Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.178Rīgā 2010.gada 23.februārī (prot. Nr.10 45.§)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma25.panta 4.punktu un 36.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar trakumsērgu slims dzīvnieks – zīdītājdzīvnieks (turpmāk – dzīvnieks), kam trakumsērgas diagnoze laboratoriskajos izmeklējumos apstiprināta pēc nāves;

2.2. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.3. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā konstatē ar trakumsērgu slimu dzīvnieku un kurā dzīvnieks vai cilvēks var inficēties ar trakumsērgu, un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.4. apdraudētā teritorija – teritorija, kura plešas ne tālāk kā triju kilometru rādiusā ap skarto punktu un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus;

2.5. no trakumsērgas brīvas valsts statuss – statuss, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija 2015. gadā piešķīrusi Latvijai un saglabā, ja valstī tiek īstenoti trakumsērgas profilakses un apkarošanas pasākumi.

3. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē dienests.

4. Ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu, laboratoriskos izmeklējumus trakumsērgas diagnozes noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – zinātniskais institūts).

5. Jebkura persona vienas dienas laikā mutiski informē praktizējošu veterinārārstu vai dienesta teritoriālo struktūrvienību par:

5.1. aizdomām par dzīvnieka inficēšanos ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu), ja:

5.1.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar trakumsērgu slimu dzīvnieku vai ir aizdomas par to (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas profilaktiski vakcinēts vai atkārtoti vakcinēts (revakcinēts) pret trakumsērgu (turpmāk – vakcinācija pret trakumsērgu) Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);

5.1.2. pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir sakosts vai apsiekalots vai dzīvnieka gļotāda vai bojāta āda ir bijusi kontaktā ar iespējamu trakumsērgas avotu (piemēram, cita dzīvnieka siekalām, nervu audiem) (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas vakcinēts pret trakumsērgu Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);

5.2. aizdomām par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu), ja:

5.2.1. dzīvniekam novēro siekalošanos, izmaiņas apetītē, apgrūtinātu barības un ūdens uzņemšanu, sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā vai neraksturīgu izturēšanos attiecībā pret cilvēku vai dzīvnieku;

5.2.2. dzīvnieks ir sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam;

5.2.3. savvaļas dzīvnieks atrodas cilvēka apdzīvotā teritorijā vai personas īpašumā (valdījumā) un savvaļas dzīvniekam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā.

6. Ja klaiņojošs suns vai kaķis, vai Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantā minētais sterilizētais un apzīmētais kaķis ir sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam un:

6.1. nav identificēts, veic vienu no šādām darbībām:

6.1.1. attiecīgo suni vai kaķi eitanazē, ja tam novēro šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes vai ja tas atrodas skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā;

6.1.2. attiecīgo suni vai kaķi ievieto dzīvnieku patversmē un rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu, ja dzīvniekam netiek novērotas šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes un ja tas nav atradies skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā. Ja attiecīgo suni vai kaķi nav iespējams ievietot dzīvnieku patversmē novērošanai, to eitanazē;

6.2. ir identificēts, attiecīgo suni vai kaķi nekavējoties ievieto dzīvnieku patversmē novērošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

7. Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, tas nekavējoties informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par saņemto šo noteikumu 5. punktā minēto informāciju un, ja nepieciešams, izsniedz šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minēto izziņu.

8. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu:

8.1. informē šo noteikumu 5.punktā minēto personu par pilnvaroto veterinārārstu;

8.2. paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju.

9. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas dienas laikā lemj par nepieciešamību sākt trakumsērgas apkarošanas pasākumus un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par trakumsērgas apkarošanas pasākumu sākšanu vai par to, ka nevar veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, norādot iemeslu.

10. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu:

10.1. pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors paņem patoloģiskā materiāla paraugu no dzīvnieka līķa (visu dzīvnieka līķi, līķa galvu vai galvas smadzenes) (turpmāk – paraugs) un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

10.2. veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par parauga ņemšanu, paņem paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai.

11. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu un medību tiesību lietotājs var nogādāt nomedītā savvaļas dzīvnieka līķi vai līķa galvu zinātniskajā institūtā trakumsērgas diagnozes noteikšanai, viņš rīkojas saskaņā ar pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta inspektora norādījumiem.

12. Zinātniskā institūta direktora pilnvarota persona pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanas elektroniski ziņo un nosūta testēšanas pārskatu par:

12.1. laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi – valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un veterinārārstam, kas nosūtījis patoloģisko materiālu, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija;

12.2. laboratoriski neapstiprinātu trakumsērgas diagnozi – dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un veterinārārstam, kas nosūtījis patoloģisko materiālu, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija;

12.3. laboratoriski apstiprinātu vai neapstiprinātu trakumsērgas diagnozi – ierakstītā vēstulē dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, ja viņš sedz visus izdevumus par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

13. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, izmantojot jebkuru saziņas veidu, paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto informāciju.

14. Dienests vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minēto darbību izpildes savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par katru apstiprināto trakumsērgas gadījumu, norādot ar trakumsērgu slimā dzīvnieka diagnozes apstiprināšanas datumu, dzīvnieku sugu, dzīvnieku skaitu, trakumsērgas skarto punktu un apdraudēto teritoriju, kā arī laikposmu (vismaz 30 dienas), kurā veic trakumsērgas apkarošanas pasākumus (turpmāk – ierobežojuma laiks).

15. Dienesta teritoriālā struktūrvienība vienas darbdienas laikā informē tās uzraudzībā esošajā teritorijā strādājošos pilnvarotos veterinārārstus par apstiprinātajiem trakumsērgas gadījumiem.

16. Līdz tāda dzīvnieka līķa iznīcināšanai, no kura noņemts laboratorisko izmeklējumu paraugs trakumsērgas diagnozes noteikšanai, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs to norobežo no jebkuras iespējamās saskares ar dzīvnieku un cilvēku. Dzīvnieka līķi iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), 12. un 13.pantu.

17. No Zemkopības ministrijas kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma trakumsērgas uzraudzības un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas trakumsērgas apkarošanas pasākumu izmaksas:

17.1. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas izmaksas (par vakcīnu, vakcīnas izlikšanu, vakcīnas uzglabāšanu);

17.2. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanas izmaksas (par savvaļas dzīvnieku līķiem, to daļēju sekciju, laboratoriskajiem izmeklējumiem);

17.3. dezinfekcijas līdzekļu iegādes izmaksas dzīvnieka līķa atrašanās vietas dezinfekcijai;

17.4. pilnvarotajam veterinārārstam:

17.4.1. faktiskie transporta izdevumi;

17.4.2. palīgmateriālu iegādes izmaksas (piemēram, par aizsarglīdzekļiem (sejas, acu, roku, plaukstu un citu ķermeņa daļu aizsardzībai), parauga iesaiņošanas materiāliem);

17.4.3. darba samaksa (par dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, eitanāziju, dzīvnieka līķa daļēju sekciju, patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un nosūtīšanu zinātniskajam institūtam, dezinfekciju, dokumentu noformēšanu);

17.4.4. eitanāzijas līdzekļu iegādes izmaksas;

17.4.5. dzīvnieka līķa iznīcināšanas izmaksas;

17.5. zinātniskajam institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.

18. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus cietušās personas, dienesta un zinātniskā institūta izdevumus, kas saistīti ar trakumsērgas apkarošanas darbībām, ja dzīvnieka īpašnieka vai turētāja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš un dzīvniekam:

18.1. veikti laboratoriskie izmeklējumi trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

18.2. konstatē aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu vai aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu.

19. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neievēro šajos noteikumos noteikto trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, pilnvarotais veterinārārsts nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai veterinārārsta paziņojumu par lēmuma neizpildi (1.pielikums).

19.1 Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus dienestam nodod, nosūtot šo noteikumu 19. punktā un 35.2., 51.4.1. un 51.5. apakšpunktā minēto dokumentu. Pilnvarotais veterinārārsts un dienests apstrādā dzīvnieku īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts), lai identificētu dzīvnieka īpašnieku vai turētāju un sazinātos ar to.

19.2 Dienests dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus uzglabā piecus gadus pēc tam, kad iesniegts:

19.2 1. šo noteikumu 19. punktā un 51.5. apakšpunktā minētā pilnvarotā veterinārārsta paziņojums par lēmuma neizpildi;

19.2 2. šo noteikumu 35.2. un 51.4.1. apakšpunktā minētais lēmums par rīcību ar dzīvnieku;

19.2 3. šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētais akts par dzīvnieka eitanāziju.

19.3 Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieka īpašnieka vai turētāja – fiziskās personas – datus uzglabā piecus gadus pēc tam, kad:

19.3 1. izsniegts šo noteikumu 26. punktā, 35.1. apakšpunktā, 37. punktā un 51.4.1. apakšpunktā minētais lēmums par rīcību ar dzīvnieku;

19.3 2. izsniegts šo noteikumu 30.2., 38.1. un 51.4.1. apakšpunktā minētais norādījums par dzīvnieka novērošanu;

19.3 3. aizpildīts šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētais akts par dzīvnieka eitanāziju.

2. Trakumsērgas profilakses kārtība

20. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina suņa, kaķa un mājas (istabas) seska vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām.

20.1 Praktizējošs veterinārārsts pēc suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska vakcinācijas pret trakumsērgu izdara attiecīgu ierakstu vienā no šādiem dokumentiem:

20.1 1. Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām;

20.1 2. vakcinācijas apliecībā saskaņā ar šo noteikumu 20.2 punktā minētajām prasībām.

20.2 Ieraksts vakcinācijas apliecībā ietver mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieka vārdu, sugu, šķirni, dzimumu, dzimšanas datumu vai vecumu, krāsu, turēšanas vietas adresi un identitātes numuru (ja tāds ir), mikroshēmas ievadīšanas vai nolasīšanas datumu, kā arī vakcinācijas datumu, vakcīnas nosaukumu, sērijas numuru un nākamās vakcinācijas datumu. Praktizējošs veterinārārsts ierakstu apstiprina ar parakstu un norāda savu vārdu, uzvārdu, veterinārmedicīniskās prakses iestādes adresi un tālruņa numuru.

20.3 Praktizējošs veterinārārsts piecu darbdienu laikā pēc mājas (istabas) dzīvnieka vakcinācijas pret trakumsērgu norāda Lauku atbalsta dienesta mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā vakcinācijas datumu un nākamās vakcinācijas datumu, ja dzīvnieks ir reģistrēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

21. Saglabājoties no trakumsērgas brīvas valsts statusam, dienests saskaņā ar trakumsērgas profilakses un apkarošanas programmu organizē savvaļas dzīvnieku perorālo vakcināciju pret trakumsērgu ne retāk kā vienu reizi gadā pierobežā gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu.

21.1 Ja Latvijai apturēts no trakumsērgas brīvas valsts statuss, dienests saskaņā ar trakumsērgas profilakses un apkarošanas programmu organizē savvaļas dzīvnieku perorālo vakcināciju pret trakumsērgu ne retāk kā divas reizes gadā.

22. Pirms savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas sākšanas dienests informē biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība", Slimību profilakses un kontroles centru un Valsts meža dienestu par plānoto savvaļas dzīvnieku vakcināciju un piesardzības pasākumiem.

23. Dienests pēc šo noteikumu 21. un 21.1 punktā minētās savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas vienojas ar Valsts meža dienestu par nelimitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanu un savvaļas dzīvnieku līķu nogādāšanu zinātniskajā institūtā savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanai saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem.

3. Trakumsērgas apkarošanas kārtība

3.1. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu

24. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto informāciju, klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pēc dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pārbauda, vai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks ir vakcinēts pret trakumsērgu.

25. Lai veiktu šo noteikumu 24.punktā minētās darbības, pilnvarotais veterinārārsts ierodas dzīvnieka turēšanas vietā vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvarotajam veterinārārstam transportu, lai pilnvarotais veterinārārsts varētu ierasties dzīvnieka turēšanas vietā, vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina mājas (istabas) dzīvnieka transportēšanu (izņemot ar sabiedrisko transportu) uz pilnvarotā veterinārārsta prakses vietu.

26. Pilnvarotais veterinārārsts pēc šo noteikumu 24.punktā minētajām darbībām pieņem lēmumu par dzīvnieka novērošanas neuzsākšanu, uzsākšanu vai eitanāziju, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un izsniedz to dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.

27. Ja pilnvarotais veterinārārsts nesāk dzīvnieka novērošanu, viņš vienas dienas laikā pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:

27.1. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību, vakcinē pret trakumsērgu, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;

27.2. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību, vakcinē pret trakumsērgu, izvērtējot epizootoloģisko situāciju, anamnēzi un klīniskās izmeklēšanas rezultātus, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu vairāk par vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;

27.3. izmantojot jebkuru saziņas veidu, par to informē dienesta teritoriālo struktūrvienību.

28. Ja pastāv aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu dzīvniekam, kuram Veterinārmedicīnas likumā nav noteikta prasība veikt trakumsērgas vakcināciju un kurš nav vakcinēts, attiecīgā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs vienojas ar pilnvaroto veterinārārstu par vienu no šādām darbībām ar dzīvnieku:

28.1. vakcināciju pret trakumsērgu vienas dienas laikā;

28.2. nosūtīšanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai triju dienu laikā pēc kontakta (sakošanas, saskrāpēšanas, apsiekalošanas vai uzbrukuma);

28.3. tūlītēju eitanāziju.

29. Ja pienu iegūst no dzīvnieka, kam piemēro šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minēto nosacījumu, līdz tā nosūtīšanai uz kautuvi iegūto pienu pasterizē 60 °C temperatūrā no 5 līdz 10 minūtēm pirms lietošanas cilvēka uzturā vai izēdināšanas dzīvniekiem.

30. Ja pilnvarotais veterinārārsts sāk dzīvnieka novērošanu, viņš pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:

30.1. pirmajā darbdienā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka sāk dzīvnieka novērošanu;

30.2. pirmajā dienā sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas norādījumus (3.pielikums);

30.3. rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.4., 51.5.2.apakšpunktu un 52.punktu.

31. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nevar nodrošināt dzīvnieka novērošanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, dzīvnieku ievieto dzīvnieku patversmē, kur nodrošina dzīvnieka novērošanu. Ja nav iespējams dzīvnieku ievietot dzīvnieku patversmē novērošanai, pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieku eitanazē.

32. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 31.punktā noteikto prasību izpildi.

33. Pilnvarotais veterinārārsts eitanazē suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, ja dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš (izņemot šo noteikumu 34.punktā minētajā gadījumā).

34. Pilnvarotais veterinārārsts neveic suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska eitanāziju, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atsakās eitanazēt dzīvnieku un nodrošina dzīvnieka novērošanu ne mazāk kā 45 dienas saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

34.1 Ja šo noteikumu 34.punktā minētais dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts vakcinācijas termiņš, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu vienas dienas laikā pēc novērošanas beigām.

35. Ja pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju, viņš:

35.1. aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un aktu par dzīvnieka eitanāziju (4.pielikums) un nosūta paraugu laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;

35.2. vienas darbdienas laikā iesniedz šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minēto lēmumu un aktu dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.