Ģeotelpiskās informācijas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kas pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikālos mērījumus;

2) ģeodēziskais punkts — apvidū nostiprināta ģeodēziskā zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība. Punktiem, kas nostiprināti ar grunts zīmēm, var būt virszemes konstrukcija — kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums;

3) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;

4) ģeodēziskā atskaites sistēma — teorētisks pamatojums koordinātu, augstumu, magnetometriskai un gravimetriskai atskaitei, ko izmanto ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā darbībā;

5) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;

6) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;

7) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana — iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskās vai juridiskās personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;

8) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra — normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kārtība, kādā tiek koordinēta un uzraudzīta iesaistīto institūciju darbība;

9) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana — ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

10) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi — ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības šīs informācijas aprites nodrošināšanai;

11) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk — ģeoportāls) —tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpisko datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;

12) ģeotelpiskās informācijas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs vai kuras rīcībā ir iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam nepieciešamā ģeotelpiskā informācija, kas var būt sakārtota datubāzē, tai skaitā ģeotelpisko datu kopas turētājs;

13) ģeotelpisko datu kopa — ar noteiktu izmantošanas mērķi izveidota identificējama ģeotelpiskās informācijas datubāze, kurai ir noteikts turētājs un kura ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus;

14) ģeotelpisko datu kopas turētājs — normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpisko datu kopas izveidošanai un uzturēšanai;

15) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja — spēja apvienot ģeotelpisko datu kopas un, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

16) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

17) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;

18) metadati — strukturēta informācija, kas raksturo ģeotelpisko datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;

19) nozare — tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;

20) ortofoto — Zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;

21) pamatdati — tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kurš sagatavots pēc vienotas specifikācijas un kura sagatavošana un pastāvīga atjaunināšana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:

22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" — valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;

23) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;

24) topogrāfiskā karte — ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;

25) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā;

26) vietvārdu (toponīmu) informācija — šā likuma izpratnē: vietvārdi jeb ģeogrāfiskie nosaukumi kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī norāda uz attiecīgo vietvārdu ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (tai skaitā ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likumu piemēro visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuru funkcijas, uzdevumi un darbība ir saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.

(2) Likums attiecas uz ģeotelpiskās informācijas apriti tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar speciālajos normatīvajos aktos un starpvalstu līgumos noteiktajiem vai starptautiskās sadarbības ietvaros realizējamiem ģeotelpiskās informācijas aprites noteikumiem.

II nodaļaKompetence valsts pārvaldē ģeotelpiskās informācijas jomā

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas un to darbības koordinācija

(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:

1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) plāno un uzrauga Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

4) nodrošina Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbību;

5) nosaka kārtību, kādā nodrošināms ģeotelpiskās informācijas atbalsts Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;

7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju funkciju un uzdevumu izpildei.

(2) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā īsteno valsts politiku un piedalās šīs politikas izstrādē.

(3) Šā likuma 12.panta piektajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 18.panta otrajā daļā un 31.panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildei Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra var slēgt līgumus par attiecīgu pakalpojumu veikšanu.

(4) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija un vietējās pašvaldības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kuru darbība attiecīgajā jomā ir reģistrēta.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām:

1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) nozares politikas plānošanas dokumentos par šīs daļas 1.punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:

3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šīs daļas 1.punktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās ministrijas sagatavo un sniedz Aizsardzības ministrijai ziņas par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī.

(7) Par atbilstošās nozares ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu, pakalpojumu sniegšanu un pasākumu izpildi, kā arī informācijas sniegšanu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, lai nodrošinātu šā likuma 8. panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi, atbild Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija un vietējās pašvaldības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kuru darbība attiecīgajā jomā ir reģistrēta.

5.pants. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām:

1) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju, informācijas sabiedrības un datu pārvaldības jomās valsts vienotā ģeoportāla izveidei un tā darbības nodrošināšanai ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus valsts vienotā ģeoportāla izveidei un ieviešanai;

3) koordinē nozaru ministriju, to padotības valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju sadarbību valsts vienotajā ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko pakalpojumu izveidē un ieviešanā;

4) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla izveides un uzturēšanas pārvaldību;

5) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu.

5.1 pants. Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanā un politikas īstenošanā.

6.pants. Vietējo pašvaldību kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Vietējās pašvaldības atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām ikgadējā budžeta ietvaros:

1) organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka šo funkciju finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ar citām iestādēm ģeotelpiskās informācijas aprites jomā, piemēram, ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru un Valsts zemes dienestu;

2) nodrošina savai darbībai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu savlaicīgu atjaunināšanu un uzturēšanu;

3) nodrošina padotajās institūcijās un iestādēs šā likuma prasību ievērošanu ģeotelpiskās informācijas aprites jomā.

7.pants. Biedrību un nodibinājumu kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Biedrības un nodibinājumi vai to apvienības, kas apvieno ģeotelpiskās informācijas jomā strādājošās fiziskās un juridiskās personas, var piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeotelpiskās informācijas jomā, veicot normatīvo dokumentu un standartu apspriešanu un sniedzot atzinumus, veicinot sabiedrības iesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas apritē, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju un pildot citus biedrībām un nodibinājumiem vai to apvienībām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

8. pants. Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās un informācijas sniegšana Eiropas Komisijai

(1) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Aizsardzības ministrija atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijas Republikas pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras darbības jautājumos.

(2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto kārtību sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras darbību Latvijas Republikā.

(3) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz tai ziņas par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras turpmāko attīstību.

9.pants. Nekustamo īpašumu īpašnieku, tiesisko valdītāju un lietotāju pienākumi un atbildība

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs netraucē piekļuvi ģeodēziskajiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību, un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.

(2) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas vērstas pret ģeodēzisko zīmju ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai to konstrukcijas nemainību, un ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus ap ģeodēziskajiem punktiem.

(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs par šā panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu saucams pie likumā noteiktās atbildības.

III nodaļaĢeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana

(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai.

(2) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo bāzes staciju izveidi un ekspluatāciju;

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

(3) Ģeodēzisko darbību veic attiecīgi sertificētas personas, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuri ir ieguvuši akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera profesionālo kvalifikāciju vai arī ieguvuši inženierzinātņu maģistra grādu ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai kartogrāfijā.

(4) Ģeodēzisko darbību, kas saistīta ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem ģeodēzijas jomā sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem jābūt pieejamiem sabiedrībai, atbilstoši saviem resursiem nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Minēto ģeodēzisko darbību veic par maksu saskaņā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem pakalpojumiem saistītās ģeodēziskās darbības cenrādi un tā piemērošanas kārtību.

(5) Šā likuma 16. panta 1. punktā minētās kartogrāfiskās darbības veic personas, kuras ieguvušas akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ģeogrāfijā, ģeomātikā, ģeodēzijā, zemes ierīcībā, kartogrāfijā, vides zinātnē un kuru profesionālā kompetence atbilst attiecīgo darbību veikšanai.

(6) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību, kuras rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šā likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(7) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā tā tiek veikta.

11.pants. Ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošana

(1) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)

(2) (Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)