Zaudējis spēku - Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr.302Rīgā 2010.gada 30.martā (prot. Nr.16 40.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta sesto daļu unAlkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā iesniedz, administrē, dzēš un atdod alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu (turpmāk – akcīzes preces) akcīzes nodokļa nodrošinājumus (turpmāk – nodrošinājumi);

1.2. gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu;

1.3. atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus atbrīvo no nodrošinājuma iesniegšanas.

2. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz persona, kura likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) noteiktajā kārtībā paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa parāda samaksu, iesniedzot nodrošinājumu (turpmāk – nodrošinājuma iesniedzējs). Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodrošinājuma apliecība.

2.1 Iespējamais nodokļa parāds šo noteikumu izpratnē ir šo noteikumu 33. vai 41.1 punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātais nodoklis.

3. Nodrošinājums nav jāiesniedz komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un veic vīna vai raudzēto dzērienu ražošanu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, un kura speciālajā atļaujā (licencē) tas ir īpaši norādīts, izņemot gadījumus, kad minētais komersants saražoto vīnu vai raudzētos dzērienus pārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai likuma 2.panta trešajā daļā minētajām teritorijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.

4. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošinātājs, kam ir tiesības veikt apdrošināšanu Latvijas Republikā un kas izsniedzis saistību izpildes apdrošināšanas polisi, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kurai ir tiesības veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā (turpmāk – kredītiestāde), kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā (turpmāk – nodrošinātājs). Izvērtējot jautājumu par nodrošinājuma apliecības izsniegšanu vai pārreģistrāciju, grozījumi saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā ir vērtējami kopā ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, kuros ir izdarīti grozījumi.

5. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai, reģistrēta nosūtītāja darbībai, importētāja, kurš saņem nodokļa markas (turpmāk – importētājs), darbībai un personas darbībai likuma 23.panta septiņpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā.

6. Nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces, kurām tiek piemērota atliktā nodokļa maksāšana, izmanto nosūtītāja nodrošinājumu 100 procentu apmērā.

7. Ja reģistrēts nosūtītājs ieved Latvijas Republikā akcīzes preces no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2.panta 3.1 daļā, pārvietošanai uz komercdarbības vietu, kas norādīta tam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, reģistrēts nosūtītājs ir tiesīgs neiesniegt atsevišķu nodrošinājumu reģistrēta nosūtītāja darbībai, ja preču pārvietošanai tiek izmantots apstiprināta noliktavas turētāja nodrošinājums.

8. Valsts ieņēmumu dienests izsniedz vai pārreģistrē nodrošinājuma apliecību (attiecīgi 1., 2. vai 3.pielikums) vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, vai pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu, atjaunošanu vai nodrošinājuma apliecības anulēšanu.

9. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt nodrošinājuma apliecību vai nepārreģistrēt nodrošinājumu, ja:

9.1. nav iesniegts iesniegums un visi iesniegumam pievienojamie dokumenti vai arī tajos nav norādīta visa šo noteikumu 34. vai 38.punktā minētā informācija, vai pievienotie dokumenti ir viltoti;

9.2. iesniegtā nodrošinājuma apjoms ir mazāks par šo noteikumu 33., 42., 43., 44., 45., 46., 48. vai 51.punktā minēto nodrošinājuma lielumu vai arī nodrošinājuma aprēķins ir nepareizs vai nepamatots;

9.3. persona, kas ir izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai arī to ir zaudējusi šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā;

9.4. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nodokļu parāda saistības pilda);

9.5. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

9.6. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vienreizējā vai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par nodrošinājumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu;

9.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences) vai arī tās darbība ir apturēta.

10. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, uzliekot par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apjomu līdz 100 procentu apmēram no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un var lemt par nodrošinājuma apjoma samazinājuma atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, ja:

10.1. minētajai personai ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

10.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

10.3. minētā persona ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

10.4. minētā persona vai nodrošinātājs neievēro normatīvajos aktos noteikto nodokļa maksāšanas kārtību;

10.5. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

10.6. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 16., 29., 30., 48., 48.1, 53. vai 54.punktā noteiktās prasības;

10.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošās speciālās atļaujas (licences) darbība ir apturēta.

