Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas

Ministru kabineta noteikumi Nr.286Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 30.§)

Izdoti saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma 11.panta 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas "NVO fonds" (turpmāk – grantu shēma) apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa (turpmāk – atklāts konkurss) nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

2. Grantu shēmas vispārējais mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem.

3. Grantu shēmas tiešie mērķi ir:

3.1. nodrošināt finansiālu atbalstu biedrībām, nodibinājumiem un sabiedriskā labuma reliģiskajām organizācijām, kuru mērķa grupa ir bērni, jaunieši vai seniori;

3.2. atbalstīt biedrību, nodibinājumu un sabiedriskā labuma reliģisko organizāciju aktivitātes, kas veicina grantu shēmas mērķa grupu vajadzību apmierināšanu;

3.3. palielināt pilsoniskās sabiedrības lomu sociālajā jomā;

3.4. veicināt nevalstiskā un publiskā sektora sadarbību;

3.5. veicināt sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto grupu pilsonisko līdzdalību;

3.6. stiprināt Latvijas un Šveices nevalstisko sektoru sadarbību.

4. Grantu shēmas mērķa grupas ir:

4.1. sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautie bērni un jaunieši:

4.1.1. bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;

4.1.2. bērni un jaunieši no ģimenēm, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss;

4.1.3. bērni un jaunieši, kuriem ir problēmas ar pamatizglītības vai vidējās izglītības iegūšanu, kā arī bērni un jaunieši, kuri nav ieguvuši pamatizglītību vai vidējo izglītību vai ieguvuši to bez apliecības vai atestāta;

4.1.4. bērni un jaunieši no apdzīvotām vietām ārpus Rīgas;

4.1.5. bērni bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;

4.1.6. bērni un jaunieši, kuru vecāki ilgstoši uzturas ārzemēs;

4.1.7. jaunie vecāki (līdz 25 gadiem);

4.1.8. jaunieši bezdarbnieki un darba meklētāji;

4.1.9. policijas uzmanības lokā nonākušie bērni un jaunieši, bērni un jaunieši likumpārkāpēji, bērni un jaunieši ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie bērni un jaunieši;

4.1.10. klaiņojošie bērni;

4.1.11. bērni un jaunieši, kas cieš no atkarībām;

4.1.12. bērni un jaunieši, kas cietuši no vardarbības;

4.1.13. bērni un jaunieši ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā saslimšanu ar HIV/AIDS, C hepatītu, cukura diabētu;

4.2. seniori:

4.2.1. personas pirmspensijas vecumā (no 57 gadiem);

4.2.2. personas pensijas vecumā;

4.3. biedrības un nodibinājumi, kuru mērķa grupa ir bērni, jaunieši vai seniori;

4.4. reliģiskas organizācijas, kam ir sabiedriskā labuma statuss un kuru mērķa grupa ir bērni, jaunieši vai seniori.

5. Grantu shēmas ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes:

5.1. aktivitātes sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, ja to īstenošana:

5.1.1. veicina līderību un pilsonisko līdzdalību;

5.1.2. veido saikni starp valsti vai pašvaldību un iedzīvotājiem;

5.1.3. veicina integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā;

5.1.4. veido vai uzlabo patstāvīgas dzīves prasmes;

5.1.5. attīsta un piedāvā lietderīgu brīvā laika pavadīšanu;

5.1.6. veicina motivāciju un pašnovērtējumu;

5.1.7. veicina veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu;

5.1.8. veido sadarbību starp paaudzēm;

5.1.9. mazina negatīvus stereotipus, jebkādas diskriminācijas formas un veicina starpkultūru dialogu;

5.1.10. attīsta jaunus pakalpojumus vai uzlabo esošos;

5.1.11. atbilst grantu shēmas mērķiem un ja tās apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām;

5.2. aktivitātes senioriem, ja to īstenošana:

5.2.1. veicina mūžizglītības attīstību;

5.2.2. veicina aktīvu socializāciju, sociālo un pilsonisko līdzdalību, veido saikni starp valsti vai pašvaldību un mērķa grupu;

5.2.3. veicina interešu grupu veidošanu;

5.2.4. veido sadarbību starp paaudzēm;

5.2.5. veicina inovatīvus risinājumus alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai;

5.2.6. veicina motivāciju un pašnovērtējumu;

