Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maksājuma pakalpojums:

11) ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums — pakalpojums, kas ir saistīts ar maksājumu konta atvēršanu, izmantošanu un slēgšanu, tai skaitā maksājuma pakalpojums un maksājums, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikts, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šā likuma 3. panta 6. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī pārsnieguma kredīts un pārsniegšanas iespēja;

2) maksājumu iestāde:

21) elektroniskās naudas iestāde:

22) elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:

23) apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs — no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;

24) elektroniskās naudas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi elektronisko naudu no elektroniskās naudas emitenta vai tā pārstāvja;

25) iestāde — maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde, izņemot šajā likumā lietotos terminus “iestāde, kas dalībvalstī atbildīga par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām” un “finanšu iestāde”, kā arī vārdu savienojumu “cita iestāde”;

3) maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;

31) attālināts maksājums — maksājums, kas ierosināts ar interneta starpniecību vai ar ierīci, ko var izmantot attālinātai saziņai;

4) maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām;

5) maksātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas:

6) saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ir plānotais pārskaitāmās naudas, tai skaitā naudas pārveduma, saņēmējs;

7) maksājuma pakalpojuma izmantotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs vai saņēmējs vai kā maksātājs un saņēmējs (turpmāk arī — pakalpojuma izmantotājs);

71) Eiropas Savienības rezidents — Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā persona, kas ir patvēruma meklētājs vai bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvusi persona, — arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu Latvijā;

8) standartlīgums — maksājuma pakalpojuma līgums, ar kuru reglamentē atsevišķu un atkārtotu maksājumu veikšanu un kurā var būt iekļautas saistības un nosacījumi maksājumu konta atvēršanai;

9) bezkonta naudas pārvedums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā naudu saņem no maksātāja, neatverot maksājumu kontu ne maksātājam, ne saņēmējam, un kura vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, vai kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo naudas summu saņem un dara pieejamu saņēmējam;

91) maksājuma ierosināšanas pakalpojums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotāja vārdā ierosina maksājumu no maksājumu konta, kas tiek turēts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

92) konta informācijas pakalpojums — tiešsaistes pakalpojums, kuru lietojot maksājuma pakalpojuma izmantotājam tiek sniegta apkopota informācija par vienu vai vairākiem maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontiem, kas atvērti pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

10) maksājumu konts — konts, ko atver uz viena vai vairāku maksājuma pakalpojuma izmantotāju vārda un izmanto maksājuma izpildei;

11) maksājuma rīkojums — maksātāja vai saņēmēja uzdevums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam izpildīt maksājumu;

12) valutēšanas datums — atskaites brīdis, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto, lai aprēķinātu procentus par naudu, kas norakstīta no maksājumu konta vai ieskaitīta tajā;

13) maksājumu iestādes pārstāvis — fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājumu pakalpojumu sniegšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā (turpmāk arī — pārstāvis);

14) maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu;

141) maksājuma instrumenta izlaišana — maksājuma pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksātāju tam nodrošināt maksājuma instrumentu, ar ko ierosināt un apstrādāt maksātāja maksājumus;

15) distances saziņas līdzeklis — jebkurš līdzeklis, ko bez maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja vienlaicīgas fiziskas klātbūtnes var izmantot maksājuma pakalpojuma līguma slēgšanai;

16) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas maksājuma pakalpojuma izmantotājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laika posmu;

17) darba diena — diena maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba laika ietvaros, kurā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic darbības, kas nepieciešamas maksājuma izpildei;

18) tiešā debeta maksājums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā nauda tiek norakstīta no maksātāja maksājumu konta, ja maksājumu ierosina saņēmējs, pamatojoties uz saņēmējam, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam dotu maksātāja piekrišanu;

181) kredīta pārvedums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā tiek papildināts saņēmēja maksājumu konts (no maksātāja maksājumu konta), pamatojoties uz maksātāja sniegtu maksājuma rīkojumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

182) maksājuma pieņemšana — maksājuma pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksājuma saņēmēju pieņemt un apstrādāt maksājumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam;

19) dalība — fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procentu no citas komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita;

20) komercsabiedrību grupa — grupa, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, ko ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, saista šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem vai kam finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

21) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

22) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

23) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

24) atsauces valūtas kurss — valūtas maiņas aprēķināšanā izmantojamais valūtas kurss, par ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai kas ir iegūstams, izmantojot publiski pieejamu avotu;

25) autentifikācija — procedūra, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju pārbaudīt maksājuma pakalpojuma izmantotāja identitāti vai konkrētā maksājuma instrumenta, tostarp personalizēto autentifikācijas datu, izmantošanas derīgumu;

251) stingrā autentifikācija — autentifikācija, kura sastāv no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir zināšanas (tas, ko zina tikai maksājuma pakalpojuma izmantotājs), valdījums (tas, kas ir tikai maksājuma pakalpojuma izmantotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (maksājuma pakalpojuma izmantotājam raksturīgas īpašības). Šie elementi ir savstarpēji neatkarīgi, proti, viena elementa uzticamības zaudēšanas gadījumā cita elementa uzticamība netiek apdraudēta, un tie izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentifikācijas datu konfidencialitātes aizsardzību;

252) personalizētie autentifikācijas dati — personalizēti elementi, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam autentifikācijas nolūkā;

253) sensitīvi maksājumu dati — dati, tostarp personalizētie autentifikācijas dati, ko var izmantot krāpšanas nolūkā. Attiecībā uz maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbībām maksājumu konta turētāja vārds, uzvārds un konta numurs nav uzskatāmi par sensitīviem maksājumu datiem;

26) atsauces procentu likme — procentu likme, ko izmanto maksājumu pakalpojumu sniegšanā piemērojamo procentu aprēķinam un ko maksājuma pakalpojuma līguma puses var pārbaudīt, izmantojot publiski pieejamu avotu;

27) unikāls identifikators — burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksājuma pakalpojuma izmantotājam un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs norāda, lai nepārprotami identificētu otru maksājuma veikšanā iesaistīto maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai viņa maksājumu kontu;

28) konta izraksts — papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam un kurā atspoguļota visa noteiktā laika periodā maksājumu kontā notikušo naudas līdzekļu kustība un maksājumu konta atlikums šā perioda sākumā un beigās;

281) digitālais saturs — preces vai pakalpojumi, kas radīti un piegādāti digitālā formātā, kura izmantošana vai patēriņš ir iespējams vienīgi ar kādu tehnisku ierīci un kurš nekādā veidā neietver fizisku preču un pakalpojumu izmantošanu vai patēriņu;

29) kontu maiņas pakalpojums (turpmāk arī — kontu maiņa) — darbība, ar kuru pēc patērētāja (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē; turpmāk — patērētājs) lūguma viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs otram vai nu nodod informāciju par visiem vai dažiem regulārā maksājuma rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, vai pārved jebkādu maksājumu konta pozitīvo atlikumu no viena maksājumu konta uz otru, vai arī izpilda abas šīs darbības, slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo maksājumu kontu;

30) nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodod informāciju, kas nepieciešama kontu maiņai;

31) saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuram tiek nodota informācija, kas nepieciešama kontu maiņai;

32) pakalpojuma maksa (turpmāk arī — maksa) — visas maksas, komisijas maksas un līgumsodi, ko maksājumu pakalpojumu saņēmējs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu vai ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu;

33) regulārā maksājuma rīkojums — maksātāja maksājuma rīkojums maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs, veikt kredīta pārvedumus ar regulāriem intervāliem vai iepriekš noteiktos datumos;

34) pārsnieguma kredīts — tāds līgumā noteikts ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam piešķir iespēju izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu;

35) pārsniegšanas iespēja — ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, kas izpaužas kā noslēgtā līguma ietvaros patērētājam piedāvātā iespēja izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu vai nolīgto pārsnieguma kredītu, ja tam klusējot piekritis maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

36) naudas līdzekļi (turpmāk — nauda) — banknotes un monētas, bezskaidra nauda un elektroniskā nauda;

37) inovatīvs pakalpojums elektronisko maksājumu jomā — Latvijas mērogā jauns vai būtiski uzlabots elektroniskā maksājuma vai elektroniskās naudas pakalpojums;

38) pašu kapitāls — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minētais kapitāls, ja nodrošināts, ka vismaz 75 procenti no pirmā līmeņa kapitāla ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts šīs regulas 50. pantā, un otrā līmeņa kapitāls ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla;

39) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido viens vai vairāki no Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem elementiem;

40) mītnes dalībvalsts — piederības dalībvalsts, proti, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai galvenais birojs, ja saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav juridiskās adreses;

41) iesaistītā dalībvalsts — uzņēmēja dalībvalsts, kura nav mītnes dalībvalsts un kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pārstāvis vai filiāle vai kurā tas sniedz maksājumu pakalpojumus;

42) valūtu tirdzniecība — ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšana un pārdošana komercdarbības veidā;

43) valūtu tirdzniecības sabiedrība — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, izņemot kredītiestādi, kura nodarbojas ar valūtu tirdzniecību un ir reģistrēta šā likuma 26.3 pantā noteiktajā kārtībā.

2.pants. (1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu, elektroniskās naudas turētāju, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesisko statusu, darbību un atbildību.

(2) Maksājumu pakalpojumus var sniegt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) (izslēgts no 25.06.2019. ar 26.10.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu);

4) maksājumu iestāde;

5) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

6) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

7) dalībvalstī licencēta iestāde, kas šā likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

8) krājaizdevu sabiedrība.

(21) Elektronisko naudu var emitēt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) (izslēgts no 25.06.2019. ar 26.10.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu);

4) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

5) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

6) dalībvalstī licencēta elektroniskās naudas iestāde, kas šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

7) tā ārvalsts elektroniskās naudas iestādes filiāle, kura saņēmusi licenci Latvijā.

(22) Šis likums nosaka pasākumus, kas nodrošina pakalpojuma maksas pārredzamību un salīdzināmību maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam, patērētāju maksājumu kontu maiņas principus un kārtību, kādā patērētāji var atvērt un izmantot maksājumu kontu ar pamatfunkcijām (turpmāk — pamatkonts).

(3) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļa attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, ja maksātāja un saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas dalībvalstī un maksājumu pakalpojumus sniedz euro vai kādas dalībvalsts nacionālajā valūtā.

(31) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII nodaļa, 97. pants, XIV un XIV1 nodaļa, izņemot 64. panta 2. punkta "e" apakšpunktu, 68. pantu attiecībā uz maksimālo izpildes laiku, 73. panta pirmās daļas 2. punktu un 79. pantu, attiecas uz jebkurā valūtā, kas nav euro vai citas dalībvalsts nacionālā valūta, dalībvalstī veiktajiem maksājuma posmiem, ja maksātāja un saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas dalībvalstī.

(32) Šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļa, izņemot 64. panta 2. punkta "e" apakšpunktu un 5. punkta "f" apakšpunktu, 68. pantu attiecībā uz maksimālo izpildes laiku, 73. panta pirmās daļas 2. punktu, 77. panta otro daļu, 79., 88., 89. pantu, 94. panta pirmo daļu, 99. un 101. pantu, attiecas uz jebkurā valūtā dalībvalstī veiktajiem maksājuma posmiem, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas dalībvalstī.

(4) (Izslēgta ar 12.09.2013. likumu)

(5) Šā likuma 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pantu un 75.3 panta ceturto daļu piemēro darījumu tiesiskajās attiecībās ar patērētāju. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma VII, VIII un IX nodaļas noteikumu nepiemērošanu savās darījumu tiesiskajās attiecībās.

(6) Šā likuma 46.1 panta noteikumi neattiecas uz krājaizdevu sabiedrībām.

(7) Šā likuma 46.1, 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pants, IX1 un XIII1 nodaļa neattiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nepiedāvā patērētājiem ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus.

(8) Šā likuma 44.1, 44.3, 46.1, 58.1, 60.1, 60.2, 60.3 pantu un IX1 nodaļu nepiemēro tādiem kontiem, kurus fiziskā vai juridiskā persona atver elektroniskās naudas iestādes izveidotā un uzturētā slēgtā sistēmā un kurus attiecīgā persona var izmantot elektroniskās naudas emisijas un atpirkšanas darījumu uzskaitei, kā arī tādu maksājumu ar elektronisko naudu uzskaitei, kuri tiek veikti tikai elektroniskās naudas iestādes slēgtajā sistēmā (turpmāk — elektroniskās naudas konts).

3.pants. (1) Šo likumu nepiemēro:

1) maksājumiem skaidrā naudā, ko maksātājs veic tieši saņēmējam, neiesaistot starpnieku;

2) maksājumiem, ko maksātājs saņēmējam veic ar tāda komercaģenta starpniecību, kurš ir tiesīgs pārdot vai pirkt preces vai saņemt vai sniegt pakalpojumus tikai maksātāja vai saņēmēja vārdā;

3) banknošu un monētu fiziskai transportēšanai, arī iekasēšanai, apstrādei un piegādei, ja to veic komercdarbības, bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos;

4) gadījumos, kad saņēmējs vienlaikus ar preču vai pakalpojumu pārdošanu izmaksā maksātājam naudu, ja maksātājs to pieprasījis pirms norēķina par pirkumu;

5) iestāžu veiktajiem naudas maiņas darījumiem, ja nauda netiek noguldīta maksājumu kontā;

6) maksājumiem, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikti, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šā punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” vai “g” apakšpunktā minētajiem dokumentiem:

7) centrālo darījumu starpnieku, tīrvērtes (klīringa) centru, centrālo banku, norēķinu starpnieku, citu sistēmas dalībnieku likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” izpratnē, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmā savstarpēji veiktiem darījumiem;

8) maksājumiem saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, izpirkšanu vai pārdošanu, arī dividenžu un citu ieņēmumu izmaksāšanu, ja to veic šā panta 7.punktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas komercsabiedrības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus;

9) tehnisko pakalpojumu nodrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, ja pārskaitāmā nauda nevienu brīdi nav šo pakalpojumu nodrošinātāju īpašumā (valdījumā), izņemot maksājuma ierosināšanas pakalpojumus vai konta informācijas pakalpojumus;

10) pakalpojumiem, kuros konkrētu maksājuma instrumentu preces vai pakalpojuma iegādei izmanto ierobežotā veidā, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

11) maksājumiem, ko papildus sakaru pakalpojumiem elektronisko sakaru komersants sniedz individuālam galalietotājam (pēcapmaksas vai priekšapmaksas pakalpojuma lietotājam), iekļaujot samaksu attiecīgajā rēķinā, ja šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētā atsevišķa maksājuma vērtība nepārsniedz 50 euro un šādu maksājumu kopējā vērtība individuālam galalietotājam nepārsniedz 300 euro mēnesī un ja maksājums tiek veikts:

12) maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī to pārstāvju vai filiāļu savstarpējiem maksājumiem pašu vajadzībām;

13) komercsabiedrību grupas ietvaros veiktajiem maksājumiem starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrību vai vienas un tās pašas mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, neiesaistot citus ārpus šīs komercsabiedrību grupas esošus maksājumu pakalpojumu sniedzējus;

14) naudas izņemšanai no bankomātiem, ja pakalpojumu sniedzējs rīkojas kā viena vai vairāku maksājumu karšu izdevēja pārstāvis, nav puse standartlīgumā ar klientu, kas izņem naudu no maksājumu konta, un nesniedz citus maksājumu pakalpojumus. Šāda pakalpojuma sniedzējs pirms un pēc naudas izņemšanas informē klientu par maksu, kas minēta šā likuma 58. panta otrajā daļā, 73. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā, 74. panta 3. un 4. punktā, 75. panta 3. un 4. punktā un ir saistīta ar naudas izņemšanu.

(2) Ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā izpildīto maksājumu kopējā vērtība personai, kas veic šā panta pirmās daļas 10. punktā minētās darbības, pārsniedz vienu miljonu euro, tā nosūta Latvijas Bankai paziņojumu, kurā iekļauj piedāvāto pakalpojumu aprakstu un skaidrojumu par to, kurš no šā panta pirmās daļas 10. punktā minētajiem izņēmuma veidiem būtu attiecināms uz personas darbībām.

(3) Latvijas Banka viena mēneša laikā izvērtē šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju un to, vai personas darbība ir atzīstama par ierobežotu tīklu. Latvijas Banka savu lēmumu paziņo šā panta otrajā daļā minētajai personai.

(4) Komersants, kurš sniedz šā panta pirmās daļas 11. punktā norādītos pakalpojumus, par to paziņo Latvijas Bankai, kā arī turpmāk līdz kārtējā gada 31. janvārim iesniedz izvērstu ziņojumu, kas apliecina, ka personas darbība atbilst ierobežojumiem, kas minēti šā panta pirmās daļas 11. punktā.

(5) Latvijas Banka nosūta Eiropas Banku iestādei informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotajām darbībām.

(6) To personu darbības aprakstu, kuras ir paziņojušas par savu darbību atbilstoši šā panta otrajai un ceturtajai daļai, publicē Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

II nodaļaIestādes licencēšana un reģistrēšana

4.pants. (1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.1 pantā noteiktos gadījumus.

(2) Licencēta iestāde veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras norādītas iestādei izsniegtajā licencē.

(21) Iestāde pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.1 panta prasībām veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras iestāde norādījusi, reģistrējoties šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(3) Iestāde pēc tam, kad tā saņēmusi licenci darbības uzsākšanai, vai pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.1 panta prasībām ir uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku.

(4) Licencēta elektroniskās naudas iestāde, pirms tam saņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulā (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) noteiktajā kārtībā, ir tiesīga:

1) emitēt elektroniskās naudas žetonu Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunkta izpratnē;

2) nodrošināt tās emitētā elektroniskās naudas žetona glabāšanu un pārvaldīšanu klienta vārdā Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 17. apakšpunkta izpratnē;

3) sniegt tās emitētā elektroniskās naudas žetona pārvešanas pakalpojumu klienta vārdā Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē.

5.pants. (1) Maksājumu iestādei nav nepieciešama Latvijas Bankas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) maksājumu iestādes vai tās pārstāvja, par kura darbību maksājumu iestāde uzņemas atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz trīs miljonus euro mēnesī šā likuma 1.panta 1.punkta "e" (tikai maksājuma instrumenta izlaišana) un "f" apakšpunktā minētajā maksājuma pakalpojuma veidā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst šā likuma 20.panta prasībām;

21) persona, kas iestādē tieši vai netieši ieguvusi būtisku līdzdalību, ir ar nevainojamu reputāciju;

3) ir iesniegta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasībām;

4) maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu izmantotāji ir saistīti ar Latvijas Republiku.

(2) Lai reģistrētos šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, maksājumu iestāde iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādu informāciju:

1) ziņas par personu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt juridiskā persona, norāda tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt fiziskā persona, norāda šīs personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī iesniedz pases vai cita personu apliecinoša dokumenta kopiju, kurā ir personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums un personas kods;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) maksājumu iestādes komercdarbības plānu, kas citstarp liecina arī par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu;

4) informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi;

5) iestādes procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

6) informāciju par to personu identitāti, kuras tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, kā arī par to līdzdalības apmēru;

7) informāciju par komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas procedūru;

8) citus Latvijas Bankas noteikumos norādītos iesniedzamos dokumentus.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt personu šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) persona nav pierādījusi plānotās komercdarbības atbilstību šā panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumam;

2) nav iesniegta šā panta otrajā daļā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

3) personas iesniegtā informācija neliecina par iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā panta pirmās daļas 2.1 punkta prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta prasībām un uz tām ir attiecināmi šā likuma 21. pantā norādītie ierobežojumi;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības Kredītiestāžu likuma izpratnē ar trešām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

5.1 pants. (1) Elektroniskās naudas iestādei nav nepieciešama Latvijas Bankas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus euro. Ja elektroniskās naudas iestāde papildus veic kādu no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām darbībām un elektroniskās naudas apmērs nav zināms, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķināšanai elektroniskās naudas iestāde izmanto emitētās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Latvijas Banka nav prasījusi veikt grozījumus šajā plānā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst šā likuma 20.panta prasībām;

21) personas, kas tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, ir ar nevainojamu reputāciju;

3) ir iesniegta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasībām;

4) elektroniskās naudas iestāde piedāvā vienīgi izveidotu un uzturētu slēgtu sistēmu elektroniskās naudas emisijai un atpirkšanai, kā arī tās elektroniskās naudas turētāji un maksājumu pakalpojumu izmantotāji, ja tādi ir, saistīti ar Latvijas Republiku.

