Zaudējis spēku - Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā

Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.14Rēzeknē 2009. gada 27. novembrī (prot.Nr.15, 1.p.)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo, ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" 6.punktu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta sesto daļu

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. klients – persona vai ģimene, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

1.1.2. pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai – naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;

1.1.3. dzīvokļa pabalsts – ir pašvaldības sociālais pabalsts, kuru piešķir, lai sniegtu atbalstu cietā kurināmā iegādei, siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai, komunālo pakalpojumu apmaksai;

1.1.4. pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

1.1.5. sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;

1.1.6. sociālais darbinieks – persona, kurai ir noteikta izglītība un kura veic profesionālos pienākumus;

1.1.7. ģimene – šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista laulība, radniecība vai citas personiskas attiecības un kas dzīvo vienā mājoklī (māja, dzīvoklis u.tml.);

1.1.8. ārkārtas situācija – stihiska nelaime vai iepriekš neparedzēti apstākļi, kuru dēļ klients nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.9. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34).

1.2. Šie noteikumi nosaka Rēzeknes pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, lēmumu apstrīdēšanas kārtību un to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šajos noteikumos paredzētos pabalstus.

1.3. Pašvaldība izmaksā citus pabalstus pēc tam, kad ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.

2. Sociālās palīdzības saņemšanas kārtība

2.1. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību ir Rēzeknes pilsētas pašvaldības ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kuriem dzīvesvieta deklarēta pašvaldības teritorijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

2.2. Lai saņemtu sociālo palīdzību, palīdzības pieprasītājs iesniedz Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldē (turpmāk tekstā – Pārvalde) rakstveida pamatotu iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija) saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Pārvaldes sociālais darbinieks pārbauda informāciju par sociālās palīdzības pieprasītāju:

2.2.1. vienotā migrācijas informācijas sistēmā;

2.2.2. valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā;

2.2.3. informāciju no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;

2.2.4. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 26.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.5);

2.2.5. Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā.

2.2.6. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā.

2.3. Deklarācijā palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras deklarētas vienā mājoklī un kurām ar palīdzības pieprasītāju ir kopīgi izdevumi par uzturu un mājokli (šo noteikumu izpratnē – ģimene), kā arī par atsevišķi dzīvojošu apgādnieku vai ģimenes locekli.

2.4. Sociālais darbinieks novērtē ģimenes (personas) materiālo situāciju, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajām ziņām par ģimenes (personas) rīcībā esošajiem ienākumiem un īpašumiem, ko apliecina:

2.4.1. izziņa par ienākumiem no algota darba pēdējo trīs mēnešu laikā par katru nodarbināto personu;

2.4.2. dokuments par uzturlīdzekļu maksājumu apmēru par pēdējiem trīs mēnešiem, ja ģimenē kāds no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek saņemti, jāiesniedz izziņa no tiesas par uzturlīdzekļu piedziņu;

2.4.3. izziņa par materiālās palīdzības saņemšanu, ja kāds no ģimenes locekļiem ir citas pašvaldības iedzīvotājs;

2.4.4. izziņa no mācību iestādes, ja kāds no ģimenes locekļiem mācās arodvidusskolā vai augstskolā, kurā redzams stipendijas apmērs, ir pilna vai nepilna laika studijas, kā arī izziņa par studiju vai studējošo kredītu;

2.4.5. Personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, kā arī saņem subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai – dokumentus, kas apliecina ieņēmumu gūšanu un to apmēru par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem vai par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, piemēram, Ieņēmumu uzskaites reģistra kopiju, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla kopiju, Gada ienākumu deklarācijas, kas tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā, kopiju, izziņu no Lauku atbalsta dienesta u.c.;

2.4.6. apliecinoši dokumenti par citiem ienākumiem, īpašumiem.

2.5. Personai, kas saņem sociālās palīdzības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – klients), un katram pilngadīgajam pabalsta saņēmējam ir pienākums noslēgt vienošanos par līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā ar Pārvaldes sociālo darbinieku. Noslēdzot vienošanos, klients rakstiski apliecina gatavību pildīt līdzdarbības pienākumus un uzlabot savu sociālo situāciju.

2.6. Klienta līdzdarbības pienākumi:

2.6.1. sadarboties ar sociālo darbinieku un aktīvi iesaistīties savas sociālās problēmas risināšanā;

2.6.2. sniegt pilnīgas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas un nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālās palīdzības saņemšanu;

2.6.3. atļaut sociālajam darbiniekam apmeklēt savu pastāvīgo dzīvesvietu;

2.6.4. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma un ienākumu novērtēšanai;

2.6.5. piedalīties Atbalsta nodaļas un citu institūciju motivāciju programmu apgūšanā;

2.6.6. pēc sociālā darbinieka izvērtēšanas un rakstiska norīkojuma saņemt Atbalsta nodaļas psihologa un sociālā darbinieka bezmaksas pakalpojumus;

2.6.7. meklēt un izmantot ikkatru veidu, kā palielināt pelnītspēju, meklēt darbu;

2.6.8. ja ģimenē ir bezdarbnieks, viņa pienākums ir piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos;

2.6.9. izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, psiho aktīvajām vielām, azartspēlēm);

2.6.10. izmantot iespēju gūt no valsts drošības sistēmas visus ienākumus, kas viņam pienākas;

2.6.11. ierasties Pārvaldē, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību izpildes gaitu;

2.6.12. saņemto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

2.6.13. iesaistīties darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz divpadsmit stundām nedēļā), kas rada labumu sabiedrībai.

2.7. Līdzdarbības pienākumu nepildīšanas gadījumā:

2.7.1. Pārvalde var pārtraukt vai atteikt sniegt sociālo palīdzību, sagatavojot motivētu rakstveida lēmumu;

2.7.2. ja vecāki vai citi likumīgie apgādnieki atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā, tad Pārvalde nodrošina bērna neaizskaramo pabalsta daļu no ģimenei aprēķinātā kopējā pabalsta apmēra.

2.8. Pārvaldes sociālais darbinieks pēc nepieciešamības pārbauda palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un sastāda noteikta parauga dzīvesvietas apsekošanas aktu, ko paraksta abas puses.

2.9. Personas, kas paraksta deklarāciju, dod atļauju iepazīties ar savu kontu stāvokli, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem, izmaksām no valsts sociālo pabalstu sistēmas, nodokļu maksājumiem un īpašuma stāvokli, kā arī kredītiestādēm sniegt ziņas par noguldījumiem un depozītiem. Deklarācijā sniegtās ziņas sociālais darbinieks pārbauda izlases kārtībā.

2.10. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, atbilstoši normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošās personas atzīšanu par trūcīgu noteiktajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim, kā arī kārtībai, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

2.11. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

2.12. Pārvalde iekārto klienta lietu un tajā hronoloģiskā secībā iekļauj:

2.12.1. klienta iesniegumu;

2.12.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kā arī ienākumus un materiālo stāvokli pamatojošus dokumentus;

2.12.3. dzīvesvietas apsekošanas aktu;

2.12.4. vienošanos ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pienākumu pildīšanu;

2.12.5. pārvaldes pieņemtos lēmumus par sociālās palīdzības piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu;

2.12.6. citus dokumentus, kas nepieciešami klienta materiālā stāvokļa izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

2.13. Klienta lieta glabājas Pārvaldē piecus gadus pēc sociālās palīdzības pabalsta izmaksas termiņa beigām.

3. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu veidi

3.1. Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi:

3.1.1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

3.1.2. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem vispārizglītojošajās skolās;

3.1.3. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai;

3.1.4. pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma;

3.1.5. pabalsts ārkārtas situācijā;

3.1.6. Jaungada svētku pabalsts – dāvana;

3.1.7. dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai;

3.1.8. dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei;

3.1.9. dzīvokļa pabalsts – apsaimniekošanas izdevumu segšanai;

3.1.10. pabalsts izglītības ieguves atbalstam ģimenēm ar bērniem.

4. Pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas apmērs, aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

4.1. Garantētā minimālā ienākumu līmenis ir vienāds ar Ministru kabineta attiecīgajā laika periodā valstī noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs atsevišķi dzīvojošam vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējam ir 90 Ls mēnesī.

4.1.1 (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

4.2. Pabalsts tiek piešķirts, ievērojot normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

4.3. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai atsevišķi dzīvojošai personai nepiešķir, ja persona atteikusies no līdzdarbības pienākumu pildīšanas.

4.4. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 10.06.2011. saistošajiem noteikumiem Nr.15)

4.5. Piešķirto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai daļēji vai pilnībā, pēc vienošanās ar klientu, pārvalde var aizstāt ar pabalstu natūrā, samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai bērnu audzināšanas iestādē, kā arī veikt pārskaitījumus komunālo pakalpojumu apmaksai:

4.5.1. ja konstatē, ka pabalsta saņēmējs pārkāpis vienošanos par pabalsta izlietošanas mērķiem, tad izmaksas veidu maina, sākot ar nākamo izmaksas mēnesi;

4.5.2. pēc ģimenes ( personas) vēlēšanās.

5. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu piešķiršanas kārtība un apmērs

5.1. Vienreizējie un ikmēneša pabalsti tiek piešķirti trūcīgām ģimenēm/personām:

5.1.1. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem vispārizglītojošajās skolās – 100% apmērā no maksas par pusdienām skolā skolēniem, kuri mācās no 1.klases līdz 9.klasei. Pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam skolā, ar kuru tiek noslēgts līgums;

5.1.2. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai – 100% apmērā no izdevumu maksas līdz 9 mēnešiem gadā. Pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, ar kuru ir noslēgts līgums;

5.1.3. vienreizējais pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma, ir 40 Ls, ja klients iesniedz izziņu no Ieslodzījumu lietu pārvaldes par atbrīvošanu;

5.1.4. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34);

5.1.5. Jaungada svētku pabalsts ģimenēm, kurām ir bērni līdz 12 gadu vecumam – dāvanas vērtība ir 4,00 Ls. Jaungada svētku pabalstu – dāvanu piešķir, pamatojoties uz Pārvaldes vadītājas rīkojumu un klāt pievienoto personu sarakstu.

5.2. Visa gada garumā darba dienās tiek izsniegtas bezmaksas pusdienas – karsta zupa trūcīgām personām. Divas reizes gadā (Lieldienās un Ziemassvētkos) Naktspatversmē tiek rīkotas Sociālās akcijas – trūcīgo personu bezmaksas ēdināšana.

5.5. Sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, ja lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Rēzeknes bāriņtiesa, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās tiek nodrošinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

5.5.1. Bērnam, kurš ir ievietots internātskolā un kuram nav iecelts aizbildnis, Pārvalde katru mēnesi izmaksā finanšu līdzekļus personiskiem izdevumiem. Izmaksāto līdzekļu apmērs ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

5.5.2. Pārvalde pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā.

5.5.3. Līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai pilngadību sasniegušajam bērnam Pārvalde sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.

5.5.4. Pārvalde pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam bērnam piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – Ls 175,00 apmērā.

5.5.5. Ja pilngadību sasniegušais bērns turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu, Pārvalde viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

5.5.6. Ja pilngadību sasniegušais bērns turpina studijas augstskolā vai koledžā, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus, un saskaņā ar studiju procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst studiju programmu, Pārvalde viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

5.5.1 Pabalsti audžuģimenei:

5.5.1 1. pabalsts bērna uzturam ir Ls 65,00 mēnesī;

5.5.1 2. pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei ir Ls 45,00 mēnesī.

5.5.2 Pārvalde izmaksā adoptētājam, atbilstoši laika posmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē audžuģimenei piešķirto pabalstu bērna uzturam vai Pārvaldes Bērnu patversmei piešķirto uzturnaudu, kuras apmēru nosaka Pārvaldes vadītājs, atbilstoši bērna ēdināšanas izmaksām Bērnu patversmē.

5.6. Piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus klientiem pārskaita uz klienta kontu vai izmaksā skaidrā naudā.

5.7. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

5.8. Pabalsts ārkārtas situācijā.

5.8.1. Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

5.8.2. Par stihisku nelaimi šo noteikumu izpratnē uzskatāms ugunsgrēks, plūdi, vētra, u.c. Iepriekš neparedzami apstākļi – satiksmes negadījums, pēkšņa smaga slimība utt.

5.8.3. Vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā līdz Ls 70,00 apmērā ir tiesības piešķirt Pārvaldei. Vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā, kura apmērs pārsniedz Ls 70,00, piešķir ar Rēzeknes pilsētas domes lēmumu, pamatojoties uz Pārvaldes atzinumu.

5.8.4. Pabalsta apmērs tiek noteikts ņemot vērā stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas.

5.8.5. Pabalsta saņemšanai jāiesniedz iesniegums un pievienojot atbilstošus, ārkārtas situāciju raksturojošus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

5.8.6. Pabalstu piešķir, ja sociālās palīdzības pieprasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ārkārtas situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, ārstēšanās stacionārā).

5.9. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam tiek piešķirts vienu reizi gadā trūcīgām ģimenēm, kurām ir bērni līdz 18 gadu vecumam, Ls 30 vienam bērnam.

6. Dzīvokļa pabalstu piešķiršanas kārtība un to apmēra noteikšana

6.1. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai un cietā kurināmā iegādei ir tiesības saņemt:

6.1.1. trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai trūcīgai personai;

6.1.2. atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti, ģimenei (laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā), kura sastāv no pensionāriem un/vai personām ar invaliditāti, ja persona vai ģimene nav atzīta par trūcīgu un vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 180,00 mēnesī;

6.1.3. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ja viens no bērniem sasniedzis 15 gadu vecumu, ja vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 180,00 mēnesī.

6.1.1 Dzīvokļa pabalstu ir tiesības saņemt vienu reizi gadā (no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim), par īpašumu, kurā dzīvo dzīvokļa pabalsta pieprasītājs (visi ģimenes locekļi vai atsevišķi dzīvojoša persona).

6.1.2 Šo noteikumu 6.1.3. punktā noteiktajām personām dzīvokļa pabalstu ir tiesības saņemt par īpašumu, kuru tās mantojušas no saviem vecākiem vai citiem radiniekiem.

6.2. (Svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 21.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.34)

6.3. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts:

6.3.1. ģimenēm vai personām bez bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši viens vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 230 Ls gadā;

6.3.2. ģimenēm ar bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši divi vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 250 Ls gadā;

6.3.3. daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, pabalsts ir 290 Ls gadā.

6.4. Dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts – 90 Ls gadā.

6.4.1 Ģimenei, kuras sastāvā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai tiek piešķirts 250 Ls gadā, vai dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei ir 90 Ls gadā.

6.5. Dzīvokļa pabalsts apsaimniekošanas izdevumu segšanai trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts līdz 50 Ls gadā.

6.6. Dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei ģimenei, kura sastāv no pensionāriem un/vai personām ar invaliditāti, vai atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti ir Ls 90,00.