Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums

1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;

2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) (izslēgts ar 16.10.2025. likumu);

4) lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu.

(101) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, 5.1, sestajā, 7.1 un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

(12) Amatpersonai (darbiniekam) (izņemot šā likuma 5., 5.1, 6., 6.1, 6.2 un 13. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba veicējus) var noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

(121) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, Nodokļu un muitas policijas amatpersonai, kura ir iesaistīta izmeklēšanas darbību veikšanā, kā arī prokuroram var noteikt piemaksu par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

(122) Šā panta divpadsmitajā un 12.1 daļā minēto piemaksu regulāri — ne retāk kā reizi gadā — pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu. Valsts un pašvaldības institūcija piemaksu nosaka tādējādi, lai amatpersonas (darbinieka) mēnešalga kopā ar piemaksu nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

(13) Ja amatpersona (darbinieks) saņem vienu vai vairākas šā panta pirmajā, divpadsmitajā vai 12.1 daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no mēnešalgas, izņemot ārstniecības personu, kurai piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas, kā arī karavīru un amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu un kurai piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt amatpersonai noteikto mēnešalgu. Piemaksu kopsumma kopā ar mēnešalgu nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

15.pants. Speciālās piemaksas

(1) Amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Par īpašu risku šā likuma izpratnē uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.

(3) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, un par nosacījumiem, kuri saistīti ar amata (darba) specifiku, kā arī to amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kurām šādas piemaksas pienākas, un šo piemaksu apmēru nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Piemaksu apmērs nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.

(4) Ja tiesnesis tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, tiesnesim, izņemot Satversmes tiesas tiesnesi un Augstākās tiesas tiesnesi, nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem — 5 procenti no mēnešalgas;

2) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem — 10 procenti no mēnešalgas.

(5) Ja prokurors, izņemot ģenerālprokuroru, prokurora profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, prokuroram nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem — 5 procenti no mēnešalgas;

2) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem — 10 procenti no mēnešalgas.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši par vienu dežūras dienu saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.1 panta otrās daļas 1. punktā noteiktās tiesneša mēnešalgas par Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu.

(7) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(8) Prokurors par vienu dežūras dienu saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentus no šā likuma 6.2 panta otrās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.

(9) Tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.1 panta otrās daļas 1. punktā noteiktās tiesneša mēnešalgas vai arī viņam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.

(10) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 16.11.2021. likumu)

(11) (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu)

(12) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, ikgadējā darbības un tās rezultātu novērtēšanā saņēmusi pozitīvu novērtējumu, tai nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā:

1) pēc sešiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nostrādātiem gadiem — 5 procenti no mēnešalgas;

2) pēc 10 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nostrādātiem gadiem — 10 procenti no mēnešalgas.

V nodaļaPrēmijas

16.pants. Prēmijas

(1) Amatpersonas (darbiniekus) var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šā panta otrajā daļā paredzētā prēmija neattiecas uz šā likuma 5., 6., 6.1, 6.2, 8., 9. un 13.pantā minētajām amatpersonām. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā desmit procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma.

(2) Amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

(3) Amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam), izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs — 60 procentus no mēnešalgas. Par vienu un to pašu gadījumu nedrīkst izmaksāt vairākas prēmijas.

(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai šā panta trešajā daļā minēto prēmiju kopējais apmērs kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt divas mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.

VI nodaļaPabalsti

17.pants. Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts

(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, ar kurām tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, amatam (dienestam, darbam) noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot pārejošu darbnespēju), noteikta vecuma sasniegšanu, pēc kura nav pieļaujama atrašanās dienestā, sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu, kā arī gadījumā, kad tiek atjaunota amatā (dienestā, darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata (dienesta, darba) pienākumus, izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk nekā 20 gadus.

(11) Atlaišanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos vai pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, 101.panta pirmās daļas 6. vai 11.punktu.

(12) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 09.12.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu)

(2) Amatpersonas (darbinieka) nodarbinātību uzskata par nepārtrauktu arī tad, ja laiks no amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas valsts vai pašvaldības institūcijā līdz to atsākšanai tajā pašā vai citā valsts vai pašvaldības institūcijā nav ilgāks par diviem gadiem. Pārtraukuma laiku neieskaita šā panta pirmajā daļā noteiktajā nostrādātajā laikā.

(3) Ja amatpersonai (darbiniekam), kuru atbrīvo no amata (dienesta, darba), pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto, piedāvā nodibināt vai turpināt amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi tajā pašā vai citā institūcijā un ja amatpersona (darbinieks) šim piedāvājumam piekrīt, atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu tai neizmaksā.

(4) Ja amatpersona (darbinieks), kurai izmaksāts atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts, atjaunojas amatā (dienestā, darbā) un amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības ar to tiek atkārtoti izbeigtas, tai neizmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu par to nostrādāto laiku, par kuru pabalsts jau izmaksāts.

(5) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, ja atvaļināšana notiek:

1) aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa veselības stāvokļa dēļ (trauma, invaliditāte vai slimība, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, kā arī profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties pirms aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas, — pēdējā mēneša mēnešalgas un piemaksu apmērā;

2) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ, un karavīrs atsakās no piedāvātāamata, — pēdējo divu nedēļu mēnešalgas apmērā.

(6) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta citu iemeslu dēļ, viņam izmaksā mēnešalgu un piemaksas līdz atvaļināšanas dienai.

(7) Karavīram, kurš pirms atvaļināšanās no aktīvā dienesta piedalījies starptautiskajā operācijā, piedalījies Nacionālās drošības likuma 11. panta piektajā daļā minētajā speciālajā operācijā ārvalstīs vai bijis iesaistīts ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, šā panta piektās daļas 1.punktā paredzēto atvaļināšanas pabalstu izmaksā, ņemot vērā pēdējā mēneša mēnešalgu un piemaksas, kādas viņam bija noteiktas pamatdienesta vietā Latvijā.

(8) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(9) Atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā izmaksā:

1) (izslēgts ar 16.11.2021. likumu);

2) Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc tam, kad viņš beidzis pildīt amata pienākumus. Pabalstu izmaksā mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā amatpersona beigusi pildīt amata pienākumus, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Pabalstu neizmaksā, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs amata zaudēšanas brīdī ir Saeimas deputāts, kā arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs mēneša laikā no dienas, kad beidzis pildīt amata pienākumus, apstiprināts par Ministru kabineta locekli, iecelts parlamentārā sekretāra amatā vai iestājies Saeimas sastāvā. Pabalstu Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram neizmaksā arī tad, ja viņš pēc atbrīvošanas no Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amata turpina pildīt Valsts prezidenta padomnieka, Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no dienas, kad beidzis pildīt Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amata pienākumus;

3) Ministru kabineta locekļa konsultatīvajai amatpersonai vai darbiniekam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Ministru kabineta locekļa pilnvaru laiku. Pabalstu izmaksā mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, ja attiecīgā amatpersona vai darbinieks sniedzis apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja Ministru kabineta locekļa konsultatīvā amatpersona vai darbinieks turpina veikt tā paša vai cita Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka, Valsts prezidenta padomnieka, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra vai Saeimas deputāta pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, atlaišanas pabalstu neizmaksā;

31) Valsts prezidenta padomniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Valsts prezidenta pilnvaru laiku. Pabalstu izmaksā, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja Valsts prezidenta padomnieks, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs vai viņa vietnieks turpina veikt tos pašus pienākumus tā paša vai nākamā Valsts prezidenta pilnvaru laikā, veic Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas (darbinieka), Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra vai Saeimas deputāta, valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, atlaišanas pabalstu neizmaksā;

32) Satversmes tiesas tiesneša palīgam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru laiku, un Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniekam un palīgam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laiku. Pabalstu izmaksā, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja Satversmes tiesas tiesneša palīgs, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieks vai palīgs turpina veikt tos pašus pienākumus tā paša vai cita Satversmes tiesas tiesneša vai Satversmes tiesas priekšsēdētāja pilnvaru laikā, veic valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, atlaišanas pabalstu neizmaksā;

33) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram un Prezidija locekļa biroja vadītājam, padomniekam un konsultantam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Saeimas Prezidija locekļa pilnvaru laiku. Pabalstu izmaksā mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, ja šī amatpersona sniegusi apliecinājumu, ka uz to neattiecas šajā punktā minētie pabalsta izmaksas ierobežojumi. Ja Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, Prezidija locekļa biroja vadītājs, padomnieks vai konsultants turpina veikt tos pašus pienākumus vai sāk pildīt Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra, Saeimas Prezidija locekļa biroja vadītāja, padomnieka vai konsultanta pienākumus, Saeimas frakcijas darbinieka, Saeimas deputāta palīga pienākumus tās pašas vai nākamās Saeimas pilnvaru laikā, citas valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai uzsāk to pildīšanu mēneša laikā no darba līguma izbeigšanās dienas, atlaišanas pabalstu neizmaksā;

4) pašvaldības domes deputātam, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā amata (dienesta, darba) sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē, pēc tam, kad viņš līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus un viņu divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo vai līdzvērtīgu darbu. Šāds pabalsts izmaksājams arī pašvaldības domes deputātam, ja viņu atbrīvo no amata sakarā ar tādu domes lēmumu, kas nav pamatots ar likumā vai pašvaldības nolikumā noteikto pienākumu, attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, tiesas spriedumu nepildīšanu, likumu vai Ministru kabineta noteikumu neievērošanu;

5) ostas valdes loceklim, ja viņš atsaukts no amata, izņemot gadījumus, kad atsaukšana pamatota ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu ostai;

6) tiesnesim, tam atstājot amatu veselības stāvokļa dēļ;

7) prokuroram, tam atstājot amatu sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju, prokuroru skaita samazināšanu vai veselības stāvokļa dēļ;

8) (izslēgts no 01.01.2023. ar 09.12.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 55. punktu).

(10) Ja persona amata zaudēšanas brīdī vienlaikus ir parlamentārais sekretārs un Ministru kabineta locekļa konsultatīvā amatpersona vai darbinieks, tā saņem atlaišanas pabalstu tās mēnešalgas apmērā, kuru izvēlējusies saņemt, pildot minētos amata (darba) pienākumus.

(11) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt Saeimas deputāts, kurš iestājies Saeimas sastāvā Saeimas kārtības ruļļa 6.pantā noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam, kas pagājis no dienas, kad viņa mandāts izbeidzies, līdz dienai, kad viņš iestājies jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts pa daļām — ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu izbeidz ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad Saeimas deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Ja deputātam izmaksāts pabalsts, tad attiecīgus ieturējumus veic no šā deputāta mēnešalgas.

(12) Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts Saeimas deputātam, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra vai ministra amata pildīšanas laiku vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

(121) Atlaišanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā izmaksā:

1) Satversmes tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes loceklim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, vietniekam vai padomes loceklim, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam vai loceklim, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, vietniekam vai komisijas sekretāram, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniekam, tam atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām, ar nosacījumu, ka tas nav atkārtoti ievēlēts, apstiprināts vai iecelts šajā pašā amatā;

2) Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu sakarā ar termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti apstiprināta vai iecelta šajā pašā amatā vai pārcelta citā amatā;

3) Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, ja tā izbeidz civildienesta attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar attiecīgo Ministru kabineta locekli;

4) pašvaldības izpilddirektoram, atstājot amatu sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka tam nav pagarināts pilnvaru termiņš vai piedāvāts cits amats pašvaldības administrācijā.

(13) Atlaišanas pabalstu neizmaksā, izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc amatpersonas (darbinieka) iniciatīvas, izņemot Darba likuma 100.panta piektajā daļā un Darba aizsardzības likuma 19.pantā noteikto gadījumu.

(14) Izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, atlaišanas pabalstu var izmaksāt viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja atlaišanas pabalsta izmaksa nav noteikta citās šā panta daļās vai šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgajā jautājumā piemērojams cits likums.

18.pants. Atvaļinājuma pabalsts

19.pants. Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts

(1) Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārvalstīs dienējoša diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā viņa ģimene papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu, kas ir vienāds ar 10 mēnešu algas pabalstiem par dienestu ārvalstīs.

(21) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas nāves gadījumā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, tās laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 euro.

(22) Ja amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija tām ir noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, kuras cēlonis ir aktā par nelaimes gadījumu darbā minētais nelaimes gadījums, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam — 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.

(23) Ja amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet tām nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro.

(24) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona saņem vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šā panta 2.2 vai 2.3 daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi:

1) ievainojumu vai sakropļojumu un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija tai noteikusi uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, invaliditāti, kuras cēlonis ir saistīts ar nelaimes gadījumu;

2) smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar to saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.

(25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai šā panta 2.4 daļā minēto pabalstu neizmaksā šādos gadījumos:

1) amatpersona piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai konstatētu veselības bojājumu (izņemot gadījumu, kad nelaimes gadījums ir fiksēts aktā par nelaimes gadījumu darbā);

2) nelaimes gadījums noticis laikā, kad amatpersona atradusies cita darba devēja rīcībā, un nav bijis saistīts ar dienesta (amata) pienākumu izpildi.

(3) Šā panta 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 daļā minēto pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī veselības bojājumus, sakarā ar kuriem izmaksā šā panta 2.2, 2.3 un 2.4 daļā minētos pabalstus, un gadījumus, kuros izmaksā šā panta 2.2 un 2.3 daļā minētos pabalstus, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ vai militārie darbinieki gājuši bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miruši gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 100 000 euro apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(41) Šā panta ceturtajā daļā minētais attiecas arī uz amatpersonu (darbinieku), kas, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus komandējumā starptautiskas operācijas rajonā, gājusi bojā vai guvusi ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju), kura rezultātā gada laikā mirusi. Šī daļa neattiecas uz karavīriem. Šī daļa attiecībā uz pabalstu sakarā ar nāvi gada laikā pēc ievainojuma gūšanas piemērojama arī pēc amata (dienesta, darba) attiecību izbeigšanās.

(5) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(6) Attiecībā uz pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šajā pantā noteikto pabalstu apmērus un piešķiršanas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Pašvaldības dome, izvērtējot pašvaldībai pieejamos finanšu līdzekļus un apsverot to izlietošanas lietderību, var noteikt, ka šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība. Šādā gadījumā pašvaldība veic attiecīgo pašvaldības amatpersonu (darbinieku) dzīvības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

20.pants. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi

Amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa, māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Karavīra ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksājamie pabalsti

(1) Ja karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte, dienesta laikā pildot dienesta pienākumus, gūta ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, viņam izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam — 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.

(2) Karavīram, kurš aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, guvis veselības bojājumus, bet kuram nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām:

(3) Karavīram, kurš, pildot militāro dienestu, ir saslimis, pēc ārstēšanās atzīts par turpmākajam aktīvajam dienestam nederīgu un tāpēc pirms dienesta (līguma) termiņa beigām atvaļināts no profesionālā dienesta, izmaksā vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

(4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā pabalstu 100 000 euro apmērā, ja:

1) rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

2) karavīrs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu karavīra veselības un dzīvības apdraudējumu;

3) karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi.

(5) Ja karavīrs gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursa izdevumus.

(6) Ja aktīvā dienesta karavīrs, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai tādu slimību, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi, un tiek ārstēts ārpus Latvijas robežām, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļu (laulātā, bērnu, vecāku, bet ne vairāk kā divu personu) ceļa (uz ārstēšanas vietu un no tās) izdevumus un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus. Ministru kabinets nosaka viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu limitus.

(7) Ja karavīrs aktīvā dienesta laikā neuzmanības dēļ gājis bojā vai guvis veselības bojājumu un kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības bojājuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, viņam vai viņa laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktā pabalsta, kura apmēru katrā atsevišķajā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Šajā pantā noteiktie pabalsti nav izmaksājami Latvijas teritorijā notiekošas karadarbības laikā.

(9) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros cietuši karavīri dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

(10) Ja karavīrs, piedaloties starptautiskajā operācijā, ir saslimis, šā panta trešajā daļā minēto pabalstu izmaksā, ņemot vērā mēnešalgu, kāda viņam bija noteikta pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas uz starptautisko operāciju.

(11) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem. Šādā gadījumā tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja tiek uzstādīts citāds, nevis karavīra kapa piemineklis, Aizsardzības ministrija sedz to izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai. Ar karavīra apbedīšanu un karavīra kapa pieminekļa uzstādīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets.

22.pants. Amatpersonas (darbinieka) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda ar dalību starptautiskajā operācijā saistīta vai komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu gūta veselības bojājuma gadījumā izmaksājamais pabalsts

(1) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu un, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet kurai nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro.

(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kurai noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam — 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.

(3) Šā panta otrā daļa piemērojama arī tad, ja invaliditāte tiek noteikta gada laikā no nelaimes gadījuma un amata (dienesta, darba) attiecības jau ir izbeigušās.

23.pants. Pabalstu izmaksas ierobežojumi un nosacījumi

(1) Šā likuma 19.panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un ceturtajā daļā, 21. un 22.pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība. Lemjot, vai attiecīgo pabalstu izmaksai piemērot šajā daļā minētos ierobežojumus, valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē nelaimes gadījuma apstākļus, tai skaitā to, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama rīcība galējās nepieciešamības vai citos attaisnojošos apstākļos.

(11) Ja nelaimes gadījuma cēlonis ir normatīvo aktu pārkāpumi, aizsardzības ministrs var lemt par daļas no šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētā pabalsta izmaksu bojā gājušā karavīra laulātajam un lejupējiem radiniekiem, bet, ja lejupējo radinieku nav, — tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem.

(2) Ministru kabinets var lemt par šā likuma 19.panta 2.1 un ceturtajā daļā, kā arī 21.panta ceturtajā un septītajā daļā minētā pabalsta izmaksu bojā gājušās amatpersonas tuviniekiem, ja šai amatpersonai nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku.

24.pants. Pārcelšanās pabalsts

(1) Ja karavīrs — uzsākot profesionālo dienestu vai dienesta interesēs — tiek pārvietots uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un tādēļ maina dzīvesvietu, viņš saņem vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona dienesta interesēs tiek pārcelta amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un maina dzīvesvietu, tā saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā dzīvesvietā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Izdienas pabalsts

(1) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kāds viņam noteikts pamatdienesta vietā Latvijā, ja profesionālā dienesta līgums ir pagarināts un, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu. Ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš ir īsāks par vienu gadu, karavīrs izdienas pabalstu saņem tikai pēc profesionālā dienesta līguma pagarināšanas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, vai līdz militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, ja laiks līdz tā sasniegšanai nav īsāks par vienu gadu.

(11) Izdienas pabalstu saņem arī karavīrs, kurš saskaņā ar Militārā dienesta likuma 30. panta otro daļu atbrīvots no amata.

(2) Ja profesionālā dienesta līguma termiņš ir garāks par pieciem gadiem, izdienas pabalstu izmaksā ik pēc pieciem nodienētiem profesionālā dienesta gadiem, ja, sasniedzot piecu gadu izdienu, atlikušais profesionālā dienesta līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu.

(21) Ja karavīrs tiek atvaļināts, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa veselības stāvokļa dēļ vai dienestam rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, pabalsts tiek izmaksāts proporcionāli nodienētajam laikam.

(3) Ja karavīrs pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta no jauna iestājas profesionālajā dienestā, izdienas laiku izdienas pabalsta saņemšanai aprēķina no jauna saskaņā ar spēkā esošo profesionālā dienesta līgumu.

(31) Ja karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no valsts aizsardzības dienesta iestājas profesionālajā dienestā, izdienas laikā izdienas pabalsta saņemšanai ieskaita valsts aizsardzības dienestā pavadīto laiku.

(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2020. likumu)

VII nodaļaKompensācijas, mācību izdevumu segšana un apdrošināšana

26.pants. Kompensācija mācību izdevumu segšanai

(1) Amatpersonām (darbiniekiem) var kompensēt mācību izdevumus, ja tās pēc institūcijas iniciatīvas vai savstarpējas vienošanās sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta) pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas. Amatpersonām (darbiniekiem) mācību izdevumu segšanai izmaksājamās kompensācijas apmēru nosaka institūcijas vadītājs. Ja izglītības iegūšana prasa amata (dienesta, darba) pienākumu pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu uz laiku, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par mācību maksas kompensācijas piešķiršanu, vienojas arī par mēnešalgas saglabāšanu un tās nosacījumiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē mācību izdevumus, šo izdevumu kompensēšanas un atmaksāšanas nosacījumus, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar mācību maksas kompensēšanu saistītos izdevumus.

(3) Pašvaldību amatpersonām (darbiniekiem) mācību izdevumu segšanai izmaksājamās kompensācijas apmēru, tās piešķiršanas kārtību, kritērijus, atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad šādus izdevumus neatmaksā, nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

27.pants. Kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana

(1) Valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību un nodrošina tai iespēju paaugstināt kvalifikāciju, kompensējot vai sedzot mācību izdevumus un saglabājot mēnešalgu, uzturdevas kompensāciju un piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus.

(3) Pašvaldības dome nosaka kārtību, kādā pašvaldības amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar pašvaldības amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad pašvaldības amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus.

(4) Amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas celšanas izdevumus Valsts administrācijas skolā sedz normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā. Uz amatpersonu (darbinieku), kura nodrošina kvalifikācijas celšanas apmācības šajā skolā, attiecībā uz šo apmācību veikšanu nav piemērojami amatu savienošanas ierobežojumi. Valsts vai pašvaldības institūcija, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, apmācību veikšanas laikā, kas sakrīt ar darba laiku, saglabā šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību. Amatpersona (darbinieks), kura nodrošina citu amatpersonu (darbinieku) apmācību veikšanu darba laikā, to saskaņo ar tiešo vadītāju.

(5) Lai nodrošinātu šā panta ceturtajā daļā minēto kvalifikācijas celšanu un profesionālās attīstības un kompetences pilnveides iespējas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem) un privātpersonām Valsts administrācijas skolā, kā arī efektīvu mācību procesa pārvaldīšanu un informācijas pieejamību par rīkotajām mācībām, Valsts administrācijas skola uztur valsts informācijas sistēmu — Mācību pārvaldības sistēmu. Tiesības apstrādāt datus šajā sistēmā atbilstoši kompetencei ir valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām. Mācību pārvaldības sistēmas pārzinis ir Valsts administrācijas skola. Ministru kabinets nosaka minētās sistēmas struktūru, tajā iekļaujamos datus, to glabāšanas termiņus un apstrādes noteikumus, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošinātas piekļuves tiesības šai sistēmai.

28.pants. Mācību izdevumu segšana

(1) Valsts institūcija var nosūtīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, Nodokļu un muitas policijas amatpersonu, prokuratūrā nodarbinātu amatpersonu (darbinieku), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu (turpmāk visi kopā — tiesībaizsardzības iestādes amatpersona), valsts drošības iestādes amatpersonu vai karavīru uz izglītības iestādi, lai šīs personas iegūtu attiecīgo pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību. Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, valsts drošības iestādes amatpersona vai karavīrs minēto izglītību iegūst, pārtraucot amata pienākumu izpildi, tiem šajā laikā saglabā mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu, piemaksu par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi, piemaksu par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, un uzturdevas kompensāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, valsts drošības iestāžu amatpersonām un karavīriem, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Ministru kabinets reglamentē nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, valsts drošības iestādes amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu amata pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus.

(4) Ja tiesībaizsardzības iestādes amatpersona šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā izglītību iegūst, nepārtraucot amata pienākumu izpildi, tai kompensē ceļa izdevumus, kas radušies, dodoties uz izglītības iestādi un atgriežoties no tās, un izdevumus par naktsmītni. Kārtību, kādā kompensē ceļa izdevumus un izdevumus par naktsmītni, kā arī kompensējamo izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

29.pants. Transporta izdevumu kompensācija

(1) Amatpersonai (darbiniekam) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā kompensē transporta izdevumus, kas radušies sakarā ar nosūtīšanu vai atrašanos komandējumā. Citos gadījumos amatpersonai (darbiniekam) kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei, bet neatlīdzina izdevumus par taksometra izmantošanu. Kārtību un apmēru, kādā amatpersonai (darbiniekam) kompensē sabiedriskā transporta izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu vai institūcijas valdījumā esošu transportlīdzekli un tā lieto savā īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, tai izmaksā kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem. Kompensācijas apmēru (normu) un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts ieņēmumu dienesta un Nodokļu un muitas policijas amatpersonai, kuras amata (dienesta) pienākumu izpilde ir saistīta ar jonizējošā starojuma avotiem, lai tā nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, kā arī karavīram, rezerves karavīram un rezervistam, kas izmanto sabiedrisko transportu, lai dotos uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu un atgrieztos no tās, kompensē sabiedriskā transporta izdevumus. Netiek atlīdzināti izdevumi par taksometra izmantošanu. Transporta izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersona, kuru dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju, bet kura nemaina dzīvesvietu, saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai. Ceļa izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Ar pārcelšanos saistīto izdevumu kompensācija

(1) Amatpersonai (darbiniekam), kuru pārceļ amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju valsts vai dienesta interesēs un kura tādēļ maina dzīvesvietu, tiek kompensēti ar pārcelšanos saistītie izdevumi, pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kas ietver transporta izdevumus un izdevumus par amatpersonas (darbinieka) un tās ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu (darbinieku) pārceļ sakarā ar iestādes vai amatpersonas (darbinieka) amata likvidēšanu, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, pēc amatpersonas (darbinieka) paša lūguma vai tiek pieņemts lēmums par amatpersonas (darbinieka) neatbilstību ieņemamam amatam. Ar pārcelšanos saistīto izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersona vai karavīrs dienesta interesēs maina dzīvesvietu uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju, viņa laulātais pārcelšanās dēļ zaudē darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un jaunās dislokācijas vai dienesta vietas apvidū citu darbu nav atradis, tad Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonai vai karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā līdz brīdim, kad laulātais sāk saņemt pastāvīgus ienākumus. Kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pašvaldību amatpersonām (darbiniekiem) ar pārcelšanos saistītie izdevumi tiek kompensēti attiecīgās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.

31.pants. Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem

(1) Karavīram, kuram nav piešķirts dienesta dzīvoklis, izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un tā nedrīkst pārsniegt 250 euro mēnesī.

(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura uz noteiktu laiku pārcelta amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju, izmaksā kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem. Tas neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras nosūtītas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes izglītības iestādi nepieciešamās izglītības iegūšanai. Dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un tā nedrīkst pārsniegt 250 euro mēnesī.

31.1 pants. Transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācija Saeimas deputātam

Saeimas deputātam transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensāciju izmaksā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, un šīs kompensācijas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 1.

31.2 pants. Ar dienesta dzīvokļa izmantošanu saistīto izdevumu segšana karavīram

Karavīram, kuram ir piešķirts dienesta dzīvoklis, tiek segti šādi izdevumi:

1) dzīvojamās telpas īres maksa;

2) nekustamā īpašuma nodoklis (ja tāds tiek piemērots);

3) koplietošanas elektroenerģijas izdevumi;

4) siltumenerģijas izdevumi.

32.pants. Sakaru izdevumu kompensācija

(1) Amatpersonai (darbiniekam), kurai amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei tiek piešķirts mobilais tālrunis, valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā apmērā kompensē sakaru izdevumus. Amatpersonai (darbiniekam), kas amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei lieto savā īpašumā esošu mobilo tālruni, sakaru izdevumi tiek kompensēti valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Karavīru nodrošina ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Diplomātiem sakaru izdevumu kompensācijas apmēru nosaka ārlietu ministrs.

(4) Pašvaldību amatpersonām (darbiniekiem) sakaru izdevumi amata (darba) pienākumu veikšanai tiek kompensēti attiecīgās pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.

33.pants. Zaudējumu vai kaitējuma kompensācija

Ministru kabinets nosaka sakarā ar amatpersonas (darbinieka) dienesta pienākumu izpildi amatpersonas (darbinieka) mantai vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas, pusbrāļa, pusmāsas vai laulātā) mantai nodarīto zaudējumu vai veselībai nodarītā kaitējuma apmēru un atlīdzināšanas kārtību. Šo kompensāciju izmaksā, ja zaudējumi vai kaitējums radies citas personas rīcības rezultātā.

34.pants. Dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācija

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīram, kam dienesta pienākumi to specifikas dēļ veicami civilajā apģērbā, kompensē dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādi. Kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

35.pants. Uzturdevas kompensācija

(1) Karavīriem un militārajiem darbiniekiem izmaksā uzturdevas kompensāciju. Uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(3) Pašvaldības dome var paredzēt uzturdevas kompensāciju pašvaldības policijas darbiniekam, kurš veic likumā “Par policiju” noteiktos pienākumus. Pašvaldības dome nosaka kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību.

36.pants. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs

(1) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, prokuroram, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek noteikti šādi pabalsti:

1) algas pabalsts par dienestu ārvalstī;

2) pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī, ievērojot šā panta 1.1 daļas noteikumus;

3) pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(11) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, prokuroram, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, var noteikt pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, ja laulātais ir nodarbināts algotā darbā. Pabalstu neizmaksā, ja laulātais ir nodarbināts, saglabājot diplomātisko rangu, vai arī nodarbināts Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, prokuroram, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, tiek kompensēti šādi izdevumi:

1) dzīvokļa īres izdevumi un komunālie maksājumi;

2) ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistītie izdevumi;

3) ceļa un pārcelšanās izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi);

4) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumi, kā arī transportēšanas izdevumi attiecīgās personas vai tās ģimenes locekļu smagas slimības vai nāves gadījumā;

5) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumi;

6) ceļa izdevumi (arī attiecīgie ģimenes locekļu izdevumi), dodoties uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā;

7) ceļa izdevumi no pastāvīgās dienesta vietas ārvalstīs un atpakaļ uz dienesta vietu sakarā ar ierašanos uz ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa, māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā bērēm.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību atbilstoši ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

(4) Pašvaldības dome nosaka amatpersonu (darbinieku) amatus, kuriem tā var piemērot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas pašas noteiktajā apmērā un kārtībā.

(5) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), kā arī karavīram, kuru dienesta vietā apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Ārlietu ministrija vai Aizsardzības ministrija var noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam) vai karavīram tiek izmaksāti saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktu, un kompensēt zaudējumus, ko diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersona (darbinieks) vai karavīrs cieta minēto apstākļu dēļ.

(6) Karavīriem un valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kas tiek nosūtītas dienēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kas, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtītas uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā un otrajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra vai valsts drošības iestādes amatpersonas (darbinieka) ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīru vai valsts drošības iestādes amatpersonu (darbinieku) nosūta uz starptautisko operāciju, karavīrs vai valsts drošības iestādes amatpersona (darbinieks) saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī līdz 50 procentu apmēram. Šā pabalsta noteikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(7) Karavīram netiek piešķirti pabalsti un netiek kompensēti šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētie izdevumi laikā, kad viņš pilda dienestu ārvalstī, piedaloties starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodoties komandējumā, izņemot šā panta 7.1 daļā minētos gadījumus.

(71) Karavīram, kas nosūtīts mācību komandējumā apgūt augstāko instruktoru un vecāko vai augstāko virsnieku militārās izglītības kursu, kura ilgums pārsniedz 10 mēnešus un kurš iekļauts Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotās personas apstiprinātajā militāro kursu sarakstā, tiek piešķirti šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētie pabalsti un kompensēti šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 6. punktā minētie izdevumi. Karavīram, kas ir nepilngadīga bērna vienīgais aizbildnis, tiek piešķirts šā panta pirmās daļas 3. punktā minētais pabalsts un kompensēti šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 6. punktā minētie nepilngadīgā bērna izdevumi neatkarīgi no mācību komandējuma ilguma. Šajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, ņemot vērā mācību komandējuma vietas specifiskos apstākļus, nosaka Ministru kabinets.

(8) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kas saskaņā ar institūcijas vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(9) Valsts institūcija sedz šādus ar šā panta astotajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus laikā, kad amatpersona uzturējusies ārvalstī;

2) izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(10) Šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktā pabalsta, kompensācijas un sedzamo izdevumu apmēru, kā arī kārtību, kādā tiek segti ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītie izdevumi, nosaka Ministru kabinets.

(11) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), izņemot prokuroru, norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs, kā arī informāciju, kas sniedzama amatpersonai (darbiniekam);

2) attiecīgās šā panta pirmajā daļā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi.

37.pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti apdrošina amatpersonu (darbinieku) veselību vai amatpersonas (darbiniekus) apdrošina pret nelaimes gadījumiem šajā likumā noteiktajos gadījumos, ja šīs amatpersonas (darbinieki), veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam). Valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.

(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks), izņemot šā panta piektajā un 5.1 daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), sedz prēmiju starpību.

(3) Valsts institūcija apdrošina tiesnešu, prokuroru un to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu veselību, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī to tiesu ekspertu veselību, kuri ir pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), piedaloties izmeklēšanas darbībās.

(31) Valsts institūcija apdrošina to Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), uzraugot meža ugunsdrošību, atklājot, ierobežojot un likvidējot meža ugunsgrēkus, kā arī uzraugot medības un meža izmantošanu reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu.

(32) Valsts institūcija apdrošina to Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru veselību, kuri ir pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot zvejas kontroli, vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli, valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas kontroli, kā arī radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli.

(33) Valsts institūcija apdrošina to Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot muitas kontroli vai sniedzot atbalstu muitas kontroles veikšanā.

(34) Valsts institūcija apdrošina to Nodokļu un muitas policijas amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot izmeklēšanu, operatīvo darbību un kontroli.

(35) Valsts institūcija apdrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku, kuri ir iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, veselību.

(4) Pašvaldības dome nosaka amatus, kurus ieņemošās amatpersonas (darbinieki) ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).

(5) Ārlietu ministrija apdrošina visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kā arī apdrošina visus diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) pret nelaimes gadījumiem, ja to dienesta vieta ir ārvalstī. Turklāt Ārlietu ministrija apdrošina to diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) ģimenes locekļu veselību, kuri pārceļas uz attiecīgo dienesta vietu ārvalstī. Apdrošināšanas apmēru nosaka Ārlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(51) Valsts prezidenta kanceleja apdrošina Valsts prezidenta un viņa laulātā veselību. Veselības apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka Valsts prezidenta kanceleja atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(6) Specializēto atašeju veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem nodrošina tā valsts institūcija, kura viņus norīkojusi, atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(7) Valsts institūcija apdrošina to Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam):

1) veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs;

2) veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;

3) organizējot un vadot kriminālsoda — piespiedu darba — izpildi;

4) organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskā darba — izpildi.

(71) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apdrošina izmeklētājus pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu izpildes laikā civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu vietā, dzelzceļa satiksmes negadījumu vietā un jūras negadījumu un incidentu vietā.

(8) Ja šajā likumā noteiktajos gadījumos ir veikta amatpersonu (darbinieku) apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un likums paredz pabalsta izmaksu par to pašu risku, ko sedz apdrošināšana, tad likumā noteiktais pabalsts no valsts budžeta tiek izmaksāts kā starpība starp likumā noteikto pabalsta apmēru un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šajā daļā noteikto principu piemēro, ja pašvaldības dome nav noteikusi, ka šā likuma 19.pantā minētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība.

38.pants. Ar nosūtīšanu komandējumā saistīta apdrošināšana

Valsts vai pašvaldības institūcija sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu komandējumā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā veic amatpersonas (darbinieka) apdrošināšanu un ar šo amatpersonu (darbinieku) saistītu apdrošināšanu vai sedz attiecīgos izdevumus.

39.pants. Apmaksāta veselības aprūpe

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem un valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un atvaļinātajām valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja attiecīgā amatpersona ir atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistīta nelaimes gadījuma rezultātā. Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un atvaļinātajām valsts drošības iestāžu amatpersonām, apmaksājamo veselības pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kuri netiek apmaksāti, nosaka Ministru kabinets.

(3) Atvaļinātais karavīrs saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi saskaņā ar Militārā dienesta likumu un attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

39.1 pants. Apmaksāts psiholoģiskā atbalsta kurss

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, var saņemt apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, psiholoģiskā atbalsta kursa laikā saglabā mēnešalgu un piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minēto piemaksu, un sedz ceļa izdevumus, kas personai radušies, dodoties uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atgriežoties no tās.

(3) Psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ēdināšanu un naktsmītni.

(4) Ministru kabinets nosaka psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru.

VIII nodaļaAtvaļinājumi

40.pants. Atvaļinājumi

(1) Amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(3) Karavīram, kuram tiek piešķirts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums vai atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, par attiecīgo laiku izmaksā arī karavīra uzturdevas kompensāciju. Karavīram, kuram piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai, nesaglabā mēnešalgu un piemaksas. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu šādu atvaļinājumu.

(4) Karavīram, kuram piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, attiecīgā atvaļinājuma laiku ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu.