Zaudējis spēku - Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.206Rīgā 2010.gada 2.martā (prot. Nr.11 34.§)

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmas, kā arī traktortehnikas vadītāju apmācības procesa kontroles kārtību.

II. Prasības izglītības iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus

2. Traktortehnikas vadītājus drīkst apmācīt komersanti un izglītības iestādes (turpmāk – izglītības iestādes), kuras ir saņēmušas valsts aģentūras "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra" (turpmāk – aģentūra) izsniegtu mācību atļauju (1.pielikums).

3. Lēmumu par mācību atļaujas izsniegšanu pieņem aģentūras izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz pieci aģentūras un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

4. Lai saņemtu mācību atļauju, izglītības iestāde aģentūrā iesniedz:

4.1. iesniegumu, kurā iekļauj šādas ziņas:

4.1.1. izglītības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4.1.2. kādu kategoriju traktortehnikas vadītājus paredzēts sagatavot;

4.1.3. teorētisko un praktisko mācību vietu platība, adrese, kadastra numurs, bet F un G kategorijas traktortehnikas vadītāja sagatavošanai – teorētisko mācību vietas adrese un kadastra numurs;

4.2. pasniedzēju sarakstu, kuri nodrošinās mācības;

4.3. pasniedzēju izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

4.4. traktortehnikas sarakstu, ar kuru notiks praktiskās mācības, norādot šādu informāciju par traktortehniku:

4.4.1. reģistrācijas numurs;

4.4.2. grupa;

4.4.3. marka;

4.4.4. turētājs;

4.4.5. īpašnieks;

4.4.6. turētāja adrese;

4.4.7. pilna masa;

4.4.8. jauda;

4.5. traktortehnikas vai tās piekabes nomas līguma kopiju, ja traktortehnika vai tās piekabe tiek nomāta;

4.6. mācību telpas īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopiju vai telpu nomas līgumu, ja mācību telpa tiek nomāta;

4.7. sākotnējās apmācības laukuma īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopiju vai sākotnējās apmācības laukuma nomas līguma kopiju, ja sākotnējās apmācības laukums tiek nomāts;

4.8. mācību programmas, ja izglītības iestāde maina mācību priekšmetu vai praktisko mācību programmu saturu atbilstoši šo noteikumu 32.punktam.

5. Aģentūra nedēļas laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda mācību materiālās bāzes atbilstību šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām un sastāda mācību materiālās bāzes pārbaudes aktu (2.pielikums).

6. Izglītības iestādē, kas nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, ir:

6.1. vismaz viena piemērota lieluma mācību telpa, kura atbilst normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides un higiēnas prasībām izglītības iestādēm un kurā atrodas:

6.1.1. mācību uzskates līdzekļi izdales materiālu veidā;

6.1.2. darba kārtībā esošs transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofors vai tā makets;

6.1.3. stendi, datorprogrammas un prezentāciju iekārtas ceļa zīmju un ceļa horizontālo un vertikālo apzīmējumu mācīšanai. Ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu simbolika atbilst normatīvajiem aktiem ceļu satiksmes drošības jomā;

6.1.4. stendi ar attēliem (ne mazākiem par A3 formātu), maketi vai datorprogrammas, kas atspoguļo atbilstošās kategorijas traktortehnikas uzbūvi un galvenos mehānismu mezglus;

6.1.5. vertikāli novietota tāfele vai virsma;

6.1.6. mācību vieta katram apmācāmajam (sēdvieta, galds);

6.2. tualete nodarbību ēkā;

6.3. garderobe vai mācību telpā ir drēbju pakaramie atbilstoši vietu skaitam;

6.4. mācību telpa, kurā redzamā vietā novietota mācību atļaujas kopija, kā arī brīvi pieejami informatīvie materiāli par traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību, traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, vērtēšanas un vadītāja apliecības iegūšanas kārtību;

6.5. tās kategorijas mācību traktortehnika, kuras kategorijas vadītājus izglītības iestāde sagatavo (A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja sagatavošanai – vismaz riteņtraktors, traktora piekabe un viena universālās pašgājējmašīnas tehnikas vienība). Mācību traktortehnika ir reģistrēta aģentūrā, tai veikta tehniskā apskate (izņemot traktortehniku, kas reģistrēta kā speciālā traktortehnika), ir obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, kā arī traktortehnika ir papildus aprīkota ar:

6.5.1. diviem ārpus kabīnes novietotiem atpakaļskata spoguļiem, ja to pieļauj konstrukcija un vieta;

6.5.2. sēdekli praktisko mācību instruktoram, ja to pieļauj konstrukcija un vieta;

6.5.3. mācību pazīšanas zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi;

6.6. traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukums un laukums traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguvei. Sākotnējās apmācības laukumam ir cietais segums, un tā minimālo platību nosaka praktisko mācību programma. Praktisko mācību programma nosaka arī prasības traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguves laukumam.

7. Šo noteikumu 4.punktā minēto iesniegumu izskata aģentūras komisijas sēdē. Aģentūras komisijas sēdē ir tiesības piedalīties attiecīgās izglītības iestādes pārstāvim.

8. Ja nav iesniegta visa šo noteikumu 4.punktā minētā informācija, izglītības iestāde to iesniedz 10 darbdienu laikā pēc aģentūras pieprasījuma saņemšanas. Precizēto informāciju aģentūra pārbauda triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

9. Ja mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas aģentūrā izglītības iestāde nav saņēmusi lēmumu par atļaujas piešķiršanu, tiek uzskatīts, ka mācību atļauja ir piešķirta. Ja izglītības iestāde atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, aģentūra izglītības iestādei izsniedz beztermiņa mācību atļauju.

10. Ja mainās mācību atļaujā norādītā informācija, izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz aģentūrā iesniegumu par izglītības iestādes pārreģistrāciju un dokumentus, kas pamato grozījumu izdarīšanu izsniegtajā mācību atļaujā.

11. Ja mainās šo noteikumu 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā minētā informācija, izglītības iestāde piecu darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās iesniedz aģentūrā precizētu informāciju.

12. Par mācību atļaujas nozaudēšanu, nozagšanu, iznīcināšanu vai neatgriezenisku sabojāšanu izglītības iestāde rakstiski informē aģentūru. 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aģentūra izsniedz personīgi vai nosūta pa pastu vai elektroniski jaunu mācību atļauju ar atzīmi "Dublikāts".

13. Mācību atļaujas izsniegšanas pamatojuma dokumentus aģentūra glabā vismaz piecus gadus.

III. Kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus

14. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmā iekļautos mācību priekšmetus ir tiesības mācīt šādiem speciālistiem:

14.1. mācību priekšmetu "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati" – pasniedzējam ar lauksaimniecības tehnikas inženiera, autotransporta inženiera vai mežinženiera kvalifikāciju;

14.2. mācību priekšmetu "Traktortehnikas darbu tehnoloģija" – pasniedzējam ar augstāko profesionālo izglītību attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē;

14.3. mācību priekšmetu "Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība" – pasniedzējam, kurš apguvis programmu "Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti un ceļu satiksmes drošība" un ieguvis atbilstošu pasniedzēja kvalifikācijas apliecību, ko izsniegusi Ceļu satiksmes drošības direkcija;

14.4. mācību priekšmetu "Darba aizsardzība" – pasniedzējam ar augstāko izglītību, kurš apguvis pamatlīmeņa izglītības programmu darba aizsardzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību darba aizsardzības jautājumos un ieguvis atbilstošu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi, kā arī pasniedzējam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā.

15. Tiesības vadīt traktortehnikas vadītāju praktiskās mācības ir instruktoram, kuram ir vismaz vidējā profesionālā izglītība traktortehnikas izmantošanas nozarē, vismaz trīs gadu ilgs attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja stāžs un aģentūras izsniegta traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (3.pielikums).

16. Lai iegūtu traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecību (turpmāk – instruktora apliecība), persona aģentūras noteiktajā izglītības iestādē apgūst traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programmu (4.pielikums) un nokārto eksāmenu attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadīšanā, kā arī ceļu satiksmes noteikumos, satiksmes drošībā un praktiskajā pedagoģijā.

17. Kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu un eksāmenu traktortehnikas vadīšanā pieņem aģentūras eksaminācijas komisija. Eksaminācijas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

18. Pēc tam kad sekmīgi nokārtots teorētiskais eksāmens un eksāmens traktortehnikas vadīšanā, aģentūra izsniedz instruktora apliecību. Instruktora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi.

19. Aģentūra anulē instruktora apliecību, ja:

19.1. tās iegūšanai izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas;

19.2. instruktoram saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes drošību atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai saskaņā ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

20. Personai, kurai ir anulēta instruktora apliecība, ir tiesības atkārtoti to iegūt, kad beidzies transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums vai atgūtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

21. Ja beidzies instruktora apliecības derīguma termiņš, persona atkārtoti kārto šo noteikumu 16.punktā minētos eksāmenus un saņem jaunu apliecību.

IV. Mācību grupas reģistrācija

22. Trīs darbdienas pirms traktortehnikas vadītāju mācību uzsākšanas izglītības iestāde mācību grupu reģistrē aģentūrā, iesniedzot mācību grupas reģistrācijas iesniegumu (4.1 pielikums). Ja ir notikušas izmaiņas mācību grupas reģistrācijas iesniegumā norādītajās ziņās, izglītības iestāde darbdienas laikā par to elektroniski informē aģentūru.

23. Izglītības iestāde, kas sagatavo F un G kategorijas traktortehnikas vadītājus, mācību grupas reģistrācijas iesniegumā norāda precīzu vietu vai adresi (F kategorijai – meža kopšanas darbu vietu, G kategorijai – ceļu būves darbu vietu), kur notiks praktiskās mācības.

24. Mācību grupās nav vairāk par 30 personām. Pēc mācību grupas reģistrācijas jaunas apmācāmās personas tajā neiekļauj.

25. Vienas teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību stundas ilgums ir 45 minūtes. Maksimālais teorētisko un praktisko priekšmetu mācību stundu skaits mācību grupā nepārsniedz astoņas mācību stundas dienā. Saskaņā ar mācību plānojumu ik pēc 45 minūšu garas mācību stundas ir 5–10 minūšu pārtraukums.

25.1 Ja ir mainījies izglītības iestādes nosaukums, teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību norises vietas adrese, konkrēto pasniedzēju un praktiskajā apmācībā izmantojamās traktortehnikas saraksts, kas tika iesniegts pirms mācību atļaujas saņemšanas, aģentūra konkrēto mācību grupu reģistrē tikai pēc precizētas informācijas saņemšanas.

26. Mācību priekšmetus "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati" un "Traktortehnikas darbu tehnoloģija" aizliegts mācīt vienlaikus vairāku traktortehnikas kategoriju vadītājiem.

27. Teorētisko priekšmetu mācību stundu apmeklējumu pasniedzējs atzīmē mācību grupas žurnālā, bet praktiskās apmācības nodarbību apmeklējumu – katra apmācāmā mācību reģistrācijas kartē (10.pielikums).

28. Mācību grupā netiek reģistrēta persona, kurai:

28.1. piemērots administratīvais sods – aizliegums uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības – vai transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas;

28.2. noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;

28.3. konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

29. Persona mācību grupā var tikt reģistrēta mēnesi pirms šo noteikumu 28.1. un 28.2.apakšpunktā minētā administratīvā soda vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma beigām.

30. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk kā 10 procentu teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību nodarbību, izglītības iestāde šo personu atskaita no mācību grupas un par to rakstiski informē aģentūru.

V. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas

31. Izglītības iestāde traktortehnikas vadītājus sagatavo pēc šādām mācību priekšmetu un praktisko mācību programmām:

31.1. traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati (5.pielikums);

31.2. traktortehnikas darbu tehnoloģija (6.pielikums);

31.3. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība (7.pielikums);

31.4. darba aizsardzība (8.pielikums);

31.5. praktisko mācību programma (9.pielikums);

31.6. kopsavilkums par traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plānā noteikto priekšmetu stundu skaitu pa kategorijām (11.pielikums).

31.1 Nepieciešamo teorētisko priekšmetu un praktisko (vadīšanas) mācību stundu skaitu, ņemot vērā apmācāmās personas iepriekšējās zināšanas, iemaņas un sekmību, nosaka izglītības iestāde, bet to saturs un ilgums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumā noteikto mācību saturu un ilgumu.

32. Izglītības iestāde ir tiesīga mainīt mācību priekšmetu un mācību programmu saturu un apjomu, bet ne vairāk par 10 procentiem no šo noteikumu 11.pielikumā minētās katras mācību programmas kopējā satura vai apjoma.

33. Pēc teorētisko mācību pabeigšanas var uzsākt praktisko (vadīšanas) apmācību. Pēc teorētisko un praktisko mācību pabeigšanas apmācāmā persona izglītības iestādē kārto ieskaites ceļu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, traktortehnikas uzbūvē un ekspluatācijas pamatos, traktortehnikas darbu tehnoloģijā, darba aizsardzībā un praktiskajās mācībās. Par nokārtotajām ieskaitēm izdara ierakstu apmācāmā mācību reģistrācijas kartē.

34. Praktiskās apmācības atļauts daļēji veikt uz simulatora, bet ne vairāk kā 30 procentu no mācību programmā noteiktā mācību laika.

35. Aizpildīta un noformēta apmācāmā mācību reģistrācijas karte (apliecinājums) dod tiesības personai kārtot aģentūrā eksāmenus traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai. Mācību reģistrācijas karte (apliecinājums) par traktortehnikas vadītāja mācību programmas apguvi ir derīga trīs gadus.

36. Apmācību veic, pamatojoties uz rakstisku līgumu, kuru izglītības iestāde noslēdz ar apmācāmo personu un kurā tiek atspoguļoti būtiskākie apmācības nosacījumi (tai skaitā izglītības iestādes un apmācāmās personas tiesības un pienākumi, samaksas kārtība, reģistrācijas kārtība mācību grupā, nodarbību grafiks, teorētisko priekšmetu un praktiskās (vadīšanas) apmācības kārtība, apmācāmās personas atskaitīšanas kārtība).

VI. Mācību procesa kontrole un mācību atļaujas darbības apturēšana un anulēšana

37. Lai kontrolētu šo noteikumu prasību ievērošanu, aģentūras amatpersonām ir tiesības apmeklēt izglītības iestādi, iepazīties ar mācību materiālo bāzi un mācību procesu un saņemt no izglītības iestādes nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz traktortehnikas vadītāju sagatavošanu.

38. Aģentūras amatpersonas apmeklē izglītības iestādi katru reizi, kad aģentūrā ir reģistrēta jauna mācību grupa.

39. Ja aģentūra konstatē, ka izglītības iestāde pārkāpj šo noteikumu 6., 11., 14., 15. un 32.punktā minētās prasības, tā pieņem lēmumu par mācību atļaujas darbības apturēšanu uz laiku, par to paziņojot izglītības iestādei.

40. Mācību atļaujas darbību atjauno, ja izglītības iestāde aģentūras noteiktajā laikā ir novērsusi konstatētās neatbilstības normatīvajiem aktiem.

41. Izsniegto mācību atļauju aģentūra anulē, ja:

41.1. atkārtoti gada laikā ir pārkāptas šo noteikumu 6., 11., 14., 15. un 32.punktā minētās prasības;

41.2. izglītības iestāde pārtrauc traktortehnikas vadītāju apmācību;

41.3. izglītības iestāde divu gadu laikā pēc mācību atļaujas izsniegšanas nav reģistrējusi nevienu mācību grupu;

41.4. konstatēts, ka reģistrācijas apliecības saņemšanai izmantoti viltoti dokumenti vai iesniegtas nepatiesas ziņas;

41.5. izglītības iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

41.6. izglītības iestāde aģentūras noteiktajā laikā nav novērsusi konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām;

41.7. sešu kalendāra mēnešu laikā traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu vai praktisko (vadīšanas) eksāmenu pirmajā reizē nokārto mazāk par 50 procentiem izglītības iestādes apmācīto personu.

42. Jautājumu par mācību atļaujas anulēšanu izskata aģentūras komisijas sēdē. Uz komisijas sēdi uzaicina izglītības iestādes pārstāvi, iepriekš informējot par jautājuma izskatīšanas iemeslu. Izglītības iestādes pārstāvja neierašanās uz komisijas sēdi nevar būt par pamatu tam, lai jautājuma izskatīšanu atliktu.

43. Ja pārkāptas šo noteikumu 41.1., 41.4. un 41.6.apakšpunktā minētās prasības, gadu pēc mācību atļaujas anulēšanas izglītības iestādei nav tiesību atkārtoti saņemt mācību atļauju.

VII. Noslēguma jautājumi

44. Traktortehnikas praktiskās braukšanas instruktora apliecība, kas izdota līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīga līdz tajā norādītā derīguma termiņa beigām.

45. Mācību grupas, kas uzsākušas mācības līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidz darbu saskaņā ar prasībām, kādas normatīvajos aktos bija noteiktas mācību sākšanas brīdī.

46. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas licence, kas izsniegta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir derīga līdz jaunas mācību grupas reģistrēšanai aģentūrā.

47. Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts, kas izsniegts pēc 2009.gada 1.jūlija, ir derīgs mācību atļaujas saņemšanai aģentūrā.

48. Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtā braukšanas mācību instruktora apliecība ir derīga līdz 2011.gada 1.janvārim.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs J.DūklavsVides ministrs R.Vējonis

1.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību atļaujas paraugs

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts

3.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecības paraugs

Vides ministrs R.Vējonis

4.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programma

Vides ministrs R.Vējonis

4.1 pielikums Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību grupas reģistrācijas iesniegums

5.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību programma "Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati"

Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	Stundu skaits	Stundu skaits
Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	0/C	X/C
1.	Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju raksturojums, iedalījums un vispārējā uzbūve	Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums	2	2
2.	Motoru uzbūve un darbības principi	Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi	2	5
3.	Kloķa–klaņa mehānisms	Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi	1	5
4.	Gāzu sadales mehānisms	Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība	1	5
5.	Dzeses sistēma	Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana	2	5
6.	Eļļošanas sistēma	Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana	2	5
7.	Barošanas sistēma	Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana, common rail dīzeļi	4	5
8.	Motora iedarbināšanas sistēma	Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Startera bloķēšanas iekārtas uzdevums	1	5
9.	Elektroiekārta	Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana	4	2
10.	Transmisija	Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju transmisijas uzdevums, principiālās shēmas (vispārējā uzbūve). Transmisijas mezglu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips un ekspluatācijas noteikumi. Hidrodinamiskās transmisijas uzbūve, darbība, kopšana. Hidrostatiskās transmisijas uzbūve, darbība, kopšana. Ekskavatora mehāniskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Pārnesumkārbas un spēka sadales kārbas uzdevums, darbības princips un kopšana. Kardānpārvada uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve un tā sastāvdaļu nozīme. Dzenošo tiltu kopšana	4	3
11.	Gaitas iekārta	Pašgājēju iekrāvēju gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Ekskavatoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve: riteņu un kāpurķēžu gaitas iekārtas. Riteņu gaitas iekārtas regulēšanas iespējas. Riteņu demontāža un montāža. Pneimatiskā apriepojuma iedalījums, apzīmējumi, kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājumu pārbaude. Kāpurķēžu gaitas iekārtas iespējamie traucējumi un to novēršanas, regulēšanas iespējas. Gaitas iekārtu kopšana	3	1
12.	Stūres iekārta	Stūres iekārtas uzdevums, iedalījums un to galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma uzdevums, iedalījums, darbības principi. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes un darba drošību, šo bojājumu iemesli un to novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas regulēšana un kopšana	2	1
13.	Bremžu iekārta	Bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana	2	1
14.	Ekskavatora darba iekārta	Ekskavatoru darba iekārtu vispārējā uzbūve, galveno mezglu novietojums. Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Atpakaļvērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Draglaina darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Pašgrābja kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Citas papildus uzstādāmās ierīces un to darbība. Raksturīgākie ekskavatora darba iekārtu bojājumi, to pazīmes un novēršana	4	4
15.	Pašgājēju iekrāvēju darba iekārtas	Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas uzbūve un izmantošana. Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas ar atveramu kausa dibenu uzbūve un izmantošana. Darba drošības noteikumi, montējot (demontējot) kausa darba iekārtas un strādājot ar tām. Iekraušanas dakšu uzbūve un izmantošana. Kausu stabilizācijas iekārtas. Citu papildu darba iekārtu konstrukcija, izveidojums un stiprinājumi. Darba iekārtu un palīgiekārtu tehniskās apkopes un to kopšana. Pašgājēju iekrāvēju izmantošanas tehnoloģija komunālajā saimniecībā: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji un citi. Lauksaimniecībā izmantojamās darba iekārtas	4	4
16.	Hidrauliskās vadības sistēmas	Ekskavatoru un pašgājēju iekrāvēju darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana	3	2
17.	Tehniskās apkopes	Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības	2	2
Kopā	Kopā	Kopā	43	27
Nr.p.k.	Tēma	Saturs	Stundu skaits	Stundu skaits
---	---	---	---	---
Nr.p.k.	Tēma	Saturs	0/D	X/D
1.	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais process	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu uzdevums un izvietojums. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu darbības tehnoloģiskā shēma	6	6
2.	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadības ierīces	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu kabīnes vispārējā uzbūve. Sviru, pedāļu un vadības ierīču izvietojums un vadīšanas paņēmieni. Signalizācijas aparātu signāli. Kontrolmēraparātu rādījumi. Dzesēšanas un sildīšanas sistēma un tās kopšana. Palīgiekārtu kopšana	2	1
3.	Heders un slīpā kamera	Hedera uzbūve un sagatavošana darbam ar dažādām kultūrām. Palīgiekārtas un to izmantošana. Griezējaparāta uzbūve, regulēšana un kopšana. Tītavu uzbūve, regulēšana un to kopšana. Tītavu piedziņa un kopšana. Gliemežtransportiera uzbūve, regulēšana un kopšana. Slīpās kameras uzbūve un darbības princips	3	2
4.	Kuļaparāts	Kuļaparāta piedziņas veidi pēc to konstruktīvā izveidojuma. Kuļaparāta piedziņas sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Kuļaparāta uzbūve. Trumuļa uzbūve, regulēšana un kopšana. Trumuļa variatora uzbūve, darbība un kopšana. Kurvja uzbūve, regulēšana, kopšana	4	2
5.	Salmu kratītāji un salmu smalcinātājs	Salmu kratītāju uzbūve, regulēšana un kopšana. Salmu smalcinātāja uzbūve, regulēšana un kopšana	1	1
6.	Tīrītava	Tīrītavas uzbūve. Ventilatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sieta uzbūve, regulēšana un kopšana. Kratītājgalda uzbūve un kopšana. Zudumi un paņēmieni to novēršanai	2	2
7.	Transportieri un graudu tvertne	Graudu un vārpu transportieru uzbūve, regulēšana un kopšana. Graudu tvertnes un izkraušanas iekārtu uzbūve, regulēšana un kopšana	1	1
8.	Motoru uzbūve un darbības principi	Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc degmaisījuma sagatavošanas paņēmiena lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi	2	5
9.	Kloķa–klaņa mehānisms	Motora kloķa–klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi	1	5
10.	Gāzu sadales mehānisms	Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība	2	5
11.	Dzeses sistēma	Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Dīzeļmotora gaisa savācējsieta un radiatora kopšana. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana	2	5
12.	Eļļošanas sistēma	Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Raksturīgākie eļļošanas sistēmas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana. Motoru eļļu klasifikācija	2	5
13.	Barošanas sistēma	Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, zemspiediena sūknis, degvielas sprauslas, to darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana	4	5
14.	Motora iedarbināšanas sistēma	Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motors un tā pārvadmehānisms, to kopšana un traucējumu novēršana	1	5
15.	Hidrosistēma	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu hidrosistēmas vispārējā uzbūve. Pamathidrosistēmas vispārējā uzbūve un kopšana. Stūres hidrosistēmas kopšana. Gaitas hidrostatiskās piedziņas vispārējā uzbūve, darbība un kopšana	4	2
16.	Gaitas iekārta	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Kombaina gaitas iekārtas ar mehānisko piedziņu vispārējā uzbūve. Variatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta un sānpārvadu vispārējā uzbūve un kopšana. Lauksaimniecības pašgājējmašīnu gaitas iekārtas ar hidrostatisko piedziņu kopšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana	4	2
17.	Stūres iekārta	Stūres iekārtas uzdevums un uzbūve. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi, to iemesli un novēršana. Stūres iekārtas kopšana	1	1
18.	Bremžu iekārta	Bremžu iekārtas uzdevums. Galveno bremžu sistēmas un stāvbremžu sistēmas darbības shēma. Bremžu mehānisma uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana	4	2
19.	Elektroiekārta	Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču bojājumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Hedera pārvadāšanas ratiņu elektriskā kabeļa pievienošana kombainam. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana	6	2
20.	Lauksaimniecības pašgājējmašīnu tehniskā apkalpošana	Tehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Tiem izvirzāmās prasības	4	4
Kopā	Kopā	Kopā	56	33
Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	Stundu skaits	Stundu skaits
---	---	---	---	---
Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	0/E	X/E
1.	Autogreidera raksturojums un vispārējā uzbūve	Autogreidera iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Autogreidera mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums	1	1
2.	Motoru uzbūve un darbības principi	Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips	2	5
3.	Kloķa–klaņa mehānisms	Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi	1	5
4.	Gāzu sadales mehānisms	Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi	1
5.	Dzeses sistēma	Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana	2
6.	Eļļošanas sistēma	Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana	2
7.	Barošanas sistēma	Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana. Common rail dīzeļi	4
8.	Motora iedarbināšanas sistēma	Motora iedarbināšana. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Startera bloķēšanas ierīces uzdevums	1
9.	Elektroiekārta	Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču bojājumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana	4	2
10.	Transmisija	Autogreidera transmisijas principiālā shēma un mezglu izvietojums. Transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība. Sajūgu veidi, uzbūve un darbība. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbas veidi, uzbūve un darbība, darbības traucējumu novēršana. Kardānpārvadi, to uzbūve. Sānpārvadi, to uzbūve. Dzenošo tiltu veidi, uzbūve. Diferenciāļi un bloķēšanas mehānismi, to uzbūve. Transmisijas mezglu ekspluatācija, regulēšana un kopšana	4	2
11.	Gaitas iekārta	Autogreidera gaitas iekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Gaitas iekārtas mezgli. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums un apzīmējumi. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana	3	1
12.	Stūres iekārta	Autogreidera stūres iekārtu veidi. Stūres iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma un stūres pārvada vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtas regulēšana. Stūres iekārtas kopšana	2	1
13.	Bremžu iekārta	Bremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Bremžu mehānismu veidi, vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšana. Bremžu iekārtas regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršana. Stāvbremzes regulēšana un kopšana	2	1
14.	Darba iekārtas un palīgiekārtas	Autogreidera galvenā vērstuve, buldozers, papildu vērstuve, irdinātājs un citas papildu darba iekārtas, to uzbūve un regulēšana. Autogreidera darba iekārtu regulēšana un kopšana	2	2
15.	Darba iekārtu hidrauliskā vadības sistēma	Autogreidera darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana	2	2
16.	Autogreidera tehniskās apkopes	Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Autogreideros izmantojamās degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības	2	2
Kopā	Kopā	Kopā	35	19
Nr.p.k.	Tēma	Saturs	Stundu skaits	Stundu skaits
---	---	---	---	---
Nr.p.k.	Tēma	Saturs	0/F	X/F
1.	Forvarderu raksturojums un vispārējā uzbūve	Pievedējtraktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pievedējtraktoru vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums	2	2
2.	Harvesteru raksturojums un vispārējā uzbūve	Harvesteru iedalījums pēc uzdevuma, konstruktīvā izveidojuma. Harvesteru vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums	2	2
3.	Motoru uzbūve un darbības principi	Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi	1	2
4.	Kloķa–klaņa mehānisms	Motora kloķa–klaņa mehānisma uzdevums un vispārējā uzbūve. Motora kloķa-klaņa mehānisma darbība, raksturīgākie darbības traucējumi un kopšana	1	2
5.	Gāzu sadales mehānisms	Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve. Motora gāzu sadales mehānisma darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Motora gāzu sadales mehānisma galvenās regulēšanas ierīces	1	2
6.	Dzeses sistēma	Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana	2
7.	Eļļošanas sistēma	Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Raksturīgākie eļļošanas sistēmas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļošanas sistēmas kopšana	2
8.	Barošanas sistēma	Dīzeļmotora barošanas sistēmas, uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Turbokompresori, gaisa dzesētāji. Elektroniskās iesmidzināšanas sistēmas – veidi, darbības principi un ekspluatācija. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana	2
9.	Forvarderu un harvesteru elektroiekārta	Forvardera un harvestera elektroiekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Galveno sastāvdaļu raksturojums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķējums. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču uzbūve, raksturīgākie darbības traucējumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Forvardera un harvestera elektroiekārtas bloki, to uzdevumi un darbības principi. Apsildīšanas iekārta un kondicionieris. Speciālie elektroiekārtas apkopes noteikumi. Elektroiekārtu tehniskajās apkopēs veicamie darbi. Forvardera un harvestera palīgiekārtas	4	4
10.	Forvarderu un harvesteru informācijas sistēma	Informācijas sistēmas uzdevums. Iekārtas elektroniskie bloki, to izvietojums un uzdevums. Ekrāns, ekrāna vadība un iespējamās pozīcijas. Informācijas sistēmas izmantošana forvardera un harvestera vadīšanā. Forvardera un harvestera vadības pedāļu un sviru parametru kalibrēšana. Vajadzīgo forvardera un harvestera braukšanas ātrumu un manipulatora darbības regulēšana. Informācijas sistēmas izmantošana forvardera un harvestera mezglu un sistēmu darbības kontrolei.Harvestera stumbra sagarumošanas faila (APT) sastādīšanas pamati	14	14
11.	Harvesteru kontroles un mērīšanas sistēma	Zonas tīkla kontroliera (CAN) maģistrālie moduļi. Kabīnes un kontroles sistēmas aprīkojums. Vispārējā izmantošana. Harvestera galvas funkcijas. Garuma un diametra mērīšanas principi.Harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanas pamati. Vadītāja specifiskie iestatījumi	18	18
12.	Forvarderu un harvesteru transmisijas uzbūve un ekspluatācija	Forvardera un harvestera transmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mezglu uzdevums un izvietojums. Hidrosūkņa uzbūve, piedziņa un darbības princips. Raksturīgākie hidrosūkņa darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršana. Hidrosūkņa ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Hidrotransformatora uzdevums, pārnesumkārbas un sadales kārbas uzdevums un darbības principi. Raksturīgākie pārnesumkārbas un sadales kārbas darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršana. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana un regulēšana. Transmisijas hidrostatiskās iekārtas darbības princips, galvenie mezgli un kopšana. Starpsavienojuma un kardānpārvada uzdevums, kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktora kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums, darbība un regulēšana	10	10
13.	Forvarderu un harvesteru gaitas iekārta	Meža mašīnu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Apzīmējumi uz riepām. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa stiprinājuma pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība. Ķēžu izmantošana un montāža	4	2
14.	Forvarderu un harvesteru hidrosistēmas elementi	Hidrosistēmas uzdevums un izvietojums. Hidrosistēmas cilindru, cauruļvadu un savienojumu uzdevums, uzbūve, darbība un kopšana. Hidrosistēmas sūkņi, to tipi, uzbūve, darbība un kopšana, sagatavošana darbam. Ierīces hidrosistēmas vadīšanai – sadalītāji, vārsti, to tipi, uzbūve, darbība un kopšana, sagatavošana darbam. Filtri, blīvējumi, hidroakumulatori, siltumapmainītāji, eļļas tvertnes. Hidrosistēmas pamatsimboli un shēmu lasīšanas pamati	6	6
15.	Forvardera un harvestera manipulatori	Manipulatora uzdevums, uzbūve, atšķirības pēc uzbūves veida un novietojuma, darbības princips. Manipulatora hidrosistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Iespējamie manipulatora darbības traucējumi un to novēršana. Manipulatora vadības varianti. Elektroniskās vadības bloki, to darbība un kopšana	6	6
16.	Forvardera un harvestera vadības iekārtas sastāvdaļas un to hidropiedziņa	Forvardera un harvestera stūres iekārtas uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera stūres iekārtas hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera bremžu sistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Forvardera un harvestera bremžu pārvada hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība un kopšana	8	8
17.	Forvarderu un harvesteru tehniskās apkopes	Tehnisko apkopju būtība un uzdevums. Forvardera un harvestera tehnisko apkopju plānošana un organizācija. Tehnisko apkopju periodiskums un saturs. Tehnisko apkopju grafiks. Prasības forvarderos un harvesteros izmantojamām degvielām, ekspluatācijas materiāliem, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem	12	10
Kopā	Kopā	Kopā	94	84
Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	Stundu skaits	Stundu skaits
---	---	---	---	---
Nr.p.k.	Tēma	Tēmas saturs	0/G	X/G
1.	Ceļu būves mašīnu iedalījums un vispārējā uzbūve	Ceļu būves mašīnu iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ceļu būves mašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums	2	2
2.	Motoru uzbūve un darbības principi	Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi	2	5
3.	Kloķa–klaņa mehānisms	Motora kloķa–klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi, to novēršana	1	5
4.	Gāzu sadales mehānisms	Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība	1	5
5.	Dzeses sistēma	Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana	2	5
6.	Eļļošanas sistēma	Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana	2	5
7.	Barošanas sistēma	Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana	4	5
8.	Motora iedarbināšanas sistēma	Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to izmantošana	1	5
9.	Elektroiekārta	Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Raksturīgākie ārējās apgaismes ierīču darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums, darbības princips un lietošana. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana	4	2
10.	Transmisija	Ceļu būves mašīnu transmisiju uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības principi un mezglu izvietojums	4	2
11.	Gaitas iekārta	Ceļu būves mašīnu gaitas iekārtu uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības principi un mezglu novietojums. Pneimoriteņu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Kāpurķēžu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana	6	4
12.	Stūres iekārta	Ceļu būves mašīnu stūres iekārtu uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres iekārtas kopšana	2	2
13.	Bremžu iekārta	Ceļu būves mašīnu bremžu iekārtas uzdevums, galveno mezglu izvietojums. Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada veida. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības principi. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni	4	2
14.	Ceļu būves mašīnu darba iekārtu vadības sistēmas	Ceļu būves mašīnu mehāniskās vadības sistēmas, hidrauliskās vadības sistēmas, elektriskās vadības sistēmas, pneimatiskās vadības sistēmas. Vadības sistēmu principiālā uzbūve, mezgli, to darbības principi, iespējamās problēmas un to novēršana	10	8
15.	Veltņu vispārējā uzbūve	Veltņu iedalījums un klasifikācija. Veltņu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Veltņu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	6	4
16.	Asfalta ieklājēju vispārējā uzbūve	Asfalta ieklājēju iedalījums un klasifikācija. Asfalta ieklājēju konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Asfalta ieklājēju sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	6	4
17.	Pašizgāzēju (damperu) vispārējā uzbūve	Pašizgāzēju (damperu) iedalījums un klasifikācija. Pašizgāzēju (damperu) konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	6	4
18.	Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) vispārējā uzbūve	Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) iedalījums un klasifikācija. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	6	4
19.	Skrēperu vispārējā uzbūve	Skrēperu iedalījums un klasifikācija. Skrēperu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Skrēperu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	6	4
20.	Asfalta frēzes, to vispārējā uzbūve	Asfalta frēžu iedalījums un klasifikācija. Asfalta frēžu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Asfalta frēžu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	4	2
21.	Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu vispārējā uzbūve	Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu iedalījums un klasifikācija. Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu konstruktīvā uzbūve, sistēmas un mehānismi. Citu ceļu būves un uzturēšanas mašīnu sagatavošana darbam, tehniskās apkopes, ekspluatācijas materiāli	1	1
22.	Ceļu būves un ceļu uzturēšanas mašīnu tehniskā apkalpošana	Tehnisko apkopju jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums.Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto ceļu būves mašīnām. Tiem izvirzāmās kvalitātes prasības	8	4
Kopā	Kopā	Kopā	88	54

Vides ministrs R.Vējonis

6.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību programma "Traktortehnikas darbu tehnoloģija"

Vides ministrs R.Vējonis

7.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību programma "Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība"

Vides ministrs R.Vējonis

8.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību priekšmeta "Darba aizsardzība" programma visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošanai

Vides ministrs R.Vējonis

9.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Praktisko mācību programma

Nr.p.k.	Tēma	Saturs	Stundu skaits
Nr.p.k.	Tēma	Saturs	0/G, X/G
1.	Veltņu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni	Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā	0,5
2.	Veltņu iedarbināšana un sagatavošana darbam	Ikdienas tehniskā apkope. Veltņu sagatavošana motora iedarbināšanai. Veltņu sagatavošana darbam	1
3.	Veltņu vadīšana	Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru "čūska" virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Veltņa vadīšana atpakaļgaitā	2
4.	Asfalta ieklājēju vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni	Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā	1
5.	Asfalta ieklājēju darba iekārtu regulēšana un nostatījums	Asfaltbetona masas padeves ātruma regulēšana. Asfalta ieklājēju asfaltbetona masas ieklāšanas biezuma regulēšana. Asfalta ieklājēju vadīšana sakabē ar asfaltbetona transportēšanas mašīnām	2
6.	Pašizgāzēju (damperu) vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni	Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā	1
7.	Pašizgāzēju (damperu) iedarbināšana un sagatavošana darbam	Ikdienas tehniskā apkope. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana motora iedarbināšanai. Pašizgāzēju (damperu) sagatavošana darbam	1
8.	Pašizgāzēju (damperu) vadīšana sākotnējās apmācības laukumā	Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru "čūska" virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums attēlā). Vadīšana, braucot virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā "garāža" (2.uzdevums attēlā). Pašizgāzēju (damperu) vadīšana atpakaļgaitā	2
9.	Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni	Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā	1
10.	Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) darba iekārtu regulēšana un nostatījums	Ikdienas tehniskā apkope. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana motora iedarbināšanai. Ceļu pamatnes stabilizētāju (recikleru) sagatavošana darbam, darbu izpilde, darba iekārtu nostatījumi un regulēšana atbilstoši veicamajam darbam	2
11.	Asfalta frēžu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni	Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparatūras izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā	1
12.	Asfalta frēžu darba iekārtu regulēšana un nostatījums	Ikdienas tehniskā apkope. Asfalta frēžu sagatavošana motora iedarbināšanai. Asfalta frēžu sagatavošana darbam, darbu izpilde, darba iekārtu nostatījumi un regulēšana atbilstoši veicamajam darbam	2
13.	Ceļu būves mašīnu transportēšana	Ceļu būves mašīnu sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz platformas. Ceļu būves mašīnu nobraukšana no treilera platformas	2
Kopā	Kopā	Kopā	18,5

10.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Mācību reģistrācijas karte (paraugs)

11.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.206

Kopsavilkums par traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plānā noteikto priekšmetu stundu skaitu pa kategorijām