstošus pasākumus un iesniedz Eiropas Komisijas Kopīgajam pētniecības centram ziņojumu par paveikto.
8.5 Centrs atbild par Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra organizētu Eiropas Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas programmu koordināciju Latvijā un par šo noteikumu 3. punktā minēto bāzes (references) metožu izmantošanas koordināciju valsts mērogā. Centrs savā tīmekļvietnē publicē norādes par kvalitātes kontroles procedūrām, lai tās, ja nepieciešams, var piemērot arī citas iestādes un organizācijas, kas veic gaisa kvalitātes piesārņojuma līmeņa mērījumus.
8.6 Lai nodrošinātu mērījumu precizitāti un atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem datu kvalitātes mērķiem, valsts vai pašvaldību iestādes, kas iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, nodrošina, ka gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus veic akreditēta laboratorija.
8.7 Ja valsts vai pašvaldības iestāde veic indikatīvos gaisa piesārņojuma mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, var neievērot šo noteikumu 8.6 punktā noteiktās prasības, ja tā izveido un piemēro kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, kura paredz veikt regulāru iekārtu apkopi, kas nepieciešama mēriekārtu precizitātes garantēšanai, kā arī nodrošina datu vākšanas un paziņošanas kvalitātes kontroles procedūru izstrādi un mērījumu datu izsekojamību, ievērojot prasības, kas izklāstītas testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotajā standartā. Minētajā gadījumā iestāde iesniedz centram informāciju par izveidoto kvalitātes kontroles nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēmu un tajā noteikto prasību piemērošanu, kā arī citu informāciju, kas centram var būt nepieciešama iestādes vai tās struktūrvienības darbības atbilstības pārbaudei atbilstoši testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju saskaņotā standarta prasībām. Centrs par maksu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi izvērtē valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci un spējas veikt testēšanu.
8.8 Valsts vai pašvaldību iestādes, kuras veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un iegūtos datus izmanto sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, mēneša laikā pēc mērījumu uzsākšanas informē centru par izmantotajām mērījumu metodēm un uzstādītajām gaisa kvalitātes mērīšanas iekārtām un turpmāk attiecīgu informāciju centram sniedz tikai tad, ja notikušas izmaiņas jau uzstādītās iekārtas darbībā (tai skaitā, ja mainīts iekārtas novietojums) vai tiek izmantotas citas mērījumu metodes.
8.9 Centrs, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta atbilstoši šo noteikumu 8.8 punktam, sākot ar 2020. gadu, reizi piecos gados sagatavo pārskatu par valstī esošajām monitoringa iekārtām, kurās iegūtie dati tiek izmantoti sabiedrības informēšanai atbilstoši šo noteikumu 45.5. apakšpunktam vai šo noteikumu 24. punktā minētās rīcības programmas izstrādei, un to atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Minēto informāciju centrs publicē savā tīmekļvietnē, norādot arī tās iekārtas, kuru mērījumi neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un kuru mērījumos iegūtajiem datiem ir zema ticamības pakāpe.
9. Centrs, sākot ar 2019. gadu, ne retāk kā reizi piecos gados pārskata valsts teritorijas iedalījumu zonās (teritoriāla vienība, kas noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības vajadzībām) un aglomerācijās (apdzīvoto vietu kopums, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 250 000, vai apdzīvoto vietu kopums, kurā ir mazāks iedzīvotāju skaits, bet kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 2500 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru), novērtējot gaisa kvalitāti attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Ja aglomerācijās vai zonās ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē gaisa piesārņojuma līmeni, centrs organizē ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējumu.
10. (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 56.punktu)
11. Lai novērtētu gaisa kvalitāti un nodrošinātu tās pārvaldību, valsts teritoriju iedala zonās un aglomerācijās saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Rīkojumā iekļauj informāciju par valsts monitoringa tīklā esošajām gaisa kvalitātes monitoringa stacijām un publicē ministrijas tīmekļvietnē. Šo staciju novietojumu nedrīkst mainīt, un valsts monitoringa tīklā iekļauto staciju darbību nedrīkst pārtraukt bez saskaņojuma ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
12. Centrs katru gadu novērtē gaisa kvalitāti aglomerācijās un zonās, kurās iepriekšējo triju gadu laikā gaisa piesārņojuma līmenis vidēji ir pārsniedzis šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus vai raksturlielumus. Lai identificētu dabisko avotu radītā piesārņojuma un sāls vai smilšu kaisīšanas ietekmi, gaisa kvalitāti novērtē aglomerācijās un zonās, kurās:
12.1. iepriekšējā gada laikā konkrētai šo noteikumu 3. punktā minētajai piesārņojošajai vielai noteikto robežlielumu pārsniegumu izraisa dabisko avotu radītais piesārņojums. Centrs sniedz informāciju par dabisko avotu radīto gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju un pienesuma avotiem, kā arī sniedz pierādījumus tam, ka pārsniegums radies no dabiskajiem avotiem. Robežlieluma pārsniegumus, kuri ir pilnībā radušies dabisko avotu radītā piesārņojuma dēļ, neuzskata par pārsniegumiem šo noteikumu izpratnē;
12.2. iepriekšējā gada laikā daļiņām PM10 noteikto robežlielumu pārsniegumu izraisa atkārtota daļiņu PM10 izkliedēšanās pēc ceļu kaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā. Centrs sagatavo informāciju par daļiņu PM10 koncentrāciju un avotiem, kā arī sniedz pierādījumus tam, ka pārsnieguma iemesls ir šādas atkārtoti izkliedētās daļiņas PM10.
13. Lai novērtētu gaisa kvalitāti, gaisa monitoringa staciju minimālo skaitu stacionāriem mērījumiem nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 10.pielikumā noteiktos kritērijus.
13.1 Centrs, izvietojot gaisa monitoringa stacijas atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumā minētajām prasībām, nodrošina, ka to paraugu ņemšanas vietu izvietojums un skaits, kuros iegūtos datus izmanto daļiņu PM2,5 vidējā ekspozīcijas rādītāja noteikšanai, pienācīgi atspoguļo šo daļiņu radīto vispārējo iedarbību uz iedzīvotājiem. Paraugu ņemšanas vietu skaits nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 10. pielikuma 1.2. apakšpunktā noteikto.
14. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni ar šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām (izņemot ozonu), gaisa kvalitātes monitoringa stacijas izvieto saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, bet ozona piesārņojuma līmeņa novērtēšanai – saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
14.1 Lai nodrošinātu šajos noteikumos minētajām prasībām atbilstoša valsts monitoringa tīkla izveidi un regulāri izvērtētu, vai esošais valsts monitoringa tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas vēl joprojām ir pamatotas un optimālas, centrs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi piecos gados sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē un pamato visu valsts monitoringa tīklā iekļauto monitoringa staciju vietu izvēli, kā arī iekļauj šo monitoringa staciju apkārtnes fotogrāfijas, kurās norādītas debespuses, un detalizētas kartes. Ziņojumā ietver informāciju par valsts monitoringa tīklā iekļauto staciju atbilstību šo noteikumu 10., 11. un 12. pielikumā noteiktajiem kritērijiem un nepieciešamajām izmaiņām esošajā valsts monitoringa tīkla plānojumā. Ja kādā zonā vai aglomerācijā izmanto papildu novērtējuma metodes (modelēšana vai indikatīvie mērījumi), ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par šīm metodēm un informāciju par to, kā ir izpildīti šo noteikumu 20. punktā minētie kritēriji. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavoto ziņojumu centrs iesniedz Eiropas Komisijai triju mēnešu laikā.
15. Centrs atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumā minētajām prasībām mēra gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju arī lauku fona teritorijās tālu no nozīmīgiem piesārņojuma avotiem. Ar šiem mērījumiem nodrošina vismaz gada vidējos datus par daļiņu PM2,5 masas koncentrāciju un ķīmiskā sastāva koncentrāciju.
16. Lai pamatotu valsts teritorijas iedalījumu zonās un aglomerācijās, izmanto augšējos un apakšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus, kas sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem, daļiņām PM10, daļiņām PM2,5, svinam, benzolam, oglekļa oksīdam, arsēnam, kadmijam, niķelim un benz(a)pirēnam noteikti šo noteikumu 14.pielikumā.
17. Aglomerācijās un zonās, kur šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija ir mazāka par apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai citu objektīvu novērtējuma metodi, vai ar abām kopā.
18. Aglomerācijās un zonās, kur šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija ir mazāka par augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot stacionārus mērījumus apvienojumā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā.
19. Aglomerācijās un zonās, kur šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai izmanto stacionārus mērījumus, kurus var papildināt ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā, ja tie sniedz pietiekamu informāciju par gaisa piesārņojuma telpisko izplatību.
19.1 Veicot gaisa kvalitātes novērtējumu un gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu, ievēro šo noteikumu 15. pielikumā noteiktos datu kvalitātes mērķus un citus minētajā pielikumā noteiktos kritērijus.
20. Aglomerācijās un zonās, kur datus no stacionāro mērījumu paraugu ņemšanas vietām papildina ar modelēšanā vai indikatīvos mērījumos iegūtu informāciju, centrs par 50 % var samazināt paraugu ņemšanas vietu kopskaitu, kas noteikts šo noteikumu 10. pielikuma I daļā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
20.1. ar modelēšanu vai indikatīvajiem mērījumiem iegūtā informācija ir pietiekama, lai novērtētu gaisa kvalitāti attiecībā uz robežlielumiem vai trauksmes līmeņiem, un tā ir pietiekama sabiedrības informēšanai;
20.2. ierīkojamo paraugu ņemšanas vietu skaits un citu novērtēšanas paņēmienu nodrošinātā telpiskā izšķirtspēja ir pietiekama, lai attiecīgas piesārņojošas vielas koncentrāciju noteiktu saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikuma I daļā paredzētajiem datu kvalitātes mērķiem un iegūtu šo noteikumu 15. pielikuma II daļā paredzētajiem kritērijiem atbilstīgus novērtējuma rezultātus.
20.1 Modelēšanas vai indikatīvo mērījumu rezultātus ņem vērā, novērtējot atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem robežlielumiem.
21. Datu apkopošanā un statistisko rādītāju aprēķināšanā datu derīguma pārbaudei izmanto šo noteikumu 16.pielikumā noteiktos kritērijus.
22. Centrs nodrošina, lai vismaz viena gaisa monitoringa stacija mērītu šo noteikumu 17.pielikumā noteikto ozona prekursoru piesārņojuma līmeni atbilstoši šo noteikumu 17. pielikumā noteiktajām prasībām. Pamatojoties uz informāciju par gaisa kvalitātes stāvokli un ņemot vērā citu šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu novērtējumam paredzēto monitoringa staciju izvietojumu, centrs nosaka, kur novietot ozona prekursoru monitoringa stacijas.
23. Lai nodrošinātu indikatīvus arsēna, kadmija, niķeļa, kopējā gāzveida dzīvsudraba, benz(a)pirēna un citu šo noteikumu 3.punktā minēto policiklisko aromātisko ogļūdeņražu mērījumus un noteiktu to kopējo nosēdumu daudzumu uz katriem 100 000 km2, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo telpisko izšķirtspēju, centrs var vienoties ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par kopīgas mērījumu stacijas izveidi.
IV. Gaisa kvalitātes uzlabošana
24. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti aglomerācijās vai zonas teritorijās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, ņemot vērā arī pielaides robežu, ja tāda ir noteikta, vai centra veiktajā gaisa kvalitātes novērtējumā konstatēts, ka pēdējo triju gadu perioda vidējā piesārņojuma līmeņa vērtība pārsniedz šo noteikumu 14.pielikumā noteikto augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa gada vidējo lielumu un piesārņojuma līmenim ir tendence palielināties, vietējā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” izstrādā un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai (turpmāk – rīcības programma).
24.1 Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz dažādās rīcības programmās iekļautajiem pasākumiem, pašvaldība, izstrādājot rīcības programmu, ņem vērā pasākumus, kuri ietverti rīcības programmās, kas tiek izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā un normatīvajiem aktiem trokšņa novērtēšanas un pārvaldības jomā.
24.2 Izstrādājot šo noteikumu 24. punktā minēto rīcības programmu, pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju novērtē arī pašvaldību teritorijā esošo sadedzināšanas iekārtu radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti. Ja nepieciešams, vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām zonās vai zonu daļās, kur gaisa kvalitātes novērtējums uzrāda iespējamus gaisu piesārņojošo vielu normatīvu pārsniegumus vai pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, pašvaldība atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" saistošajos noteikumos var piemērot stingrākus emisiju robežlielumus nekā tos, kas noteikti normatīvajos aktos par sadedzināšanas iekārtām. Nosakot stingrākus emisiju robežlielumus, ņem vērā Eiropas Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajiem pieejamiem vai jaunākajiem tehniskajiem paņēmieniem.
25. Aglomerācijās vai zonas teritorijās, kur gaisa piesārņojuma līmenis noteiktajā termiņā nav samazināts līdz šo noteikumu 3.punktā minētajiem robežlielumiem, rīcības programmā paredz tādus pasākumus, kuri nodrošina atbilstību šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem robežlielumiem pēc iespējas īsākā laikposmā, kā arī var iekļaut pasākumus, kas aizsargā paaugstināta riska iedzīvotāju grupas.
26. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti aglomerācijās vai zonas teritorijās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt vienu vai vairākus trauksmes līmeņus (ja nepieciešams, arī gadījumos, kad pārsniedz vienu vai vairākus robežlielumus vai mērķlielumus), vietējā pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai (turpmāk – īstermiņa programma). Īstermiņa programma ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai. Atkarībā no konkrētā gadījuma var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai pārtrauktu tādas darbības, kas palielina attiecīgā robežlieluma, mērķlieluma vai trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju. Var paredzēt arī pasākumus, lai aizsargātu paaugstināta riska iedzīvotāju grupas.
27. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem izstrādātā rīcības programma vai īstermiņa programma ietver pasākumus, kuru īstenošana nav vietējās pašvaldības kompetencē, šo pasākumu īstenošanu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās padotībā esošās institūcijas.
28. Ja pastāv iespēja, ka šo noteikumu 6.pielikumā noteiktais trauksmes līmenis ozonam tiks pārsniegts, vietējā pašvaldība šo noteikumu 26.punktā minēto īstermiņa programmu izstrādā tikai tad, ja, ņemot vērā ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus, var samazināt minētā pārsnieguma iespējamību, ilgumu vai pakāpi.
29. Vietējās pašvaldības aglomerācijām vai zonas teritorijām izstrādā rīcības programmu vai īstermiņa programmu tikai tiktāl, ciktāl robežlieluma pārsniegumu var attiecināt uz konkrētu piesārņojošo vielu avotiem, kas nav ceļu nokaisīšana ar smiltīm vai sāli ziemā un dabisko avotu radītais piesārņojums, ar nosacījumu, ka tiek veikti vai jau ir īstenoti visi nepieciešamie pasākumi, lai mazinātu atkārtoti izkliedēto daļiņu PM10 koncentrāciju, ko rada ceļu nokaisīšana ar smiltīm vai sāli ziemā.
30. Vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad ir pārsniegts kāds no šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, ņemot vērā pielaides robežu, vai ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad pēdējo triju gadu perioda vidējā piesārņojuma līmeņa vērtība pārsniedz šo noteikumu 14.pielikumā noteikto augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa gada vidējo lielumu, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādā un apstiprina rīcības programmu visā teritorijā vai tās daļā. Izstrādājot un īstenojot rīcības programmu, ņem vērā šādus nosacījumus:
30.1. ja aglomerācijā vai konkrētā zonas teritorijā pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vienai no šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām, izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai ar attiecīgo piesārņojošo vielu;
30.2. ja aglomerācijā vai konkrētā zonas teritorijā pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vairākām šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošām vielām, izstrādā integrētu rīcības programmu, kurā gaisa piesārņojuma samazināšanu vielām, kuru koncentrācija pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, plāno ar nosacījumu, ka citu piesārņojošo vielu koncentrācija rīcības programmas īstenošanas dēļ nepaaugstinās;
30.3. ja aglomerācijā vai konkrētā zonas teritorijā piesārņojošo vielu koncentrācija neatbilst ilgtermiņa mērķim, rīcības programmā iekļauj finansiāli pamatotus pasākumus ilgtermiņa mērķa sasniegšanai.
31. Rīcības programmu un īstermiņa programmu apstiprina pašvaldība. Rīcības programmu pirms apstiprināšanas saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, saņemot no tās pozitīvu lēmumu, bet īstermiņa programmu – ar Valsts vides dienestu, saņemot no tā pozitīvu lēmumu.
32. Ja aglomerācijas vai zonas teritorijas, kurās pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, aptver vairākas pašvaldības, attiecīgās pašvaldības izstrādā un īsteno kopīgu rīcības programmu.
33. Rīcības programma, kā arī citi pasākumi, kurus veic gaisa kvalitātes uzlabošanai, atbilst šādiem kritērijiem:
33.1. gaisa, ūdens un augsnes aizsardzību veic kompleksi, ņemot vērā integrētu pieeju;
33.2. netiek radīta negatīva ietekme uz vidi ārpus teritorijas, uz kuru attiecas rīcības programma.
34. Rīcības programmā iekļauj šo noteikumu 18. pielikuma I daļā minēto informāciju, kā arī citu informāciju, kura izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem par informācijas sniegšanu un rīcības programmas izstrādi gaisa aizsardzības jomā vai kuru rīcības programmas izstrādātāji uzskata par nepieciešamu. Rīcības programmā var iekļaut pasākumus emisiju ierobežošanai no stacionāriem piesārņojuma avotiem, kā arī transportlīdzekļu kustības ierobežošanai, ja tie izraisa gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumus. Rīcības programmā novērtē paredzamās satiksmes intensitātes pieaugumu, ko nākotnē var radīt jaunu objektu būvniecība, un tā radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti un rīcības programmā noteikto mērķu sasniegšanu, pamatojot to ar gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu.
35. Lai nepasliktinātu un uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kurās piesārņojuma līmenis ir zemāks par šajos noteikumos noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, bet pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni vai arī ir zemāks par ilgtermiņa mērķi, attiecīgās pašvaldības:
35.1. var noteikt gaisa kvalitātes mērķlielumus piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti robežlielumi. Gaisa kvalitātes mērķlielumi nedrīkst būt zemāki par augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni piesārņojošām vielām, kurām tāds ir norādīts šo noteikumu 14.pielikumā, un par ilglaicīgi novērotajiem gaisa piesārņojuma līmeņiem šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošām vielām, kurām nav noteikts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis;
35.2. nosaka skaitlisko vērtību un noteikšanas periodu, kā arī termiņu, kurā jānodrošina gaisa kvalitātes mērķlielumi, kas noteikti saskaņā ar šo noteikumu 35.1.apakšpunktu.
36. Vietējās pašvaldības un valsts institūcijas atbilstoši kompetencei īsteno pasākumus, lai zonās vai aglomerācijās, kurās piesārņojuma līmenis nepārsniedz šajos noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa kvalitātes stāvoklis nepasliktinātos.
37. Pašvaldība, kas īsteno rīcības programmu vai īstermiņa programmu, katru gadu līdz 1.martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pārskatu par programmas izpildi iepriekšējā gadā. Pašvaldība, kuras teritorijā daļiņu PM10 robežlielumi gaisā ir pārsniegti atkārtotas daļiņu PM10 izkliedēšanās dēļ pēc ceļu nokaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā, pārskatā par programmas izpildi sniedz informāciju par to, kādi pasākumi tiek veikti vai jau ir īstenoti, lai mazinātu atkārtoti izkliedēto daļiņu PM10koncentrāciju.
38. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 37. punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, sagatavo rīcības programmas izpildes novērtējumu un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu rīcības programmas izpildi, un nosūta tos attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pārskats par rīcības programmas izpildi, vai sasauc sanāksmi, lai pārrunātu identificētos problēmjautājumus.
39. Rīcības programmu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī tad, ja tā netiek īstenota atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem vai ir konstatētas būtiskas negatīvas izmaiņas gaisa kvalitātes rādītājos. Pārskatīto rīcības programmu saskaņo un apstiprina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
40. Ja gaisa piesārņojums pārsniedz šajos noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus, trauksmes līmeņus vai ilgtermiņa mērķus nozīmīgas gaisa piesārņojuma (arī ozona prekursoru) pārneses dēļ no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un attiecīgās valsts atbildīgo institūciju izstrādā kopīgus plānus un programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai. Ja nepieciešams, vietējā pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu sagatavo un īsteno kopējas īstermiņa rīcības programmas, kas aptver piegulošās zonas citās dalībvalstīs, un nodrošina, ka šīs valstis saņem visu attiecīgo informāciju. Izstrādājot šajā punktā minētos rīcības plānus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja nepieciešams, sadarbojas ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm un trešajām valstīm.
41. Lai sasniegtu šo noteikumu 4.pielikumā noteikto valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķi un ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielumu, centrs līdz 2012.gada 31.decembrim, ja nepieciešams, izstrādā valsts rīcības programmu, lai samazinātu vidējo ekspozīcijas rādītāju atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma II daļā un 4.punktā noteiktajām prasībām. Ja nākamo triju gadu periodā tiek prognozēts, ka valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis līdz 2020.gadam netiks sasniegts vai vidējais ekspozīcijas rādītājs 2015.gadam var pārsniegt ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielumu, programmu pārskata. Programmā paredz pasākumus, kas nodrošinātu daļiņām PM2,5 noteiktā valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķa un ekspozīcijas koncentrācijas mērķlieluma ievērošanu.
V. Informācijas nodrošinājums
42. Centrs, sākot ar 2019. gadu, ne retāk kā reizi piecos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu aglomerācijās un zonās iepriekšējos piecos gados, kā arī pievieno attiecīgas gaisa piesārņojuma izkliedes kartes un nepieciešamos aprakstus.
43. Centrs par katru kalendāra gadu līdz nākamā gada 30.jūnijam apkopo informāciju, kas iegūta, veicot gaisa kvalitātes novērtējumu, un sagatavo gada pārskatu par gaisa kvalitāti aglomerācijās un zonas teritorijās. Pārskatā sniedz informāciju par gadījumiem, kad pārsniegti šo noteikumu 3.punktā minēto gaisu piesārņojošo vielu raksturlielumi un normatīvi. Ja tiek pārsniegts robežlielums (ņemot vērā arī pielaides robežu, ja tāda ir noteikta), mērķlielums, trauksmes līmenis, iedzīvotāju informēšanas rādītājs vai ilgtermiņa mērķis, norāda iespējamos pārsniegšanas iemeslus un konkrētās piesārņojošās vielas ietekmi uz cilvēku veselību un, ja nepieciešams, uz veģetāciju.
44. Ja tiek pārsniegts kāds no šo noteikumu 43.punktā minētajiem gaisa kvalitātes normatīviem vai raksturlielumiem, Veselības inspekcija 30 dienu laikā pēc centra pieprasījuma sagatavo un sniedz informāciju par konkrētās piesārņojošās vielas ietekmi uz cilvēku veselību.
45. Lai nodrošinātu sabiedrību, kā arī vides un veselības aizsardzības institūcijas, plašsaziņas līdzekļus un ieinteresētās biedrības (tai skaitā biedrības, kuru mērķis ir vides aizsardzība vai patērētāju tiesību aizsardzība, kā arī tādas biedrības, kas pārstāv paaugstināta riska iedzīvotāju grupas) ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī:
45.1. centrs:
45.1.1. publicē savā tīmekļvietnē šo noteikumu 42. un 43.punktā minēto informāciju;
45.1.2. vismaz reizi diennaktī, bet, ja nepieciešams, ik stundu savā tīmekļvietnē atjauno informāciju par sēra dioksīda, slāpekļa dioksīdu, daļiņu PM10, ja iespējams, arī daļiņu PM2,5, ozona un oglekļa oksīda piesārņojuma līmeni;
45.1.3. vismaz reizi trijos mēnešos, bet, ja nepieciešams, reizi mēnesī savā tīmekļvietnē atjauno informāciju par svina, benzola, arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa, benz(a)pirēna un citu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu piesārņojuma līmeni;
45.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publicē savā tīmekļvietnē informāciju par slāpekļa dioksīdam, benzolam vai daļiņām PM10 noteikto robežlielumu nodrošināšanas termiņa atlikšanu saskaņā ar šo noteikumu 50. un 51.punktu;
45.3. pašvaldības pienācīgi un laikus, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē iedzīvotājus par pašvaldību izstrādātajām rīcības programmām, īstermiņa programmām un to īstenošanu, kā arī par rīcības programmām, kas izstrādātas saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu (ievietojot programmas un informāciju par to īstenošanu arī attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē);
45.4. ja tiek pārsniegts trauksmes līmenis vai iedzīvotāju informēšanas rādītājs vai ja pastāv nopietni draudi, ka tas var tikt pārsniegts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc šo noteikumu 46.punktā minētās informācijas saņemšanas informē iedzīvotājus atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību;
45.5. citas valsts vai pašvaldību iestādes, kas veic gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumus un publicē vai citādi informē sabiedrību par piesārņojuma līmeni, ievēro šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības. Ja iestāde neievēro šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības, tad, publiskojot iegūto mērījumu rezultātus, tā norāda, ka šī informācija nav iegūta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un tai ir zema ticamības pakāpe.
46. Ja tiek pārsniegts iedzīvotāju informēšanas rādītājs vai trauksmes līmenis vai pastāv nopietni draudi, ka tas var tikt pārsniegts:
46.1. centrs par to nekavējoties informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vietējo pašvaldību un Valsts vides dienestu;
46.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un centrs sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību sagatavo un nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šādu informāciju:
46.2.1. datums, kad notikusi piesārņošana, kā arī piesārņošanas laiks un vieta;
46.2.2. ozona piesārņojuma gadījumā jānorāda lielākā vienas stundas koncentrācija un lielākā astoņu stundu vidējā koncentrācija;
46.2.3. prognoze nākamajai pēcpusdienai, dienai vai dienām:
46.2.3.1. piesārņojuma koncentrācijas paredzamās izmaiņas (situācijas uzlabošanās, stabilizācija vai pasliktināšanās), norādot pārmaiņu cēloņus;
46.2.3.2. gaisa piesārņošanas ģeogrāfiskā izplatība;
46.2.3.3. paredzamais gaisa piesārņošanas ilgums;
46.3. Veselības inspekcija sagatavo un nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šādu informāciju:
46.3.1. par paaugstināta riska iedzīvotāju grupām, kuras var potenciāli ietekmēt iedzīvotāju informēšanas rādītāja vai trauksmes līmeņa pārsniegšana attiecīgajam piesārņojuma veidam;
46.3.2. par iedzīvotājiem (tai skaitā paaugstināta riska iedzīvotāju grupām) veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un iespējamo simptomu aprakstu;
46.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Valsts vides dienestu un attiecīgo pašvaldību nekavējoties sagatavo informāciju iedzīvotājiem par galvenajiem piesārņojuma avotiem, kā arī informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu šo avotu radīto gaisa piesārņojumu, un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai.
47. Ja iedzīvotāju informēšanas rādītājs vai trauksmes līmenis tiek pārsniegts zonās vai aglomerācijās, kas atrodas valsts robežas tuvumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par notikušo pēc iespējas ātrāk informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.
48. Centrs sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:
48.1. katru gadu ne vēlāk kā līdz nākamā gada 30.septembrim:
48.1.1. par aglomerācijām un zonām, kurās konstatēti šo noteikumu 3.punktā minētās vienas vai vairāku piesārņojošo vielu robežlielumu (ņemot vērā arī pielaides robežu, ja tāda ir noteikta), mērķlielumu, kritisko piesārņojuma līmeņu vai ilgtermiņa mērķa pārsniegumi, un šajās teritorijās novērtētajiem piesārņojuma līmeņiem, kā arī datumiem, kad pārsniegšana novērota;
48.1.2. ja pārsniegti arsēna, kadmija, niķeļa un benz(a)pirēna gaisa kvalitātes mērķlielumi, – par zonām un aglomerācijām, kurās pārsniegums konstatēts, tā apmēri, koncentrācija, cēloņi (piesārņojuma avoti, kas rada pārsniegumu, un minēto vielu koncentrācijas pārsniegumam pakļauto iedzīvotāju skaits);
48.1.3. datus par gaisa kvalitāti;
48.1.4. ja nepieciešams, zonu un aglomerāciju sarakstu, kurās konkrētai piesārņojošai vielai noteikto robežlielumu pārsniegumus izraisa dabisko avotu radītais piesārņojums, un informē par dabisko avotu radīto gaisu piesārņojošo vielu koncentrāciju un pienesuma avotiem, kā arī sniedz pierādījumus par to, ka pārsniegums ir radies no dabiskajiem avotiem;
48.1.5. ja nepieciešams, zonu un aglomerāciju sarakstu, kurās daļiņu PM10 robežlielumi gaisā ir pārsniegti atkārtotas izkliedēšanās dēļ pēc ceļu nokaisīšanas ar smiltīm vai sāli ziemā, pievienojot informāciju par konstatēto daļiņu PM10 koncentrāciju un avotiem. Centrs sniedz pierādījumus, ka robežlieluma pārsnieguma iemesls ir šādas atkārtoti izkliedētās daļiņas PM10 un ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai mazinātu to koncentrāciju;
48.2. par aglomerācijām un zonām, kurās konstatēts trauksmes līmeņa vai iedzīvotāju informēšanas rādītāja pārsniegums, norādot reģistrēto piesārņojuma līmeni un pārsniegšanas ilgumu. Minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad konstatēta trauksmes līmeņa vai iedzīvotāju informēšanas rādītāja pārsniegšana;
48.3. par daļiņu PM2,5 ķīmiskā sastāva noteikšanai un šo noteikumu 17.pielikumā minēto gaistošo organisko savienojumu (antropogēnas vai biogēnas izcelsmes organiskie savienojumi (izņemot metānu), no kuriem saules gaismā reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var veidoties fotoķīmiskie oksidanti) paraugu ņemšanai un šo vielu koncentrācijas mērīšanai izmantotajām mērījumu metodēm;
48.4. par rīcības programmām (iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad ir pārsniegti robežlielumi, ņemot vērā pielaides robežu);
48.5. par rīcības programmu un īstermiņa programmu īstenošanu (attiecībā uz ozona piesārņojumu – arī citu pasākumu īstenošana piesārņojuma samazināšanai). Minēto informāciju sniedz reizi trijos gados;
48.6. pārskatus un informāciju atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par informācijas sniegšanu gaisa aizsardzības jomā.
48.1 Ziņošanai izmanto tikai datus, kas uzskatāmi par derīgiem. Visus saskaņā ar šo noteikumu 48. punktu paziņotos datus (izņemot datus, kas raksturoti kā provizoriski) uzskata par derīgiem.
49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:
49.1. institūcijas, kas ir atbildīgas par gaisa kvalitātes novērtēšanu, gaisa kvalitātes mērījumu sistēmu (piemēram, metodes, mēriekārtas, monitoringa tīkls, laboratorijas) apstiprināšanu, gaisa kvalitātes mērījumu atbilstības novērtēšanas koordinēšanu, kā arī atbilstības novērtēšanas un gaisa kvalitātes novērtēšanas metožu analīzi;
49.2. gadījumi, kad tiek piemērots šo noteikumu 51. vai 52.punkts, kā arī nosūta attiecīgu informāciju.
50. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
VI. Konkrētu robežlielumu nodrošināšanas termiņu atlikšana
51. Zonai vai aglomerācijai, kurā slāpekļa dioksīda vai benzola koncentrācija gaisā pārsniedz šīm vielām noteiktos robežlielumus un atbilstību robežlielumiem nav iespējams nodrošināt līdz 2010.gada 1.janvārim, pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas var pagarināt robežlieluma nodrošināšanas termiņu līdz 2015.gada 1.janvārim, ja Eiropas Komisijai ir iesniegta šāda informācija:
51.1. attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo informāciju, kas pierāda, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai līdz 2010.gada 1.janvārim nodrošinātu atbilstību slāpekļa dioksīdam vai benzolam noteiktajiem robežlielumiem, un paskaidro, kādu iemeslu dēļ atbilstība nav nodrošināta;
51.2. attiecīgā pašvaldība sagatavo informāciju par to, kā pagarinātajā termiņā tiks nodrošināta atbilstība noteiktajiem slāpekļa dioksīda vai benzola robežlielumiem, un sniedz pamatotas prognozes par slāpekļa dioksīda vai benzola koncentrācijas iespējamo samazināšanos;
51.3. attiecīgā pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 24. un 26.punktu izstrādā rīcības programmu zonām un aglomerācijām, uz kurām attiecas robežlielumu nodrošināšanas termiņu atlikšana. Rīcības programmā vietējā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iekļauj šo noteikumu 18.pielikuma II daļā minēto informāciju, kas saistīta ar attiecīgām piesārņojošām vielām, un tajā uzskatāmi parāda, kā līdz pagarinātā termiņa beigām nodrošinās atbilstību robežlielumiem.
52. Zonai vai aglomerācijai, kurā daļiņu PM10 koncentrācija pārsniedz noteiktos robežlielumus konkrētajai vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ, pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas var atlikt robežlieluma nodrošināšanas termiņu līdz 2011.gada 21.maijam, ja Eiropas Komisijai ir iesniegta šāda informācija:
52.1. attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo informāciju, kas pierāda, ka atbilstību daļiņām PM10 noteiktajiem robežlielumiem nevar sasniegt vietai raksturīgu izkliedes īpatnību, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai pārrobežu ietekmes dēļ;
52.2. attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo informāciju, kas pierāda, ka tika veikti visi nepieciešamie pasākumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai līdz 2005.gada 1.janvārim nodrošinātu atbilstību daļiņām PM10 noteiktajiem robežlielumiem;
52.3. attiecīgā pašvaldība sagatavo informāciju par to, kā pagarinātajā termiņā tiks nodrošināta atbilstība daļiņām PM10 noteiktajiem robežlielumiem, un sniedz pamatotas prognozes par daļiņu PM10 koncentrācijas iespējamo samazināšanos;
52.4. attiecīgā pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 24. un 26.punktu izstrādā rīcības programmu zonām un aglomerācijām, uz kurām attiecas robežlielumu nodrošināšanas termiņu atlikšana. Šajā rīcības programmā vietējā pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iekļauj šo noteikumu 18.pielikuma II daļā minēto informāciju, kas saistīta ar attiecīgām piesārņojošām vielām, un tajā uzskatāmi parāda, kā līdz pagarinātā termiņa beigām nodrošinās atbilstību robežlielumiem.
53. Vietējā pašvaldība šo noteikumu 51. vai 52.punktā minēto informāciju, tai skaitā izstrādāto rīcības programmu, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
54. Piemērojot šo noteikumu 51. vai 52.punktu, vietējā pašvaldība nodrošina, ka slāpekļa dioksīdam, benzolam vai daļiņām PM10 noteikto robežlielumu nodrošināšanas termiņa atlikšanas laikā šo gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija nav lielāka par maksimālo pielaides robežu, kas katrai attiecīgajai piesārņojošai vielai ir noteikta šo noteikumu 2., 3. un 7.pielikumā.
VII. Noslēguma jautājumi
55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 153.nr.; 2006, 118.nr.).
56. Šo noteikumu 10.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
57. (Svītrots ar MK 21.02.2017. noteikumiem Nr. 101)
58. Šo noteikumu 8.6 un 8.7 punkts stājas spēkā 2018. gada 30. jūnijā.
59. Šo noteikumu 8.3 un 14.1 punktā minēto novērtējumu veic 2021. gadā un turpmāk, ievērojot minētajos punktos noteikto regularitāti. Savukārt šo noteikumu 8.4 punktā minēto dalību nodrošina 2022. gadā un turpmāk, ievērojot šo noteikumu 8.4 punktā noteikto regularitāti.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīvas 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem;
3) Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīvas (ES) 2015/1480, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.
Ministru prezidents V.DombrovskisVides ministrs R.Vējonis
1.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi sēra dioksīdam
| Nr.p.k. | Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība |
|---|---|---|---|
| 1.1. | Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) | 1 stunda | 350 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 24 reizes kalendāra gadā) |
| 1.2. | Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) | 24 stundas | 125 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā) |
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem
| Nr.p.k. | Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība | Pielaides robeža | Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu |
|---|---|---|---|---|---|
| 1.1. | Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) | 1 stunda | 200 µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendāra gadā) | sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī | 2010.gada 1.janvāris |
| 1.2. | Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 40 µg/m3 | sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī | 2010.gada 1.janvāris |
Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvi daļiņām PM10
| Nr.p.k. | Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība | Pielaides robeža | Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd) | 24 stundas | 50µg/m3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā) | sākotnēji 50 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī | 2005.gada 1.janvāris |
| 2. | Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 40 µg/m3 | sākotnēji 20 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un turpina vienādās daļās samazināt katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2005.gada 1.janvārī | 2005.gada 1.janvāris |
Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi daļiņām PM2,5
| Nr. p.k. | Valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis attiecībā pret vidējo ekspozīcijas rādītāju 2010.gadā | Valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis attiecībā pret vidējo ekspozīcijas rādītāju 2010.gadā | Gads, līdz kuram jānodrošina valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis |
|---|---|---|---|
| Nr. p.k. | sākotnējā vidējā ekspozīcijas rādītāja koncentrācija, µg/m3 | valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis, procentos | 2020.gads |
| 1. | ≤8,5 | 0 | 2020.gads |
| 2. | > 8,5 – <13 | 10 | 2020.gads |
| 3. | = 13 – < 18 | 15 | 2020.gads |
| 4. | = 18 – < 22 | 20 | 2020.gads |
| 5. | ≥ 22 | Visi attiecīgie pasākumi, lai sasniegtu 18 µg/m3 | 2020.gads |
| Ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielums | Datums, līdz kuram jānodrošina ekspozīcijas koncentrācijas mērķlielums | ||
| --- | --- | ||
| 20 µg/m3 | 2015.gada 1.janvāris | ||
| Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Mērķlielums | Datums, līdz kuram jānodrošina mērķlielums |
| --- | --- | --- | --- |
| Mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) | Kalendāra gads | 25 µg/m3 | 2010.gada 1.janvāris |
| Nr.p.k. | Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība |
| --- | --- | --- | --- |
| 1.posms | 1.posms | 1.posms | 1.posms |
| 1. | Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 25 µg/m3 |
| 2.posms* | 2.posms* | 2.posms* | 2.posms* |
| 2. | Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 20 µg/m3 |
Vides ministrs R.Vējonis
5.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvs svinam
| Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība |
|---|---|---|
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 0,5 µg/m3* |
Vides ministrs R.Vējonis
6.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi ozonam
| Nr.p.k. | Gaisa kvalitātes mērķlieluma veids | Parametrs | Gaisa kvalitātes mērķlieluma skaitliskā vērtība | Izpildes termiņš (mērķlielums)* |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Md) | Maksimālā astoņu stundu vidējā diennakts vērtība** | 120 μg/m3 (nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 25 dienas kalendāra gadā vidēji triju gadu periodā***) | 2010.gada 1.janvāris |
| 2. | Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai (Mh) | AOT40, aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijam | 18 000 μg/m3 x h vidēji piecu gadu periodā**** | 2010.gada 1.janvāris |
| Nr.p.k. | Ilgtermiņa mērķi | Parametrs | Ilgtermiņa mērķa skaitliskā vērtība | |
| --- | --- | --- | --- | |
| 1. | Cilvēka veselības aizsardzībai | maksimālā astoņu stundu vidējā diennakts vērtība kalendāra gadā | 120 μg/m3 | |
| 2. | Veģetācijas aizsardzībai | AOT40, aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijam | 6000 μg/m3 x h | |
| Nr.p.k. | Raksturlielums | Parametrs | Raksturlieluma skaitliskā vērtība | |
| --- | --- | --- | --- | |
| 1. | Iedzīvotāju informēšanas rādītājs | stundas vidējā vērtība | 180 μg/m3 | |
| 2. | Trauksmes līmenis | stundas vidējā vērtība* | 240 μg/m3 |
Vides ministrs R.Vējonis
7.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvs benzolam
| Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība | Pielaides robeža | Datums, līdz kuram pieļaujama robežlieluma pārsniegšana, nepārsniedzot pielaides robežu |
|---|---|---|---|---|
| Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) | kalendāra gads | 5 µg/m3 | sākotnēji 100 % virs robežlieluma vērtības. Aprēķinā to samazina, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, un turpina samazināt par 1 µg/m3 katrus 12 mēnešus, līdz sasniedz 0 % 2010.gada 1.janvārī | 2010.gada 1.janvāris |
Vides ministrs R.Vējonis
8.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvs oglekļa oksīdam
| Robežlieluma veids | Noteikšanas periods | Robežlieluma skaitliskā vērtība |
|---|---|---|
| Astoņu stundu robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (R8h) | maksimālā piesārņojuma koncentrācija diennakts astoņu stundu laikā | 10 mg/m3 |
Vides ministrs R.Vējonis
9.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa kvalitātes normatīvs metāliem un to savienojumiem, nemetāliem un to savienojumiem, kā arī gaistošajiem organiskajiem savienojumiem
| Nr.p.k. | Vielas nosaukums | Gaisa kvalitātes mērķlielums* | Datums, līdz kuram pieļaujama mērķlieluma pārsniegšana |
|---|---|---|---|
| 1. | Arsēns | 6 ng/m3 | 2012.gada 31.decembris |
| 2. | Kadmijs | 5 ng/m3 | 2012.gada 31.decembris |
| 3. | Niķelis | 20 ng/m3 | 2012.gada 31.decembris |
| 4. | Benz(a)pirēns | 1 ng/m3 | 2012.gada 31.decembris |
| Nr.p.k. | Vielas nosaukums | Noteikšanas periods | Gaisa kvalitātes mērķlielums |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Metāli un to savienojumi | ||
| 1.1. | mangāns un tā savienojumi (pārrēķinot uz mangānu) | kalendāra gads | 0,15 μg/m3 |
| 1.2. | vanādijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz vanādiju) | 24 stundas | 1 μg/m3 |
| 1.3. | dzīvsudrabs un tā savienojumi (pārrēķinot uz dzīvsudrabu) | 24 stundas | 1 μg/m3 |
| 2. | Nemetāli un to savienojumi | ||
| 2.1. | sērogleklis | 24 stundas | 100 μg/m3 |
| 2.2. | sērūdeņradis (H2S) | 24 stundas | 150 μg/m3 |
| 3. | Gaistošie organiskie savienojumi | ||
| 3.1. | 1,2-dihloretāns | 24 stundas | 0,7 mg/m3 |
| 3.2. | dihlormetāns | 24 stundas | 3 mg/m3 |
| 3.2. | dihlormetāns | nedēļa | 0,45 mg/m3 |
| 3.3. | formaldehīds | 30 minūtes | 0,1 mg/m3 |
| 3.4. | stirols | nedēļa | 0,26 mg/m3 |
| 3.5. | tetrahloretilēns (perhloretilēns) | kalendāra gads | 0,25 mg/m3 |
| 3.6. | toluols | nedēļa | 0,26 mg/m3 |
Vides ministrs R.Vējonis
10.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa monitoringa staciju skaita noteikšanas kritēriji stacionāro mērījumu veikšanai
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | Staciju skaits | Staciju skaits | Staciju skaits | Staciju skaits |
|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni* | ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni* | ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir robežās starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni | ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir robežās starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni |
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | piesārņojošas vielas, kas nav daļiņas | daļiņas (daļiņu PM 10 un daļiņu PM 2,5 summa)** | piesārņojošas vielas, kas nav daļiņas | daļiņas (daļiņu PM 10 un daļiņu PM 2,5 summa)** |
| 1.1.1. | līdz 250 | 1 | 2 | 1 | 1 |
| 1.1.2. | 251–499 | 2 | 3 | 1 | 2 |
| 1.1.3. | 500–749 | 2 | 3 | 1 | 2 |
| 1.1.4. | 750–999 | 3 | 4 | 1 | 2 |
| 1.1.5. | 1000–1499 | 4 | 6 | 2 | 3 |
| 1.1.6. | 1500–1999 | 5 | 7 | 2 | 3 |
| 1.1.7. | 2000–2749 | 6 | 8 | 3 | 4 |
| 1.1.8. | 2750–3749 | 7 | 10 | 3 | 4 |
| 1.1.9. | 3750–4749 | 8 | 11 | 3 | 6 |
| 1.1.10. | 4750–5999 | 9 | 13 | 4 | 6 |
| 1.1.11. | ≥ 6000 | 10 | 15 | 4 | 7 |
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | Staciju skaits | Staciju skaits | Staciju skaits | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | aglomerācijā* | citās zonās* | lauku apvidū fona mērījumiem | |
| 3.1. | līdz 250 | 1 | 1 stacija uz 50 000 km 2 visā valsts teritorijā** | ||
| 3.2. | 251–500 | 1 | 2 | 1 stacija uz 50 000 km 2 visā valsts teritorijā** | |
| 3.3. | 501–1000 | 2 | 2 | 1 stacija uz 50 000 km 2 visā valsts teritorijā** | |
| 3.4. | 1001–1500 | 3 | 3 | 1 stacija uz 50 000 km 2 visā valsts teritorijā** | |
| 3.5. | 1501–2000 | 3 | 4 | 1 stacija uz 50 000 km 2 visā valsts teritorijā** | |
| Nr.p.k. | Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā (tūkst.) | Staciju skaits, ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni* | Staciju skaits, ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni* | Staciju skaits, ja piesārņojuma līmenis ir robežās starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni | Staciju skaits, ja piesārņojuma līmenis ir robežās starp augšējo un apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| As, Cd, Ni | B(a)P | As, Cd, Ni | B(a)P | ||
| 1. | līdz 749 | 1 | 1 | 1 | 1 |
| 2. | 750–1999 | 2 | 2 | 1 | 1 |
| 3. | 2000–3749 | 2 | 3 | 1 | 1 |
| 4. | 3750–4749 | 3 | 4 | 2 | 2 |
| 5. | 4750–5999 | 4 | 5 | 2 | 2 |
| 6. | 6000 un vairāk | 5 | 5 | 2 | 2 |
Vides ministrs R.Vējonis
11.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa monitoringa staciju (paraugu ņemšanas vietu) izvietojums un nosacījumi sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, oglekļa oksīda, benzola, arsēna, kadmija, niķeļa un benz(a)pirēna piesārņojuma paraugu ņemšanai
Vides ministrs R.Vējonis
12.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Gaisa monitoringa staciju (paraugu ņemšanas vietu) izvietojums un nosacījumi ozona piesārņojuma paraugu ņemšanai
| Nr.p.k. | Monitoringa stacijas veids | Monitoringa mērķis | Mērījumu datu reprezentativitāte* | Izvietojuma kritēriji |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Pilsētas | Cilvēka veselības aizsardzība – novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz pilsētas iedzīvotājiem vietās, kur ir liels iedzīvotāju blīvums un samērā liela ozona koncentrācija un kuras reprezentatīvi raksturo ietekmi uz iedzīvotājiem | daži km2 | Tālu no vietējo emisijas avotu (piemēram, transportlīdzekļi, degvielas uzpildes stacijas) ietekmes.Atklātas teritorijas, kur var mērīt piesārņojumu, kas sajaucies no dažādiem piesārņojuma avotiem.Pilsētu dzīvojamie un rūpnieciskie rajoni, parki un skvēri, lielas ielas vai vietas ar nelielu satiksmi vai bez tās, atklātās teritorijas pie izglītības, sporta un atpūtas objektiem |
| 2. | Piepilsētas | Cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība – novērtēt tiešu vai netiešu ozona piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem un veģetāciju aglomerācijas nomalēs, kurās raksturīgs augsts ozona piesārņojuma līmenis | daži desmiti km2 | Noteiktā attālumā no rajoniem ar maksimālu emisiju, valdošo vēju virzienā apstākļos, kas veicina ozona veidošanos.Vietās, kur iedzīvotāji, jutīgas augu kultūras vai dabīgas ekosistēmas atrodas aglomerācijas nomalēs, kurās raksturīgs augsts ozona piesārņojums.Ja nepieciešams, dažas piepilsētas stacijas izvieto arī valdošajiem vējiem un galvenajiem emisijas avotiem pretējā virzienā, lai noteiktu ozona piesārņojuma fona līmeni attiecīgajā reģionā |
| 3. | Lauku apvidū** | Cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība – novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz iedzīvotājiem, augu kultūrām un dabīgām ekosistēmām | reģionālais līmenis (daži simti km2) | Nelielas apdzīvotas vietas vai teritorijas ar dabīgām ekosistēmām, mežiem, sējumiem un stādījumiem.Tālu no vietējiem emisiju avotiem (piemēram, rūpnieciskās iekārtas, autoceļi).Atklātas teritorijas, izņemot augstienes |
| 4. | Lauku apvidū fona mērījumiem** | Veģetācijas un cilvēku veselības aizsardzība – novērtēt ozona piesārņojuma ietekmi uz augu kultūrām un dabīgām ekosistēmām, kā arī iedzīvotājiem | reģionālais, valsts vai kontinentālais līmenis (no 1000 līdz 10000 km2) | Teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu, dabīgām ekosistēmām, mežiem, tālu no pilsētām un rūpnieciskajiem rajoniem, kā arī vietējiem emisiju avotiem.Jāizvairās no vietām, kurās pastiprināti veidojas piezemes inversijas apstākļi, kā arī no augstienēm.Nav ieteicamas piekrastes teritorijas, kurās raksturīgi vietējie diennakts vēju cikli |
Vides ministrs R.Vējonis
13.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Fona mērījumi, ko veic lauku fona teritorijās neatkarīgi no piesārņojuma koncentrācijas
| 1.1. | SO42- | Na+ | NH4+ | Ca2+ | elementārais ogleklis |
|---|---|---|---|---|---|
| 1.2. | NO3- | K+ | Cl- | Mg2+ | organiskais ogleklis |
Vides ministrs R.Vējonis
14.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Prasības sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, daļiņu PM10, daļiņu PM2,5, svina, benzola, oglekļa oksīda, arsēna, kadmija, niķeļa un benz(a)pirēna piesārņojuma līmeņa novērtēšanai aglomerācijā vai zonā
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Diennakts vidējais lielums cilvēka veselības aizsardzībai | Gada vidējais lielums ekosistēmu aizsardzībai |
|---|---|---|---|
| 1.1.1. | augšējais | 60 % no dienas robežlieluma vērtības (75 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā) | 60 % no ziemas periodam noteiktā kritiskā piesārņojuma līmeņa (12 µg/m3) |
| 1.1.2. | apakšējais | 40 % no dienas robežlieluma vērtības (50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gadā) | 40 % no ziemas periodam noteiktā kritiskā piesārņojuma līmeņa (8 µg/m3) |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Stundas lielums cilvēka veselības aizsardzībai (NO2) | Gada lielums cilvēka veselības aizsardzībai (NO2) |
| --- | --- | --- | --- |
| 1.2.1. | augšējais | 70 % no stundas robežlieluma vērtības (140 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendāra gadā) | 80 % no gada robežlieluma vērtības (32 µg/m3) |
| 1.2.2. | apakšējais | 50 % no stundas robežlieluma vērtības (100 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendāra gadā) | 65 % no gada robežlieluma vērtības(26 µg/m3) |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Daļiņu PM10 dienas vidējais lielums cilvēka veselības aizsardzībai | Daļiņu PM10 gada vidējais lielums cilvēka veselības aizsardzībai |
| --- | --- | --- | --- |
| 1.3.1. | augšējais | 70 % no dienas robežlieluma vērtības (35 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā) | 70 % no gada robežlieluma vērtības (28 µg/m3) |
| 1.3.2. | apakšējais | 50 % no dienas robežlieluma vērtības (25 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā) | 50 % no gada robežlieluma vērtības (20 µg/m3) |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.4.1. | augšējais | 70 % no gada robežlieluma vērtības (0,35 µg/m3) | |
| 1.4.2. | apakšējais | 50 % no gada robežlieluma vērtības (0,25 µg/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.5.1. | augšējais | 70 % no gada robežlieluma vērtības (3,5 µg/m3) | |
| 1.5.2. | apakšējais | 40 % no gada robežlieluma vērtības (2 µg/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Astoņu stundu vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.6.1. | augšējais | 70 % no gada robežlieluma vērtības (7 mg/m3) | |
| 1.6.2. | apakšējais | 50 % no gada robežlieluma vērtības (5 mg/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.7.1. | augšējais | 60 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (3,6 ng/m3) | |
| 1.7.2. | apakšējais | 40 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (2,4 ng/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.8.1. | augšējais | 60 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (3,0 ng/m3) | |
| 1.8.2. | apakšējais | 40 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (2,0 ng/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.9.1. | augšējais | 70 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (14,0 ng/m3) | |
| 1.9.2. | apakšējais | 50 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (10,0 ng/m3) | |
| Nr.p.k. | Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis | Gada vidējais lielums | |
| --- | --- | --- | |
| 1.10.1. | augšējais | 60 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (0,6 ng/m3) | |
| 1.10.2. | apakšējais | 40 % no gada ilgtermiņa mērķa lieluma (0,4 ng/m3) |
Vides ministrs R.Vējonis
15.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Datu kvalitātes mērķi un gaisa kvalitātes novērtēšanas rezultātu apkopošana
| Nr.p.k. | Nosacījumi | Sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds, slāpekļa oksīdi un oglekļa oksīds | Daļiņas PM10, daļiņas PM2,5 un svins | Benzols | Ozons un ar to saistītie NO un NO2 |
|---|---|---|---|---|---|
| 1.1. | Stacionārie mērījumi*: | ||||
| 1.1.1. | nenoteiktība* | 15 % | 25 % | 25 % | 15 % |
| 1.1.2. | minimālais nepieciešamais iegūto mērījumu datu apjoms | 90 % | 90 % | 90 % | 90 % vasarā75 % ziemā |
| 1.1.3. | minimālais nepieciešamais mērījumu laiks: | ||||
| 1.1.3.1. | pilsētas fona un transporta piesārņojuma novērošanas vietās | – | – | 35 %** | – |
| 1.1.3.2. | rūpnieciskajās teritorijās | – | – | 90 % | – |
| 1.2. | Indikatīvie mērījumi: | ||||
| 1.2.1. | nenoteiktība* | 25 % | 50 % | 30 % | 30 % |
| 1.2.2. | minimālais nepieciešamais iegūto mērījumu datu apjoms | 90 % | 90 % | 90 % | 90 % |
| 1.2.3. | minimālais nepieciešamais mērījumu laiks | 14 %*** | 14 %*** | 14 %**** | > 10 % vasarā |
| 1.3. | Modelēšanas nenoteiktība: | ||||
| 1.3.1. | stundas vidējā | 50 % | – | – | 50 % |
| 1.3.2. | astoņu stundu vidējā | 50 % | – | – | 50 % |
| 1.3.3. | diennakts vidējā | 50 % | vēl nav noteikta | – | – |
| 1.3.4. | gada vidējā | 30 % | 50 % | 50 % | – |
| 1.4. | Objektīvas novērtējuma metodes nenoteiktība | 75 % | 100 % | 100 % | 75 % |
| Nr.p.k. | Nosacījumi | Benz(a)pirēns | Arsēns, kadmijs un niķelis | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (kas nav benz(a)pirēns), kopējais gāzveida dzīvsudrabs | Kopējie nosēdumi |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 2.1. | Nenoteiktība: | ||||
| 2.1.1. | stacionāri un indikatīvi mērījumi* | 50 % | 40 % | 50 % | 70 % |
| 2.1.2. | modeļi | 60 % | 60 % | 60 % | 60 % |
| 2.2. | Obligāti iegūstamie dati | 90 % | 90 % | 90 % | 90 % |
| 2.3. | Obligātais mērījumu laiks**: | ||||
| 2.3.1. | stacionārie mērījumi | 33 % | 50 % | ||
| 2.3.2. | indikatīvie mērījumi* | 14 % | 14 % | 14 % | 33 % |
Vides ministrs R.Vējonis
16.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Datu apkopošanas un statistikas parametru aprēķināšanas kritēriji
| Nr. p.k. | Rādītājs | Vajadzīgais derīgo datu īpatsvars |
|---|---|---|
| 1.1. | vienas stundas vērtības | 75 % (t.i., 45 minūtes) |
| 1.2. | astoņu stundu vērtības | 75 % no vērtībām (t.i., sešas stundas) |
| 1.3. | dienas astoņu stundu maksimālais vidējais rādītājs | 75 % no astoņu stundu laikā ik pēc stundas aprēķinātiem vidējiem rādītājiem (t.i., astoņpadsmit astoņu stundu vidējie rādītāji dienā) |
| 1.4. | 24 stundu vērtības | 75 % no vienas stundas vērtībām (t.i., vismaz 18 stundu vērtības) |
| 1.5. | vidēji gadā | 90 %* no vienas stundas vērtībām vai (ja nav pieejams) divdesmit četru stundu vērtībām gada laikā |
| Nr. p.k. | Parametrs | Nepieciešamais derīgo datu īpatsvars |
| --- | --- | --- |
| 2.1. | vienas stundas vērtības | 75 % (45 minūtes) |
| 2.2. | astoņu stundu vērtības | 75 % no vērtības (sešas stundas) |
| 2.3. | dienas astoņu stundu maksimālais vidējais rādītājs, kas iegūts no astoņu stundu periodā ik pēc stundas aprēķinātiem vidējiem rādītājiem | 75 % no astoņu stundu periodā ik pēc stundas aprēķinātiem vidējiem rādītājiem (18 astoņu stundu diennakts vidējie rādītāji) |
| 2.4. | AOT40 | 90 % no vienas stundas vērtības laikposmam, kas noteikts, aprēķinot AOT40 vērtību* |
| 2.5. | vidēji gadā | atsevišķi 75 % no vienas stundas vērtības vasarā (no aprīļa līdz septembrim) un 75 % – ziemā (no janvāra līdz martam un no oktobra līdz decembrim) |
| 2.6. | pārsniegumu skaits un maksimālās vērtības mēneša laikā | 90 % no diennakts maksimālajām astoņu stundu vidējām vērtībām (27 diennakts vērtības mēnesī)90 % no vienas stundas vērtībām (no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika) |
| 2.7. | pārsniegumu skaits un gada maksimālās vērtības | pieci no sešiem mēnešiem vasarā (no aprīļa līdz septembrim) |
| AOT40[provizoriskais]=AOT40izm.× | n | , kur |
| --- | --- | --- |
| AOT40[provizoriskais]=AOT40izm.× | k | , kur |
Vides ministrs R.Vējonis
17.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Ozona prekursori
1. Ozona prekursori, kuriem nepieciešams veikt monitoringu, ir slāpekļa oksīdi un atbilstošie gaistošie organiskie savienojumi, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.
2. Ozona prekursoru mērījumi ietver vismaz slāpekļa oksīdus (NO un NO2) un attiecīgos gaistošos organiskos savienojumus (GOS). Gaistošie organiskie savienojumi, kurus ieteicams mērīt, ir šādi:
2.1. etāns;
2.2. etilēns;
2.3. acetilēns;
2.4. propāns;
2.5. propēns;
2.6. n-butāns;
2.7. izobutāns;
2.8. 1-butēns;
2.9. trans-2-butēns;
2.10. cis-2-butēns;
2.11. 1,3-butadiēns;
2.12. n-pentāns;
2.13. izopentāns;
2.14. 1-pentēns;
2.15. 2-pentēns;
2.16. izoprēns;
2.17. n-heksāns;
2.18. izoheksāns;
2.19. n-heptāns;
2.20. n-oktāns;
2.21. izooktāns;
2.22. benzols;
2.23. toluols;
2.24. etilbenzols;
2.25. m- un p-ksilols;
2.26. o-ksilols;
2.27. 1,2,4-trimetilbenzols;
2.28. 1,2,3-trimetilbenzols;
2.29. 1,3,5-trimetilbenzols;
2.30. formaldehīds;
2.31. visi ogļūdeņraži kopā, izņemot metānu.
3. Galvenie šādu mērījumu mērķi ir iegūt datus attīstības tendenču analīzei attiecībā uz ozona prekursoriem, novērtēt emisiju samazināšanas stratēģiju efektivitāti, pārbaudīt emisiju inventarizācijas atbilstību un attiecināt konstatētās piesārņojuma koncentrācijas uz emisiju avotiem. Ozona prekursoru mērījumus veic pilsētas vai piepilsētas monitoringa stacijās, kas izvietotas saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī tādās teritorijās, kas ļauj iegūt šajā punktā minētajiem mērķiem atbilstošu informāciju.
Vides ministrs R.Vējonis
18.pielikumsMinistru kabineta2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1290
Vides ministrs R.Vējonis