11. Valsts ieņēmumu dienests aptur nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, uzliekot par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apjomu līdz 100 procentu apmēram no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un var lemt par nodrošinājuma apjoma samazinājuma atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, ja:

11.1. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 52.punktā noteiktās prasības;

11.2. minētā persona atkārtoti nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

11.3. ir zudis pamats šajos noteikumos noteiktajai vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai.

12. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

13. Nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanas laikā persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, neveic vai pārtrauc darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

14. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai izsniegta un apturēta nodrošinājuma apliecības darbība, 10 darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir izpildītas lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības, atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, par to informējot minēto personu. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības atjaunošanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

15. (Svītrots ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1244)

16. Ja mainās vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādītā informācija, nodrošinājuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3.1pielikumu vispārējā nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Ja kredītiestādes galvojumā vai saistību izpildes apdrošināšanas polisē akcīzes nodokļa vispārējam nodrošinājumam plānots samazināt apjomu vai derīguma termiņu vai to anulēt, pārreģistrācijas iesniegums iesniedzams pirms plānoto izmaiņu stāšanās spēkā.

17. Importētājs, apstiprināts noliktavas turētājs Latvijas Republikā, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs un reģistrēts nosūtītājs var izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu nodokļa markas. Persona, kas saskaņā ar likuma 26.pantu Latvijas Republikā no citas dalībvalsts ieved vai saņem ar akcīzes nodokļa markām marķējamās akcīzes preces, var izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu nodokļa markas, ja saskaņā ar likumu nav iesniegusi nodokļa samaksas apliecinājumu.

18. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt nodrošinājuma apliecību, ja:

18.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav ievērojusi šo noteikumu 13. vai 28.punktā noteiktās prasības;

18.2. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām netiek nodrošināta iespēja deklarētajā darba laikā piekļūt akcīzes preču uzglabāšanas, ražošanas, apstrādes, pārstrādes, sajaukšanas vai marķēšanas vietām vai dokumentācijai.

19. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinājuma apliecību, ja:

19.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav izpildījusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības;

19.2. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai komercreģistra;

19.3. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradusies Valsts ieņēmumu dienestā;

19.4. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir iesniegusi iesniegumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu;

19.5. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, bet personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku;

19.6. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, ir zaudējusi šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā saņemto nodrošinātāja statusu;

19.7. personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav spēkā esoša kredītiestādes galvojuma vai saistību izpildes apdrošināšanas polises;

19.8. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu, vai Valsts ieņēmumu dienestā saistībā ar nodrošinājumu iesniegtie dokumenti ir viltoti;

19.9. nodrošinājums ir izmantots nesamaksātā akcīzes nodokļa samaksai.

20. Lēmums par nodrošinājuma apliecības anulēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

21. Nodrošinājuma apliecība zaudē spēku, ja beidzies nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš vai tā tiek anulēta.

22. Ja nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku, tikusi pārreģistrēta vai tās darbība ir apturēta, tas neatbrīvo nodrošinātāju un personu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, no attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā radītajām nodrošinājuma saistībām.

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegumu, nodrošinājumu dzēš pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas vai pārreģistrācijas, ja minēto nodrošinājumu neizmanto un nodrošinājuma apliecības darbības laikā uzņemtās saistības attiecībā uz nodokļa samaksu ir izpildītas.

24. Ja nodrošinājums, uz kuru pamatojoties ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir dzēsts, tas var tikt izmantots jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai.

25. Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un netiek samaksāts pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska brīdinājuma nodrošinājuma iesniedzējam un parāds radies par darbībām, kuras nodrošinājuma iesniedzējs veicis attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vispirms pieprasa samaksāt nodrošinātājam, nepārsniedzot nodrošinājuma summu. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā gada laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vairs neizmanto, vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.

25.1 Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 25.punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, nodrošinājuma iesniedzējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienests, nevēršoties pie nodrošinājuma iesniedzēja ar brīdinājumu samaksāt nodokļa parādu, vēršas pie nodrošinātāja ar pieprasījumu samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu.

25.2 Ja nodrošinājuma iesniedzējam laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, uzsākta nodokļa revīzija (audits) un lēmums par nodokļa revīzijas (audita) rezultātiem šajā laikā nav pieņemts vai nav stājies spēkā, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par nodokļa revīzijas (audita) rezultātiem.

26. Ja nodrošinājumam tiek izmantoti dažādi nodrošinājuma veidi, nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

26.1. iemaksātā drošības nauda;

26.2. kredītiestādes galvojums vai saistību izpildes apdrošināšanas polise.

27. Ja nodrošinājuma apliecība ir izsniegta, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parāds tiek segts, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem un ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

28. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, informē Valsts ieņēmumu dienestu par nozaudēto vai nozagto nodrošinājuma apliecību divu darbdienu laikā pēc nozaudēšanas vai nozagšanas fakta konstatēšanas.

29. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, darbdienas laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas sniedz visu nepieciešamo informāciju par katru procedūru, kas veikta, izmantojot iesniegto nodrošinājumu, un iespējamā nodokļa parāda atbilstību nodrošinājuma apjomam.

30. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība un kas veic darbības ar akcīzes precēm, izmantojot nodrošinājumu – nodokļa marku saņemšanu vai akcīzes preču (izejvielu un gatavās produkcijas) uzglabāšanu un pārvietošanu –, grāmatvedībā nodrošina atsevišķu minēto darbību, tām atbilstošo iespējamo nodokļa parādu un nepieciešamā nodrošinājuma uzskaiti.

31. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

II. Vienreizējais nodrošinājums

32. Vienreizējā nodrošinājuma lielumu iespējamā nodokļa parāda segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējais nodrošinājums segtu iespējamo nodokļa parādu.

33. Vienreizējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda vienu reizi, veicot konkrētu darbību – pārvietojot akcīzes preces vai saņemot nodokļa markas. Ja akcīzes preču saņemšanai ir reģistrēts vienreizējais nodrošinājums, šo akcīzes preču marķēšanai paredzēto nodokļa marku saņemšanai vienreizējais nodrošinājums nav nepieciešams.

34. Lai saņemtu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3.2 pielikumu elektroniska dokumenta veidā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

34.1. saistību izpildes apdrošināšanas polisi (4.pielikums) vai kredītiestādes galvojumu (5.pielikums);

34.2. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

35. (Svītrots ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 690)

36. Vienreizējā nodrošinājuma apliecību Valsts ieņēmumu dienests izsniedz elektroniska dokumenta veidā, un tās derīguma termiņš nepārsniedz vienu mēnesi.

37. Persona, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, piecu darbdienu laikā pēc akcīzes preču saņemšanas aizpilda šo noteikumu 2. pielikumā noteiktās vienreizējā nodrošinājuma apliecības 10., 11., 12. un 13. aili un iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

III. Vispārējā nodrošinājuma reģistrēšanas un izmantošanas pamatnosacījumi

38. Lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikumu elektroniska dokumenta veidā. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

38.1. saistību izpildes apdrošināšanas polisi (6.pielikums) vai kredītiestādes galvojumu (7.pielikums);

38.2. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu;

38.3. nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 48.1 un 49.punktā noteiktajām prasībām, ja nodrošinājuma iesniedzējs ir iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā (turpmāk – programma) un plāno piemērot šo noteikumu 48.1 punktā minētos nosacījumus.

39. Vispārējā nodrošinājuma apliecību Valsts ieņēmumu dienests izsniedz elektroniska dokumenta veidā uz laiku, ne ilgāku par saistību izpildes polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto derīguma termiņu.

40. Ja nodrošinājuma iesniedzējam vienam komercdarbības veidam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar vairākiem akcīzes preču veidiem, nodrošinājuma iesniedzējs var izmantot nodrošinājumu visiem akcīzes preču veidiem kopējās nodrošinājuma summas ietvaros.

IV. Vispārējā nodrošinājuma lieluma noteikšana

41. Vispārējā nodrošinājuma lielumu iespējamo nodokļa parādu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma lielums tiktu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

41.1 Vispārējā nodrošinājuma lielumu aprēķina, summējot šādus lielumus:

41.1 1. aprēķināto nodokli par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām;

41.1 2. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras uzglabā akcīzes preču noliktavā vai ar kurām akcīzes preču noliktavā veic citas likumā noteiktās darbības atliktā nodokļa maksāšanas režīmā, tajā skaitā to zudumiem;

41.1 3. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktā nodokļa maksāšanas režīmā, no brīža, kad likuma 25.panta devītajā daļā minētais elektroniskais administratīvais dokuments ir akceptēts datorizētajā sistēmā, līdz brīdim, kad datorizētajā sistēmā ir iesniegts saņemšanas apliecinājums vai elektroniskais administratīvais dokuments ir anulēts, vai nodoklis par pārvietotajām akcīzes precēm, kas nav piegādātas (zudumiem), ir samaksāts;

41.1 4. akcīzes nodokļa parādu (tajā skaitā par patēriņam nodotajām precēm aprēķināto nodokli, kuram pagarināts samaksas termiņš);

41.1 5. aprēķināto nodokli par reģistrēta saņēmēja darbības vietā saņemtajām akcīzes precēm no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad nodoklis ir samaksāts vai tās ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas saskaņā ar likumu (tajā skaitā par saņemtajām akcīzes precēm aprēķināto nodokli, kuram pagarināts samaksas termiņš);

41.1 6. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm citos likumā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā par akcīzes preču noliktavā patērētajām akcīzes precēm;

41.1 7. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis ir samaksāts vai tās ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas saskaņā ar likumu.

42. Vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums, izņemot likuma 23.panta septiņpadsmitajā daļā noteikto gadījumu, ir šāds:

42.1. darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem – 14 220 euro;

42.2. darbībām tikai ar alu, kas tiek ražots patstāvīgā mazā alus darītavā, – 1420 euro;

42.3. apstiprināta noliktavas turētāja darbībām, kurš pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, – 710 euro;

42.4. darbībām ar tabakas izstrādājumiem – 500 000 euro;

42.5. darbībām ar naftas produktiem – 71 140 euro;

42.6. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem – 14 220 euro;

42.7. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, ja attiecīgie naftas produkti tiek piegādāti personām, kuras tos izmanto par kurināmo vai gāzes krāsnīs un citās iekārtās, nevis par degvielu, vai darbībām tikai ar degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 °C ir vienāda ar 25 mm2/s vai lielāka, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, – 7110 euro;

42.8. darbībām tikai ar biodegvielu, ja biodegvielu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 2840 euro;

42.9. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, – 7110 euro;

42.10. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kuriem Latvijas Republikā pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma vai kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā absolūtā spirta saturs veido no 70 līdz 85 tilpumprocentiem (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, ja minēto produktu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 2840 euro;

42.11. darbībām tikai ar tādiem ar nodokli neapliekamu produktu (izņemot naftas produktus) pārstrādes rezultātā iegūtiem galaproduktiem, kuri izmantojami par degvielu vai kurināmo, – 2840 euro;

42.12. darbībām tikai ar tabakas lapām, smēķējamo tabaku, cigāriem, cigarillām, karsējamo tabaku vai augu cigaretēm vai tikai tādām darbībām ar tabakas izstrādājumiem, kurām tiek piemēroti likumā noteiktie atbrīvojumi no akcīzes nodokļa maksāšanas tabakas izstrādājumiem, vai darbībām D tipa muitas noliktavā (beznodokļu tirdzniecības veikalā) – 14 220 euro.

43. Reģistrēta saņēmēja un reģistrēta nosūtītāja darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm vispārējā nodrošinājuma minimālais apjoms ir 50 procentu no šo noteikumu 42.punktā noteiktajiem lielumiem. Importētāja darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm vispārējā nodrošinājuma minimālais apjoms ir 10 procentu no šo noteikumu 42.punktā noteiktajiem lielumiem.

44. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgo akcīzes preču veidu vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

45. Vispārējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 42. un 43.punktā attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

46. Ja vispārējā nodrošinājuma apliecība anulēta saskaņā ar šo noteikumu 19.5.apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests izmanto iesniegto nodrošinājumu (galvojumu, polisi vai drošības naudu) personas iespējamā nodokļa parāda samaksas nodrošināšanai un pārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību personas darbībai uz laiku, ne ilgāku par 45 dienām, nepiemērojot vispārējā nodrošinājuma apjoma samazinājumu. Ja pārreģistrētais nodrošinājums nav pietiekams, persona iesniedz papildu nodrošinājumu 100 procentu apmērā no maksimāli iespējamā nodokļa parāda.

47. Akcīzes preču atlikumu nodošanai citam apstiprinātam noliktavas turētājam šo noteikumu 46.punktā minētajā gadījumā nav nepieciešams iesniegt nodrošinājumu, ja akcīzes preču atlikumu atrašanās vieta vienlaikus ir arī šo akcīzes preču atlikumu saņemšanas vieta, kurā saņēmējam ir izsniegta atbilstoša speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, un saņēmēja vispārējais nodrošinājums ir pietiekams.

48. Ja nodrošinājuma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu (izņemot šo noteikumu 41.1 3., 41.1 4. un 41.1 5., kā arī ja speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ir bijusi mazāk nekā trīs gadus pēc kārtas, – 41.1 7. apakšpunktā noteikto) var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 42.punktā attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu:

48.1. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi vai pārstrādi, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.1.1 apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuram iepriekšējā kalendāra gadā samaksātā nodokļa apjoms ir bijis lielāks par 14 000 000 euro, un kurš trīs gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu marķēšanu, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.2. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi, pārstrādi vai marķēšanu, – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.3. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.4. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai iezīmēšanu (marķēšanu), – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.5. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks tikai šo noteikumu 42.9. vai 42.11.apakšpunktā minētā produkta vai to naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi, kuriem pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.6. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz septiņus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un veicis akcīzes preču ražošanu, un kura iepriekšējā kalendāra gadā uz ārvalsti (arī dalībvalsti) vai teritorijām, kuras ir minētas likuma 2.panta 3.1daļā, izvesto paša saražoto akcīzes preču apjoms ir lielāks vai vienāds ar Latvijas Republikā patēriņam nodoto paša saražoto preču apjomu, – par 98 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.7. apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai vai kuram iepriekšējā kalendāra gadā samaksātā nodokļa apjoms ir bijis lielāks par 7 114 350 euro, – par 50 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.8. nodrošinājuma iesniedzējam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kuram vismaz trīs gadus pēc kārtas pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar naftas produktiem un kurš uzglabā valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezerves saskaņā ar noslēgto iepirkuma līgumu vai saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar komersantu, kurš noslēdzis iepirkuma līgumu par naftas produktu (degvielas) drošības rezervju pakalpojumu, – par 98 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties attiecīgajā līgumā noteiktajā naftas produktu (degvielas) drošības rezervju uzglabāšanas periodā, kā arī divus mēnešus pirms naftas produktu (degvielas) drošības rezervju uzglabāšanas perioda sākuma un divus mēnešus pēc naftas produktu (degvielas) drošības rezervju uzglabāšanas perioda beigām. Šajā apakšpunktā paredzētais vispārējā nodrošinājuma samazinājums piemērojams tikai attiecībā uz iespējamo nodokļa parādu, kas atbilst apjomam, ko Ekonomikas ministrija noteikusi drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei;

48.9. apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram vismaz septiņus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuram iepriekšējā kalendāra gadā samaksātā nodokļa apjoms ir bijis lielāks par 14 228 710 euro, – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām.

48.1 Ja nodrošinājuma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 49.1., 49.3. un 49.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un tam ir piešķirts atzītā komersanta statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā vai tas atbilst normatīvajos aktos par programmas darbību minētajiem kritērijiem un ir iekļauts programmā, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu (izņemot pārvietošanu) var samazināt par 100 procentiem:

48.1 1. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem;

48.1 2. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks naftas produktu, šo noteikumu 42.11.apakšpunktā minētā produkta vai biodegvielas ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai iezīmēšanu (marķēšanu);

48.1 3. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš uzglabā valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezerves saskaņā ar noslēgto iepirkuma līgumu par valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu, – tikai attiecībā uz to iespējamo nodokļa parādu, kas atbilst apjomam, ko Ekonomikas ministrija noteikusi drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei.

48.2 Ja nodrošinājuma iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par programmas darbību tiek izslēgts no programmas, viņš, sākot ar attiecīgā statusa anulēšanas dienu, neveic vai pārtrauc darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšanas vai pārreģistrācijas dienai ar pietiekamu vispārējā nodrošinājuma apjomu.

49. Valsts ieņēmumu dienestam, izvērtējot nodrošinājuma iesniedzēja līdzšinējo komercdarbību, ir tiesības samazināt vispārējā nodrošinājuma apjomu katrai izsniegtajai vispārējā nodrošinājuma apliecībai atbilstoši šo noteikumu 48.punktam, ja:

49.1. nodrošinājuma iesniedzējam nav nodokļu parāda (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

49.2. nodrošinājuma iesniedzējam tādu nodokļa maksājumu summa, kuru termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti, nepārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecības 7.rindā norādīto iesniegto nodrošinājumu;

49.3. nodrošinājuma iesniedzējam nav pasludināta maksātnespēja;

49.4. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, kurā pieprasīts saņemt vai pārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību:

49.4.1. nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, nodokļa deklarācijas, pārskatus par akcīzes preču apriti un pārskatus par nodokļa marku apriti;

49.4.2. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, nav sodīta ar naudas sodu 1430 euro un vairāk par:

49.4.2.1. pārkāpumiem saistībā ar akcīzes preču apriti;

49.4.2.2. šo noteikumu pārkāpumiem;

49.4.3. par nodrošinājuma iesniedzēju nav pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts, ka nodrošinājuma iesniedzējs ir pārkāpis nodokļu aprēķina vai nodokļu maksāšanas kārtības nosacījumus, un ar kuru piemērota soda nauda 1430 euro un vairāk.

50. Personai, kurai atbilstoši šo noteikumu 10. vai 11.punktā minētajām prasībām ir atsaukts piemērotais nodrošinājuma apjoma samazinājums, Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā no atsaukšanas dienas nav tiesīgs piemērot minēto nodrošinājuma apjoma samazinājumu.

51. Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir nepieciešams vispārējais nodrošinājums vairākiem akcīzes preču veidiem, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu ir dažādi vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanas principi, kopējo nepieciešamo nodrošinājuma apjomu aprēķina, piemērojot katram akcīzes preču veidam atsevišķi noteikto vispārējā nodrošinājuma apjoma samazinājumu.

52. Ja personai, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar samazinātu vispārējā nodrošinājuma apjomu, mainās izpildinstitūcijas persona un jaunā izpildinstitūcijas persona gada laikā pirms stāšanās amatā ir sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc izpildinstitūcijas personas maiņas iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma pārreģistrācijai 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

53. Persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, ne vēlāk kā ar dienu, tiklīdz iespējamā nodokļa parāda apmērs, kas aprēķināts, summējot šo noteikumu 41.1 3., 41.1 4., 41.1 5. un 41.1 7. apakšpunktā minētos lielumus, pārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecības 7.rindā norādīto iesniegto nodrošinājumu, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšanas vai pārreģistrācijas dienai ar pietiekamu vispārējā nodrošinājuma apjomu.

53.1 Personai, kurai ne mazāk kā trīs gadus pēc kārtas ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, piemērojot kādu no šo noteikumu 48. punktā minētajiem atbrīvojumiem, vispārējā nodrošinājuma apliecības 7. rindā norādīto iesniegto nodrošinājumu aprēķina, summējot šo noteikumu 41.1 3. un 41.1 4. apakšpunktā norādītos lielumus.

54. Persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, ne vēlāk kā ar dienu, tiklīdz iespējamais nodokļa parāds pārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto maksimālo iespējamo nodokļa parādu, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšanas vai pārreģistrācijas dienai ar pietiekamu vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto maksimālo iespējamo nodokļa parādu.

V. Drošības nauda

55. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par nodrošinājuma lielumu, kurš aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem, un saņem attiecīgās kredītiestādes apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu.

56. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

57. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un pēc attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas pārskaita šādā secībā:

57.1. nodokļa parāda segšanai;

57.2. nodokļa maksājumiem, kuru samaksas termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti;

57.3. citu nodokļu parādu segšanai;

57.4. citu nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti;

57.5. turpmākajiem nodokļa maksājumiem, citu nodokļu vai valsts nodevu maksājumiem vai nodrošinājuma iesniedzēja norādītajā kontā.

58. (Svītrots ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.869)

58.1 Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds vai citu nodokļu vai nodevu saistības pret valsts budžetu vai gada laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas vai nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas nav saņemts nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums, Valsts ieņēmumu dienests pārskaita drošības naudu šo noteikumu 57.punktā noteiktajā secībā bez attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas.

VI. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošinātājiem un tā zaudēšana

59. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu un numuru.

60. (Svītrots ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.869)

61. Apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda apdrošinātāja licences apdrošināšanas darbībai izsniegšanas datumu un licenču reģistra numuru.

62. Valsts ieņēmumu dienests ar lēmumu piešķir kredītiestādei vai apdrošinātājam nodrošinātāja statusu, ja:

62.1. kredītiestādei vai apdrošinātājam nav nodokļu parāda vai attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodokļu parāda saistības tiek pildītas;

62.2. kredītiestāde vai apdrošinātājs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpis šo noteikumu prasības;

62.3. kredītiestāde vai apdrošinātājs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav sodīts par nodokļu aprēķina vai maksāšanas kārtības nosacījumu pārkāpumiem;

62.4. kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības darbībai izsniegtā licence dod tiesības izsniegt kredītiestādes galvojumu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi, lai uzņemtos saistību atbildēt par citas personas iespējamo akcīzes nodokļa parādu.

62.1 Ja nodrošinājuma iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma samaksā nodokli pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu. Ja šajā punktā noteiktais termiņš netiek ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.

62.2 Ja nodrošinātājs ir samaksājis nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet pēc tam nodrošinātājs vai nodrošinājuma iesniedzējs ar dokumentiem pierāda, ka nodokļa parāds nav bijis pamatots, tad Valsts ieņēmumu dienests atmaksā nodrošinātājam tā samaksāto nodokļa parāda summu. Pieprasījums par nepareizi piedzīto maksājumu summu atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā nodokļa parāda samaksas.

63. Nodrošinātāja statuss tiek zaudēts, ja:

63.1. nodrošinātājs ir pārkāpis šo noteikumu prasības;

63.2. nodrošinātājam ir nodokļu parādi (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

63.3. zaudē spēku šo noteikumu 59. vai 61.punktā minētā licence;

63.4. Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemts nodrošinātāja iesniegums par nodrošinātāja statusa zaudēšanu.

64. Nodrošinātāja statusa zaudēšana neietekmē jau izsniegto kredītiestādes galvojumu un saistību izpildes apdrošināšanas polišu spēku un ar tām uzņemtās saistības.

65. (Svītrots ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.869)

65.1 Nodrošinātājs var samazināt nodrošinājuma apjomu vai derīguma termiņu kredītiestādes galvojumā akcīzes nodokļa vienreizējam vai vispārējam nodrošinājumam vai saistību izpildes apdrošināšanas polisē akcīzes nodokļa vienreizējam vai vispārējam nodrošinājumam vai to anulēt tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pieprasījumu minēto izmaiņu rakstiskai saskaņošanai Valsts ieņēmumu dienestam nosūta ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās dienas, norādot konkrētu plānoto izmaiņu spēkā stāšanās datumu. Valsts ieņēmumu dienests minētās izmaiņas nesaskaņo, ja nav saņemts komersanta iesniegums par attiecīgo izmaiņu veikšanu nodrošinājuma apliecībā (pārreģistrāciju vai anulēšanu).

VII. Noslēguma jautājumi

66. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumus Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 137.nr.; 2007, 33.nr.; 2009, 172.nr.; 2010, 40.nr.).

67. Noteikumu 1.3.apakšpunkts, 3.punkts, 38.4.apakšpunkts attiecībā uz atsauci uz 42.3.apakšpunktu un 42.3.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 2010.gada 25.marta attiecīgo grozījumu spēkā stāšanos.

68. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

69. Vispārējā nodrošinājuma apliecības, kas izsniegtas līdz 2010.gada 31.augustam un kurām ir piemērots nodrošinājuma apjoma samazinājums saistībā ar drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem (degvielu), ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, saglabājot līdzšinējos nodrošinājuma apjoma samazinājuma nosacījumus.

70. Līdz 2010.gada 23.septembrim saskaņā ar šiem noteikumiem iegūtais nodrošinātāja statuss ir spēkā, kamēr tas tiek pārreģistrēts atbilstoši šo noteikumu 62.punktam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim. Līgumi par nodrošinātāja statusa iegūšanu ir spēkā līdz nodrošinātāja statusa pārreģistrācijai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.