(2) Lai reģistrētos šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, elektroniskās naudas iestāde iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādu informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) elektroniskās naudas iestādes komercdarbības plānu, kas citstarp liecina arī par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu;

4) informāciju par to, kā elektroniskās naudas iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi;

5) iestādes procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

6) informāciju par to personu identitāti, kuras tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, kā arī par to līdzdalības apmēru;

7) informāciju par komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas procedūru;

8) citus Latvijas Bankas noteikumos norādītos iesniedzamos dokumentus.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas uzsākt elektroniskās naudas iestādes darbību, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Elektroniskās naudas iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ir tiesīga papildus elektroniskās naudas emisijai sniegt maksājumu instrumenta izlaišanas un bezkonta naudas pārveduma pakalpojumus, ja tā atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas prasībām un ir iesniegusi Latvijas Bankai šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto informāciju un dokumentus.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt personu šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) persona nav pierādījusi plānotās komercdarbības atbilstību šā panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumam;

2) nav iesniegta šā panta otrajā daļā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

3) personas iesniegtā informācija neliecina par iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā panta pirmās daļas 2.1 punkta prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta prasībām un uz to ir attiecināmi šā likuma 21. pantā norādītie ierobežojumi;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības Kredītiestāžu likuma izpratnē ar trešām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

5.2 pants. (1) Ja šā likuma 5. un 5.1 pantā minētajā iestādes informācijā, tajā skaitā informācijā par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām, kā arī personām, kas tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, tiek izdarīti būtiski grozījumi pēc tam, kad iestāde jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, attiecīgā iestāde iesniedz precizētu informāciju Latvijas Bankai pirms šo grozījumu izdarīšanas.

(2) Iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, pirms jauna šā likuma 1. panta 1. punktā minētā maksājuma pakalpojuma uzsākšanas vai pirms būtisku izmaiņu veikšanas maksājumu pakalpojumu kārtībā iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 5. pantā noteikto informāciju par plānotajiem maksājumu pakalpojumiem.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes papildu informāciju, lai izvērtētu iestādes paredzēto izmaiņu atbilstību šā likuma prasībām.

(4) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām un nepieciešamo informāciju, ir tiesības iebilst pret iestādes paredzētajām izmaiņām, ja:

1) to rezultātā iestāde vairs neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.1 panta pirmās daļas prasībām;

2) tās var ietekmēt iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

3) iestāde nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

5.3 pants. Izskatot šā likuma 5. un 5.1 pantā minētos dokumentus, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izdara tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus, kas Latvijas Bankai nepieciešami, lai tā varētu pārliecināties par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī par citu šā likuma prasību izpildi.

6. pants. (1) Ja maksājumu iestāde, regulāri izvērtējot savu darbību, konstatē, ka tā varētu neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tā nekavējoties informē Latvijas Banku.

(2) Ja elektroniskās naudas iestāde, regulāri izvērtējot savu darbību, konstatē, ka tā varētu neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta vai 5.1 panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tā nekavējoties informē Latvijas Banku.

(3) Pēc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai iestāde nodrošina savu atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā un 5.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, līdz saņem attiecīgu licenci maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai.

7. pants. (1) Latvijā licencētas iestādes valde un juridiskā adrese ("sabiedrības sēdeklis") atrodas Latvijas Republikā. Licencētas iestādes komercdarbības veikšanas vieta vismaz daļēji ir saistīta ar Latvijas Republiku.

(2) Šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā atbilstoši šā likuma 5. vai 5.1 panta prasībām reģistrētas iestādes valde un juridiskā adrese ("sabiedrības sēdeklis") atrodas Latvijas Republikā. Šādas iestādes komercdarbības veikšanas vieta ir vienīgi Latvijas Republikas teritorijā. Reģistrēta iestāde nepiedāvā un nesniedz maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus ārpus Latvijas teritorijas vai izmantojot starptautiskas maksājumu sistēmas.

8.pants. (1) Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.1 pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4.panta otrās daļas, 9.panta, 11.panta pirmās, otrās, 2.1, 2.2, 2.3 un trešās daļas, 12., 13. panta pirmās daļas, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 22., 24., 25., 26., 31., 32., 33., 34., 35. un 37.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.

(2) Maksājumu iestādei, kas saņēmusi šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā licenci vienīgi konta informācijas pakalpojuma sniegšanai, nav saistošas šā likuma 14., 15., 16., 17., 18., 19., 27., 28., 29., 30., 34., 35., 36., 37., 39., 46. panta un VII, VIII, IX, IX1, X, XI nodaļas prasības, izņemot 80.2 un 82. panta, kā arī XII, XIII un XIII1 nodaļas prasības. Šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētajai maksājumu iestādei ir saistošas šā likuma 61., 64. un 73. panta prasības tādā apmērā, kādā tās attiecas uz konta informācijas pakalpojuma sniegšanu.

9.pants. Licencētai iestādei ir tiesības uzsākt maksājumu iestādes darbību vai elektroniskās naudas iestādes darbību citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33.pantā noteiktajā kārtībā.

10.pants. (1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles, kā arī ārvalsts elektroniskās naudas iestāžu filiāles, kuras saņēmušas licenci Latvijā, reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Latvijas Banka.

(2) Licencēto iestāžu reģistrā norāda elektroniskās naudas iestādes vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādes filiāles, kura saņēmusi licenci Latvijā, tiesības emitēt elektronisko naudu, kā arī maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Iestādes, kuru darbības uzsākšanai nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē iestāžu reģistrā, ko uztur Latvijas Banka.

(4) Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai informāciju par šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu skaitu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apmēru attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru.

(5) Latvijas Banka nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei par izmaiņām, kas tiek veiktas šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos reģistros.

11.pants. (1) Lai saņemtu licenci iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai, pretendents iesniedz Latvijas Bankai attiecīgu iesniegumu, tam pievienojot:

1) iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi. Ja elektroniskās naudas iestāde plāno veikt tikai elektroniskās naudas emisiju, darbības programmā tā norāda informāciju par plānoto elektroniskās naudas emisiju;

2) iestādes komercdarbības plānu ne mazāk kā pirmajiem trim finanšu gadiem, kas izvērsti atspoguļo iestādes darbības stratēģiju, finanšu prognozes, kā arī bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, tirgus izpētes plānus un citas ziņas, kuras noteiktas Latvijas Bankas izdotajos noteikumos un kuras pierāda, ka iesniedzējs spēs nodrošināt stabilu, pārdomātu un piesardzīgu iestādes darbību;

3) šā likuma 12.pantā minētā sākotnējā kapitāla esamības apliecinājumu;

4) to pasākumu aprakstu, kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju naudu saskaņā ar šā likuma 38.panta noteikumiem, tostarp informāciju par šā likuma 38. panta pirmās daļas prasību izpildi;

5) iestādes iekšējās kontroles sistēmas un risku pārvaldības aprakstu, kas ietver arī piemērotas un pietiekamas iestādes pārvaldības nodrošināšanai nepieciešamo administratīvo, riska vadības un grāmatvedības procedūru aprakstu;

6) iestādes procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

7) iestādes organizatoriskās struktūras aprakstu, tai skaitā informāciju par iestādes pārstāvjiem, filiālēm, ārpakalpojumu līgumiem un dalību valsts vai starptautiskā maksājumu sistēmā;

8) informāciju par to personu identitāti, kuras iestādē tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību, kā arī par to faktiskās līdzdalības apjomu un apliecinājumu par šo personu atbilstību šā likuma 15.pantam;

9) to personu sarakstu, ar kurām iestādei ir ciešas attiecības Kredītiestāžu likuma izpratnē;

10) informāciju par iestādes valdes un padomes locekļiem, personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgām personām, arī par personām, kas ir tieši atbildīgas par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību šā likuma 20. un 21.panta prasībām;

11) ziņas par zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību (turpmāk — zvērināts revidents), ja tas nepieciešams saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu;

12) iestādes statūtus, ja šāda informācija nav pieejama publiskajos reģistros;

13) (izslēgts ar 20.06.2018. likumu);

14) iestādes iekšējās kontroles un pārvaldības sistēmas aprakstu attiecībā uz drošības incidentu pārvaldību un maksājuma pakalpojuma izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegto ar informācijas sistēmu drošību un uzraudzību saistīto sūdzību izskatīšanu, tai skaitā aprakstot mehānismu, atbilstoši kuram notiek ziņošana par incidentiem, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) III nodaļas prasībām;

15) to procesu aprakstu, kuri izstrādāti, lai reģistrētu, uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem;

16) iestādes komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas pasākumu aprakstu, tostarp efektīvus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nepārtrauktības plānus un šo plānu atbilstības un efektivitātes regulāras pārbaudes un pārskatīšanas procedūras aprakstu saskaņā ar Regulu Nr. 2022/2554;

17) iestādes darbības statistikas vākšanas procesa aprakstu, kurā apkopoti dati par iestādes darbības efektivitāti, sniegtajiem pakalpojumiem un krāpšanas gadījumiem;

18) digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Regulu Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām, kā arī detalizētu ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītā riska novērtējumu un riska mazināšanas pasākumu aprakstu.

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktā noteiktajos dokumentos norāda iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai, izpildot maksājumu pakalpojumus un emitējot elektronisko naudu.

(21) Pretendents, kas vēlas sniegt maksājuma ierosināšanas pakalpojumu vai konta informācijas pakalpojumu, līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, iesniedz Latvijas Bankai apliecinātu savas profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises vai citas garantijas kopiju.

(22) Lai saņemtu licenci tādas maksājumu iestādes darbībai, kas sniedz vienīgi konta informācijas pakalpojumu, pretendents Latvijas Bankai iesniedz attiecīgu iesniegumu, tam pievienojot šā likuma 11. panta pirmajā daļā norādīto informāciju, izņemot minētās daļas 3., 4., 6., 8., 9., 11. un 17. punktā norādīto informāciju.

(3) Izskatot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izdara tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus, kas Latvijas Bankai nepieciešami, lai tā varētu pārliecināties par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī citu šā likuma prasību izpildi.

(31) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija un dokumenti iesniedzami valsts valodā. Atsevišķus dokumentus un informāciju var iesniegt valodā, par kuru iesniedzējs ir vienojies ar Latvijas Banku.

(4) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā izsniedzama licence iestādes darbībai, reģistrējama iestāde un sniedzama informācija, kā arī iesniedzamos dokumentus.

12.pants. (1) Maksājumu iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz:

1) 20 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz tikai bezkonta naudas pārvedumu pakalpojumus;

2) 50 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz šā likuma 1.panta 1.punkta “h” apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus;

3) 125 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz jebkuru no šā likuma 1.panta 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci elektroniskās iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 euro.

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)

13.pants. (1) Būtisku līdzdalību iestādē ir tiesīga iegūt tikai persona, kas atbilst šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tai skaitā par juridisko personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu dibinātājus (dalībniekus un akcionārus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai Latvijas Banka varētu identificēt šīs personas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas (akcionāri vai dalībnieki), kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu iestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopumā to līdzdalība aptver 10 vai vairāk procentu no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šīs personas nevar izmantot visu tām piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties informē par šo faktu attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un iestādi.

(5) (Izslēgta ar 02.03.2017. likumu)

14.pants. (1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību iestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja iestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Latvijas Bankas normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Banka divu darba dienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto paziņojumu, vai divu darba dienu laikā pēc tās pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Latvijas Bankai šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darba dienā, ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

15.pants. (1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darba dienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, ņemot vērā visu tās iegādājamo iestādes akciju vai daļu skaitu, šīs personas finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās iestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā attiecīgā persona plāno iegūt līdzdalību, kā arī šīs personas iespējamo ietekmi uz iestādes vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība iestādes akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs iestādes darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, īpaši saistībā ar to, kādā veidā saimniecisko darbību veic vai veiks iestāde, kurā šī persona plāno iegūt līdzdalību;

4) vai iestāde spēs pildīt šā likuma un citu normatīvo aktu prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā iestāde iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju pilnvaru sadalījumu;

5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(2) Pieprasot šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darba dienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darba dienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību iestādē, nav pakļauta iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas deklarētā dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta ir ārvalstī. Ja Latvijas Banka, pieprasot papildu informāciju, ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku neieskaita vērtēšanas periodā.

(3) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Latvijas Banka divu darba dienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē.

(5) Ja Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē, uzskatāms, ka Latvijas Banka piekrīt tam, ka attiecīgā persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību iestādē.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētā tirgū vai tādā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Latvijas Banka piekritusi tam, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību iestādē, šī persona savu būtisko līdzdalību tajā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību iestādē, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai iestādē zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja persona, kas ieguvusi būtisku līdzdalību iestādē, ir citā dalībvalstī reģistrēta iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, iestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(81) Izvērtējot šā likuma 14. panta pirmajā un otrajā daļā minēto personu reputāciju, Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šo personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par to, ka attiecīgās personas reputācija ir nevainojama.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz iestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Latvijas Banka pieprasa nekavējoties izbeigt šādu ietekmi un, ja nepieciešams, atsaukt iestādes valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

16.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību iestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo iestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai ja iestāde vairs nav šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

17.pants. Iestāde līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī bijusi būtiska līdzdalība iestādē, šim sarakstam pievienojot informāciju par akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītām akcionāru vai dalībnieku grupām un līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

18.pants. Ja persona nav izpildījusi šā likuma 14.panta prasības, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības, bet akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

19.pants. (1) Nosakot, cik liela ir personas netieši iegūtā līdzdalība iestādē, ņem vērā balsstiesības, ko šī persona (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) ieguvusi iestādē:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz iestādes pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona saņēmusi kā nodrošinājumu, ja šī persona var izmantot balsstiesības un paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laika posmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolēta komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, ja tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem un ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai netiešā ceļā palielinājusi būtisku līdzdalību iestādē, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām.

20.pants. (1) Par iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze, kas iegūta atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Iestādes valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir nepieciešama augstākā izglītība.

(21) Ja iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas emisijai veic cita veida komercdarbību, kas uzskatāma par tās pamata komercdarbību, tā no iestādes valdes un padomes (ja tāda izveidota) locekļiem ieceļ vienu vai vairākas personas, kas atbilst šā panta pirmās un otrās daļas prasībām un ir atbildīgas par iestādes maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju.

(3) Iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā un 2.1 daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(4) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par šā panta pirmajā un 2.1 daļā minēto personu atsaukšanu no amata sakarā ar neatbilstību šā panta prasībām, tad Latvijas Bankas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

21.pants. (1) Par iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu, pat ja tā ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, atbrīvojot no kriminālatbildības, ja ar nodarījumu nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, vai ja panākts izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

5) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, ja tā būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par pašas šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

6) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmajā daļā minētos ierobežojumus.

(3) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tām noteikto ierobežojumu neievērošanas dēļ, tad Latvijas Bankas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

22.pants. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci iestādei, ja:

1) nav iesniegta šā likuma 11.pantā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

2) pretendenta iesniegtā informācija nenodrošina iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

3) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda iestādes pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11.panta 10.punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

8) ārvalsts (nedalībvalsts) likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar iestādi, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

23.pants. (1) Ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti vai Latvijas Bankas spēju uzraudzīt maksājumu iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Ja elektroniskās naudas iestāde papildus elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt šīs iestādes finansiālo stabilitāti vai Latvijas Bankas spēju uzraudzīt elektroniskās naudas iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu elektroniskās naudas emisijai vai maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

24.pants. (1) Latvijas Banka pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci un informē iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atteikuma gadījumā paziņojot atteikuma iemeslus.

(2) Latvijas Banka licenci iestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

25.pants. (1) Latvijas Banka var anulēt iestādes licenci, ja:

1) iestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka iestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai vai ieguvusi licenci ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) iestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) iestāde ir uzsākusi likvidācijas procesu;

5) iestāde atsakās no licences iestādes reorganizācijas gadījumā;

6) ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

7) iestāde neievēro šā likuma un citu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas emisijas darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus un Latvijas Bankas noteikumus maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisijas darbības jomā, vai tās darbības turpināšana apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti;

8) iestāde lūdz anulēt tai izsniegto licenci;

9) personai, kurai ir būtiska līdzdalība iestādē, iestājies tai piederošo akciju vai daļu balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus;

10) iestāde vairs neatbilst licences piešķiršanas nosacījumiem.

(2) Iestādes licence netiek atjaunota, ja Latvijas Banka to ir anulējusi.

(3) Informācija par anulēto iestādes licenci publicējama Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(4) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par iestādes licences anulēšanu, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

25.1 pants. (1) Latvijas Banka var anulēt ierakstu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) iestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā, kopš tā ierakstīta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā vai pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) tiek konstatēts, ka iestāde sniegusi nepatiesas ziņas vai ieguvusi ierakstu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) iestāde ir uzsākusi likvidācijas procesu;

4) ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

5) iestāde neievēro šā likuma un citu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas emisijas darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus un Latvijas Bankas noteikumus maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisijas darbības jomā, vai tās darbības turpināšana apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti;

6) iestāde lūdz anulēt ierakstu reģistrā;

7) iestāde vairs neatbilst šā likuma 5. vai 5.1 pantā paredzētajiem iestādes reģistrācijas nosacījumiem.

(2) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par ieraksta anulēšanu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

26.pants. (1) Ja iestāde vēlas izdarīt būtiskas izmaiņas šā likuma 11.pantā noteiktajā Latvijas Bankai iesniedzamajā informācijā, tā rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai un iesniedz tai šā likuma 11.pantā minēto informāciju, ietverot tajā arī paredzētās izmaiņas.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes papildu informāciju, lai izvērtētu iestādes paredzēto izmaiņu atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām un nepieciešamo informāciju, ir tiesības iebilst pret iestādes paredzētajām izmaiņām, ja:

1) tās var ietekmēt iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

2) tās neatbilst šā likuma prasībām;

3) iestāde nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

II1 nodaļaNeliela apjoma maksājumu sistēmu reģistrēšana

26.1 pants. (1) Neliela apjoma maksājumu sistēmu, uz kuru attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.marta regula Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009, reģistrē Latvijas Banka.

(2) Neliela apjoma maksājumu sistēma ir tiesīga uzsākt darbību pēc reģistrācijas Latvijas Bankas uzturētajā neliela apjoma maksājumu sistēmu reģistrā.

(3) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā reģistrējama neliela apjoma maksājumu sistēma un sniedzama informācija, kā arī iesniedzamos dokumentus.

26.2 pants. (1) Latvijas Banka var anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.1 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) tiek konstatēts, ka neliela apjoma maksājumu sistēmas operators sniedzis nepatiesas ziņas vai ieguvis ierakstu šā likuma 26.1 panta otrajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

2) neliela apjoma maksājumu sistēmas darbībā neievēro šā likuma un citu neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos aktus un Latvijas Bankas noteikumus maksājumu pakalpojumu un maksājumu sistēmu darbības jomā, vai tās darbības turpināšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti;

3) neliela apjoma maksājumu sistēmas operators lūdz anulēt ierakstu reģistrā.

(2) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par ieraksta anulēšanu šā likuma 26.1 panta otrajā daļā minētajā reģistrā, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

II2 nodaļaValūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrēšana, to darbības uzraudzība un atbildība

26.3 pants. (1) Valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrē Latvijas Banka.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība ir tiesīga uzsākt darbību pēc reģistrācijas Latvijas Bankas uzturētajā valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) kapitālsabiedrībai nav nodokļu parādu;

3) kapitālsabiedrības akcionārs vai dalībnieks (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētājs, padomes loceklis, valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis vai prokūrists atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

4) kapitālsabiedrības ieceltā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu kapitālsabiedrībā atbildīgā persona atbilst minētā likuma prasībām;

5) ir iesniegta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrācijas prasības un kārtību, kādā reģistrējama valūtu tirdzniecības sabiedrība, iesniedzams reģistrācijas paziņojums, dokumenti un informācija, kas nepieciešama valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijai.