Publisko aģentūru likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt publisko aģentūru darbības tiesiskos pamatus, kā arī valsts un atvasinātu publisku personu resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības vajadzību apmierināšanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.

2.pants. Aģentūras juridiskais statuss

(1) Valsts aģentūra ir Ministru kabineta locekļa (turpmāk — ministrs) padotībā esoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.

(2) Pašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota budžeta finansēta pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā.

(3) Uz atvasinātu publisku personu izveidotām aģentūrām attiecināmas šajā likumā noteiktās normas, kas nosaka pašvaldību aģentūru darbību.

(4) Uz vairāku ministriju darbības jomā izveidotām valsts aģentūrām ir attiecināmas šajā likumā noteiktās normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Uz vairāku pašvaldību kopīgi izveidotām pašvaldību aģentūrām attiecināma Pašvaldību likumā noteikto kopīgo iestāžu izveidošanas kārtība, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(6) Valsts un pašvaldības kopīgi izveidotām aģentūrām piemēro šā likuma normas, kas nosaka valsts aģentūru darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

3.pants. Aģentūru veidi

(1) Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu pārvaldes uzdevumu īstenošanā, valsts var izveidot valsts aģentūras, bet pašvaldības — pašvaldību aģentūras.

(2) Ja atvasinātai publiskai personai likumā ir piešķirtas tiesības izveidot iestādi, tā var izveidot aģentūru, uz kuru attiecināmas tiesību normas, kas regulē pašvaldību aģentūru izveidošanu un darbību.

(3) Ja valsts un pašvaldību resursu efektīvai izmantošanai, kopīgu funkciju nodrošināšanai un sabiedrības vajadzību apmierināšanai tas ir lietderīgi, valsts un pašvaldība, kā arī Ministru kabinets vairāku ministriju darbības jomā un vairākas pašvaldības ir tiesīgas izveidot kopīgu aģentūru, kas darbojas vairāku tiešās un pastarpinātās vai tiešās pārvaldes iestāžu kompetences jomā.

(4) Valsts aģentūrai un vairāku ministriju darbības jomā izveidotai valsts aģentūrai nosaukumā ietver vārdkopu “valsts aģentūra” vai tās saīsinājumu “v/a”; pašvaldības aģentūrai vai vairāku pašvaldību izveidotai aģentūrai — vārdkopu “pašvaldības aģentūra” vai tās saīsinājumu “p/a”; valsts un pašvaldības kopīgi izveidotām aģentūrām — vārdkopu “valsts un pašvaldības aģentūra” vai tās saīsinājumu “vp/a”.

II nodaļaValsts aģentūra

4.pants. Valsts aģentūras darbības joma

(1) Valsts aģentūra nodrošina pakalpojumu sniegšanu likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes ietvaros, tai skaitā valsts un starptautisku projektu un programmu īstenošanu no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Valsts aģentūras darbību regulē Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

1) valsts aģentūras nosaukumu;

2) ministru, kura padotībā valsts aģentūra nodota, un kārtību, kādā tiek uzraudzīta valsts aģentūras darbība;

3) valsts aģentūras izveidošanas mērķi;

4) valsts aģentūras uzdevumus;

5) administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Valsts aģentūra veic citus vienreizējus uzdevumus, kas tai uzdoti ar Ministru kabineta lēmumu.

5.pants. Valsts aģentūras sniegtie pakalpojumi

(1) Valsts aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, nodrošinot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi. Ministru kabineta noteikumos par pakalpojumu cenrādi nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts aģentūru sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

(3) Valsts aģentūra, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos sadarbības ietvara pamatprincipus, sniedz pakalpojumus citām valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kas īsteno pārvaldes uzdevumus, bez maksas, ja tas neprasa valsts aģentūrai papildu resursus datu apstrādei un analīzei.

(4) Valsts aģentūra var sniegt pakalpojumus, kas atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildei dotēti no vispārējiem ieņēmumiem.

(5) Ieņēmumi par maksas pakalpojumiem paliek valsts aģentūras rīcībā un izlietojami valsts pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai (izņemot šā likuma 13.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu).

(6) Informācija par valsts aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumiem un atbrīvojumiem no maksas publicējama valsts aģentūras tīmekļvietnē.

6.pants. Valsts aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā valsts aģentūra izdod administratīvos aktus.

(2) Valsts aģentūras izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja citā likumā nav noteikts citādi.

7.pants. Valsts aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Valsts aģentūru izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā noteiktās prasības.

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot valsts aģentūru, Ministru kabinets izvērtē tās izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pamatprincipiem.

(3) Ja valsts aģentūra tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda tās slēguma bilanci, norādot mantas vērtību un saistību un prasību apjomu, pamatojoties uz inventarizācijas un grāmatvedības uzskaites datiem.

8.pants. Valsts aģentūras darbības uzraudzība

(1) Ministrs padotību pār valsts aģentūru īsteno tieši vai ar ministrijas vai citas valsts pārvaldes nozares vadošās iestādes starpniecību (turpmāk — uzraugošā institūcija). Padotība tiek īstenota pārraudzības formā. Izņēmuma gadījumā, izvērtējot valsts aģentūrai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskas kontroles nodrošināšanas apsvērumus, valsts aģentūras darbībai var noteikt pakļautības formu.

(2) Īstenojot padotību, ministrs:

1) ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts aģentūras direktoru;

2) novērtē valsts aģentūras darbības rezultātus;

3) ierosina pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā;

4) ierosina disciplinārlietu vai dienesta pārbaudi saistībā ar valsts aģentūras direktora darbību;

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.

(3) Ministram un uzraugošajai institūcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par valsts aģentūras darbību.

9.pants. Valsts aģentūras direktors

(1) Valsts aģentūras direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja uzdevumus, kā arī:

1) izstrādā valsts aģentūras darbības stratēģijas un budžeta projektu;

2) apstiprina valsts aģentūras darba plānu kārtējam gadam;

3) nodrošina valsts aģentūras darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

4) sniedz atbildīgajam ministram, viņa pilnvarotajai amatpersonai, kā arī uzraugošajai institūcijai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus valsts aģentūras darbības jautājumos;

5) veic citus uzdevumus, kas noteikti valsts aģentūras darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Valsts aģentūras direktors ir atbildīgs par valsts aģentūras finanšu līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši veicamajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.

(3) Valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no tā Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 20.10.2022. likumu)

10.pants. Atlīdzība valsts aģentūrā

Atlīdzību valsts aģentūrā nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

11. pants. Valsts aģentūras darbības plānošana

(1) Valsts aģentūras darbības plānošanas dokumenti ir darbības stratēģija un darba plāns kārtējam gadam.

(2) Izstrādājot valsts aģentūras darbības stratēģiju, ministrs un aģentūras direktors vienojas par valsts aģentūras stratēģijas darbības termiņu, kā arī valsts pārvaldes uzdevumiem.

(3) Darbības stratēģija ir valsts aģentūras kapacitātes attīstības un pārvaldības instruments, kas nosaka valsts aģentūras darbības attīstības prioritātes un mērķus noteiktam laikposmam, ievērojot attiecīgajā nozarē apstiprinātos attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus un paredzēto institūcijas valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam.

(4) Valsts aģentūras darbības stratēģijā nosaka:

1) valsts aģentūras misiju, vīziju un vērtības;

2) attiecīgajam stratēģijas darbības periodam noteiktās prioritātes, kurām tiks koncentrēti valsts aģentūras resursi, un no tām izrietošos mērķus, kuri nodrošinās šo prioritāšu attīstību;

3) valsts aģentūras sniedzamos pakalpojumus, to attīstību, ieviešanu un pieejamības nodrošināšanu, kā arī raksturo valsts aģentūras klientus un to vajadzības;

4) valsts aģentūras sasniegtos un plānotos rezultātus un rādītājus, kuri raksturo noteikto mērķu sasniegšanas pakāpi un demonstrē aģentūras darbības progresu uzraugāmajā vai ieviešamajā politikas jomā;

5) valsts aģentūras plānotos ieņēmumu avotus un ieņēmumu izlietojumu, kā arī darbības spēju un risku analīzi;

6) nozares ministrijas piešķirtā finansējuma nepieciešamības pamatojumu turpmākajam plānošanas periodam;

7) citus jautājumus, kurus ministrs vai valsts aģentūras direktors uzskata par būtiskiem.

(5) Kārtību, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē valsts aģentūras darbības stratēģiju, nosaka citi normatīvie akti attīstības plānošanas jomā.

(6) Valsts aģentūras darbības stratēģija ir publiski pieejama valsts aģentūras tīmekļvietnē.

(7) Darba plānu kārtējam gadam valsts aģentūra izstrādā atbilstoši valsts aģentūras darbības stratēģijai un budžetam saskaņā ar normatīvajiem aktiem attīstības plānošanas jomā.

12.pants. Valsts aģentūras manta

(1) Valsts aģentūras manta ir valsts manta, kas atrodas valsts aģentūras valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām valsts aģentūra atbild Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts aģentūrai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt valsts aģentūras valdījumā esošo valsts kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kustamo mantu, ieskaita valsts budžetā.

13.pants. Valsts aģentūras finansēšana un budžeta apstiprināšana

(1) Valsts aģentūras budžetu veido tās ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.

(2) Valsts pārvaldes uzdevumu izpildei valsts aģentūra var saņemt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību. Piešķirtais finansējums tiek pārskatīts valsts budžeta likumprojekta izstrādes laikā, novērtējot valsts aģentūras darbības rezultātus un nodotā uzdevuma izpildes turpināšanas lietderību.

(3) Valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu. Valsts aģentūras budžetu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Apstiprinot valsts aģentūras budžetu, Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ierosinājuma ir tiesīgs noteikt valsts budžetā ieskaitāmo ienākumu daļu no valsts aģentūras ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

14.pants. Valsts aģentūras konts

(1) Valsts aģentūra atver kontu Valsts kasē.

(2) Gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, paliek valsts aģentūras rīcībā, un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados.

(3) Valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti izlietojami kārtējā kalendārajā gadā.

(4) Ja valsts aģentūrai ir piešķirts attiecīgās nozares ministrijas finansējums atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, to izpildes nodrošināšanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē.

(5) Informācija par valsts aģentūras kontu stāvokli ir publiski pieejama, ja likumā nav noteikts citādi.

15.pants. Valsts aģentūras grāmatvedības uzskaite un pārskati

(1) Valsts aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti un sniedz pārskatus Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts aģentūra nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un publicēšanu.

(3) Valsts aģentūras gada publiskajā pārskatā norāda:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā informāciju par saistību un garantiju apjomiem;

2) zvērināta revidenta atzinumu par saimniecisko darbību un iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

3) informāciju par līdzdalību sadarbības projektos;

4) pasākumus, kas veikti, lai pilnveidotu valsts aģentūras vadību;

5) pasākumus, kas veikti, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par aģentūras darbību;

6) informāciju par sasniegumiem valsts aģentūras darbības stratēģijas īstenošanā un gūtajiem rezultātiem;

7) citu informāciju, ko valsts aģentūras direktors uzskata par svarīgu.

III nodaļaPašvaldības aģentūra

16.pants. Pašvaldības aģentūras darbības joma

(1) Pašvaldības aģentūra veic no pašvaldības funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus, sniedzot pakalpojumus un īstenojot pašvaldību un starptautiskus projektus un programmas.

(2) Pašvaldības aģentūras darbību regulē pašvaldības domes apstiprināts nolikums. Nolikumā norāda:

1) pašvaldības aģentūras nosaukumu;

2) pašvaldības domi un amatpersonu, kuras padotībā aģentūra nodota, un pašvaldības aģentūras darbības pārraudzības kārtību;

3) pašvaldības aģentūras izveidošanas mērķi;

4) pašvaldības aģentūras uzdevumus;

5) pašvaldības aģentūras tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem;

6) administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(3) Pašvaldības aģentūra var veikt citus vienreizējus uzdevumus, kas tai uzdoti ar pašvaldības domes lēmumu.

(4) Pašvaldības aģentūras nolikumā var ietvert arī citus pašvaldības aģentūras darbību regulējošus noteikumus, kas nav minēti šā panta otrajā daļā.

17.pants. Pašvaldības aģentūras sniegtie pakalpojumi

(1) Pašvaldības aģentūra sniedz pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajai pašvaldības kompetencei, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldības uzdevumu īstenošana tiek nodrošināta, sniedzot maksas pakalpojumus saskaņā ar pašvaldības domes apstiprinātu cenrādi, kurā nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus.

(3) Pašvaldības aģentūra, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos sadarbības ietvara pamatprincipus, sniedz pakalpojumus citām valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām, kas īsteno pārvaldes uzdevumus, bez maksas, ja tas neprasa pašvaldības aģentūrai papildu resursus datu apstrādei un analīzei.

(4) Pašvaldības aģentūras sniegtos pakalpojumus nosaka un to cenrādi apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

(5) Pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumi stājas spēkā Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Informācija par pašvaldības aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumiem un atbrīvojumiem no maksas publicējama attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē.

18.pants. Pašvaldības aģentūras administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos pašvaldības aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem izdod administratīvos aktus.

(2) Pašvaldības aģentūras izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt attiecīgajā pašvaldībā tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdētu administratīvo aktu pieņem saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošām tiesību normām, ja likumā nav noteikts citādi.

19.pants. Pašvaldības aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Pašvaldības aģentūru izveido, reorganizē un likvidē pašvaldības dome pēc savas iniciatīvas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantā noteiktās prasības.

(2) Izveidojot, reorganizējot vai likvidējot pašvaldības aģentūru, pašvaldības dome izvērtē tās izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pamatprincipiem.

(3) Ja pašvaldības aģentūra tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda tās slēguma bilanci, norādot mantas vērtību un saistību apjomu.

20.pants. Pašvaldības aģentūras darbības pārraudzība

(1) Pašvaldības aģentūras darbību pārrauga pašvaldības dome.

(2) Īstenojot pārraudzību, pašvaldības dome:

1) apstiprina pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju;

2) apstiprina kopējo gada budžeta apjomu;

3) apstiprina pašvaldības aģentūras darba plānu kārtējam gadam;

4) pieņem darbā un atlaiž no darba pašvaldības aģentūras direktoru;

5) novērtē pašvaldības aģentūras darbības rezultātus;

6) ierosina pārbaužu veikšanu pašvaldības aģentūrā;

7) (izslēgts ar 09.10.2025. likumu);

8) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.

(3) Pašvaldības domei un tās pilnvarotajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pašvaldības aģentūras darbību.

21.pants. Pašvaldības aģentūras direktors

(1) Pašvaldības aģentūras darbu vada tās direktors. Pašvaldības aģentūras direktors pilda ārējos normatīvajos aktos un pašvaldības aģentūras nolikumā noteiktos uzdevumus, kā arī:

1) izstrādā pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta projektu;

2) nodrošina pašvaldības aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi;

3) sniedz pašvaldības domei vai tās pilnvarotajai amatpersonai pārskatu par vidēja termiņa darbības stratēģijas un kārtējā gada darba plāna izpildi;

4) sniedz pašvaldības domei un tās pilnvarotajai amatpersonai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus pašvaldības aģentūras darbības jautājumos;

5) veic citus uzdevumus, kas noteikti pašvaldības darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Pašvaldības aģentūras direktors ir atbildīgs par pašvaldības aģentūras finanšu līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši veicamajiem pārvaldes uzdevumiem.

(3) Uz pašvaldības aģentūras direktora amatu izsludina atklātu konkursu attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas laikrakstā un pašvaldības tīmekļvietnē.

(4) Pašvaldības aģentūras direktoru amatā ieceļ pašvaldības dome uz pieciem gadiem. Novērtējot pašvaldības aģentūras darbības rezultātus, pašvaldības aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no tā pirms noteiktā termiņa.

22.pants. Atlīdzība pašvaldības aģentūrā

Atlīdzību pašvaldības aģentūrā nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

23.pants. Pašvaldības aģentūras darbības plānošana