5.2.7. veicina veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu;

5.2.8. veicina aktīvas novecošanas popularizēšanu;

5.2.9. attīsta jaunus pakalpojumus vai uzlabo esošos;

5.2.10. atbilst grantu shēmas mērķiem un ja tās apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām;

5.3. aktivitātes šo noteikumu 4.3. un 4.4.apakšpunktā minēto biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ja tās tiek īstenotas vienlaikus ar šo noteikumu 5.1. vai 5.2.apakšpunktā minētajām aktivitātēm:

5.3.1. aktīva līdzdalība normatīvo aktu izstrādes procesā;

5.3.2. sabiedrības, valsts pārvaldes un pašvaldību informēšana par grantu shēmas mērķa grupu problēmām un vajadzībām;

5.3.3. aktīva līdzdalība sanāksmēs un darba grupās, lai iesaistītos politikas veidošanā un tās ieviešanas uzraudzībā;

5.3.4. kapacitātes stiprināšanas aktivitātes un apmācības;

5.3.5. citas aktivitātes, kas atbilst grantu shēmas mērķiem un kuras apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām.

6. Grantu shēmas starpniekinstitūcija ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – starpniekinstitūcija).

7. Grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamo līdzfinansējumu veido Šveices Konfederācijas un Latvijas valsts budžeta finansējums (turpmāk – grantu shēmas līdzfinansējums).

II. Apakšprojekta finansējums

8. Grantu shēmas apakšprojektu veidi ir:

8.1. mikroprojekti – apakšprojekti, kuros kopējās attiecināmās izmaksas ir no 4600 latu līdz 22 999,99 latiem;

8.2. makroprojekti – apakšprojekti, kuros kopējās attiecināmās izmaksas ir no 23 000 latu līdz 92 000 latu (ieskaitot).

9. Kopējais apakšprojektiem pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums ir 3 623 530 Šveices franku ekvivalents latos, no kuriem 1 207 843 Šveices franku ekvivalents latos rezervēts mikroprojektiem un 2 415 687 Šveices franku ekvivalents latos rezervēts makroprojektiem. Ja kādai apakšprojektu grupai rezervētais grantu shēmas līdzfinansējums netiek apgūts, to pārdala par labu otras grupas apakšprojektu atbalstam.

10. Apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums:

10.1. mikroprojektiem nepārsniedz 95 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

10.2. makroprojektiem nepārsniedz 90 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

11. Apakšprojekta iesniedzēja, sadarbības partnera (ja attiecināms) un citu finansētāju kopējais finansējums mikroprojektiem ir vismaz 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām un makroprojektiem – vismaz 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu šā finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā, bet tas nedrīkst pārsniegt 2,5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām mikroprojektiem un 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām makroprojektiem.

12. Ja apakšprojekta īstenošanas gaitā kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz maksimālo apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību apakšprojekta īstenotājs sedz no saviem līdzekļiem. Ja apakšprojekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, grantu shēmas līdzfinansējumu aprēķina proporcionāli apakšprojekta īstenošanas līgumā noteiktajai līdzfinansējuma attiecībai no kopējām attiecināmajām izmaksām.

13. Apakšprojekta finanšu aprēķinus veic latos.

III. Apakšprojekta iesniedzējs un sadarbības partneris

14. Apakšprojekta iesniedzējs ir:

14.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums;

14.2. Latvijas Republikā reģistrēta reliģiska organizācija, kurai ir sabiedriskā labuma statuss.

15. Apakšprojekta iesniedzējs var izstrādāt apakšprojekta iesniegumu un īstenot apakšprojektu patstāvīgi vai piesaistot sadarbības partnerus. Sadarbības partneris var būt Latvijas Republikā vai Šveices Konfederācijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, reliģiska organizācija, kurai ir sabiedriskā labuma statuss, arodbiedrība, valsts pārvaldes iestāde, valsts izglītības iestāde, pašvaldība vai tās iestāde, cita atvasināta publiska persona.

16. Apakšprojekta iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka rakstiska vienošanās par pušu atbildību apakšprojekta īstenošanā, ieguldījuma apjomu un apakšprojekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto intelektuālo un materiālo labumu īpašumtiesībām.

17. Apakšprojekta iesniedzējs un sadarbības partneri ir tieši iesaistīti apakšprojekta iesnieguma izstrādāšanā un apakšprojekta īstenošanā, tie apakšprojektu pamatā īsteno ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem, tajā skaitā uz darba vai uzņēmuma līguma pamata) un ne vairāk kā pusi aktivitāšu vai finansējuma var nodot apakšuzņēmējiem (juridiskām personām).

18. Apakšprojekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, parakstot apakšprojekta iesniedzēja apliecinājumu (1.pielikuma G sadaļa), apliecina, ka uz apakšprojekta iesnieguma iesniegšanas dienu apakšprojekta iesniedzējs:

18.1. ir iepazinies ar visiem grantu shēmas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem, kas ir noteikti šajos noteikumos, un apakšprojekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

18.2. uzņemas atbildību par apakšprojekta īstenošanu un vadību, kā arī par apakšprojekta rezultātiem;

18.3. atbild par to, ka apakšprojekts tiks īstenots sabiedrības interesēs, ievērojot dzimumu līdztiesības un videi draudzīgas darbības principus, kā arī veicinot sociālekonomisko attīstību;

18.4. nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas vai likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;

18.5. tam nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

18.6. tā profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi un tas nav atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību ar spēkā esošu nolēmumu;

18.7. nav veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības;

18.8. nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju, kurai šāds statuss noteikts saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma 26.pantu, vai ietekmēt apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procesā iesaistītās personas;

18.9. tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu apakšprojekta finansējuma daļu, kā arī apakšprojekta īstenošanas nepārtrauktību;

18.10. apņemas nodrošināt grantu shēmas līdzfinansējuma publicitātes prasību ievērošanu ar apakšprojekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos;

18.11. apņemas saglabāt visu ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentāciju līdz 2023.gada 30.aprīlim, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalsts institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem apakšprojekta īstenošanas laikā vai pēc tā beigām līdz 2023.gada 30.aprīlim;

18.12. ir atbildīgs par apakšprojekta iesniegumā sniegto ziņu pareizību un precizitāti;

18.13. nav iesniedzis vienu un to pašu apakšprojekta iesniegumu finansēšanai no dažādiem finanšu avotiem un nepretendē saņemt dubultu līdzfinansējumu viena un tā paša apakšprojekta īstenošanai.

19. Sadarbības partnera atbildīgā amatpersona, parakstot partnerības apliecinājumu (1.pielikuma H sadaļa), apliecina, ka uz apakšprojekta iesnieguma iesniegšanas dienu sadarbības partneris:

19.1. ir iepazinies ar apakšprojekta iesnieguma saturu un izprot savu lomu apakšprojekta īstenošanā;

19.2. ir iepazinies ar visiem grantu shēmas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem, kas ir noteikti šajos noteikumos, un apakšprojekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

19.3. apliecina, ka apakšprojekta iesnieguma veidlapā un pievienotajos dokumentos sniegtā informācija par apakšprojekta sadarbības partneri ir pareiza;

19.4. ir ieguvis nepieciešamo pieredzi un zināšanas apakšprojekta īstenošanas jomā, lai veiktu apakšprojekta iesniegumā paredzētos uzdevumus;

19.5. nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas vai likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu vai maksātnespēju (neattiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm un citām publisko tiesību juridiskajām personām);

19.6. tam nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

19.7. tā profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi un tas nav atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību ar spēkā esošu lēmumu;

19.8. nav veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības (neattiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm un citām publisko tiesību juridiskajām personām);

19.9. nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju, kurai šāds statuss noteikts saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma 26.pantu, vai ietekmēt apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procesā iesaistītās personas;

19.10. apņemas nodrošināt grantu shēmas līdzfinansējuma publicitātes prasību ievērošanu ar apakšprojekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos;

19.11. apņemas saglabāt visu ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentāciju līdz 2023.gada 30.aprīlim, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalsts institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem apakšprojekta īstenošanas laikā vai pēc tā beigām līdz 2023.gada 30.aprīlim;

19.12. pilnvaro apakšprojekta iesniedzēju uzņemties līgumsaistības ar starpniekinstitūciju un pārstāvēt sevi visos ar apakšprojekta īstenošanu saistītajos jautājumos;

19.13. apņemas izpildīt apakšprojekta iesniegumā paredzētos uzdevumus un sniegt apakšprojekta iesniedzējam nepieciešamo informāciju.

20. Ja tiek konstatēts, ka apakšprojekta iesniedzējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) ir sniedzis nepatiesas ziņas, apakšprojekta iesniegumu noraida vai starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā grantu shēmas līdzfinansējuma atgūšanu.

IV. Apakšprojekta izmaksas

21. Grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu apakšprojektam aprēķina, ņemot vērā attiecināmās izmaksas.

22. Apakšprojekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

22.1. ir nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai un ir paredzētas apstiprinātajā apakšprojekta iesniegumā, kā arī ir veiktas, ievērojot drošas finanšu vadības principus, tai skaitā ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

22.2. ir radušās apakšprojekta īstenošanas laikā, kas noteikts apakšprojekta īstenošanas līgumā, ir faktiski veiktas, reāli apmaksātas (izņemot ieguldījumu natūrā) līdz apakšprojekta noslēguma pārskata iesniegšanas dienai;

22.3. ir uzskaitītas apakšprojekta īstenotāja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

23. Attiecināmās izmaksas ir:

23.1. apakšprojekta administratīvā personāla (apakšprojekta vadītājs, asistents, grāmatvedis) un apakšprojekta īstenošanas personāla atlīdzība un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla vidējās tirgus cenas attiecīgajā valstī. Attiecināmās atlīdzības izmaksas nedrīkst pārsniegt likmi seši lati stundā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Ja izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atlīdzības likmi, apakšprojekta īstenotājs starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas;

23.2. konsultantu, ekspertu un lektoru izmaksas, ko veido atlīdzība apakšprojekta ietvaros piesaistītajiem konsultantiem, ekspertiem un lektoriem (fiziskām vai juridiskām personām) specifisku jautājumu risināšanai un ko pamato noslēgtais uzņēmuma vai pakalpojuma līgums. Izmaksas nedrīkst pārsniegt atbilstošas kvalifikācijas konsultantu, ekspertu un lektoru pakalpojumu vidējās tirgus cenas;

23.3. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

23.4. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie transporta izdevumi;

23.5. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie pasta, tālruņa un citi sakaru pakalpojumu izdevumi;

23.6. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie izdevumi komunālajiem maksājumiem;

23.7. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumi atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām:

23.7.1. komandējumu izdevumi apakšprojekta iesniedzējam un Latvijas Republikā reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumu normām;

23.7.2. komandējumu izdevumi Šveices Konfederācijā reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajām izdevumu normām;

23.7.3. lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē;

23.8. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamās kancelejas un biroja preču izmaksas;

23.9. apakšprojekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;

23.10. ar apakšprojekta īstenošanu un apakšprojekta īstenošanas līguma prasību izpildi saistīto pakalpojumu izmaksas;

23.11. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamā inventāra iegādes izmaksas;

23.12. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu nomas izmaksas;

23.13. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanas izdevumi;

23.14. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas pēc lineārās metodes atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedību tikai tām telpām un materiāltehniskajiem līdzekļiem, kas tiek izmantoti apakšprojektā tā īstenošanas laikā ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti par Latvijas un Šveices sadarbības programmas, Eiropas Savienības vai jebkuriem citiem ārvalstu palīdzības finanšu līdzekļiem, kā arī valsts un pašvaldības līdzekļiem;

23.15. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo telpu remonta izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar telpu pielāgojumiem cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

23.15.1. izmaksas ir tieši nepieciešamas apakšprojekta mērķu sasniegšanai, ir attiecīgi pamatotas apakšprojekta iesniegumā un atbilst vidējām tirgus cenām;

23.15.2. ja izmaksas pārsniedz 1000 latu, tās ir attiecināmas tikai tad, ja telpas ir apakšprojekta iesniedzēja (vai sadarbības partnera, ja attiecināms) īpašumā vai par šīm telpām ir noslēgts nomas līgums, kas ir spēkā vismaz piecus gadus pēc apakšprojekta beigu datuma;

23.15.3. apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu remontdarbu izmaksu tāmi;

23.16. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma (jauna vai lietota) iegādes izmaksas ar nosacījumu, ka tās atbilst vidējām tirgus cenām: