Latvijas Republikas valsts robežas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk — valsts robeža) — nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā;

2) robežšķērsošanas vieta — vieta uz valsts sauszemes robežas vai tās tuvumā, ostas, lidostas, lidlauka, dzelzceļa stacijas teritorijas daļa vai cita vieta vai telpa, kas paredzēta personām ārējās robežas šķērsošanai, kā arī mantu un preču pārvietošanai pāri ārējai robežai un kur kompetentās iestādes veic pārbaudes, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

3) pārbaudes — normatīvajos aktos noteikto pasākumu kopums ārējās robežas šķērsošanas pieļaujamības konstatēšanai;

4) ārējā robeža — valsts robeža un robežšķērsošanas vietas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) (turpmāk — Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula Nr. 2016/399);

5) iekšējā robeža — valsts robeža saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu Nr. 2016/399;

6) dalībvalsts — ikviena valsts, kas ir pievienojusies 1985.gada 14.jūnija Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un piemēro tā noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām;

7) trešā valsts — ikviena valsts, kas nav dalībvalsts šā likuma izpratnē;

8) Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi (turpmāk — iekšējie ūdeņi):

9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;

10) bāzes līnija Baltijas jūrā — maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

11) kompetentās iestādes — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestādes, kas veic personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, uz valsts robežas un pierobežā.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts robežu un robežapsardzības sistēmu, kā arī nodrošināt valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā.

3.pants. Valsts robežas noteikšana

(1) Valsts robežu nosaka saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ko noslēgusi Latvijas Republika.

(2) Lai valsts robeža tiktu noteikta un atjaunota atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, izvirza Latvijas Republikas pārstāvjus darbam starpvalstu demarkācijas komisijā (turpmāk — demarkācijas komisija), kā arī ekspertu komisijās un citās demarkācijas komisijas darbības nodrošināšanai izveidotajās tehniskajās darba grupās.

(3) Pārstāvjus darbam demarkācijas komisijā, ekspertu komisijā vai citā tehniskajā darba grupā izvirza, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto valsts pārvaldes iestāžu kompetenci.

(4) Demarkācijas komisijas un ekspertu komisijas Latvijas puses sastāvu un valsts robežas demarkācijas dokumentus apstiprina Ministru kabinets.

(5) Valsts robeža Baltijas jūrā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, sakrīt ar teritoriālās jūras ārējo malu, ko pieņem par atskaites punktu, izmantojot bāzes līniju. Bāzes līnijas punktu koordinātas nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Valsts sauszemes robežas ierīkošana

(1) Valsts sauszemes robežas ierīkošana ietver tās uzmērīšanu, iezīmēšanu dabā un nostiprināšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts sauszemes robežas uzmērīšana ietver valsts robežlīnijas un valsts robežzīmju ģeodēzisko koordinātu noteikšanu un robežas demarkācijas karšu sastādīšanu. Valsts sauszemes robežas uzmērīšanu veic saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu.

(3) Valsts sauszemes robežu iezīmē dabā un nostiprina ar robežzīmēm un citām nostiprinājuma būvēm vai elementiem (piemēram, robežgrāvjiem, stigām, žogiem) saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par valsts robežas noteikšanu. Robežzīmju, nostiprinājuma būvju vai elementu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta.

5.pants. Valsts robežas uzturēšana

(1) Lai nodrošinātu atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ierīkotās valsts sauszemes robežas saglabāšanu, kā arī robežzīmju un citu nostiprinājuma būvju vai elementu saglabāšanu un atbilstību minēto līgumu prasībām, organizē valsts sauszemes robežas uzturēšanu.

(2) Valsts sauszemes robežas uzturēšanas ietvaros veic valsts sauszemes robežas apskati dabā, proti, tās atrašanās vietas apvidū pārbaudi, salīdzināšanu ar demarkācijas dokumentiem, vizuālā stāvokļa analīzi, trūkumu, bojājumu vai neatbilstību konstatēšanu, un nosaka turpmāko rīcību trūkumu vai bojājumu novēršanai.

(3) Atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem organizē valsts sauszemes robežas atjaunošanu (apskatē konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanu), ja nepieciešams, sadarbojoties ar kaimiņvalsts attiecīgajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(4) Ja nepieciešamās valsts sauszemes robežas uzturēšanas darbības pārsniedz Latvijas Republikas kompetenci, kas noteikta starptautiskajos līgumos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iniciē starpvalstu sadarbību, lai risinātu valsts robežas uzturēšanas vai atjaunošanas jautājumus.

6.pants. Robežapsardzības sistēma

(1) Robežapsardzības sistēma ir vairāku pasākumu komplekss. Šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, pasākumi pie iekšējās robežas un valsts iekšienē, kas veicami, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas, informācijas apmaiņa, sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze.

(2) Robežapsardzības sistēmu izveido, lai nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, veiktu personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā, iekšējos ūdeņos, jūras piekrastē un robežšķērsošanas vietās.

(3) Robežapsardzības sistēmu nosaka šis likums, citi normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.

(4) Robežapsardzības sistēmas uzturēšanā atbilstoši kompetencei ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes un to rīcībā esošie resursi.

7.pants. Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji

Lai īstenotu Latvijas Republikai paredzētās funkcijas, kas noteiktas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti ar kaimiņvalstīm, Ministru kabinets darbībai konkrētos valsts robežas posmos no robežsargu vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus un viņu vietniekus, ja to iecelšana ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā līgumā.

II nodaļaValsts robežas drošības nodrošināšana

8.pants. Valsts robežas drošība

(1) Valsts robežas drošība ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktais pasākumu kopums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.

(2) Minētajos pasākumos ietilpst arī konsulāro amatpersonu un Iekšlietu ministrijas specializēto atašeju (sakaru virsnieku) aktivitātes ārzemēs, valsts pārvaldes iestāžu starptautiskā sadarbība, pilnvaroto robežas pārstāvju sadarbība, ikdienā savstarpēji koordinēta kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbība uz valsts robežas un valsts iekšienē.

(3) Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.

9.pants. Valsts robežas režīms

(1) Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, nosaka valsts robežas režīmu.

(2) Valsts robežas režīms ietver:

1) kārtību, kādā personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri valsts robežai;

2) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports šķērso valsts robežu;

3) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā;

4) kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.

9.1 pants. Robežapsardzības informācijas sistēma

(1) Valsts robežsardze valsts robežas režīma nodrošināšanai organizē Robežapsardzības informācijas sistēmu un vada tās darbību. Robežapsardzības informācijas sistēmā reģistrē informāciju par:

1) notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma vai robežšķērsošanas vietās noteikto prasību neievērošanu, mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī šajos notikumos iesaistītajām personām;

2) Valsts robežsardzē reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža;

3) personām, kurām izsniegtas, anulētas vai atteiktas speciālās caurlaides.

(2) Ministru kabinets nosaka Robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kurām piešķirama piekļuve šai informācijai.

9.2 pants. Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)

Valsts robežsardze pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra regulā Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) noteiktās valsts koordinācijas centra funkcijas.

9.3 pants. Ieceļošanas un izceļošanas sistēma

(1) Valsts robežsardze ir uzskatāma par pārzini Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra regulas Nr. 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (turpmāk — regula Nr. 2017/2226) 39. panta 1. punkta izpratnē.

(2) Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 9. panta 2. punktam ir piekļuve ieceļošanas un izceļošanas sistēmai, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu un aplūkotu datus.

(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 38. panta 2. punktam nodrošina piekļuvi ieceļošanas un izceļošanas sistēmai šā panta otrajā daļā minētajām kompetentajām iestādēm.

(4) Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas daļu — regulas Nr. 2017/2226 7. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās valsts vienotās saskarnes (NUI) un "d" apakšpunktā minētās komunikācijas infrastruktūras nacionālo komponenšu — tehnisko darbību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(5) Atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 1. un 5. punktam un 32. pantam tiesības pieprasīt piekļuvi ieceļošanas un izceļošanas sistēmas centrālajā datubāzē reģistrēto datu aplūkošanai ir šādu izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām:

1) Valsts drošības dienests;

2) Valsts policija;

3) Valsts robežsardze;

4) Iekšējās drošības birojs;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

6) Militārā policija;

7) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

8) Satversmes aizsardzības birojs;

9) Valsts ieņēmumu dienests.

(6) Centrālā piekļuves punkta funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam un savai kompetencei veic:

1) Valsts policijas attiecīgā struktūrvienība;

2) Valsts drošības dienesta attiecīgā struktūrvienība;

3) Valsts robežsardzes attiecīgā struktūrvienība.

(7) Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas centrālajā datubāzē iekļautajām ziņām atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 31. panta 1. punktam piekļūst šādā veidā:

1) Valsts policijas operatīvā vienība — ar Valsts policijas attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību;

2) Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšējās drošības biroja un Militārās policijas operatīvā vienība — ar Valsts drošības dienesta attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību;

3) Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta operatīvā vienība — ar Valsts robežsardzes attiecīgās struktūrvienības, kas darbojas atbilstoši regulas Nr. 2017/2226 29. panta 3. punktam, starpniecību.

(8) Datu valsts inspekcija veic regulas Nr. 2017/2226 55. panta 2. punktā paredzēto revīziju.

(9) Valsts policija, Valsts drošības dienests un Valsts robežsardze atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar šā panta piektajā daļā minētajām iestādēm sagatavo regulas Nr. 2017/2226 72. panta 8. punktā minēto gada ziņojumu.

10.pants. Valsts robežas šķērsošana

(1) Valsts robežu šķērso pa sauszemi, iekšējiem ūdeņiem, jūru vai gaisa telpu.

(2) Personas ārējo sauszemes robežu šķērso, kā arī mantas un preces pārvieto pāri ārējai sauszemes robežai pa autoceļu (ja ārējā robeža ir noteikta pa upi, — tad pa pārceltuvi) vai dzelzceļu (izmantojot dzelzceļa transportu), uz kura ir izveidota robežšķērsošanas vieta.

(3) Iekšējo robežu šķērso jebkurā vietā.

(4) Personas valsts robežu šķērso ar derīgiem ceļošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, kuru nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai ceļošanas tranzītā kārtību.

(5) Kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu, nosaka Ministru kabinets.

(6) Cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā šīs operācijas vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par valsts robežas šķērsošanu ārpus robežšķērsošanas vietas, lai nogādātu izglābtās personas ārstniecības iestādē, ja pastāv reāli draudi izglābto personu dzīvībai vai veselībai, vienlaikus informējot Valsts robežsardzi par ārstniecības iestādi, uz kuru personas nogādātas, nogādāto personu skaitu un personas datiem, ja tādi ir pieejami. Valsts robežsardze organizē robežpārbaudi ārstniecības iestādē, kurā persona nogādāta.

(61) Personas, kuras ietilpst Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts spēkos (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu I panta "a" punkta izpratnē) un ierodas Latvijas Republikā, lai piedalītos Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku plānotajās kopējās mācībās, atsevišķos gadījumos pēc Valsts robežsardzes atļaujas saņemšanas var šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas. Par nepieciešamību šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas Nacionālie bruņotie spēki rakstveidā informē Valsts robežsardzi, saskaņojot robežas šķērsošanas, kā arī robežpārbaudes vietu un laiku vismaz divas nedēļas pirms šo mācību uzsākšanas.

(7) Gaisa kuģi valsts robežu šķērso normatīvajos aktos par gaisa telpas izmantošanu noteiktajā kārtībā.

(8) Kuģošanas līdzekļi valsts robežu, kas noteikta Baltijas jūrā un Baltijas jūras Rīgas jūras līcī, šķērso jebkurā vietā, ja nav noteikts citādi.

(9) Ārvalstu kuģošanas līdzekļiem ir tiesības šķērsot valsts robežu un ienākt teritoriālajā jūrā, ievērojot miermīlīgas caurbraukšanas principu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijai.

(10) Personas ārējo robežu robežšķērsošanas vietās šķērso rindas kārtībā. Šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas drīkst:

1) cietušās vai saslimušās personas, kurām nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai kuras pavada ārstniecības personas;

2) personas ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm;

3) kājāmgājēji, izņemot robežšķērsošanas vietas, kas izveidotas ostās un lidostās;

4) personas, kuras šķērso valsts robežu ar regulāro starptautisko maršrutu autobusiem, operatīvajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem, kā arī ar zirgu pajūgiem vai velotransportu;

5) valsts un pašvaldību iestāžu oficiālās delegācijas, kā arī organizētas bērnu un tūristu grupas, ja vismaz 24 stundas pirms plānotā ārējās robežas šķērsošanas laika Valsts robežsardze ir rakstveidā informēta par to un ārējās robežas šķērsošanai paredzēto robežšķērsošanas vietu, kā arī saņēmusi personu sarakstu, kurā norādīts robežu šķērsojošo personu vārds, uzvārds, personas kods, ceļošanas dokumenta veids un numurs;

6) personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;

61) personas, kas ar transportlīdzekļiem robežšķērsošanas vietās uz autoceļiem izved kravas, kuru sastāvu pilnībā veido preces, kuru nosūtītājs atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem muitas jomā ir atzītā komersanta (AEO) sertifikāta turētājs, ja pārvadātājs vienlaikus ir minētā sertifikāta turētājs;

7) cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju laikā izglābtās personas;

8) citas personas gadījumos, kas paredzēti starptautiskajos līgumos.

(11) Izņēmuma gadījumos, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem, ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās drīkst citas šā panta desmitajā daļā neminētās personas, ja ir saņemta Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauja.

(12) Robežšķērsošanas vietas nosaka Ministru kabinets.