Zaudējis spēku - Noteikumi par valsts pārbaudījumu norises kārtību

Ministru kabineta noteikumi Nr.334Rīgā 2010.gada 6.aprīlī (prot. Nr.17 11.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 9.panta trešo daļu, 14.panta 33.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās.

2. Noteikumi neattiecas uz centralizētajiem eksāmeniem.

3. Valsts pārbaudījumu norisi nodrošina Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs) un pašvaldības izglītības speciālists vai izglītības pārvaldes iestāde (turpmāk – pašvaldības atbildīgā amatpersona) kopīgi ar izglītības iestādēm.

4. Valsts pārbaudījumi ir ieskaite un eksāmens (turpmāk – valsts pārbaudes darbi). Ieskaite aptver kādu daļu no mācību priekšmeta standartā iekļautajām prasībām konkrētu izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei. Ieskaiti organizē vienā mācību priekšmetā vai kombinēti vairākos mācību priekšmetos izglītības posma beigās. Eksāmens aptver visas mācību priekšmeta standartā iekļautās prasības izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudei mācību priekšmetā. Eksāmenu organizē mācību priekšmetā izglītības pakāpes vai kursa beigās.

5. Valsts pārbaudes darbu organizēšanu (pieteikšanās valsts pārbaudes darbiem, valsts pārbaudes darbu nosūtīšana un saņemšana, valsts pārbaudes darbu norise un vērtēšana, valsts pārbaudes darbu rezultātu apkopošana un statistiskā analīze) nodrošina centrs un pašvaldības atbildīgā amatpersona kopīgi ar izglītības iestādēm.

6. Saņemt no centra valsts pārbaudes darbu materiālus un organizēt valsts pārbaudes darbu norisi var tikai izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas izglītības programmas, ja attiecīgajā mācību gadā izglītības iestādē ir izglītojamie, kuriem nepieciešams kārtot valsts pārbaudes darbu.

7. Valsts pārbaudes darbi izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu valsts pārbaudes darbu norises grafiku ar norādi par katra valsts pārbaudes darba norises vietu un laiku, ieskaites vadītāju un vērtētāju sarakstu, eksāmenu komisijas sastāvu (turpmāk – valsts pārbaudes darbu saraksts).

8. Izglītības iestādes vadītājs valsts pārbaudes darbu sarakstu izliek izglītības iestādē redzamā vietā ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam.

9. Centrs nosaka norises laikus šādām valsts pārbaudes darbu norises darbībām (turpmāk – valsts pārbaudes darbu norises darbību laiki):

9.1. valsts pārbaudes darba materiālu aploksnes atvēršana un valsts pārbaudes darba materiālu elektroniskās versijas saņemšana un atvēršana;

9.2. valsts pārbaudes darba materiālu elektroniskās versijas atvasinājumu veidošana papīra formā;

9.3. valsts pārbaudes darba materiālu izdalīšana;

9.4. valsts pārbaudes darba rakstu daļas norise;

9.5. valsts pārbaudes darba un tā daļu sākums un beigas;

9.6. valsts pārbaudes darba atbilžu lapas aizpildīšana;

9.7. atbalsta pasākumu piemērošana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, somatiskiem, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem).

10. Izglītojamiem, kuriem ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamā speciālajām vajadzībām, centrs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus.

11. Valsts pārbaudes darbos var ietvert tikai tos atbalsta pasākumus, kādi paredzēti attiecīgajam šo noteikumu 9.7.apakšpunktā minēto traucējumu veidam un kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā. Papildu atbalsta pasākumus izvērtē un ierosina izglītības iestāde. Izglītojamais vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

12. Informāciju par valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem centrs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas publicē centra mājaslapā internetā (turpmāk – mājaslapa).

13. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu drīkst kārtot tikai izglītības iestādes akreditētajā izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos.

14. Izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību vispārējās vidējās izglītības iestādē vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienu reizi. Ja izglītojamo neapmierina valsts pārbaudes darbā iegūtais vērtējums, attiecīgo valsts pārbaudes darbu izglītojamais var kārtot nākamajā mācību gadā.

15. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai izglītojamie par šo noteikumu prasībām tiktu informēti līdz attiecīgā mācību gada 1.decembrim un atkārtoti informēti ne vēlāk kā līdz attiecīgā mācību gada 1.maijam. Klases žurnālā tiek veikts attiecīgs ieraksts, un izglītojamie ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar šiem noteikumiem. Ja izglītības iestādē tiek lietots elektroniskais žurnāls, attiecīgs ieraksts tiek veikts izglītības iestādes izstrādātā veidlapā.

II. Pieteikšanās valsts pārbaudes darbu kārtošanai

16. 9. un 12.klases izglītojamie līdz attiecīgā mācību gada 15.decembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā norādīti valsts pārbaudes darbi, kurus izglītojamais kārtos. 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, iesniegumā norāda valsts pārbaudes darba materiālu valodu.

17. Izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba izpildīšanas valodu – mācībvalodu vai latviešu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).

18. 6. un 9.klases izglītojamais, kurš apgūst mazākumtautību izglītības programmu, ir tiesīgs izvēlēties valsts pārbaudes darba materiālu valodu – latviešu valodu vai krievu valodu (izņemot valsts pārbaudes darbus valodu mācību priekšmetos).

19. Izglītības iestāde līdz attiecīgā gada 15.janvārim reģistrē valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) izglītojamo iesniegumos norādītos eksāmenus un informāciju par nepieciešamo valsts pārbaudes darbu materiālu skaitu un valodu.

20. Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir centrs.

21. Informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.

22. Pašvaldības atbildīgā amatpersona vai izglītības iestādes vadītājs nodrošina informācijas sistēmā paredzēto ziņu iekļaušanu informācijas sistēmā, iekļaujamo ziņu pilnību, patiesumu un savlaicīgu aktualizāciju.

23. Lai informācijas sistēma funkcionētu un tiktu izmantota atbilstoši tās mērķim, centrs nodrošina informācijas sistēmas lietošanas rokasgrāmatas izstrādi un apstiprina to.

24. Ja izglītojamais vēlas mainīt iepriekš izvēlētos eksāmenus, kārtot papildu eksāmenu vai mainīt valsts pārbaudes darba materiālu valodu, viņš ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā eksāmena norises dienas iesniedz izglītības iestādes vadītājam attiecīgu iesniegumu. Izglītības iestādes vadītājs divu darbdienu laikā nodrošina izmaiņu reģistrēšanu informācijas sistēmā.

III. Valsts pārbaudes darbu satura izveides kārtība

25. Valsts pārbaudes darbus izstrādā:

25.1. centrs;

25.2. pašvaldības atbildīgā amatpersona;

25.3. izglītības iestāde.

26. Centrs izstrādā valsts pārbaudes darbus, kas norādīti Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

27. Pašvaldības atbildīgā amatpersona vai izglītības iestāde var izstrādāt valsts pārbaudes darbus mācību priekšmetos, kuros centrs nav izstrādājis valsts pārbaudes darbus.

28. Valsts pārbaudes darbs var būt rakstisks, mutvārdu vai kombinēts (rakstu un mutvārdu daļa vai rakstu un praktiskā daļa).

29. Centrs atbilstoši valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā valsts pārbaudes darba programmu. Valsts pārbaudes darba programmā norāda:

29.1. valsts pārbaudes darba mērķi;

29.2. valsts pārbaudes darba adresātu;

29.3. valsts pārbaudes darba uzbūvi – daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku un mācību priekšmetu tēmu īpatsvaru;

29.4. uzdevumu veidus;

29.5. vērtēšanas kārtību;

29.6. palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot valsts pārbaudes darba laikā.

30. Centrs valsts pārbaudes darbu programmas apstiprina un līdz attiecīgā mācību gada otrā semestra sākumam ievieto mājaslapā.

31. Pašvaldības atbildīgā amatpersona var izstrādāt vienu valsts pārbaudes darbu kādā mācību priekšmetā, ja to kārto izglītojamie no vairākām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm, kuru akreditētajās izglītības programmās ir šis mācību priekšmets.

32. Pašvaldības atbildīgā amatpersona izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 29.punktā minētajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.

33. Pašvaldības atbildīgās amatpersonas izstrādātos valsts pārbaudes darbus organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām izglītības iestādēs, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.

34. Izglītības iestāde izstrādā valsts pārbaudes darba programmu atbilstoši šo noteikumu 29.punktā minētajām prasībām un valsts pārbaudes darba saturu.

35. Izglītības iestādes izstrādāto valsts pārbaudes darba programmu apstiprina pašvaldības atbildīgā amatpersona. Valsts pārbaudes darba programmas apstiprināšanas kārtību nosaka pašvaldības atbildīgā amatpersona.

36. Izglītības iestādes izstrādātos valsts pārbaudes darbus attiecīgajā izglītības iestādē organizē atbilstoši šo noteikumu prasībām.

IV. Valsts pārbaudes darbu organizācija izglītojamiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz valsts pārbaudes darbiem

37. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc ieskaites norises beigām apkopo izglītojamo sarakstu, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

38. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka ieskaites laiku izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

39. Ieskaišu saturu izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz ieskaiti noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, izstrādā attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs saskaņā ar attiecīgā valsts pārbaudes darba programmu.

40. Izglītības iestāde ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē informācijas sistēmā to izglītojamo sarakstus, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

41. (Svītrots ar MK 15.02.2011. noteikumiem Nr.122)

42. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot, eksāmena laiku nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

43. Izglītības iestādes vadītājs līdz attiecīgās klases mācību gada beigām nosaka eksāmena laiku pašvaldības atbildīgās amatpersonas vai izglītības iestādes izstrādātajiem valsts pārbaudes darbiem izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradušies uz eksāmenu noteiktajā laikā un kuriem nepieciešams to kārtot.

V. Sagatavošanās ieskaitēm

44. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmās ieskaites norises dienas norīko attiecīgās ieskaites vadītājus un vērtētājus. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, lai katrā ieskaites telpā būtu ieskaites vadītājs.

45. Par ieskaites rakstu daļas vadītāju var būt jebkurš izglītības iestādes pedagogs.

46. Ieskaites mutvārdu daļas vadītājs vai praktiskās daļas vadītājs ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

47. Ieskaites vadītājs nodrošina ieskaites norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgās ieskaites norises darbību laikiem.

48. Ieskaites vadītājs pirms ieskaites nodrošina, lai tās norises telpā būtu novietots pulkstenis izglītojamiem redzamā vietā, un iepazīstina izglītojamos ar ieskaites norises darbību laikiem. Ieskaites vadītājs ir atbildīgs par ieskaites norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgās ieskaites norises darbību laikiem.

49. Ieskaites vērtētājs ir viens vai vairāki attiecīgo mācību priekšmetu pedagogi.

VI. Sagatavošanās eksāmeniem

50. Izglītības iestādes vadītājs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā eksāmena norises dienas izveido attiecīgā eksāmena komisiju.

51. Rakstiskā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

51.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

51.2. eksāmena vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

51.3. vismaz divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.

52. Mutvārdu eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

52.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

52.2. eksaminētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs;

52.3. vismaz divi vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi.

53. Kombinētā eksāmena komisiju veido šādā sastāvā:

53.1. priekšsēdētājs – izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;

53.2. eksāmena rakstu daļas vadītājs – izglītības iestādes pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

53.3. eksāmena mutvārdu daļas vai praktiskās daļas vadītājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

53.4. vismaz divi eksāmena rakstu daļas vērtētāji – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi vai attiecīgās izglītības jomas pedagogi;

53.5. eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs – attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs (katrā eksāmena norises telpā viens);

53.6. eksāmena praktiskās daļas vērtētājs – viens vai vairāki attiecīgā mācību priekšmeta pedagogi.

54. Par komisijas locekli var būt persona, kura nav tēvs, māte, aizbildnis, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte vai laulātais izglītojamam, kurš kārto eksāmenu.

55. Par rakstiskā eksāmena vai kombinētā eksāmena rakstu daļas vadītāju nevar būt attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs.

56. Eksāmena komisija nodrošina eksāmena norises organizāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

57. Eksāmena vadītājs pirms eksāmena iepazīstina izglītojamos ar eksāmena norises darbību laikiem. Eksāmena vadītājs ir atbildīgs par eksāmena norisi atbilstoši šo noteikumu prasībām un attiecīgā eksāmena norises darbību laikiem.

58. Pašvaldības atbildīgā amatpersona var norīkot eksāmena novērotājus – citas izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta pedagogus. Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde par eksāmena novērotājiem var norīkot arī pārvaldes atbildīgos darbiniekus. Eksāmena novērotājs uzrauga eksāmena norises atbilstību šo noteikumu prasībām un valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem.

59. Pašvaldības atbildīgā amatpersona var norīkot ārējos vērtētājus un ārējos eksaminētājus, kuri ir eksāmena mācību priekšmeta pedagogi citās izglītības iestādēs.

VII. Valsts pārbaudes darbu materiālu piegāde

60. Centrs nosaka valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes vietu un laiku un par to informē pašvaldības atbildīgās amatpersonas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā valsts pārbaudes darba norises dienas.

61. Centrs valsts pārbaudes darbu materiālus piegādā, izmantojot šādus piegādes veidus:

61.1. elektroniskā versijā konkrētai izglītības iestādei;

61.2. atsevišķos gadījumos – papīra versijā konkrētai izglītības iestādei ar pašvaldības atbildīgās amatpersonas starpniecību.

62. Centrs nosaka šo noteikumu 61.punktā minēto valsts pārbaudes darbu materiālu piegādes veidu, par to informējot katras pašvaldības atbildīgo amatpersonu ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas.

63. Lai konkrētai izglītības iestādei piegādātu valsts pārbaudes darbu materiālus papīra versijā, tos iesaiņo:

63.1. papīra vai polimērmateriāla aploksnēs atbilstoši informācijas sistēmā reģistrēto izglītojamo skaitam. Uz katras aploksnes ir uzlīme, kurā norādīts pašvaldības nosaukums, izglītības iestādes nosaukums, valsts pārbaudes darba nosaukums un norises datums, pieteikto izglītojamo skaits un valsts pārbaudes darba materiālu valoda (turpmāk – aploksne);

63.2. pakās, kas adresētas pašvaldības atbildīgajai amatpersonai vai izglītības pārvaldes iestādei un sastāv no vienas vai vairākām aploksnēm. Uz pakām ir uzlīme, kurā norādīts pašvaldības izglītības speciālista vārds, uzvārds un adrese vai izglītības pārvaldes iestādes nosaukums, adrese, vadītāja vārds un uzvārds. Pakās ir iesaiņotas aploksnes un ievietota pavadzīme. Pavadzīmē norādīts katrai izglītības iestādei paredzētais aplokšņu skaits. Vairākas pakas veido sūtījumu.

64. Pašvaldības atbildīgā amatpersona nodod šīs pašvaldības izglītības iestādēm paredzēto aploksni attiecīgās izglītības iestādes vadītājam.

65. Pašvaldības atbildīgā amatpersona, kurai tiek piegādātas citas pašvaldības atbildīgajām amatpersonām adresētas pakas vai aploksnes, tās nodod attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai.

66. Eksāmenu materiālu nodošanu pašvaldības atbildīgajai amatpersonai vai izglītības iestādes vadītājam nodrošina centrs ar tādas fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, ar kuru centrs noslēdzis līgumu par valsts pārbaudes darbu piegādi, vai centra pilnvarotas amatpersonas starpniecību (turpmāk – piegādātājs).

67. Centrs piegādātājam nodod sūtījumu un noformē nosūtīšanas pavadzīmi. Pavadzīmē norāda iesaiņojuma veidu, paku skaitu un iesaiņojuma stāvokli.

68. Piegādātājs sūtījumā esošo paku nodod attiecīgās pašvaldības atbildīgajai amatpersonai. Pašvaldības atbildīgā amatpersona nosūtīšanas pavadzīmē atzīmē, ka pakas iesaiņojums ir neskarts, un parakstās par tās saņemšanu. Ja nodošanas laikā ir konstatēts sūtījuma bojājums, pašvaldības atbildīgā amatpersona sastāda aktu, kurā norāda bojājuma apmēru un raksturo bojājumu. Pašvaldības atbildīgā amatpersona par bojājumu nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus turpmākajai darbībai ar valsts pārbaudes darbu materiāliem.

69. Piegādātājs aploksni nodod attiecīgajam izglītības iestādes vadītājam, un izglītības iestādes vadītājs pavadzīmē atzīmē, ka aploksnes iesaiņojums ir neskarts, un parakstās par tās saņemšanu. Ja nodošanas laikā ir konstatēts sūtījuma bojājums, izglītības iestādes vadītājs sastāda aktu, kurā norāda bojājuma apmēru un raksturo bojājumu. Izglītības iestādes vadītājs par bojājumu nekavējoties informē centru. Centrs dod norādījumus turpmākajai darbībai ar valsts pārbaudes darbu materiāliem.